Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

2014. gadā 29,4% nodarbināto neieradās darbā veselības problēmu dēļ, ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki strādājošie, kā nodarbinātie ar zemāku izglītību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP veiktā Eiropas iedzīvotāju veselības apsekojuma rezultāti liecina, ka 2014. gadā 29,4% nodarbināto Latvijā neieradās darbā veselības problēmu dēļ. Salīdzinājumam 2008. gadā, kad noticis iepriekšējais apsekojums, 27,9 % nodarbināto kavēja darbu veselības problēmu dēļ.

Kopā 2014. gadā nodarbinātie veselības problēmu dēļ kavēja darbu 5 miljonus dienu. Biežāk darbu kavēja jaunieši, kā arī nodarbinātie ar augstākiem ienākumiem un izglītību. Tomēr ilgāk slimoja gados vecāki, trūcīgāki, nodarbinātie ar zemāku izglītību un Vidzemē, Latgalē strādājošie.

Nodarbinātie ar zemākiem ienākumiem retāk kavēja darbu veselības problēmu dēļ. 2014. gadā veselības problēmu dēļ darbu kavēja 24,9 % nodarbināto ar zemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupa), kas ir par 4,5 % mazāk nekā vidēji Latvijā un par 6,4 % mazāk nekā nodarbinātie ar augstākajiem ienākumiem (5. kvintiļu grupa).

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā arī nesāka videokonferences režīmā ar Austriju skatīt bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Posttraumatiskā sindroma dēļ Vaškevičs pats nevarot iesaistīties tiesas procesā, paziņoja viņa advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Videokonference ar Austrijas varasiestādēm bija paredzēta plkst.11, taču pēc aptuveni pusstundu ilgas gaidīšanas tiesai neizdevās sazvanīt Austrijas kompetentās iestādes. Tiesas sēde gan notika, bet videokonferenci tiks mēģināts vēlreiz sarīkot 30.novembrī.

Šodienas tiesas sēdē lietas dalībnieki, ņemot vērā pāris žurnālistu klātbūtni, nedaudz pastrīdējās par to, vai procesu skatīt slēgtā sēdē, ņemot vērā, ka tiesas sēdē klātneesošajam lieciniekam, bijušajam Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Prokurors Arvis Miglāns iebilda pret procesa skatīšanu atklātā sēdē, bet Vaškeviča advokātei Kvjatkovskai iebildumu nebija. Tiesa savukārt uzskatīja, ka procesu var skatīt atklāti.

Uzņēmēju organizācijas nodokļu reformas diskusijās ir veiksmīgi aizstāvējušas savas intereses, tomēr uzņēmējiem vajadzētu sniegt savu ieguldījumu vēl kādu nozīmīgu pārmaiņu – veselības reformas – sekmīgā īstenošanā, jo politiķi vieni paši nav spējuši atrisināt veselības aprūpes finansēšanas jautājumus.

Latvijas sabiedrības veselības rādītāji ir vieni no sliktākajiem Eiropas Savienībā. Tas rada nopietnas problēmas arī ekonomikas attīstībai un valsts budžetam. Iedzīvotāju sliktais veselības stāvoklis ir viens no iemesliem straujam darba nespējas pabalstu izmaksu pieaugumam – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra 2016. gadā pabalstos izmaksāja 139 miljonus eiro, kas bija par 18,6% vairāk nekā 2015. gadā. Apmaksāto slimības dienu skaits 2016. gadā sasniedza 7,5 miljonus – par 8,2% vairāk nekā pirms gada.

Ar darba nespēju saistīto izdevumu kāpums negatīvi ietekmē uzņēmumu darbību, arī ārvalstu investoriem tas nav pozitīvs signāls. Šo iemeslu dēļ veselības aprūpes finansēšanai būtu jākļūst arī par biznesa organizāciju dienas kārtības jautājumu.

