Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Saeima šā gada 17. decembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016. gada 1. februārī, informē Ekonomikas ministrija.

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Ieviešot efektīvāku tūrisma nozares pārvaldību, Ministru kabinets šā gada 27. oktobra sēdē akceptēja grozījumus Tūrisma likumā, kas paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pievienošanu Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA).

TAVA pievienošana LIAA radīs labvēlīgākus apstākļus Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, sekmēs Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, kā arī veicinās Latvijas atpazīstamību starptautiskajā vidē. Plānots, ka TAVA funkciju izpildi jau ar 2016. gada 1. janvāri nodrošinās LIAA, taču grozījumi likumā vēl jāakceptē Saeimai.

TAVA pievienošanas LIAA rezultātā mārketinga aktivitāšu ārvalstīs plānošanā un organizēšanā, kā arī eksporta veicināšanā tiks nodrošināta sinerģija ar citām tautsaimniecības nozarēm. Vienlaikus tiks efektīvāk izmantotas Latvijas ārējo ekonomisko pārstāvniecību sniegtās iespējas, tādējādi nodrošinot tūrisma nozares pārstāvību konkrētajās ārvalstīs un ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) popularizējusi Latvijas tūrismu mediju kontaktbiržās un semināros ASV - kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem uzrunāti desmitiem amerikāņu žurnālistu, kuru interese par Baltiju pamazām pieaug, informē TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

«Gaidāms, ka ASV tirgum man savā darbā būs jāvelta daudz laika, jo intereses līmenis ir gana augsts. Kamēr Baltijas valstu piedāvājums lielai daļai sastapto mediju pārstāvju vēl šķiet jauns un neiepazīts, gaidāmi jautājumi un mediju vizīšu pieprasījumi,» uzsver TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe, kura oktobra beigās strādāja trīs Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā. Ņujorkā 27. oktobrī un Losandželosā 29. oktobrī TAVA speciāliste piedalījās mediju kontaktbiržā Visit Europe Media Exchange (VEMEX), kur viņai katrā vietā bija vairāk nekā 20 tikšanos ar žurnālistiem.

Mediju pārstāvji interesējās par gastronomisko piedāvājumu, vēstures mantojumu, it īpaši – par ebreju vēsturi, arhitektūru Rīgā un mazpilsētās, atpūtu spa muižās un pilīs, nākamā gada svarīgākajiem notikumiem un daudz ko citu. Vairākus žurnālistus saistīja iespēja pavadīt nakti Liepājas Karostas cietumā un apmeklēt slepeno pazemes bunkuru Līgatnē.

1. februārī stājas spēkā grozījumi Tūrisma likumā, ar kuru Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) tiek pievienota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai

Ekonomikas ministrija redz, ka šādi tiks radīti labvēlīgāki apstākļi Latvijas tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai, Latvijas kā tūrisma galamērķa nostiprināšanai un valsts atpazīstamības starptautiskajā arēnā veicināšanai. «TAVA ir vienīgā, kas valsts līmenī veido tūrisma tēlu. Tās loma ir liela un es ceru, ka tā nesamazināsies, pievienojoties LIAA, un varēsim turpināt sāktās aktivitātes,» intervijā DB saka TAVA direktora pienākumu izpildītāja Inese Šīrava.

Jūs no apvienošanas redzat vairāk ieguvumu vai zaudējumu?

To mēs redzēsim pēc kāda laika. Galvenais apvienošanas arguments, ka TAVA iegūs vairāk cilvēkresursu, jo LIAA ir pārstāvniecības ārvalstīs, kuru darbinieki varētu palīdzēt tūrisma aktivitāšu īstenošanā. Vai viņiem pietiks laika, resursu un iespēju to darīt, tas ir cits jautājums, jo viņiem ir arī citi pienākumi, tūrisms nav viņu vienīgā prioritāte. Arī citās valstīs notiek apvienošanās, gandrīz visās mūsu kaimiņvalstīs noticis līdzīgi. Pieredze ir dažāda – ir ieguvumi, ir apgrūtinājumi.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktors Armands Slokenbergs iesniedzis atlūgumu, trešdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Slokenberga kungs šobrīd ministrijā ir iesniedzis iesniegumu ar lūgumu viņu atbrīvot no amata. Pamatojums ir, ka pieci gadu liakā ir zudis entuziasms un radies nogurums. Cilvēks ir sācis strādāt ar lieliem plāniem, vēlmi mainīt nozari, uzlabot valsts tēla veidošanas pasākumus un sadarbību ar nozari. Šobrīd pieci gadi ir pagājuši un entuziasma pilnais cilvēks ir sapratis, ka varbūt nav izdevies panākt tik daudz, cik gribējies,» klāstīja Reizniece-Ozola.

