Veselības ministrija (VM) steidzamības kārtā gatavos grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), šodien Ministru kabineta komitejas sēdē sacīja veselības ministre Anda Čakša (ZZS).

Grozījumi noteikumos par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām varētu tikt sagatavoti līdz nākamajai nedēļai.

Čakša uzsvēra, ka problēmas NMPD Rīgas reģiona centrā vērojamas jau vairāku gadu garumā, un šī iemesla dēļ Čakša uzstājusi, ka nepieciešams palielināt atalgojumu.

Ministre norādīja, ka kopumā mediķu atalgojums pieaudzis par 30%, tomēr NMPD tas audzis tikai par 20%. Mazāks atalgojuma pieaugums dienestā saistīts ar to, ka šajā aprēķinā ņemts vērā arī atalgojuma palielinājums NMPD brigāžu šoferiem.

Čakša ministriem skaidroja, ka lielāko trauksmi mediķu vidū radījis satraukums par to, ka atalgojuma palielināšanai nepieciešamais finansējums netiks piešķirts, tomēr Čakša norādīja, ka informatīvais ziņojums par mediķu atalgojuma palielinājumu ir sagatavots, un viņa cer, ka jaunā valdība pieņems lēmumu arī finansējumu piešķirt, īpaši tāpēc, ka priekšvēlēšanu periodā partijas uzstāja, ka mediķu atalgojuma jautājums ir prioritārs.

Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju «Nolaid karogu, iededz sveci!», no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot valsts karogu, informēja Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.

Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.

«Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,» uzsvēra Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.

Valdības stabilitāti draud satricināt nevis budžeta nepieņemšana Saeimā, bet gan tā pieņemšanu pavadošie mediķu streiki.

Iemesls gana leģitīms – netiek pildīts likumā ierakstītais par ikgadēju mediķu algu kāpumu par 20%. Jāuzsver: šo likuma normu iebalsoja šīs Saeimas deputāti, nevienam nebalsojot «pret». Tā nav mantojums no aizejošiem politiķiem. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris Rīga TV 24 ir norādījis: «Saeimas deputāti, stājoties amatā, ir zvērējuši ievērot Latvijas Republikas likumus un, ja viņi gatavojas, balsojot par šādu valsts budžetu, šo zvērestu lauzt, tad tiem deputātiem, kuri lauzīs zvērestu, nav vairs vietas Saeimā. Mediķu protesti varētu attīstīties arī līdz Saeimas atlaišanai.»

Kā redzams, likmes ir gana augstas un mediķi ir cīņas spara pilni. Viņus atbalsta arī veselības ministre Ilze viņķele, kas savā tviterkontā uzsver, ka: «Politiķiem jādod tādi solījumi, kas ir izpildāmi. Pieviltas cerības sāp visvairāk. Izprotu mediķu prasības un atbalstu pilsoniski aktīvu tiesību aizstāvību.» Ja runājam par vainīgajiem un atbildīgajiem, tad jāteic, ka valdība šajā situācijā bija pilnīgā ķīlnieku lomā, kurā to sagrāba Saeima, ministru partijas biedrus ieskaitot. Proti, valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ir skaidrojis, ka Ministru kabinets bija izšķiršanās priekšā: pildīt likumā iebalsoto un turēt mediķiem doto solījumu, atsakoties no jebkādiem papildu piešķīrumiem citām nozarēm, vai tomēr papildus pieejamo finansējumu sadalīt solidāri starp visām nozarēm. Nav liels pārsteigums, ka ministri izšķīrās par otro variantu.

Jaunais gads iesāksies ar pagaidu jeb tehnisko budžetu, kas nozīmē, ka tajā nav nekādu jauno politikas iniciatīvu. Pagaidu budžeta ietvaros netiks apmaksāti pakalpojumi, kas nav sniegti iepriekšējā saimnieciskajā gadā, un netiks veiktas investīcijas, kas nav realizētas iepriekšējā saimnieciskajā gadā. Taču turpināsies iepriekšējā saimnieciskajā gadā uzsākto pasākumu finansēšana, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu pensiju, pabalstu un atlīdzības jomā izpildi.

Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks LNT paudis, ka jaunais budžets nebūs ātrāk par martu. Tātad teju gada ceturksni mēs būsim dzīvojuši, A. Vilka vārdiem izsakoties, pagātnē. Tas nozīmē, ka gada pirmajos trīs mēnešos netiks veiktas jaunas investīcijas un īstenotas jaunas programmas. Ja viena ceturtā daļa aktuālā gada paiet, mīņājoties pērnajā, bez jaunām politikas iniciatīvām, tas nenāk par labu attīstībai un izaugsmei.