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Veselības nozares priekšgalā var likt ģēnijus vai pilnīgus muļķus, nekas no tā nemainīsies, jo Latvijas nelaime ir tā, ka šeit tiek nepareizi sadalīti līdzekļi veselības aprūpei, intervijā laikrakstam Neatkarīgā pauž Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta direktors, Latvijas kardioloģijas centra vadītājs profesors Andrejs Ērglis.

«Mēs mokāmies ar pamatjautājumiem, un, kamēr tos neatrisināsim, viss pārējais ir tikai detaļas. Latvijas nelaime ir tā, ka šeit ir nepareizi sadalīti līdzekļi. Tikai nevajag pārprast: ne tikai tie līdzekļi, kas atrodas valsts pārziņā, bet visi, kurus izmantojam veselības aprūpei,» norāda Ērglis. Pēc viņa teiktā, Latvijas pacienti tiek atstāti pašplūsmā, ļaujot viņiem pašiem meklēt sev noderīgās lietas, un tas nav pareizi.

«Piemēram, es dzirdu, ka viens cilvēks gada laikā uztaisījis desmit vai 11 datortomogrāfijas. Viņš vienkārši izmet naudu vējā. Labāk lai samaksā nodokli un lai ārsts viņam pasaka, kur iet un ko darīt. Bet visi sāk kliegt: «Kādi vēl nodokļi?!» Taču tagad tajos 3%, kurus nefinansē valsts, ietilpst zāļu iegāde, privātārstu apmeklējums, vizītes pie šarlatāniem,» intervijā laikrakstam pauž pazīstamais kardiologs.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut AS Poliklīnika iegūt izšķirošu ietekmi pār AS Veselības Centru Apvienība. Atļaujošs lēmums pieņemts, jo apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence, kā arī neizveidosies vai nenostiprināsies dominējošais stāvoklis.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi, KP pievērsa uzmanību trim tirgiem – zāļu vairumtirdzniecības tirgum Latvijā, kā arī primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgiem. Zāļu vairumtirdzniecības tirgū darbojas AS Poliklīnika saistītais uzņēmums AS Recipe Plus, tādējādi konkrētais tirgus ir uzskatāms par vertikāli saistītu ar primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgu. KP lēmumā secina, ka ietekme zāļu vairumtirdzniecības tirgū būs nebūtiska, jo zāļu piegādes uz veselības aprūpes centriem tiek veiktas nelielos apmēros.

Tāpat KP lēmumā secina, ka primārās un sekundārās veselības aprūpes tirgos Rīgā, Daugavpilī un Liepājā darbojas daudz konkurējošu uzņēmumu, tajā skaitā vairākas reģionālās slimnīcas, tāpēc kaitējums konkurencei netiks nodarīts un tirgus koncentrācija nepalielināsies.

Stāvoklis ir smags, bet stabils – šo ārstu teicienu var attiecināt uz Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu, kas gadu cer noslēgt ar mazākiem zaudējumiem, nekā plānots, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc pagājušā gada 8,7 milj. eiro lielajiem zaudējumiem šogad tika plānots labāks rezultāts – ap 7 milj. eiro mīnusā. Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga cer, ka zaudējumi būs vēl mazāki – ap 5 milj. eiro. Lai arī slimnīcas budžeta izstrāde vēl nav sākta, arī nākamgad var cerēt uz zaudējumu samazināšanos. Ja vien situācija neuzlabosies radikāli, plusus gaidīt gan ir pāragri.

DB ziņoja (31.08.), ka puse no slimnīcām, kas Latvijā sniedz diennakts neatliekamo palīdzību, pērno gadu noslēgušas ar mīnusiem, tie ir vēl lielāki nekā gadu iepriekš. Apjomīgākie ir Austrumu slimnīcai. Tā ir arī lielākā slimnīca Latvijā, apvienojot sešus stacionārus, kas turklāt neatrodas vienkopus – Gaiļezeru, Latvijas Onkoloģijas centru, Biķerniekus, Linezeru, Latvijas Infektoloģijas centru un Tuberkulozes un plaušu slimību centru.