Viņa norādīja, ka ministrijai būs jāizvēlas jauns TAVA direktors. «Būtu svarīgi, ka ne tikai jauns cilvēks konkursa kārtībā tiek izvēlēts, bet arī šāda situācija neatkārtotos - nepaietu nākamie pieci gadi un neatkārtotos šāds gadījums, kā ar esošo vadītāju,» teica ministre.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) vadītāja amats skan vilinoši, bet tas būtu 10 gadus par agru, aģentūrai BNS sacīja reklāmas aģentūras !Mooz vadītājs Ēriks Stendzenieks, komentējot ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas aicinājumu viņam «vai kādam citam radošam prātam» apsvērt iespēju mainīt profesiju un pieteikties vakantajam TAVA vadītaja amatam.

«Protams, tas būtu brīnišķīgi – piekrist amatam, izsludināt apjomīgu iepirkumu un redzēt savus šobrīdējos cīņu biedrus svīstam konkursā un prezentējot idejas, kuras es tad varētu nežēlīgi kritizēt. Pat tikai šis viens aspekts jau padara TAVA vadītāja amatu vilinošu. Tomēr pat, ja šis piedāvājums būtu īsts, tas ir nācis kādus 10 gadus par agru,» sacīja Stendzenieks, piebilsot, ka viņam viņam vēl pietiek enerģijas aktīvam darbam aģentūrā.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka TAVA direktors Armands Slokenbergs iesniedzis atlūgumu. Par to trešdien LNT raidījumā 900 sekundes paziņoja Reizniece-Ozola, vienlaikus norādot: «Es aicinu varbūt Stendzinieka kungu vai kādu citu radošu prātu ar oriģinālām idejām apsvērt iespēju pamainīt karjeru. Es gribu, lai TAVA būtu stipra.»

Konkurss uz vakanto Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora amatu noslēdzies bez rezultāta, liecina informācija oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Uz vakanto TAVA direktora amatu bija pieteikušies pieci pretendenti, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

«Ekonomikas ministrijas konkursa komisija, izvērtējot saņemtos pieteikumus uz TAVA direktora amatu, pieņēmusi lēmumu konkursu izbeigt bez rezultāta. TAVA direktora pienākumus turpina pildīt TAVA Produktu attīstības vecākā eksperte Inese Šīrava,» informēja Urpena.

Vienlaikus Ekonomikas ministrija sākusi diskusiju ar tūrisma nozares komersantiem un nevalstiskajām organizācijām par to, kā turpmāk esošo resursu ietvaros īstenot efektīvākus pasākumus Latvijas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai, sacīja Urpena.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nacionālo stendu starptautiskajā tūrisma izstādē Vakantiebeurs (brīvdienu birža) organizēja trešo gadu pēc kārtas, un šai reizē nīderlandiešu interese un atsaucība bijusi daudz lielāka, nekā cerēts.

Šā gada izstādē Utrehtā skaidri bijis jūtams, ka nīderlandiešu maciņi ir kļuvuši biezāki un, jau tā būdami lieli ceļotāji, viņi šobrīd ir vēl vairāk noskaņoti doties tūrisma braucienos nekā iepriekš, stāstīja aģentūrā. Lai gan izstāde notika sešas dienas, no 12. līdz 17. janvārim, izstāžu telpās ne brīdi nav iestājies klusums. Liela daļa apmeklētāju, samaksājuši 15 eiro dārgo ieejas biļeti, izstādē uzturējās vairākas stundas. Apmeklēja krāšņos stendus un neatteicās arī no iespējas, piemēram, Austrijas stendā iztukšot alus kausus.

TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe uzsver: «Bija skaidri redzams, ka tūrisma izstādes apmeklēšana nīderlandiešiem ir cieņā un izstādes šķiet svarīgs informācijas un iedvesmas avots. Manuprāt, nacionālo stendu izstādē Vakantiebeurs vajadzētu organizēt arī turpmāk paralēli citām mārketinga aktivitātēm Nīderlandes tirgū.»

Foto: Freepik.com / Drazen Zigic

Autoparks ir nozīmīga sastāvdaļa daudziem uzņēmumiem, tāpēc ir svarīgi nodrošināt, lai automašīnas vienmēr būtu labā tehniskajā stāvoklī. Uzticams riepu serviss var sniegt neaizstājamus pakalpojumus, kas palīdzēs uzturēt tava uzņēmuma autoparku kustībā 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Ja arī tavam uzņēmumam šī ir aktuāla tēma, esi nonācis pareizajā vietā – lasi un noskaidro, kādas priekšrocības tev var piedāvāt šāda sadarbība, un kuru riepu servisu šim mērķim izvēlēties!

Riepu garāžas piedāvājumā – plašs pakalpojumu klāsts ikviena autoparka vajadzībām

Konferenču rīkotāji plāno darbu laikposmam līdz 2020. gadam, uzmanības lokā iekļaujot arī Latviju, informē Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA).

Darbseminārs un kontaktbirža Convene, kas šogad norisinājās no 11. līdz 12. februārim, ir Baltijā lielākais sarīkojums, kas veltīts konferenču tūrisma sekmēšanai.

TAVA tūrisma mārketinga vecākā eksperte Madara Brūvere, kura piedalījās pasākumā, stāsta: «Tas bija kvalitatīvs seminārs. Manuprāt, liela daļa šo lietišķo tikšanos triju līdz piecu gadu laikā varētu pārvērsties reālos projektos.»

Darbsemināra pirmo pusi veidoja izglītojošas lekcijas par darījumu tūrisma attīstības tendencēm, ko lasīja speciālisti no dažādām pasaules valstīm. Otra daļa bija kontaktbirža.

«Sarunu gaitā pārliecinājos, ka labs pieprasījums ir arī pēc nelielu konferenču rīkošanas vietām, ar dalībnieku skaitu no 50 līdz 500. Tas nozīmē, ka Latvijai ir iespējas būt pievilcīgam konferenču tūrisma galamērķim. Turklāt ne tikai Rīgai, bet arī, piemēram, Jūrmalai, Siguldai vai kādai citai vietai,» norāda M. Brūvere.

Zinātniskas inovācijas pārvēršana pielietojamā produktā ir ļoti interesants, azartisks un aizraujošs darbs, faktiski – pat dzīves veids, uzskata zinātņietilpīgo jaunuzņēmumu "Nano RAY-T" un "3D Strong" līdzdibinātājas Marina Petričenko un Marija Korabovska.

"Jā, tas prasa daudz laika un pamatīgu iedziļināšanos, jo ne vienmēr uzreiz var ieraudzīt veidu, kā praktiski izmantot konkrēto inovāciju. Taču rezultāti ir tā vērti," atzīst Petričenko.

Jaunuzņēmumi "Nano RAY-T" un "3D Strong", kas attīsta dažādus oglekļa nanocaurulīšu izmantošanas veidus, pavisam nesen ierindoti starp pieciem perspektīvākajiem nanotehnoloģiju startup Austrijā bāzētās platformas "StartUs Insights" versijā. Gan "Nano RAY-T", kas pēta oglekļa nanocaurulīšu izmantošanu akumulatoros, gan "3D Strong", kas nodarbojas ar 3D drukas materiālu piedevu radīšanu, ir sasnieguši vidējo attīstības posmu. Proti, patlaban notiek vai drīzumā sāksies izstrādāto produktu verifikācija industrijas uzņēmumos.

Veselības informāciju tehnoloģiju (IT) uzņēmumi «Blue Bridge Technologies» un «Meditec» vienojušies sadarboties, lai 2019.gadā sāktu piedāvāt vienotu portālu «Tava eVeselība», kura sistēmas pilnveidē tuvāko trīs gadu laikā plāno investēt teju miljonu eiro, informēja «Tava eVeselība» pārstāvis Kārlis Sils.

