Latvijā sagaidāmais iedzīvotāja darba mūžs ir 35,2 gadi, kas ir nedaudz mazāk kā Eiropas Savienības (ES) vidējais radītājs - 35,4 gadi, liecina ES statistikas departamenta "Eurostat" jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Saskaņā ar tiem sagaidāmais darba mūža ilgums Latvijā ir mazāks nekā Igaunijā, bet lielāks nekā Lietuvā. Igaunijā sagaidāmais cilvēka darba mūžs ir 37 gadi, bet Lietuvā - 34,8 gadi.

Eurostat dati liecina, ka visgarākais darba mūžs ir sagaidāms iedzīvotājiem Zviedrijā (41,2 gadi), kam seko Nīderlande (39,9 gadi), Dānija (39,2 gadi), Lielbritānija (38,6 gadi) un Vācija (38 gadi).

Savukārt visīsākais sagaidāmais darba mūžs ir iedzīvotājiem Itālijā (30,7 gadi), Bulgārijā (32,1 gads), Grieķijā (32,3 gadi), Beļģijā, Horvātijā, Polijā un Ungārijā (visās valstīs 32,6 gadi), kā arī Rumānijā (32,8 gadi).

Visās ES dalībvalstīs, izņemot Lietuvu sieviešu sagaidāmais darba mūžs bija īsāks nekā vīriešiem.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju dzīves ilgums ir vidēji par desmit gadiem lielāks nekā vidēji pasaulē – sievietēm vidējais dzīves ilgums ES ir vidēji 82,1 gads, bet vīriešiem – 76,1 gads, ziņo ES statistikas birojs Eurostat.

Vidēji pasaulē pēc 2005. - 2010. gada datiem dzīves ilgums sievietēm ir 70,1 gads, bet vīriešiem – 65,7 gadi.

Augstākais vidējā dzīves ilguma rādītājs starp G20 jeb lielākajām pasaules ekonomikām, neņemot vērā ES, ir Japānā (86,1 gads sievietēm un 79,3 gadi vīriešiem), Austrālijā (83,8 gadi sievietēm un 79,1 gads vīriešiem), Kanādā (82,8 gadi sievietēm un 78,2 gadi vīriešiem) un Dienvidkorejā (83,3 gadi sievietēm un 76,5 gadi vīriešiem).

Zemākie vidējā dzīves ilguma rādītāji no visām G20 valstīm bija Dienvidāfrikā (52,1 gads sievietēm un 50,1 gads vīriešiem), Indijā (65,7 gadi sievietēm un 62,8 gadi vīriešiem), Krievijā (74,0 gadi sievietēm un 61,6 gadi vīriešiem) un Indonēzijā (69,4 gadi sievietēm un 66,3 gadi vīriešiem).

2017. gada sākumā Latvijā bija 1,95 miljoni iedzīvotāju, to skaitā 388 tūkstoši jeb 19,9 % vecāka gadagājuma cilvēku vecumā 65 gadi un vairāk. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju kopējais skaits Latvijā ir samazinājies par 170 tūkstošiem jeb 8 %, bet vecākās paaudzes (65 gadi un vecāki) iedzīvotāju skaits pieaudzis par 4 tūkstošiem jeb 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2017. gada sākumā 46 % Latvijas iedzīvotāju ir vīrieši, 54 % – sievietes. Vecumā no 65 gadiem šī proporcija ir atšķirīga: vīriešu īpatsvars ir 33 % un sieviešu – 67 %. No Eiropas Savienības valstīm Baltijas valstīs ir vislielākā vīriešu un sieviešu disproporcija vecākās paaudzes iedzīvotāju kopskaitā.

CSP dati atklāj, ka lielākais vecākās paaudzes iedzīvotāju īpatsvars 2017. gada sākumā bija Latgales (21,3 %) un Vidzemes reģionā (20,9 %), zemākais – Pierīgas reģionā (18,0 %). Vidējais iedzīvotāju vecums visaugstākais ir Latgalē – vīriešiem 41 gads un sievietēm – 47 gadi, viszemākais – Pierīgas reģionā, kur vīriešu vidējais vecums ir 38 gadi un sieviešu – 43 gadi.

Ja naudu ieguldām termiņdepozītā vai krājkontā – tā vairs nav tikai krāšana, bet ir arī pelnīšana, turklāt tas ir vienlīdz attiecināms, kā uz uzņēmumiem, tā arī uz privātpersonām. Vēl vairāk – noguldījumi uzņēmumiem var būt svarīgs finanšu pārvaldības instruments, jo tie ļauj optimizēt naudas plūsmu, palielināt peļņu, kā arī samazināt ar likviditāti saistītos riskus, turklāt naudu, kas vienkārši "guļ" norēķinu kontā, lēni apēd inflācija.