84% Latvijas iedzīvotāju mēdz ārstēties paši vai ar aptiekās nopērkamiem medikamentiem, bet 42% palīdzību pie ārsta meklē tikai kritiskos gadījumos, atklāj Ergo veiktais iedzīvotāju veselības paradumu pētījums.

Vien trešā daļa aptaujāto atzinuši, ka ikdienā lieto veselīgu uzturu un tikpat – ka vingro vai nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm. Tajā pašā laikā 43% atzīst, ka viņu veselības stāvoklis ir vien viduvējs, un aptaujas rezultāti liecina, ka, jo sliktāk tiek novērtēta sava veselība, jo vairāk ir bijis jātērē arī par dažādiem medicīnas pakalpojumiem.

Ergo valdes locekle Baltijas valstīs Ingrīda Ķirse uzsver, ka pētījums atklāj gan realitāti veselības aprūpē valstī, gan pašu iedzīvotāju attieksmē pret veselības problēmu laicīgu risināšanu un profilaksi. «Cilvēki pašārstējas un neiet pie ārsta, cerēdami, ka veselības stāvoklis uzlaboties tāpat – to aptaujā atzinuši 43%. Satraucošs ir fakts, ka 44% Latvijas iedzīvotāju pēdējos piecos gados apmeklējuši ārstu mazāk nekā piecas reizes. Tas nesanāk pat vienu reizi gadā, kas būtu optimāli vismaz slimību profilakses nolūkos. Tajā pašā laikā gandrīz trešdaļu no vēršanās pēc speciālista palīdzības attur pārāk garas rindas uz pieņemšanu. Nepilna piektā daļa norāda, ka iemesls tam ir medicīnas pakalpojumu dārdzība,» viņa piebilst.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārstiem ir izdevies likvidēt infekcijas avotu Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sirds vārstulī un viņa veselības stāvoklis tiek vērtēts kā stabils, atbilstoši slimības raksturam un operācijas apjomam, aģentūrai LETA pastāstīja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Šobrīd Vējonim veiktā operācija ir noslēgusies. Valsts pirmā persona atrodas pēcoperācijas stāvoklī. Operācijas gaitā infekcijas skartais sirds vārstulis ticis aizstāts ar vārstuļa protēzi.

Sīle sacīja, ka, pretēji iepriekš plānotajam, slimnīcas kardiologi tomēr šodien plašāk Vējoņa veselības stāvokli nekomentēs, to viņi vēlas darīt aptuveni pēc diennakts, tātad 21.janvārī, kad prezidenta veselības stāvoklis varētu būt stabilizējies.

Jau ziņots, ka mediķi Vējonim konstatējuši sepses infekciju, kas skar sirds vārstuļus, tāpēc valsts pirmajai personai bija nepieciešams veikt sirds operāciju.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā Vējonim veikti papildu izmeklējumi. Mediķi konstatējuši sepses infekciju, kas skar sirds vārstuļus. Kardiologu, kardioķirurgu un visu iesaistīto speciālistu komanda ir lēmusi, ka šobrīd galvenais ir likvidēt infekcijas avotu, lai novērstu tālāku tās izplatību, un veids, kā to izdarīt, ir sirds operācijas veikšana.

Šodien, 20. oktobrī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīts Veselības ministrijas (VM) izstrādātais rīkojuma projekts par finansējuma piešķiršanu 5 716 802 eiro apmērā ārstniecības iestāžu 2015. gada valsts galvotā aizdevuma saistību atmaksai, informē VM.

Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem, kas netika izlietoti Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomes laikā.