Līdz šim «Meditec» ir izveidojis savu pacientu pieraksta portālu «Eveselibaspunkts.lv», savukārt «Blue Bridge Technologies» pacientu pieraksta sistēmu «Piearsta.lv». Abi portāli patlaban vairāk nekā 80 000 lietotāju nodrošinot e-pakalpojumus medicīnas iestādēs. Lai izveidotu digitālu veselības aprūpes sistēmu, kas arī ievērojami samazinātu ambulatorās rindas uz valsts pakalpojumiem, abi uzņēmumi sadarbosies un turpmāk nozares attīstību veidos zem vienota nosaukuma «Tava eVeselība».

«Blue Bridge Technologies» valdes priekšsēdētājs Jānis Rancāns norādīja, ka līdz šim abi uzņēmumi Latvijas e-veselības izstrādē un pilnveidē ir ieguldījuši vairāk nekā piecus miljonus eiro. «Mums ir kopīgs mērķis un viens no veidiem, kā turpināt izaugsmi, ir sadarbība, tādēļ esam dibinājuši «Tava eVeselība». Kamēr valsts e-veselības sistēmā patlaban faktiski darbojas tikai divas funkcijas - e-recepte un e-darba nespējas lapa, privātajā sektorā varam piedāvāt gatavu, cilvēkiem saprotamu un viegli izmantojamu e-veselības sistēmu,» skaidroja Rancāns.

Tūrisma industrija sāk pamazām atkopties no Covid-19 pandēmijas radītajām negatīvajām sekām - 2023.gadā 11 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs izmitināti par 12% vairāk vietējo un ārvalstu viesu nekā 2022.gada vienpadsmit mēnešos, atsevišķos tūrisma segmentos audzis arī vidējais viesu maksātspējas līmenis, informē Ekonomikas ministrija.

Pērn atvērtas virkne gan iepriekš slēgtas, gan no jauna izveidotas viesnīcas, restorāni, kafejnīcas, attīstīti jauni tūrisma infrastruktūras projekti gan Rīgā, gan ārpus Rīgas.

Taču nozares izaugsmes tempus joprojām kavē Krievijas karadarbības Ukrainā sekas. Ja līdz kara sākumam aptuveni 30% tūristu, kas apmeklēja Latviju, bija no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, tad šobrīd šis apjoms jākompensē ar viesiem no citām valstīm. Ģeopolitiskā situācija negatīvi ietekmē karadarbībā iesaistīto valstu kaimiņvalstis, tostarp Baltijas valstis, apdraudot Baltijas kā droša tūrisma galamērķa reputāciju. Savukārt, strauji pieaugušās energoresursu izmaksas un inflācija kopumā apdraud viesmīlības un ēdināšanas nozares uzņēmumu dzīvotspēju.

Katra startapa dibinātāja, kurš no rītiem nemelo sev spogulī, mērķis ir veiksmīgs starts un ilgtermiņa performance globālajā tirgū. Demonstrēt starptautiskus sasniegumus, nozīmē attaisnot savus biznesa attīstības un savu investoru mērķus. Dažādu nozaru jaunuzņēmumi par sekmīgiem globālā tirgus spēlētājiem kļūst straujāk nekā jebkad agrāk – labo piemēru netrūkst, arī no Latvijas prakses. Globālās ekonomikas spēks palīdz startapiem iespiesties arvien jaunos tirgos, arī tehnoloģiju attīstība ir būtiski atvieglojusi šo ekspansiju. Pieeja kapitālam un iespēja ar sociālo tīklu palīdzību sasniegt tā saucamos agros lietotājus (early adopters) ir faktori, kas būtiski atvieglo globālo izaugsmi dažādu nozaru jaunuzņēmumiem.

Tomēr, pirms ieskriešanās starptautiskajā līmenī, jāveic virkne pamatīgu sagatavošanās darbu, lai šis starts, kurš, var izrādīties arī pēdējā iespēja, būtu veiksmīgs. Tava startapa "globalizācijai" komplektā nāk vairāk izaicinājumi. Pirmajā mirklī jebkuras labas idejas izredzes šķiet lielas, un nepieredzējuši startapu dibinātāji nereti notic ilūzijai, ka visa pasaule sadosies rokās, lai iegādātos ilgi loloto produktu vai pakalpojumu, rindā pēc tā stāvot vismaz diennakti. Vadoties pēc 4finance pieredzes, esmu drošs, ka jebkura veiksmes stāsta pamatā ir labi paveikts mājasdarbs. Līdz veiksmīgai mājasdarbu izpildei, startu globālajā tirgu ieteicams atlikt.