Neskatoties uz to, ka Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir samazinājusi “Euribor” likmes jau otro reizi, “Bigbank” Latvijā aizvien piedāvā labākās likmes kā privātpersonām, tā arī komersantiem. Par to var pārliecināties arī “Latvijas Bankas” tīmekļa vietnē, kur tiek apkopotas kredītiestāžu piedāvātās noguldījumu procentu likmes.

Latvijas Banka informāciju tabulā atjauno vismaz reizi nedēļā, nedēļas pirmajā darbdienā. Informācija no kredītiestāžu tīmekļvietnēm tiek iegūta automatizēti.

Vēl dažus gadus atpakaļ par investīcijām zeltā neviens nezināja tikpat kā neko. Toties daudzi bija nekustamā īpašuma speciālisti, zēla un plauka akciju tirgi. Tagad gandrīz katrs zina, kas ir budžeta konsolidācija, valūtu krīze un valstu parādi. Arī par ieguldījumiem zeltā un dārgmetālos nu jau zina daudz vairāk.

Šādu izglītības pieaugumu par investīcijām zeltā sekmē bēdīgais ekonomikas stāvoklis un neskaidrās nākotnes prognozes. Kā sekas tam, pēc brīvā tirgus principiem, parādās arī piedāvājums, jo pieprasījums ir.

Pēc zelta cenu straujā pieauguma, kas daudziem atgādināja nekustamā īpašuma cenu pieaugumu vai akciju tirgu straujo izaugsmi pēdējās desmitgdēs, radās daudz spekulāciju par to, vai neveidojas zelta cenu burbulis. Parādījās arī apgalvojumi par zeltu kā «tukšo naudu».

Dīvaini, ka, lai gan zelts jau vairāk 5 000 gadu cilvēces vēsturē ir patstāvīgi spēlējis lomu kā vienīgā īstā nauda un to, ka gandrīz visu centrālo banku valstu rezevēs atrodas lielāks vai mazāks zelta daudzums, ar apskaužamu patstāvību tiek uzturēts viedoklis par zelta bezjēdzību un visos iespējamos ceļos tiek mazināta tā nozīme finanšu tirgus sistēmā.

Sabiedrības novecošanās un cilvēka dzīves ilguma palielināšanās visā pasaulē liek domāt par valstu sociālās aizsardzības sistēmu stabilitāti.

Daudzviet, tai skaitā arī Latvijā, palielina iedzīvotāju pensionēšanās vecumu, lai samazinātu slogu uz darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Kādas tendences ir novērojamas pasaulē un kāds dzīves līmenis sagaidāms Latvijas nākotnes pensionāriem tikai ar valsts pensiju?

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati liecina, ka 2018. gadā dalībvalstu vidējais pensionēšanās vecums sasniedza 63,5 gadus sievietēm, bet vīriešiem – 64,2. Arī Latvijā pensionēšanās vecums kopš 2014. gada pakāpeniski tiek palielināts. Šobrīd tie ir 64 gadi, bet jau 2025. gadā tie būs 65 gadi. Līdzīgi kā Latvijā, tad arī Eiropas Savienībā (ES) 2019. gadā vidēji katram piektajam Eiropas iedzīvotājam ir virs 65 gadiem. Tiek prognozēts, ka arī turpmākajās desmitgadēs gados vecāko cilvēku īpatsvars palielināsies, bet iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā – samazināsies. Tādējādi tuvākā nākotnē senioru būs arvien vairāk, radot papildu slogu cilvēkiem darbspējas vecumā, kam būs jāsedz sociālie izdevumi, lai nodrošinātu novecojošai sabiedrībai nepieciešamos pakalpojumus.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.

Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).

Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).

2017. gada astoņu mēnešu laikā notikušais straujais pasaulē pirmās kriptovalūtas cenas kāpums no 800 līdz 5000 dolāriem ir izraisījis jaunu bitkoin fenomena apspriešanas vilni. Atgādināsim, ka bitkoins (BTC, bitcoin) ir pirmā decentralizētā (pateicoties blockchain tehnoloģijai) elektroniskā nauda, kas parādījās 2009. gadā, kad kāds Satoshi Nakamoto izstrādāja tai speciālo programmatūru.