Ārstniecības iestāžu valsts galvotā aizdevuma maksājumu izpildes iespējas ir tieši saistītas ar valsts budžeta finansējuma apmēru, kas tiek novirzīts valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksāšanai. Finanšu krīzes gados veiktā samazinājuma dēļ finansējums ārstniecības iestādēm kļuva nepietiekams esošo veselības aprūpes pakalpojumu apjoma nodrošināšanai, turklāt finansējums šobrīd tiek piešķirts, nesasaistot to ar faktiski nepieciešamo pakalpojumu apjomu. Tas ir radījis situāciju, ka ārstniecības iestāžu, kuras sniedz valsts apmaksātos stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, finansiālais stāvoklis ir kritisks un šobrīd pastāv risks, ka atsevišķas ārstniecības iestādes 2015. gadā nevarētu nodrošināt valsts galvotā aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu atmaksu. Savukārt pārējām ārstniecības iestādēm valsts galvotā aizdevuma saistību segšana rada ievērojamu finansiālo slogu, kā rezultātā varētu vēl vairāk pasliktināties ārstniecības iestāžu finansiālā situācija un līdz ar to tiktu apdraudēta nepārtraukta un kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana iedzīvotājiem.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Vācijas dienvidu federālās zemes Bavārijas veselības iestādes pirmdien apstiprinājušas valstī pirmo Ķīnas jaunā nāvējošā koronavīrusa gadījumu.

"Vīrietis Štarnbergas apgabalā ir inficēts ar jauno koronavīrusu," paziņoja Bavārijas Veselības ministrijas preses sekretāre, piebilstot, ka pacients atrodas novērošanā izolatorā un viņa stāvoklis ir stabils.

Inficētais ir 33 gadus vecs. Viņu inficējusi ķīniete, kas bija ieradusies uz mācības pasākumu kompānijā "Webasto" Bavārijas Štarnbergas apgabalā, kur abi strādājuši kopā mazās darba grupās.

Ķīniete ir Šanhajas iedzīvotāja, un "gripai līdzīgus" simptomus viņa pamanījusi, ceturtdien lidojot atpakaļ uz dzimteni, sacīja Bavārijas Veselības un pārtikas drošības dienesta vadītājs Andreass Capfs.

Pirms ierašanās Vācijā viņu apmeklējuši vecāki no Uhaņas - pilsētas, kur koronavīrusa uzliesmojums izraisījās.

Foto: dinozoopasaule.lv

Rūpējoties par mājdzīvnieku labturību un veselību, uzņēmums Dino Zoo piedāvā ne tikai visu nepieciešamo mīluļu aprūpei dinozoo.lv interneta veikalā un Dino Zoo veikalos visā Latvijā, bet arī plašu veterināro pakalpojumu klāstu.

Divas mūsdienīgas veterinārās klīnikas, veterināro aptieku tīkls visā Latvijā, suņu skola un profesionāla kaķu un suņu frizētava Rīgā – Dino Zoo nodrošina veterināro aprūpi dažādu sugu mājdzīvniekiem, vienlaikus izglītojot sabiedrību par atbildīgu mājas mīluļu aprūpi, uztura un veselības jautājumiem. Kādus veterināros pakalpojumus nodrošina Dino Zoo veterinārās klīnikas, stāsta Dino Zoo veterinārās klīnikas vadītāja Kristīne Dumpe-Siļķe.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Konkurences padome (KP) 7.aprīlī pieņēma lēmumu atļaut AS Poliklīnika iegādāties SIA Centrālā laboratorija, jo šāds darījums neapdraud konkurenci un patērētāju intereses, informē KP.

AS Poliklīnika ietilpst AS Repharm piederošu uzņēmumu grupā. AS Repharm pilnībā vai daļēji pieder arī uzņēmumi, kas nodarbojas ar zāļu vairumtirdzniecību (lieltirgotava Recipe Plus), zāļu mazumtirdzniecību (AS Sentor Farm aptiekas), zāļu ražošanu (AS RĪGAS FARMACEITISKĀ FABRIKA) un veselības pakalpojumu sniegšanu (AS Veselības centru apvienība ietilpstošie veselības centri).

