Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.
Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais. Rimi vada trīs veikalu tīklus jeb formātus: Rimi hipermārketus, Rimi lielveikalus un zemo cenu veikalus Supernetto – šobrīd kopumā 113 veikalus Latvijā. Rimi Latvia ir starp 10 lielākajiem darba devējiem, nodrošinot 5400 darba vietas. Rimi Latvia veikalos ik nedēļu iepērkas ap 1,7 miljoniem pircēju.
- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?
Mazumtirdzniecība ir daudzveidīga un krāsaina pasaule, īpaši labi to var redzēt, esot vadošā amatā. Mēs strādājam ar pircējiem, piegādātājiem, loģistiku un nekustamajiem īpašumiem, mums ir tehniskais departaments, kvalitātes vadība - daudzām citu nozaru kompānijām ikdienas darba jautājumu loks ir krietni šaurāks. Mazumtirdzniecība ir kā mazs, bet daudzpusīgs valsts mikromodelis. Man nav divu vienādu dienu. Apkārt ir ļoti daudz cilvēku – kolēģu un sadarbības partneru – un daudz notikumu dažādās kombinācijās.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?
Mazumtirdzniecības nozare kopumā veidojas no dažādiem uzņēmumiem, kam ir atšķirīga pieeja biznesam un tā kultūrai, vērtībām. Visā tirgū nav vienotas izpratnes par to, kā – cik balti un tīri – šis bizness ir jāveido. Ir tādi uzņēmumi kā Rimi, kas cenšas strādāt godprātīgi un saskaņā ar valsts likumdošanas prasībām, bet ir arī tādi, kas mēģina tās apiet. Tas diemžēl negatīvi ietekmē visas nozares reputāciju, dažkārt tas nepamatoti atsaucas arī uz mums. Piemēram, tikšanās reizē pie ministra Jāņa Dūklava kunga atsevišķi ražotāji sūdzējās par tirgotājiem. Un kaut arī vairāki no viņiem, to visu stāstot, taisīja pauzi, lai piebilstu: «Nē, nē, uz Rimi tas neattiecas, bet vispār tirgotāji...,» šī situācija mūs apbēdina.
Savukārt, iepriecina tas, ka pirms dažiem gadiem tika izveidota Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, kas ir daudz darījusi, lai apliecinātu, ka ir godprātīgi uzņēmumi, labi dialoga un sadarbības partneri valstij. Ar VID sadarbība ir uzlabojusies tiem uzņēmumiem, kas maksā nodokļus. Pēdējo gadu laikā sadarbība ar valdību ir kļuvusi konstruktīvāka, ir daudzi labas sadarbības piemēri. Valdības līmenī bija arī konstruktīva un laba sadarbība ar tirgotājiem attiecībā uz eiro ieviešanu.
- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto uzņēmumu?
Mums ir daudz, par ko priecāties – esam mīlēti, cilvēkiem patīk pie mums nākt iepirkties. Es uzskatu, ka mēs varam būt tiešām priecīgi par to, kā mēs veidojam biznesu, jo, mēs vismaz tā ceram, tas motivē arī pārējo nozari – strādāt labāk un godīgāk.
Un vēl iepriecina, ka mums ir ļoti solīds, pat Eiropas līmenī ļoti labs skaistu veikalu tīkls. Mēs nodrošinām mūsdienīgu un ērtu iepirkšanās vidi, lai cilvēkiem pie mums būtu patīkami nākt atkal un atkal. Tikko ciemos bija atbraukuši Rimi mātesuzņēmuma pārstāvji no Zviedrijas, un pirmais, ko viņi mums pateica, bija: «Cik Jums ir skaisti veikali!» Mēs varam būt priecīgi par to, ka šajā ziņā varam rādīt priekšzīmi un pavilkt sev līdzi arī nozari.
Protams, vienmēr kaut ko var vēl uzlabot, un pie tā mēs strādājam, bet nav nekā tāda, kas atbilstu vārdam «apbēdina».
- Vai ir kādas kļūdas, kuras nevarat piedot Latvijas vadītājiem – līdzšinējiem/esošajiem?