Radot šo naudu, autors (vai autoru grupa) visticamāk negaidīja, ka viņu lolojums izraisīs tādu interesi pasaulē un pārvērtīsies par īstu izaicinājumu mūsdienu bezseguma naudai (fiat-naudai). Atgādināsim, ka par fiat-naudu sauc nacionālo valūtu, kas ir valdības pasludinātais maksāšanas līdzeklis, kas nav nodrošināts ar konkrētiem aktīviem. Šobrīd, kad pasaule ir pilnībā atteikusies no “zelta standarta” 20. gadsimta 70. gados, tādas ir gandrīz visas nacionālās valūtas.

Taču ticību fiat-naudai uztur ne tikai valdības prasības, bet arī nacionālo ekonomiku varenība.Uz ko būtu jābalstās ticībai bitkoin, kas ir tīrā prāta produkts, no paša sākuma nebija skaidrs. Decentralizētā bitkoin emisija, ko sauc par mainingu, bija pieejama jebkuram indivīdam un tās iegūšanai bija nepieciešams tikai internets un dators. Sākumā — pietika arī ar personīgo datoru. Taču autors ir ierobežojis kopējo bitkoin emisijas apjomu (21 miljons) un iestrādājis mehānismu, kas būtiski sarežģī to iegūšanas procesu līdz ar naudas masas pieaugumu. Un tam ir gluži saprotami mērķi: novērst jaunizveidotās norēķinu vienības vērtības krišanos. Sākotnēji bitkoin pastāvēšana nesolīja tam rožainu nākotni (jāpatur prātā, ka tā tas ir bijis arī ar internetu). Un, iespējams, pirmie maineri uztvēra bitkoin emisiju kā jaunu aizraujošu spēli. To apliecina arī pirmie darījumi ar jauno valūtu: 2010. gadā viens sistēmas lietotājs nopirka no cita divas picas par 10 000 BTC, kas pēc 2017. gada augusta kursa ir 25 miljoni ASV dolāru par katru picu.

2014. gada janvārī Latvija pēc ilgas un pamatīgas sagatavošanās pievienojās eirozonai, un latu vietā mūsu ikdienas norēķinos ienāca eiro.

Desmit gadus vēlāk ir jau piemirsies, cik garš un sarežģīts bija mūsu ceļš uz eiro – diskusijas par to aizsākās vēl iepriekšējā gadsimta nogalē. Viens no galvenajiem Latvijas šķēršļiem tolaik bija augstā inflācija, bet iedzīvotāju viedoklis par un pret eiro dalījās apmēram uz pusēm. Šobrīd esam ceļā uz nākamo lielo jauninājumu – digitālā eiro ieviešanu.

Jāatgādina, ka 2014. gads ir zīmīgs arī ar ģeopolitiskās drošības jautājumu aktualizēšanos Eiropā – pēc tam, kad Krievija anektēja Krimu, kļuva skaidrs, ka ikviena valsts Krievijas tuvumā ir un būs apdraudēta. Un, lai arī pirms eiro ieviešanas izskanēja viedokļi par lata kā identitātes simbola zaudēšanu, tagad redzam, ka patiesībā pievienošanās eirozonai kļuva par vienu no soļiem mūsu suverenitātes un ekonomikas stabilitātes nostiprināšanā. Katrs lēmums un reforma, kas tuvināja mūs Eiropai, stiprināja Latvijas valsti. Tāpēc starp būtiskākajiem eiro ieviešanas ieguvumiem jāmin tas, ka mēs pievienojāmies monetārajai savienībai, un tas kļuva par drošu vairogu pret valūtas spekulācijām un svārstībām. Kā arī – eiro iedrošināja ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas ekonomikā.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paaugstinājis Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām («World Economic Outlook»), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,8% un 3,9% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 3% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,3% apmērā.

Inflācija Latvijā gan šogad, gan nākamgad prognozēta 3% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 9% šogad un 8,7% nākamgad, salīdzinot ar 9,6% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 0,3% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 1,5%.

No Baltijas valstīm lielāku IKP pieaugumu nekā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas tiek prognozēts 4% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,7% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 2,5% un 2,8%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3,8% un 3,4% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 1,8% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,4%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 8,4% šogad un 9% nākamgad, salīdzinot ar 6,8% pirms gada.

Eiropas Savienībā un eirozonā ir jāpabeidz finanšu tirgu integrācija, izveidojot kapitāla tirgu savienību, piektdien Eiropas Komisijas (EK) un Latvijas Bankas rīkotajā starptautiskajā konferencē "Desmit gadi kopā ar eiro" atzina eksperti.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks atzina, ka vienotais eirozonas tirgus vēl nav pilnībā funkcionējošs, bet tas ļautu augt daudz straujāk.