Vai piekrīti, ka efektīvi izplānots un pārdomāts darba process noliktavā var palielināt Tava uzņēmuma peļņu? “AJ Produkti” var palīdzēt izveidot Tavām vajadzībām pielāgotu noliktavas risinājumu, kas ir optimizēts gan kapacitātes un loģistikas, gan ergonomikas un drošības ziņā.

Balstoties uz mūsu ilggadējo veiksmīgo pieredzi šajā jomā, esam sagatavojuši nelielu padomu un ieteikumu apkopojumu, kas palīdzēs uzsākt arī Tavas noliktavas optimizācijas procesu.

“Daudzi cilvēki, iekārtojot telpas, domā tikai par attiecīgā brīža vajadzībām. Mēs skatāmies tālāk nākotnē un iekļaujam savos plānos klienta varbūtējās turpmākās vajadzības, lai nodrošinātu pietiekami lielas iespējas pielāgot esošo noliktavas telpu ilgtermiņa vajadzībām.”Johans Elamsons, “ ''AJ Produkti'' projektu pārdošanas vadītājs Zviedrijā

Jautā padomu AJ Produkti ekspertiem

Vai Tev vajadzīga palīdzība noliktavas optimizēšanā? AJ Produkti ir pieredzes bagāta profesionāļu komanda, kas palīdzēs izplānot un iekārtot noliktavas telpas, ņemot vērā Tava uzņēmuma specifiskās prasības. Mums ir viss nepieciešamais noliktavu aprīkojums un kompetenti projektu vadītāji, kas optimizācijas procesu veiks soli pa solim kopā ar Tevi.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Panākta vienošanās par starptautiskās kultūras tūrisma reklāmas kampaņas īstenošanu atsevišķās valstīs, par to, vai kampaņa tiks īstenota pilnībā – vēl notiek sarunaspiektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējās darba dienās Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) direktora amatā Armands Slokenbergs parakstījis līgumu ar Alpha Baltic par kultūras tūrisma vides reklāmas kampaņas īstenošanu Zviedrijā, Somijā un Lielbritānijā. Tie gan ir tikai trīs no astoņiem mērķtirgiem, kur tiesības īstenot reklāmas kampaņu jau pērn ieguva uzņēmums. Tam jāizgatavo vides reklāmas plakāti, kā arī jāizvieto un jāuztur, iegādājoties reklāmas vietu un laiku, par to saņemot 475,5 tūkst. eiro (ieskaitot nodokļus), izriet no līguma. Jāatgādina, ka kompānija piedāvāja kampaņu visos astoņos tirgos īstenot par 949 tūkst. eiro (bez PVN).

Ar izveidojušos situāciju nav mierā Alpha Baltic vadītājs Lauris Špillers: «Šāda absurda situācija viennozīmīgi liecina par atsevišķu amatpersonu neprofesionalitāti un nekompetenci un ir nodarījusi zaudējumus ne tikai Alpha Baltic, bet svarīgāk – Latvijas valstij.»

No nākamā gada 1.janvāra tūrisma attīstības valsts politiku īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). To paredz Tūrisma likuma grozījumi, kurus trešdien, 25.novembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, informē Saeimas Preses dienests.

Grozījumi paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA) pievienot LIAA, lai uzlabotu tūrisma nozares pārvaldību, šodien deputātiem sacīja likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas, norādot, ka LIAA šim mērķim tiks izveidots Tūrisma departaments.

Likumprojekta autori kā galvenos pievienošanas ieguvumus minēja LIAA pārstāvniecību izmantošanu ārzemēs, tādējādi ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā, kā arī sinerģiju ar citām tautsaimniecības nozarēm.

Pašlaik tūrisma aģentūrā strādā 16 darbinieki. Tā Latvijā un ārvalstīs nodarbojas ar tūrisma veicināšanu, veido un uztur Latvijas tūrisma informācijas sistēmas, piedalās starpvalstu sadarbības nolīgumu īstenošanā tūrisma jomā, veic vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpēti, valsts tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju, kā arī komersantu atbilstības novērtēšanu.