Es negribētu lietot vārdus, ka «nevaru piedot», nepatīk šis formulējums, bet man ļoti nepatīk redzēt, ka lauki paliek tukši, cilvēki brauc prom. No vienas puses, mums ir grūtāk atrast darbiniekus, bet svarīgākais ir tiešām tas, ka atsevišķos valsts nostūros vairs nav cilvēku. Acīmredzot, kaut kāds politisku lēmumu kopums ilgākā laika periodā ir radījis tam pamatu. Es nevaru pārmest nevienam cilvēkam, ka viņš brauc prom meklēt labāku dzīvi, bet vai valsts savā politikā varēja kaut ko darīt citādāk, lai tā prom braukt gribēšana būtu mazāka? Domāju, ka varēja.
- Vai darbinieku trūkumu izjūtat?
Šobrīd daudziem uzņēmumiem arvien aktuālāki kļūst jautājumi, kas skar darbinieku piesaisti un noturēšanu. To var novērot arī pilsētā, skatoties, kā uzņēmumi sevi reklamē.
Latvijas mērogā Rimi ir liels darba devējs. Brīvo vakanču skaits uzņēmumā svārstās ap 300. Visvairāk trūkst kasieru – pārdevēju, kā arī pavāru un maiznieku. Un tas ir saistīts gan ar jaunu veikalu atvēršanu, piemēram, septembra sākumā darbu sāka jauns Rimi hipermārkets Ogrē, kurā ir radītas teju 90 jaunas darbavietas, gan ar to, ka ekonomika aug, cilvēki aktīvāk maina darba vietas, turklāt pašu potenciālo darbinieku ir kļuvis mazāk. Līdz ar to ir kļuvis grūtāk piesaistīt kvalificētus speciālistus.
Apzinoties, ka darbinieki ir viens no mūsu uzņēmuma nozīmīgākajiem resursiem, pastāvīgi strādājam pie esošo darbinieku motivācijas programmām un apmācībām, kā arī nodrošinām sociālās garantijas. Rimi darbinieki saņem gan atlaidi pirkumiem mūsu veikalos, gan dažādus pabalstus, veselības apdrošināšanas polisi, nelaimes gadījumu apdrošināšanu un citus sociālos labumus. Turklāt Rimi kā liela uzņēmuma pluss ir karjeras izaugsmes iespējas.
- Kas jāņem vērā cilvēkam, kurš vēlas strādāt Jūsu pārstāvētajā uzņēmumā?
Tā kā laipna apkalpošana ir viena no Rimi prioritātēm, tad arī prasības kandidātiem ir salīdzinoši augstas. Tas arī pamatā ir iemesls, kāpēc uzņēmumā ir brīvas vakances, jo arī šodienas apsktākļos nav viegli atrast labus darbiniekus, kas augstā līmenī pildītu uzticētos pienākumus. Tāpat jāapzinās, ka darbs veikalā nebūt nav viegls - tas prasa gan stipru nervu sistēmu, gan precizitāti, gan ātrumu un vēl daudzas citas prasmes un rakstura īpašības.
Man gribētos, lai visi Rimi darbinieki ir uz servisu orientēti cilvēki. Veikalu darbiniekiem reizēm pietiek pasmaidīt, pajokot vai vienkārši izrādīt laipnību, lai pircējs būtu apmierināts. Ja pārdevējam pret pircēju nebūs šīs laipnās, personiskās attieksmes, visas citas prasmes kļūs otršķirīgas. Gan veikala, gan arī biroja personālam ir ik dienas jāstrādā uz to, lai pēc iespējas vairāk pircēju aizietu no Rimi apmierināti un ar domu – šis ir veikals, uz kuru ir vērts nākt atkal.
- Kādi ir uzņēmuma tuvākie un tālākie mērķi?
Uzņēmumam Rimi Latvia ir ilgtermiņa plāni Latvijā, līdz ar to, viss, ko mēs savā biznesā darām, ir orientēts uz ilgtermiņa attīstību. Gan iepriekšējos gados to darījām, gan turpmāk plānojam strādāt pie jaunu veikalu izveides un rekonstruēt un modernizēt esošos veikalus, lai tie ietu līdzi laikam un nodrošinātu patīkamu iepirkšanos mūsu klientiem.