Latvija eirozonai pievienojās tās 2.0 versijā, bet tagad ir jāturpina būvēt 3.0 versija ar banku savienību, kapitāla tirgus savienību, kopējo fiskālo mehānismu, teica Kazāks. Vienlaikus viņš atzina, ka vienoties par kapitāla tirgus savienību būtu vieglāk.

"Sāksim paši ar sevi, mums ir milzīgs tirgus Eiropā, padarīsim to efektīvāku. Eiropieši uzkrāj daudz, bet pagaidām nav pietiekamu prasmju likt uzkrātajai naudai strādāt," teica Kazāks.

Viņš piebilda, ka Eiropas zaļā pārkārtošanās būs dārga un tas prasīs privātā kapitāla piesaisti. Tāpēc kapitāla tirgus savienība ir tik būtiski nepieciešama.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) samazinājis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām (World Economic Outlook), kas publiskots otrdien, prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 3,7% un 3,3% nākamgad.

Aprīlī publiskotajās pavasara prognozēs SVF Latvijas IKP pieaugumu šogad prognozēja 4% apmērā, bet nākamgad ekonomikas izaugsmi lēsa 3,5% apmērā.

Inflācija Latvijā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 2,7% un 2,4% apmērā. Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs saruks līdz 7,9% šogad un 7,8% nākamgad, salīdzinot ar 8,7% pērn, bet kārtējo maksājumu kontā šogad tiks reģistrēts deficīts 2% no IKP apmērā, kas nākamgad pieaugs līdz 2,6%.

No Baltijas valstīm identisku IKP pieaugumu kā Latvijā šogad SVF sagaida Igaunijā, kur tas arī tiek prognozēts 3,7% apmērā. Nākamgad Igaunijā SVF sagaida 3,3% ekonomikas izaugsmi. Aprīlī SVF lēsa, ka Igaunijā šogad un nākamgad IKP palielināsies attiecīgi par 3,9% un 3,2%. Inflācija Igaunijā šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 3% un 2,5% apmērā, savukārt kārtējo maksājumu kontā šogad tiek prognozēts pārpalikums 2,2% no IKP, kas nākamgad saruks līdz 1,1%. SVF Igaunijā sagaida bezdarba līmeņa pieaugumu līdz 6,7% šogad un 6,9% nākamgad, salīdzinot ar 5,8% pirms gada.

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Latvijā vairāk nekā puse jeb 57% jauniešu par savām zināšanām un prasmēm atbilstošu algu uzskata vismaz 800 eiro mēnesī, liecina SEB bankas aptaujas dati.

Vienlaikus 32% aptaujāto jauniešu par sev vēlamo ikmēneša atalgojumu nosauc 801 līdz 1000 eiro, bet 25% - vairāk nekā 1000 eiro mēnesī. Savukārt 29% jauniešu par atbilstošu uzskata atalgojumu no 501 līdz 800 eiro, bet 13% būtu gatavi strādāt par zemāku atalgojumu, proti, saņemot no 301 līdz 500 eiro.

Atbilstoši aptaujas datiem vairāk nekā 80% jauniešu 18 līdz 19 gadu vecumā galvenais ienākumu avots ir vecāku vai radinieku dotā nauda un ikmēneša ienākumu summa nepārsniedz 300 eiro. Vidēji 20 gadu vecumā jaunieši sāk strādāt un par galveno ienākumu avotu kļūst darba alga, proporcionāli samazinoties vecāku atbalstam.

Ziemeļeiropā cilvēki biežāk lieto bezskaidru naudu, bet joprojām daudzviet Eiropā dominē skaidra nauda, piemēram, Bulgārijā 90% naudas aprites notiek skaidrā naudā, par to otrdien lasāms laikrakstā Dienas Bizness.

«Joprojām daudzi cilvēki dod priekšroku skaidrai naudai. Tam ir dažādi iemesli, tostarp arī pieradums,» saka Juri Martins (Jüri Martin), Tavex Group finanšu direktors un valdes loceklis. Skaidras un bezskaidras naudas lietošanas paradumi dažādās valstīs atšķiras. Tavex ir pārstāvniecība Bulgārijā, un šajā valstī aptuveni 90% iedzīvotāju lieto skaidru naudu. Turpretī Zviedrijā no kopējā naudas apgrozījuma skaidra nauda veidojot vien dažus procentus. «Ir tiešām liela starpība paradumos, kā cilvēki izmanto naudu, lai norēķinātos dažādās valstīs. Tomēr pat Zviedrijā mums ir klienti, kuri pērk skaidru naudu, un ir uzņēmējdarbība, kur tā ir vajadzīga. Tāpat skaidrai naudai komercdarbībā joprojām ir zemākas izmaksas, kā arī ne visur var maksāt ar karti, tāpēc ir vitāli nepieciešams nodrošināties ar skaidru naudu, īpaši ceļojot. Tāpat daudzās valstīs patērētājam ir iespēja ietaupīt, maksājot skaidrā naudā. Lai gan daudzās Eiropas valstīs tirgotājiem nav atļauts pieprasīt augstāku cenu no klientiem, kuri norēķinās ar maksājumu kartēm, šādu norēķinu kārtību var sastapt pat restorānā vai viesnīcā Dānijā, kur ir atļauts iekasēt papildu maksājuma administrēšanas maksu, ja klients izmanto maksājuma karti. Līdzīga kārtība novērojama daudziem e-pakalpojumiem pasaulē, jo par klienta kartes transakciju tirgotājs bankai maksā komisiju no pirkuma,» viņš stāsta.