Šodien tika aizvadīts Latvijas tūrisma forums, kurā nozares pārstāvji atskatījās uz aizvadīto gadu un iezīmēja mērķus nākošajam gadam. Tiešsaistes pasākumu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un tajā tika apbalvoti arī konkursa "Jaunais tūrisma produkts 2020" uzvarētāji un labākie studentu zinātniski pētniecisko darbu autori tūrisma nozarē, informē LIAA.

"Tūrisma nozarei šis gads bija ļoti sarežģīts, bet ir notikušas arī pozitīvas lietas. Pieauga interese par vietējo tūrismu, tapuši jauni tūrisma produkti un meklēti risinājumi, kā strādāt pandēmijas apstākļos. Jau šobrīd ir skaidrs, ka, atveroties tūrisma iespējām, nozares pārstāvjiem būs jāskrien daudz un ātri. Ieguvēji būs tie, kas pēc ceļošanas ierobežojumu atcelšanas, spēs ātrāk noreaģēt, tādēļ mums jābūt gataviem un jau šobrīd jāiezīmē, risinājumi dažādām situācijām," tā, atklājot forumu, dalībniekus uzrunāja LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Ar LIAA starpniecību tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam krīzes seku mazināšanai šogad ir novirzīti 19,4 miljoni eiro. Lielākā daļa no šiem līdzekļiem jau izmaksāta algu subsīdijās 826 tūrisma nozares uzņēmumu, bet šobrīd ir atvērta pieteikšanās viesnīcu operacionālo izmaksu programmā, kuras kopējais finansējums ir 4,8 miljoni eiro. Ekonomikas ministrija turpina darbu arī pie īpašas vaučeru programmas viesnīcām, kuras varēs cilvēkiem nodrošināt pašizolācijas pakalpojumus ar valsts atbalstu.

Rīgas kā kultūras galvaspilsētas gadam tuvojoties beigām, beidzot izvēlētas kompānijas, kas varētu izvērst kultūras reklāmas kampaņu ārvalstīs, negaisa mākoņi pār iepirkumu gan pilnībā neizklīst, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Beidzoties cīņai par iekļūšanu Saeimā, nosacīts punkts pielikts arī politiskām intrigām apvītajā Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) konkursā par starptautiskās kultūras tūrisma reklāmas kampaņu 2014. un 2015. gadā. Par vides reklāmas konkursa uzvarētāju oktobra vidū izvēlēta SIA Alpha Baltic, kas darbus apņēmusies veikt par 949 tūkst. eiro, bet reklāmas aktivitātes internetā šogad un nākamgad varētu īstenot SIA Inspired par 575 tūkst. eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija. Tiesa, interneta reklāmas konkursa rezultāti ir apstrīdēti, pagarinot šo jau tāpat ļoti ilgo iepirkumu. Jāatgādina, ka pirmo reizi konkurss par starptautisko kultūras tūrisma reklāmu tika izsludināts pagājušā gada vasarā un tika plānots, ka reklāmas kampaņa sāksies pērnā gada nogalē un turpināsies līdz kultūras gada pavasarim, uz Rīgu atvilinot tūristu pūļus.

Lai nodrošinātu atpazīstamību Ķīnas tirgū, kā arī veicinātu daudzpusīgu sadarbību tūrisma jomā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Alibaba Group tūrisma platforma Alitrip noslēgušas vienošanos par ilgtermiņa sadarbību. Šobrīd Eiropu platformā vēl pārstāv tikai Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Somija un Dānija.

Sadarbības līgums paredz Alitrip platformā izvietot informāciju par Latviju un tūrisma biznesa iespējām, kas sniegs lielāku atpazīstamību, izvēli un pakalpojumu daudzveidību Ķīnas klientiem. Latvijas tūroperātoriem šī platforma būs iespēja sadarbībā ar Ķīnas pusi izveidot konkrētus tūrisma piedāvājumus.