Tāpat mēs būtisku uzsvaru savā attīstībā liekam uz klientu lojalitātes programmas Mans Rimi attīstību, lai vēl precīzāk varētu piedāvāt katram mūsu pircējam to, kas tieši viņam ir nepieciešams.
- Pastāstiet par savu ceļu uz pašreizējo amatu un to, kāds bija Jūsu pirmais darbs?
90to gadu sākumā, pārmaiņu laikā, privātais bizness Latvijā vēl tik tikko sāka rasties, līdz tam cilvēkiem nebija skaidrs, kas tas ir. Tolaik manu izvēli notieca nejaušība – satiku cilvēku ar labu harismu, kas dibināja savu biznesu, lai darbotos veikalu jomā. Pēc tam nāca padziļināta interese par mazumtirdzniecības nozari un zināšanas.
Rimi ir mana darba vieta nu jau 13 gadus. Arī pirms tam gandrīz septiņus gadus strādāju lielos starptautiskos uzņēmumos, piemēram, biju McDonald's operāciju vadītājs Latvijā. Kad sāku strādāt Rimi par hipermārketu formāta direktoru, Latvijā bija atvērts tikai viens hipermārkets – t/c Alfa. Tolaik to sauca par Maxi Rimi hipermārketu. Līdz ar to man bija lieliska iespēja piedalīties hipermārketu tīkla izveidošanā. Īsā laika posmā tika atvērti nākamie Maxi Rimi hipermārketi t/c Mols un i/c Olimpija, bet 2003. gada pavasarī Rimi hipermārkets Valdemārs kļuva par pirmo jaunā koncepta hipermārketu – mūsdienīgs, ar skaistu, noslīpētu dizainu un plašu preču sortimentu. Šis veikals tolaik tika ļoti apbrīnots, jo Latvijā tam nebija līdzīga. Hipermārketu formātu vadīju trīs ar pus gadus. Pēc tam guvu pieredzi darbā ar iepirkumiem, strādājot par Rimi Baltic centrālo iepirkumu direktoru, bet pirms kļūšanas par Rimi Latvia valdes priekšsēdētāju vēl pusgadu vadīju zemo cenu veikalu tīklus Baltijas valstīs. Tādējādi, kļūstot par uzņēmuma vadītāju, biju guvis daudzpusīgu pieredzi un labi orientējos organizācijas uzbūves un darbības principos.
Es labi atceros arī vienu no saviem pašiem pirmajiem darbiem bērnībā, par ko saņēmu atalgojumu. Vasarā, kad man bija 12, uz lauka piedalījos siena presēšanā. Traktors presēja sienu ķīpās un sameta tās līdzi braucošajā kravas mašīnā. Mans pienākums bija šīs ķīpas kārtīgi un kompakti salikt, lai mašīnā varētu iekraut pēc iespējas vairāk.
- Kā un kad radies Jūsu pārstāvētā uzņēmuma nosaukums?
Šis stāsts ietiecas gandrīz 40 gadu senā pagātnē. Pirmais Rimi veikals tika atvērts 1977. gadā Norvēģijā, un šo nosaukumu izdomāja Rimi pirmais īpašnieks Steins Ēriks Hāgens. Nostāsti lielcina, ka vārds «Rimi» tika izvēlēts, jo tas ir labskanīgs un viegli paliek prātā. Tam nav tieša tulkojuma. Savukārt, pirmais Rimi logotips tolaik bija tāds, ar kādu Rimi iepazinām arī Latvijā, kad 1997. gadā pirmais Rimi vēra durvis t/c Dole. Šajā logo bija izmantota sarkanā, baltā un zilā krāsa, radot asociācijas ar Norvēģijas karoga krāsām un Skandināvijas simbolu – ziemeļzvaigzni, ko Latvijā cilvēki ātri vien nodēvēja par auseklīti. Uzņēmuma nosaukums Latvijas iedzīvotāju vidū ātri ieguva plašu atpazīstamību. Savukārt logotips kopš tā laika ir piedzīvojis jau divas metamorfozes – tā dizains ir ticis modernizēts, saglabājot sākotnējās krāsas. Sarkanā krāsa, kas mūsu logotipā dominē, labi atspoguļo uzņēmuma raksturu – tā ir aktīva un dinamiska, uzmanību piesaistoša krāsa. Savukārt baltā un zilā ir papildinošās krāsas.