Turīgie investori pēc globālās finanšu krīzes kļuvuši daudz piesardzīgāki, un Latvijā augsta riska ieguldījumu instrumentos investē 30%, liecina Swedbank Private Banking apskats.

2007.gadā vidēja un augsta riska profila ieguldītāju skaits sasniedza 51% no visiem investoriem. Latvijā turīgo iedzīvotāju riska tolerance ir viszemākā starp Baltijas valstīm, jo Igaunijā vidēja un augsta riska ieguldījumu instrumentiem ar potenciāli lielāku ienesīgumu priekšroku dod 46%, bet Lietuvā – 59% turīgo investoru.

Savukārt ES vidēji 67% turīgie iedzīvotāji dod priekšroku vidēja un augsta riska ieguldījumiem, bet 33% - zema riska ieguldījumiem.

Turīgais ieguldītājs Baltijā visbiežāk ir vīrietis vecumā ap 50 gadiem, kuram ir augstākā izglītība un vairāk nekā 5 gadu pieredze uzņēmējdarbībā – tā rāda Swedbank Private Banking apskats. Turīgajam ieguldītājam pieder nekustamais īpašums, ir salīdzinoši lieli brīvo līdzekļu uzkrājumi, līdz ar to vairumā gadījumu nav kredītsaistību. Salīdzinājumā ar Eiropas Savienību un pasauli turīgie ieguldītāji Baltijā ir vidēji par 10 gadiem jaunāki un to vidū ir augstāks sieviešu īpatsvars.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Tikai 5,1% Latvijas iedzīvotāju savu veselību raksturo kā ļoti labu, bet 40% - kā labu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

38% veselības stāvokli vērtē kā vidēju.

Savukārt 13% savu veselības stāvokli raksturoja kā sliktu un 3,5% – kā ļoti sliktu. Šis pašvērtējums būtiski neatšķiras no rezultātiem, kas tika iegūti pirms gada.

Vīriešu un sieviešu sniegtās atbildes attiecībā uz veselības stāvokļa pašvērtējumu nedaudz atšķiras. Vīrieši savu veselības stāvokli vērtēja optimistiskāk nekā sievietes.

Visoptimistiskāk savu veselību vērtē jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem. 84% no tiem savu veselību novērtēja kā labu vai ļoti labu.

Savukārt vissliktāk savu veselību vērtē iedzīvotāji pēc 65 gadu vecuma. 43% no tiem savu veselību raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Tkačevs konferencē par pensiju sistēmu nāca klajā ar priekšlikumu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtspēju, pensionēšanās vecumu sasaistīt ar paredzamo mūža ilgumu. Ideja nav jauna, un 13 OECD valstīs no 30 šāda saikne pastāv.

Pašlaik saskaņā ar portāla https://www.europeandatajournalism.eu jaunākajiem datiem par pērno gadu vidējais dzīves ilgums pēc pensijas vecuma sasniegšanas ir visai atšķirīgs dažādās Eiropas Savienības valstīs – no 25,9 gadiem Austrijā ar pensionēšanas vecumu 60 gadi līdz 16, 53 gadiem Bulgārijā ar pensionēšanas vecumu - 65 gadi. Pensionēšanās vecums Latvijā ir 63 gadi un trīs mēneši un sagaidāmais dzīves ilgums pēc aiziešanas pensijā ir 19,95 gadi. VSAA mājaslapā atrodams, ka plānots 2025. gadā pensionēšanās vecumu paaugstināt līdz 65 gadiem. Līdz ar vidējā mūža ilguma pieaugumu un sabiedrības novecošanos daudzās valstīs tiek izvirzīta ideja par pensionēšanās vecuma sasaisti ar paredzamo dzīves ilgumu. Tajā pašā laikā eksperti norāda, ka svarīgāks lielums par paredzamo mūža ilgumu ir paredzamais veselīga mūža ilgums.