Savukārt SIA Centrālā laboratorija sniedz tikai laboratorisko izmeklējumu pakalpojumus, tai pieder 23 analīžu materiālu pieņemšanas punkti un desmit laboratorijas, kā arī uzņēmums SIA Rēzeknes laboratorija.

KP lēmumā konstatēja, ka darījums ietekmē trīs tirgus – apvienošanās veselības aprūpes (ārstēšanas) pakalpojumu tirgu, laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu tirgu un laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu veikšanai nepieciešamā aprīkojuma un materiālu piegādes tirgu.

Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā šodien bijušajam Muitas kriminālpārvaldes vadītājam Vladimiram Vaškevičam par korupcijas noziegumiem piesprieda cietumsodu uz sešiem gadiem, informē tiesā.

V.Vaškevičs pārsūdzēs pirmās instances tiesas spriedumu, ar kuru viņam par korupcijas noziegumiem piespriests cietumsods uz sešiem gadiem, pavēstīja viņa aizstāve Jeļena Kvjatkovska.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Vaškevičs pēc tam aizbrauca uz Austriju, no kuras Latvijā vairs nav atgriezies. Neoficiāli izskanējis, ka pašlaik viņš jau varētu mitināties Krievijā.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu toreizējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldes direktoram Tālim Kravalim, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 13.oktobrī turpinās uzklausīt lieciniekus kukuļdošanā apsūdzētā bijušā Muitas kriminālpārvaldes vadītāja Vladimira Vaškeviča krimināllietā, pastāstīja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Šodien tiesā turpinājās bijušā Muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa pratināšana. Viņu turpinās pratināt arī tiesas procesa beigās.

13.oktobrī plānots pratināt divus lieciniekus - bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Nelliju Jezdakovu un bijušo Muitas kriminālpārvaldes direktoru Ediju Ceipi.

Jau ziņots, ka kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu.

KNAB Vaškeviču aizturēja aizdomās par 50 000 eiro kukuļa došanu kādai tā brīža VID amatpersonai. Vaškevičs apsūdzēts par kukuļu došanu VID amatpersonai, lai tādā veidā nodrošinātu labvēlīga lēmuma pieņemšanu pret kādu uzņēmumu ierosinātā pārbaudes lietā, kā arī lai netiktu veiktas pārbaudes pret citām konkrētām personām un firmām.

Paredzot, ka koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 uzliesmojums varētu turpināties arī turpmākā mēneša laikā, nākamnedēļ valdība lems par turpmākajiem soļiem un ārkārtējās situācijas pagarināšanu uz laiku līdz trim mēnešiem, otrdien žurnālistiem pavēstīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Šādu pieeju atbalsta arī premjerministrs Krišjānis Kariņš (JV)," sacīja ministre, "nākamnedēļ lemsim par turpmākajiem soļiem."

Ņemot vērā, ka ir tautieši, kas ir atgriezušies no valstīm, kurās inficēšanās līmenis ir augstāks, "mums ir jārēķina divreiz pa divām nedēļām, kuru laikā mēs varam sagaidīt inficēšanās uzliesmojumu", sacīja ministre.

"Likums par ārkārtas situācijām šobrīd paredz iespēju viena iemesla dēļ noteikt vienu pagarinājumu un uz trīs mēnešiem, manuprāt, tas arī būtu jādara," uzskata veselības ministre, uzsverot, ka valdībai jebkurā laikā ir tiesības pārtraukt ārkārtas situāciju, ja stāvoklis valstī uzlabojas.

Jau ziņots, ka arī Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis iepriekš pauda viedokli, ka Covid-19 izplatīšanās dēļ līdz 14.aprīlim Latvijā izsludinātais ārkārtējais stāvoklis noteikti būs jāpagarina.

Pēdējais PSRS līderis un Nobela Miera prēmijas laureāts Mihails Gorbačovs veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ nogādāts slimnīcā, vēsta Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls Doždj.