Valsts interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt jauno valdību, lai varētu pieņemt 2019. gada budžetu ar jaunām investīcijām.

Pozitīvi gan ir tas, ka, pateicoties mediķu arodbiedrības spiedienam, valdība ir lēmusi jau no 1. janvāra paaugstināt mediķu algas par 20%, taču tā ir tikai viena nozare. Ņemot vērā privātā sektora samērā nelielo investīciju apjomu, publisko investīciju aizkavēšanās nav laba ziņa. Turklāt Fiskālās disciplīnas padome ir paziņojusi, ka jaunajā budžetā fiskālā konsolidācija, kas nozīmē – mazāki valsts tēriņi, ir neizbēgama. Padome uzsver, ka, lemjot par mediķu atalgojuma palielināšanu jau no 1. janvāra, kamēr vēl nav apstiprināts jaunais budžets, valdība ir pārkāpusi fiskālās disciplīnas principus. Savā paziņojumā Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda: «Minētajam pasākumam nav norādīti finansēšanas avoti, un nav pieejama arī pietiekama brīva fiskālā telpa. Konstatējam arī to, ka fiskālās disciplīnas regulējums nav pietiekams apstākļos, kad tiek ieviests pagaidu budžets, apdraudot sabalansētas makroekonomiskās politikas īstenošanu un valsts spējas pildīt uzņemtās saistības Eiropas Savienībā.»

Piesaucot nepieciešamību novērst «valsts veselības aprūpes sabrukšanu», Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa 90 miljonu eiro piešķiršanu mediķu atalgojumam.

Vēstulē Valsts prezidentam Raimondam Vējonim un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniecei (VL-TB/LNNK) Keris LVSADA vārdā aicinu abas amatpersonas «neatliekami rīkoties, lai novērstu Latvijas valsts veselības aprūpes sabrukšanu».

LVSADA vadītājs akcentē, ka ārkārtas situācija, ko izraisījusi masveida atlūgumu iesniegšana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), skaidri liecinot, ka nozares darbinieku uzticība valstij esot smagi iedragāta. Viņš akcentē, ka krīzes cēlonis esot pašreizējās valdības atteikšanās iekļaut nākamā gada budžeta plānošanas dokumentos finansējumu, kas nepieciešams nozares darbinieku atalgojuma paaugstināšanai un virsstundu apmaksai.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

Medicīnas māsas noticējušas politiķu un valdības solījumam par algu palielināšanu, kas pamazām veicinājis viņu atgriešanos veselības nozarē, tāpēc iepriekš teiktais solījums par mediķu algu palielināšanu ir jāpilda, jo pretējā gadījumā veselības nozare piedzīvos katastrofālas sekas jautājumā par cilvēkresursu trūkumu tajā, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņķele uzsvēra, ka kontekstā ar nākamā gada valsts budžetu mediķu algu palielinājums ir šīs valdības būtiskākais jautājums. «Mediķu algu palielināšana nebija tikai aizejošās valdības solījums, bet arī tagad Saeimā ievēlēto politisko partiju solījums, kas noteikti ir jāpilda,» sacīja Viņķele.

Pēc ministres domām, medicīnas māsas un citi veselības aprūpes profesionāļi noticējuši savulaik izteiktajiem solījumiem, tāpēc pamazām atgriezušies veselības nozarē. Savukārt, ja minētais solījums netiks izpildīts, tad pēc Viņķeles domām, Latvijas veselības aprūpes nozare piedzīvos katastrofālas sekas, proti, nozares profesionāļi vairs nenoticēs solījumiem un piedzīvos būtisku cilvēkresursu trūkumu.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Saspīlējums starp veselības nozari un veselības ministru Danielu Pavļutu (AP) ir kritisks, pēc tikšanās ar Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) vadību atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ministru prezidenta preses sekretārs Sandris Sabajevs, tikšanās laikā LĀB vadība Kariņu iepazīstināja ar situāciju nozarē, izvirzītajām prasībām par veselības ministra demisiju un sadarbības iespējām starp valdību un LĀB, lai pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi veselības aprūpē.

Ministru prezidents uzsvēra, ka sadzird un izprot ārstu neapmierinātību par sadarbības un dialoga trūkumu veselības nozarē, organizējot darbu Covid-19 pandēmijas izraisītās veselības aprūpes sistēmas pārslodzes pārvarēšanai.