Tagadējais Rimi logo ir dinamisks, to uzsver baltā un zilā bura, kas liecina par kustību. Uzņēmums turpina iet līdzi laikam, modernizēties, lai piepildītu mūsu klientu vēlmes.
- Atklājiet kādu faktu, kuru mūsu lasītāji, iespējams, vēl nezina par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu.
Rimi Latvijā šoruden svinēs pilngadību – 18. dzimšanas dienu.
Pats pirmais Rimi veikals Latvijā tika atvērts 1996. gada rudenī bez logo – tas bija kā pilotprojekts Universālveikalā Centrs, bet pirmais lielveikals ar Rimi logo tika atvērts Dolē 1997. gada februārī.
- Kādas izmaiņas likumdošanā Jūs vēlētos redzēt?
Nebūšu oriģināls, sakot, ka viena no lielām Latvijas problēmām ir kritiski augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Tas pasliktina godīgo uzņēmēju izredzes konkurences cīņā un mazina valsts iespējas sociālo jautājumu risināšanai. Ticu, ka ne vien represijas pret nemaksātājiem, bet tieši pretēji – atzinība un atbalsts godīgajiem varētu sniegt labus rezultātus. Piemēram, redzu potenciālu labi aizsāktajā Baltā saraksta iniciatīvā, kas bija mērķēta godīgo uzņēmēju atbalstam un varēja kļūt par rīku nodokļu maksāšanas veicināšanai. Taču tad valsts institūcijām būtu ļoti mērķtiecīgi jāstrādā kopā ar uzņēmēju organizācijām un jāizprot, kādas tieši priekšrocības piedāvāt, lai arī tie uzņēmumi, kas pagaidām ir pelēkajā zonā, pieņemtu lēmumu par labu nodokļu maksāšanai.
Redzot, cik liela Latvijas cilvēku daļa ir sociāli neaizsargāta, ticu, ka PVN samazināšana pārtikas precēm būtu ievērojams un uzreiz sajūtams atbalsts daudzām Latvijas ģimenēm.
- Kurš ir Jūsu mīļākais ēdiens un dzēriens?
Liela taisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir tas, ko viņš domā un tas, ko viņš ēd. No tā, ko cilvēks ēd, viņš uzbūvē savu fizisko ķermeni, bet ar to, ko viņš domā, viņš dzīvo.
Es labprāt interesējos par jautājumiem, kas saistīti ar ēšanas kultūru – kā, ko un kad ēst. Izvēloties ēdienkarti, mēģinu atrast pareizo līdzsvaru starp dažādiem ēdieniem. Esmu pārliecināts, ka organisms spēj pateikt priekšā, kas tam vajadzīgs, tāpēc cenšos ieklausīties sevī un ēst daudzveidīgi. Es neiebilstu, ja citi uzskata par pareizu nekad neēst gaļu, bet man pašam tas īsti neder. Bet, ja jānosauc kāds īpašs ēdiens, no kura man ir grūti atteikties, tad tā varētu būt laba, autentiska New York Cheesecake ar zemeņu mērci.
No dzērieniem es dodu priekšroku labam kapučīno un zaļajai tējai. No alkoholiskajiem dzērieniem vislabprātāk izvēlos vīnu, kalvadosu.
- Kura grāmata/filma/personība ir uz Jums atstājusi vislielāko ietekmi – profesionāli un personīgi?
Iemācījos lasīt, kad man bija četri vai četri ar pus gadi. Mamma mācīja lasīt manam vecākajam brālim un es iemācījos, sēžot blakus un šo procesu vērojot. Tā rezultātā es kādreiz lasīju ļoti daudz un visu pēc kārtas. Mani intersēja Džeks Londons, Edgars Alans Po, Arturs Konans Doils un daudzi citi. Tas viss, ko es izlasīju, viennozīmīgi ir atstājis ietekmi uz mani gan domāšanā, gan raksturā un personībā kopumā. Bet man ir grūti nosaukt kādu vienu grāmatu vai autoru, kas būtu pārāks par visiem citiem. Lasīšana ļoti attīsta fantāziju, jo Tev viss ir jāiztēlojas pašam.