«Pēdējās septiņas dienas mans stāvoklis bija puslīdz [normāls], taču šodien esmu slimnīcā. Noticis [slimības] saasinājums. Guļu zem monitora, viss vados,» Krievijas ziņu aģentūrai RSN pastāstījis pats Gorbačovs.

Viņš paudis arī nožēlu, ka veselības stāvoklis traucējis viņam sekot šī gada Nobela balvu piešķiršanai.

2011.gadā vienā no Minhenes slimnīcām bijušajam Komunistiskās partijas ģenerālsekretāram un PSRS prezidentam tika veikta sarežģīta mugurkaula operācija. Savukārt 2013.gada aprīlī Gorbačovs veselības stāvokļa pasliktināšanās dēļ nevarēja apmeklēt bijušās Lielbritānijas premjerministres Mārgaretas Tečeres bēres.

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Nule kā klajā nācis jaunākais Eiropas Komisijas (EK) ziņojums par konkurences veicināšanu farmācijas tirgū. Galvenais secinājums, ka konkurence ir efektīvākais veids, kā padarīt zāles lētākas, ir pilnībā aktuāls arī Latvijai.

EK min nozīmīgākos šķēršļus, kas kavē konkurenci zāļu tirgū – monopoli, tirgotāju apvienošanās, ģenērisko zāļu nepietiekama ienākšana apritē. Arī Latvijas zāļu tirgū ir ļoti augsta koncentrācija – faktiski 70% tajā pieder četrām zāļu lieltirgotavām un to aptieku ķēdēm. Neatkarīgās aptiekas ir vien 30% no tirgus. Šāda situācija izveidojās pirms teju desmit gadiem, kad Saeima nolēma, ka aptiekas var piederēt jebkuram, ne tikai farmaceitiem. Šis lēmums ir strauji novedis pie tirgus koncentrācijas. Situāciju izlabot ir teju neiespējami, jo tiesiskā valstī ir neiespējami šādus oligopolus nacionalizēt. Vienīgā iespēja ir tirgus uzraugiem rūpīgi sekot līdzi, lai kādai no ķēdēm neveidojas dominējošs stāvoklis tirgū.

Medicīna Latvijā. Kādas ir pirmās asociācijas dzirdot šo vārdu salikumu? Miljoniem eiro lielie slimnīcu parādi. Zemās mediķu algas. Ar pakalpojumu un medikamentu dārdzību neapmierinātie pacienti. Ātrā palīdzība, kas ne vienmēr ir tik ātra kā gribētos. Palasot ziņas laikrakstos un internetā, paskatoties televīzijas sižetus veselības aprūpes sistēma brīžiem šķiet neatrisināms problēmu mudžeklis, kas kā Gordijas mezgls gaida savu Aleksandru.

Problēmu tiešām netrūkst. Kā ārsts un politiķis, kurš iesaistījies nozares sakārtošanā es gan domāju, ka tās neatrisinās ne precīzs skalpeļa grieziens ne vēl jo vairāk straujš zobena cirtiens. Nav tādas receptes, kuru izrakstot Latvijas veselības aprūpes sistēmai gan ārsti, gan pacienti pēkšņi sajutīs, ka nu beidzot viss ir kārtībā. Galvenā medicīnas nozares problēma jau ir naudas trūkums. Mēs nevaram šai jomai iedalīt tik daudz budžeta līdzekļu kā bagātākas valstis un nevaram prasīt, lai iedzīvotāji par vizīti pie ārsta vai operāciju maksā trīs reizes vairāk, ja viņiem jau tagad ir grūtības norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem. Situācija ir jārisina pakāpeniski, gadu no gada palielinot finansējumu veselības aprūpes sistēmai. Vēl ir jādomā kā nopelnīt vairāk naudas un efektīvāk izmantot tos resursus un iespējas, kas mums jau ir.

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.