Kariņš atzina, ka saspīlējums starp nozari un veselības ministru ir kritisks un laikā, kad ik dienu ir jārisina akūtas situācijas, lai tiktu nodrošināti veselības aprūpes pakalpojumi iedzīvotājiem, veselības ministram ir jāspēj sadarboties ar nozari.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Jau tuvākajās dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķu brigādes reģionos saņems jaunus auto, ar ko doties izsaukumos pie pacientiem, informē NMPD.

Lai atjaunotu autoparku, NMPD ir iegādājies 35 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, no kuriem pirmie 14 šobrīd ir nodoti dienestam, bet vēl 21 auto tiks piegādāts pakāpeniski līdz februāra beigām. Kā informēja dienesta pārstāve Ilze Bukša, tad kopējais projekta investīciju apjoms ir 3,7 miljoni eiro ar PVN. Izmaksas ietver ne tikai specifiski izgatavotas mediķu automašīnas ar to aprīkojumu, bet arī OCTA, servisa pakalpojumus, apkopes un citas mediķu darbam nepieciešamās nianses.

Tuvākajās dienās jaunie auto nonāks Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales reģionu brigāžu rīcībā, lai mediķi ar tiem dotos izsaukumos pie pacientiem. Līdz šim tieši reģionu mediķu autoparks bija vissenākais. I.Bukša norāda, ka jaunās automašīnas ir ar 4x4 pilnpiedziņu, kas ir ļoti svarīgi mediķu darbam tieši reģionos.

Eiropas Komisija (EK) piedāvā minimālās algas Eiropas Savienībā (ES) rēķināt pēc vienotiem principiem, kas gan nenozīmētu vienādu minimālo algu noteikšanu visā ES.

EK atzīmē, ka minimālā alga pastāv visās ES dalībvalstīs. 21 valstī minimālā alga ir noteikta ar likumu, bet sešās dalībvalstīs - Dānijā, Itālijā, Kiprā, Austrijā, Somijā un Zviedrijā - minimālās algas aizsardzību nodrošina tikai koplīgumi.

EK vērtējumā, lielākajā daļā dalībvalstu darba ņēmēju minimālā alga nav adekvāta vai pastāv nepilnības minimālās algas aizsardzības tvērumā. Tāpēc EK piedāvā ar direktīvu izveidot satvaru, kas uzlabošot minimālās algas adekvātumu un nodrošināšot darba ņēmēju piekļuvi minimālās algas aizsardzībai ES.

Komisijas priekšlikumā tiekot ievērots subsidiaritātes princips: tā nosaka minimālo standartu satvaru, ievēro dalībvalstu kompetences un sociālo partneru autonomiju un līgumslēgšanas brīvību algu jomā.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) nosūtījusi Valsts prezidentam aicinājumu neizsludināt 27.oktobrī Saeimā apstiprināto likumprojektu "Grozījumi Darba likumā", kas paredz minimālās algas palielināšanu, informēja LDDK pārstāvji.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka likumprojekta sagatavošanā nav ievēroti labas likumdošanas principi, kā arī Latvijas regulējumā noteiktā minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas kārtība.

"LDDK vairākkārt uzvērusi konceptuālu atbalstu minimālās algas pieaugumam, norādot uz nepieciešamību noteikt attiecību pret vidējo darba samaksu iepriekšējā gadā un izstrādājot sabalansētus kritērijus minimālās algas prognozētai noteikšanai. LDDK rosina izstrādāt ilgtspējīgu mehānismu minimālās algas noteikšanai, jo minimālās algas pieaugumam ir jābūt prognozējamam un plānveidīgam," pauž Meņģelsone.

Minimālo algu no nākamā gada palielina līdz 620 eiro 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas nosaka minimālās algas...

Tāpat LDDK norāda, ka, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā par adekvātu minimālo algu Eiropas Savienībā, kas pieņemta Eiropas Savienības Padomē 4.oktobrī, noteikto, dalībvalstīm divu gadu laikā kopš direktīvas spēkā stāšanās jāpārņem direktīvas nosacījumi, kas norāda uz 13.Saeimas pretēju pieeju minimālās algas noteikšanas procesā atbilstoši Direktīvā noteiktajiem principiem.