Šobrīd es lasu daudz mazāk nekā gribētu. No pēdējā laikā lasītajiem autoriem, kura darbi mani ir aizrāvuši, varu minēt Denu Braunu. Beidzamā bija viņa pagājušajā gadā izdotā grāmata In ferno. Tajā viņš runā par tādām mūsdienīgām problēmām, kā, piemēram, to, ka pasaulei draud pārapdzīvotība un kādas tam varētu būt sekas.
Man patīk zinātniskā fantastika, kas ļauj uz lietām paskatīties no kādas citas dimensijas, diemžēl, ja runājam par filmām, ir maz labu šā žanra filmu. Viena, kas man šķiet pieminēšanas vērta, ir Jaco Van Dormael filma Mr. Nobody. Jo šajā filmā ir mēģināts parādīt sarežģītāku telpas un laika modeli, piedāvājot ideju, ka ir nevis viena, bet vairākas laika dimensijas, kas pastāv līdzās pat viena cilvēka dzīvē. Es pat nevarētu teikt, ka šī filma mani kaut kādā veidā ir ietekmējusi, bet man to ir paticis skatīties kā labu mākslas darbu. Galveno lomu šajā filmā atveido grupas 40 Seconds to Mars solists.
No visa, ko esmu redzējis, lasījis vai domājis, esmu salicis savu pasaules uzskatu. Biznesā gan visvairāk esmu iemācījies no tiem cilvēkiem, kas man bijuši līdzās, piemēram, sava bijušā vadītāja Antonio Soaress.
- Kur un kā vislabāk atpūsties pēc darba un smelties enerģiju?
Vienalga, cik ilgi un grūti būtu jāstrādā, ir nepieciešams atrast laiku arī spēku atjaunošanai. Manu hobiju vidū ir sports. Man aizvien vairāk patīk darīt kaut ko aktīvu ārpus telpām. Ziemā mēdzu slēpot – neesmu pārlieku aktīvs slēpotājs, taču, kad vien iespējams, izvēlos doties uz kādu slēpošanas kalnu. Vasarās labprāt izbraucu ar divriteni. Esmu sapratis, ka reizēm sakārtot domas pēc spraigas darba dienas palīdz pat vienkārša pastaiga. Tuvākais pārtikas veikals no manas mājas atrodas aptuveni divu kilometru attālumā; tas ir Supernetto. Mēdzu uz to aizstaigāt kājām.
Manu hobiju vidū ir arī mūzika – tā man vienmēr ir patikusi. Man patīk dažādas kultūras dzīves aktivitātes, tomēr ne vienmēr iznāk laika aiziet uz kino vai teātri. Mūzika šajā ziņā ir daudz pieejamāka – to var klausīties gan mājās, gan mašīnā.
- Izstāstiet, lūdzu, savu mīļāko anekdoti vai kādu smieklīgu/interesantu atgadījumu no dzīves/darba.
Pirms kāda laika Rimi darbinieku žurnālā regulāri tika apkopoti darbinieku, visbiežāk pārdevēju – kasieru, iesūtītie kuriozie atgadījumi un joki no veikalu ikdienas. Tie manāmi uzlaboja kolēģu omu, tādēļ ar dažiem reāliem atgadījumiem varu padalīties.
Atgadījums pie kases. Kāds pavecāks kungs bija aizmirsis savas kartes pin kodu. Zvanīja sievai un skaļi atkārtoja ciparus. Pēc pirkuma apmaksāšanas kungs gribēja jau doties prom, nepaņemot karti, kasiere atgādināja to neaizmirst, bet nākamais rindā stāvošais pircējs papildināja: «Citādi mēs visa rinda ar Jūsu kartīti norēķināsimies!»
Maza meitenīte pie ieejas Rimi rāda mammai uz piktogrammām un jautā: «Kāpēc veikalā nedrīkst fotografēt suņus un skrituļslidas?»
Pie kasēm gara rinda, lai ātrāk ietu uz priekšu, viņa paņem maisiņu, kurā vairākas rauga paciņas un jautā: «Cik tur ir?»