Parakstot līgumu, LIAA direktors Andris Ozols uzsvēra: «Tālie tirgi un īpaši Āzijas tirgus pēdējos gados iezīmējas ar stabiliem, augšupejošiem rādītājiem. Āzijas tūroperatori Eiropā meklē jaunus galamērķus. Sadarbība ar Alibaba Group un tūrisma platformu Alitrip dos LIAA un Latvijas tūrisma kompānijām vēl nebijušas iespējas reklamēt Latviju Āzijas reģionā un pasaulē, kas palīdzēs izdarīt izvēli par labu Latvijai kā tūrisma galamērķim.»

Globālā pandēmija tūrisma nozarei radījusi daudz jaunu izaicinājumu, kuri visdrīzāk būs aktuāli arī tā sauktajā pēc COVID periodā.

Stabilie eksporta rādītāji un noturīgā ekonomiskā aktivitāte liecina, ka darījumu tūrisms pēc pandēmijas beigām pakāpeniski atgūsies, tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka tas neatgriezīsies tādā formātā, kā bijis ierasts līdz šim.

Šī brīža situācija mums ir ļāvusi izvērtēt prioritātes un mācījusi daudz jauna. Darījumu un pasākumu tūrisma sektorā esam sapratuši, ka pasākuma konferences daļu ir iespējams aizstāt ar digitāliem risinājumiem un ka ar to palīdzību iespējams aizsniegt pat lielāku auditoriju. Tomēr tas, kas ir šīs nozares “pievienotā vērtība” – tīklošanās un savstarpējā komunikācija –, nav pilnībā aizstāts. Tieši šis ir aspekts, uz ko nozarei būs jākoncentrē uzmanība un jāmeklē iespējas, kā radīt vērtīgus risinājumus, lai veicinātu savu konkurētspēju šobrīd un nākotnē. Mēs ticam, ka darījumu un pasākumu tūrisma industrija nākotnē apvienos labāko no klātienes un digitālā formāta. Tādēļ mūsu uzdevums šobrīd ir atbalstīt nozari, kas sevi ir kvalitatīvi pierādījusi, darbojoties klātienes pasākumos.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu piešķirt papildu finansējumu 22 453 625 eiro apmērā jaunām un jau esošām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) īstenotajām aktivitātēm eksportējošo un tūrisma nozares uzņēmumu atbalstam.

EM skaidroja, ka Covid-19 izraisītā krīze visbūtiskāk ietekmēja tūrisma nozares darbību. Lai efektīvi risinātu krīzes situāciju tūrisma nozarē, tūrisma komersantiem būs pieejams atbalsts granta jeb dāvinājuma veidā 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā ar 80% atbalsta intensitāti.

Atbalstu tūrisma komersants varēs izmantot dalībai starptautiskās digitālās tūrisma un darījumu tūrisma platformās, publicitātei ārvalstu tūrisma un darījumu tūrisma medijos, produktu un pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, starptautisko konferenču, kongresu un semināru atbalsta programmai Latvijā, kā arī darījumu tūrisma vēstnešu programmā. Tāpat tūrisma komersants atbalstu varēs izmantot dalībai starptautiskajās tūrisma un darījumu tūrisma izstādēs un citās mērķa aktivitātēs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) aicina pieteikties tiešsaistes semināriem par valsts atbalstu subsidētajām darba algām eksportējošajiem un tūrismā nozares uzņēmumiem.

Par atbalstu eksportējošajiem uzņēmumiem tiešsaistes seminārs plānots 27. jūlijā pulksten 11:00, bet tūrisma nozares uzņēmumiem 28. jūlijā pulksten 14:00.

"Semināros LIAA un Ekonomikas ministrijas speciālisti iepazīstinās ar būtiskākajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, pieteikšanās kārtību un pieteikuma anketas saturu. Ņemot vērā, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem uz atbalstu var pretendēt aptuveni 350 eksportējošie un 7 tūkstoši tūrisma nozares uzņēmumu, sagaidām lielu iesniegumu skaitu. Tādēļ aicinām uzņēmējus detalizēti iepazīties ar atbalsta saņemšanas nosacījumiem un pieteikšanās kārtību, lai pieteikšanās un atbalsta izmaksāšanas process notiktu pietiekami raiti. LIAA mājas lapā apkoposim visu nepieciešamo informāciju, kā arī biežāk uzdoto jautājumu sarakstu, lai uzņēmējiem atvieglotu atbalsta saņemšanas procesu," norāda LIAA direktora vietniece Iveta Strupkāja.