Neiebilstot minimālās algas pakāpeniskai celšanai Latvijā, LDDK aicina Valsts prezidentu ņemt vērā, ka Latvijā darbaspēka izmaksas ir augstākas nekā Baltijas reģiona kaimiņvalstīs. Minimālās algas palielinājums radīs būtisku slogu atsevišķu nozaru un reģionu darba devējiem, un Latvijā piemērotais diferencētais neapliekamais minimums būtiski ietekmē nodokļu slogu pie atšķirīgiem atalgojuma līmeņiem, kā arī ietekmē bruto un neto attiecību pie vidējās un minimālās algas.

Strauja minimālās algas paaugstināšana rada spiedienu uz lielāku atalgojuma pieaugumu citās algu grupās un palielina darbaspēka izmaksas, ņemot vērā virsstundu apmaksu, minimālo VSAOI, darba nespējas lapu apmaksu un dīkstāvi.

Vienlaikus LDDK norāda, ka likumprojekta virzībā nav ņemta vērā līdz šim pastāvošā kārtība un prakse minimālās algas noteikšanā. Atbilstoši Darba likumam, minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.

Vienlaikus Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka sākotnēji priekšlikumu par minimālās mēneša darba algas noteikšanu izskata Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Sociālās drošības apakšpadomes sēdē, un pēc tam priekšlikums tiek iesniegts izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē, savukārt pēc izskatīšanas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē tas tiek izskatīts Ministru kabinetā. Tāpat Labklājības ministrija kopīgi ar Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju katru gadu izvērtē ekonomisko situāciju valstī un izstrādā priekšlikumus par minimālās mēneša darba algas apmēru nākamajam gadam.

LDDK: Balsojums par minimālo algu demonstrē aizejošā parlamenta aroganci 

13.Saeimas deputāti savā pēdējā plenārsēdē 27.oktobrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus...

LDDK uzskata, ka, sākotnēji iesniedzot likumprojektu priekšvēlēšanu laikā un virzot tālāk pieņemšanai likumprojektu par tik nozīmīgiem jautājumiem aizejošajam Saeimas deputātu sasaukumam, tas pieņemts sasteigti, neiesaistot sociālos partnerus izsvērta un aprēķinos balstīta lēmuma pieņemšanā, īstenojot demokrātisku un visā Eiropā plaši izmantotu konsultāciju mehānismu. Lēmuma pieņemšanas procesā nav uzklausīti darba devēju iebildumi par konsekvencēm, kādas varētu rasties, enerģētikas krīzes apstākļos radot darba devējiem vēl lielāku papildu slogu.

Tāpat LDDK vērš uzmanību, ka tik būtiska lēmuma pieņemšanā ignorēt sociālos partnerus, kuri būtībā ir tie, kas rada valsts iekšzemes kopproduktu un ir sociāli atbildīgi pret valsti neprognozējamos apstākļos, saglabāt uzņēmumu un vienlaikus nodrošināt darba vietas, liecina par aizejošā parlamenta deputātu aroganci.

LDDK ir nacionāla līmeņa darba devēju pārstāvis, sociālekonomisko sarunu partneris Ministru kabinetam un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kā arī organizācija pārstāv darba devēju intereses Saeimā.

Latvijā 40% uzņēmēju plāno palielināt darbinieku algas; daļa uzņēmēju to varēs paveikt, pateicoties veiktajiem uzlabojumiem produktivitātē un investīcijām attīstībā. Tomēr liela daļa uzņēmēju norāda, ka algu kāpums ietekmēs uzņēmuma peļņu un cenas klientiem, liecina bankas Citadele sadarbībā ar SKDS veiktais Citadele Index pētījums.

No tiem, kas plāno algu palielinājumu, 50% uzņēmēju to var atļauties, pateicoties līdzšinējām investīcijām attīstībā un efektivitātes uzlabojumiem - liecina Citadele Index pētījums. Lielākā daļa jeb 60% uzņēmēju atzinuši, ka algu kāpums visdrīzāk samazinās uzņēmuma peļņu. Savukārt 52% uzņēmēju norādījuši, ka algu kāpuma dēļ ir tikušas vai tiks celtas cenas klientiem. To, ka algu kāpumu kompensēs ar cenu celšanu, visbiežāk norādījuši būvniecības nozares uzņēmumi (74%). Teju ceturtā daļa no tiem, kas plāno algu palielinājumu, jeb 23% uzņēmēju atbildējuši, ka algu palielināšana apdraud uzņēmuma darbību.