Pircējs: «8.»
Nākamais maisiņš ar biezpiena sieriņiem. Pircējs jau uzreiz saka: «10.»
Nākamajā maisiņā vīnogas. Pircējs: «145, bet pārskaitiet, varbūt es kļūdījos.»
Veikalā mazais pircējs, ņemot jogurtu no ledusskapja, aiz kura ir palīgtelpa, ieraudzīja pārdevēju un jautāja mammai: «Ko tā tante izdarīja, ka viņu iebāza ledusskapī?»
- Jūsu novēlējums db.lv lasītājiem.
A. Einšteins savulaik teica: «Loģika Jūs aizvedīs no A uz Z, bet fantāzija Jūs aizvedīs jebkur.» («Logic will get you from A to Z, imagination will get you everywhere.»). Ja Jūs gribat kaut ko sasniegt, vispirms ir jāspēj to iedomāties. Es vēlos iedrošināt cilvēkus biežāk lietot savu iztēli!
#1/10
Pērn augustā, kāpjot lejā no Kilimandžāro, kas ir augstākais punkts Āfrikā un sniedzas 5895 metrus virs jūras līmeņa. Fonā ceļojuma gids Leonards.
#2/10
2008. gada februārī Rimi kā pirmais no Latvijas mazumtirdzniecības tīkliem ieviesa sortimentā grieztos ziedus, un togad Sv. Valentīna dienā Valdis Turlais uzdāvināja 300 rozes Rimi hipermārketa Alfa pircējām.
#3/10
Pirms diviem gadiem oktobrī Rimi ieviesa pirmo personalizētās iepirkšanās sistēmu Baltijā. Valdis Turlais Mans Rimi kioska atklāšanas pasākumā.
#4/10
2010. gada rudenī ražas svētkus atzīmējām, viesojoties pie Rimi sadarbības partneriem, dārzeņu audzētājiem z/s Galiņos. Valdim Turlajam, Rimi veikalu darbiniekiem un mediju pārstāvjiem bija iespēja ne vien apskatīt visas rudens veltes, kas izaugušas Galiņu tīrumos, lai pēc tam nonāktu Rimi veikalu plauktos, bet arī pašiem piedalīties kāpostu novākšanā.
#5/10
Rimi jau vairākus gadus atbalsta SOS bērnu ciematus Latvijā, gan vācot ziedojumus Rimi un Supernetto veikalu ziedojumu kastītēs, gan sniedzot materiālu atbalstu SOS ciematu projektiem. Pirms pāris gadiem Valdis Turlais arī pats viesojās SOS ciematā Valmierā , lai iepazītos un aprunātos ar šī ciemata bērniem.
#6/10
Valdis Turlais tirdzniecības centra Damme atvēršanas svētkos 2011. gada martā tiekas ar mediju pārstāvjiem
#7/10
Savulaik Rimi veidoja «Latvijas stāstu» kampaņu, kuras mērķis bija izstāstīt cilvēkiem par mūsu sadarbības partneriem - Latvijas ražotājiem un viņu gardajiem produktiem. Attēlā Valdis Turlais kopā ar toreizējo vides ministru Raimondu Vējoni (pa labi) un «Līcīšu» saimnieku Aivaru Liepiņu (pa kreisi) pasākumā, kas tika veltīts kazas pienam
#8/10
Pie Etnas vulkāna pazemes alas, kas radusies, plūstot lavai.
#9/10
Valdis Turlais šogad vasaras beigās Vatikānā.
#10/10
15.oktobrī pasaulē tiek atzīmēta krūts veselības diena. Arī daudziem Latvijas iedzīvotājiem jau ir pazīstama rozā lentīšu kampaņa, kuras mērķis ir atgādināt sievietēm, cik liela nozīme ir veselīgam dzīvesveidam, profilaksei un regulārām veselības pārbaudēm, lai saslimšanas gadījumā iespējami agri varētu uzsākt ārstēšanos un atveseļoties no krūts vēža. Rimi birojā, solidarizējoties ar šo kampaņu, notika selfiju konkurss. Selfijs – attēlā Valdis Turlais kopā ar mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta kolēģēm.
