Vislielāko interesi par sava pensijas 2. līmeņa uzkrājumu izrāda cilvēki, kuru ienākumu līmenis pārsniedz 800 eiro mēnesī. Tikmēr cilvēki ar zemākiem ienākumiem sava pensijas kapitāla uzkrāšanu biežāk atstāj novārtā, necenšoties ietekmēt tā pieaugumu, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma veiktās aptaujas rezultāti.
Viena no iespējām, kas ļauj ikvienam sekot līdzi pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem, ir vietne manapensija.lv. Vaicājot, cik bieži šī iespēja izmantota, atklājies, ka visbiežāk (vienu reizi gadā vai biežāk) to dara iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī (31 %), kamēr no tiem, kam ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, – 18 %. Atbildi, ka pensiju 2. līmeņa darbības rezultātiem nav sekojuši ne reizi vai vienu reizi pirms vairāk nekā pieciem gadiem, visbiežāk minēja iedzīvotāji grupā ar zemākajiem ienākumiem (67 %).
Ikviens Latvijas iedzīvotājs savu individuālo pensiju 2. līmeņa uzkrājumu var noskaidrot arī ar vietnes Latvija.lv palīdzību. Tomēr aptaujas dati atklāj, ka arī šo bezmaksas iespēju savā labā izmanto mazāk nekā puse aptaujas dalībnieku (39 %), kamēr 59 % atzinuši, ka to nedara nekad. Visbiežāk – vienu vai vairākas reizes gadā – savu individuālo pensijas 2. līmeņa uzkrājumu pārbauda vislabāk pelnošie aptaujas dalībnieki (800 un vairāk eiro mēnesī). Šajā grupā tā atbildējis katrs ceturtais respondents. Tikmēr atbildi „nekad” visbiežāk sniedza tie, kuri pelna līdz 600 eiro mēnesī (65 %).
Cilvēki no savas pensijas gadiem sagaida ļoti daudz, tomēr, nepainteresējoties par to, kā veidojas pensija un cik liels ir individuālais uzkrājums, nākotnē iespējams piedzīvot lielu vilšanos. Patlaban divām trešdaļām iedzīvotāju uzkrājums ir zem 2000 eiro, tāpēc var arī saprast intereses trūkumu daļai no iedzīvotājiem. Maksājot sociālo nodokli no minimālās algas, šī summa būtiski nemainīsies arī turpmāk. Tomēr ikvienam ir jāpatur prātā, ka nākotnes pensiju veido jau šodienas iemaksas un tās apmērs būs tieši atkarīgs no veiktajām sociālajām iemaksām, situāciju apraksta DNB Asset Management valdes priekšsēdētājs, izpilddirektors Armands Ločmelis.
Pozitīvi, ka lielākā daļa jeb 62% aptaujas dalībnieku vismaz zina, kas ir viņu pensijas 2. līmeņa pārvaldītājs. Visbiežāk apstiprinoši atbildēja iedzīvotāji ar ienākumiem virs 800 eiro mēnesī. Šajā grupā pārliecinoši atbildēja 76% respondentu. Otrie zinošākie ir vidējā ienākumu līmeņa respondenti (600 līdz 800 eiro mēnesī), kuri pārliecinoši atbildēja 63 % gadījumu. Tikmēr grupā, kur ienākumi ir līdz 600 eiro mēnesī, savu pensiju pārvaldītāju zina vien katrs otrais respondents.
Likumsakarīgi, ka respondenti, kuri visbiežāk interesējas par savu pensijas 2. līmeņa uzkrājumu (respondenti ar ienākumiem no 800 eiro un vairāk), visbiežāk arī izmantojuši iespēju mainīt savu pensijas pārvaldītāju vismaz vienu līdz pat vairākām reizēm (57 %). Savukārt nekad šādu iespēju nav izmantojuši 62 % respondentu ar ienākumiem zem 600 eiro mēnesī, no kuriem vairāk nekā puse atzina, ka nav bijuši informēti par šādu iespēju.
Atšķirīgas tendences starp dažādu ienākumu līmeņu respondentiem iezīmēja arī atbildes, kas sniegtas par motivāciju mainīt 2. līmeņa pārvaldītāju. Visbiežāk atbildi par bankas darbinieka piedāvājumu noformēt iesniegumu pensiju pārvaldītāja maiņai norādījuši respondenti ar mēneša ienākumiem līdz 600 eiro (52 %). Tikmēr iespēju pāriet pie pārvaldītāja, kurš nākotnē varētu būt pelnošākais, visbiežāk atzīmējuši respondenti ar mēneša ienākumiem virs 800 eiro (43 %). Respondenti zemākajā ienākuma grupā šo variantu atzīmējuši divas reizes retāk.
Lūgti atklāt, kā kopumā skatās uz pensiju 2. līmeņa uzkrāšanu ilgtermiņā, atzinīgu atbildi visbiežāk (68 %) sniedza respondenti ar visaugstākajiem ienākumiem, minot iespēju pašam uzkrāt pensiju vecumdienām, izvēlēties sev piemērotāko ieguldījumu stratēģiju un uzticamāko pārvaldītāju. Salīdzinoši retāk šādu atbildi sniedza respondenti ar ienākumiem no 600 līdz 800 eiro mēnesī (56 %) un respondenti ar ienākumiem līdz 600 eiro mēnesī (45 %). Tieši iedzīvotāji ar ienākumiem, kas nepārsniedz 600 eiro mēnesī, bijuši arī tie, kas visbiežāk izradījuši neticību pensijas 2. līmeņa uzkrāšanas lietderībai (kopumā katrs otrais no šīs grupas). Visbiežāk minētais iemesls skepsei ir neizpratne par to, kā pensija veidojas (36 %), kam seko arguments par nepietiekamo algu nākotnes pensijas veidošanai (20 %).
Aptauja tika veikta no 20. līdz 31. jūlijam, un tajā piedalījās 505 respondenti no visas Latvijas.