«Ir skaidrs, ka mūsdienās uzņēmēji darba tirgū konkurē ne tikai ar citiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem, bet ar visu pasauli un jo īpaši citām Eiropas valstīm. Iedzīvotāji var brīvi izvēlēties savu darba vietu teju jebkurā no valstīm. Tādēļ mums jārēķinās, ka arī konkurētspējīgam atalgojumam ir un arī turpmāk būs tendence pieaugt. Ilgtspējīgai uzņēmuma darbībai nepietiks ar izdevumu samazināšanu un darbinieku atalgojuma nodrošināšanu uz uzņēmuma peļņas rēķina. Risinājums ir investīcijas produktivitātes un procesu efektivitātes uzlabošanā. Piemēram, Citadeles kredītlīdzekļus uzņēmēji ir izmantojuši jaunāku un modernāku iekārtu iegādei, kas lielu daļu procesu ļauj automatizēt, kā arī ļauj palielināt ražošanas jaudu un ātrumu, izmantojot mazāk energoresursu,» saka bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Nespējot atbalstīt Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumus nodokļu izmaiņām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir izstrādājušas savu piedāvājumu, kura pamatā ir pāreja uz fiksētu neapliekamo minimumu jau no 2025.gada, kā arī grafiks minimālās mēneša darba algas un neapliekamā minimuma celšanai, informēja LBAS.

Sociālie partneri piedāvā nākamgad minimālo mēneša darba algu celt par 40 eiro jeb līdz 740 eiro, bet fiksēto neapliekamo minimumu noteikt 500 eiro, paredzot, ka turpmākajos gados tas pieaugs, sasniedzot 80% no attiecīgā gada minimālās mēnešalgas.

Arodbiedrību savienība norāda, ka pēdējo divu nedēļu laikā valdība un sociālie partneri ir intensīvi strādājuši pie nodokļu politikas reformām, balstoties uz FM 20.augustā prezentēto darbaspēka nodokļu scenāriju. FM piedāvājums tika uzņemts ar kritisku reakciju gan no LBAS, gan darba devēju organizāciju puses, kā rezultātā LBAS un LDDK divpusējās pārrunās ir izstrādājušas savu piedāvājumu.

Darba devēju organizācijas iepriekšējās sarunās ar valdību kā potenciālu darbaspēka nodokļu reformas kompensējošo mehānismu ir rosinājušas palielināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) par 1%. LBAS PVN palielināšanu neatbalsta, uzsverot, ka lielākais slogs PVN paaugstināšanas gadījumā gulsies uz mazo algu saņēmējiem, tajā pašā laikā ietekmējot visus darbiniekus neatkarīgi no darba algas līmeņa.

Saeima vakar vakarā galīgajā lasījumā pieņēma 2020.gada valsts budžetu, nākamgad plānojot tērēt līdz šim lielāko naudas summu - 10,001 miljardu eiro.

Par 2020.gada budžetu nobalsoja 57 deputāti. Pārējie parlamentārieši sēdē nepiedalījās. Saeima budžeta paketē iekļautos likumprojektus deputāti sāka skatīt trešdien plkst.9, pirmo darba cēlienu noslēdzot tuvu pusnaktij.

Sēde tāpat sākās plkst.9, un bija paredzēts, ka tajā plkst.23.30 varētu tikt izsludināts pārtraukums, lai piektdien no rīta turpinātu izskatīt budžeta projektu. Budžeta izskatīšanas laikā divas reizes tika pieņemts lēmums saīsināt debašu laiku, un otrajā reizē, kad debašu laiks saīsināts līdz vienai minūtei, opozīcija pameta zāli, tur vairs neatgriežoties. Opozīcijas politiķi pauda, ka tā ir ņirgāšanās par demokrātiju un opozīciju un viņu turpmāka atrašanās sēdē vairs nav vajadzīga.

Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējies prāvs pulks medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausa kolēģu uzrunas, gan izkliedz dažādus saukļus, atskaņo sirēnas un svilpj.

Sanākušo ir tik daudz, ka dažiem politiķiem ir grūti izspraukties cauri pūlim, lai nokļūtu Saeimas ēkā, kur notiks parlamenta sēde.

Kādā brīdī mediķus centās uzrunāt Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK), bet mediķi šajā laikā sāka skaļi izsaukt dažādus saukļus un svilpt, tāpēc ne visiem izdevās viņu sadzirdēt. Mūrniece norādīja, ka saprot, ka līdzekļi veselības aprūpei ir nepietiekami. Viņa aicināja vienam otru uzklausīt.

Mediķu pārstāvji tika uzaicināti uz sarunu parlamentā. Pašlaik tajā notiek Saeimas priekšsēdētājas, finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) tikšanās ar mediķu pārstāvjiem.

Uz sanākušo protestētāju plakātiem ir tādi saukļi kā «Vai politiķiem rūp veselība? Neizskatās», «Jaunajiem mediķiem būt», «Valdība mīliet mediķus, jo nebūsiet mūžīgi veseli», «Noguruši mediķi var būt kaitīgi jūsu veselībai» un citi. Protesta akcijas sākumā pie Saeimas tika pienests zārks, uz kura rakstīts «politika».

Runājot par nākamā gada budžetu, veselības ministre Ilze Viņķele ir norādījusi, ka Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumos (pieņemti 2018. gada 13. decembrī) noteikto mediķu darba algu pieaugumu par 20% 2020. gadā īstenot nevarēs. Jo tam nepieciešami papildu 120 miljoni eiro, taču visi valsts budžeta līdzekļi, kas ir papildus bāzes finansējumam, ir vien 100 miljoni eiro, kas godīgi jāsadala visām nozarēm.

Ministre DB uzsvēra, ka «atalgojuma pieaugums mediķiem būs, taču, visticamāk, ne tādā apmērā, kādu pagājušā gada nogalē pēcvēlēšanu gaisotnē solīja Saeimas deputāti. Mēs vēl pacīnīsimies ne tikai, lai pierādījumos balstīti lēmumi kļūst par labo praksi, bet arī par to, lai veselības nozare saņem tai nepieciešamo finansējumu». Šajā situācijā vissatraucošākais ir tiesiskais nihilisms, ar kādu rīkojās jaunā Saeima. Proti, nevienam deptātam neesot pret, 80 parlamentārieši (ieskaitot veselības ministres partijas biedrus) nobalsoja par šiem grozījumiem, lai gan jau tobrīd vajadzēja būt skaidram, ka tas finansiāli nebūs iespējams. Tā ir ļoti slikta prakse, ka parlaments pieņem likumu, par kuru vēlāk pats pasaka, ka to izpildīt nevarēs. Tas tikai vairo tiesisko nihilismu. Saprotams ir arodbiedrības sašutums par to, ka likums vienkārši netiks pildīts. Tāpat ir saprotams, ka šo likumu pie labākās gribas nevar izpildīt. Pat pirmklasniekam ir skaidrs – ja papildu nauda līdztekus bāzes finansējumam ir 100 miljoni eiro visiem, bet mediķu algu paaugstinājums vien ir 120 miljonu eiro vērts, tad gali kopā neiet.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir nākusi klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta ierosinājumu, ka darba sludinājumos jānorāda darba algas koridors, jo saskata apdraudējumus uzņēmumu konkurētspējai darbinieku piesaistē gan Latvijas teritorijā, gan Baltijas reģionā.

Proti, LTRK satrauc tas, ka publiska informācija par piedāvātās algas lielumu var veicināt darbinieku pārpirkšanu. Savukārt potenciālie darba ņēmēji uzstāj uz nepieciešamību darba sludinājumos algas koridoru minēt, lai velti netiktu tērēts laiks, piesakoties uz darba interviju darba vietā, kuras piedāvātais atalgojums nav atbilstošs vēlamajam. Jāteic, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmums, izskatot iesniegtos grozījumu priekšlikumus Darba likumā, ir – darba sludinājumos būs jāiekļauj algas mēneša, stundas vai gada bruto samaksas amplitūda.

Tiesa, par to vēl būs jāvienojas Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, taču jau tagad skaidrs, ka tas nebūs viegli, jo to varētu neatbalstīt darba devēji. Darba meklētāju gadījumā argumenti ir skaidri un vienkārši – algas norādīšana darba sludinājumā vieglāk ļautu atsijāt tos darba piedāvājumus, kuri tieši piedāvātās darba samaksas dēļ šķiet neatbilstoši. Savukārt darba devēji uzsver, ka algas ir komercnoslēpums, jo ietekmē uzņēmuma konkurētspēju. Savukārt DB aptaujātie personālspeciālisti teic, ka algas koridora norādīšana, visticamāk, nekādu lielu kaitējumu nevar nodarīt. Jo konkurents no koridora, piemēram, 1000 līdz 1500 eiro, nevar izsecināt, kāda tad alga tiek maksāta konkrētajam speciālistam. Turklāt, ja runā par augsta līmeņa speciālistiem, par kuriem konkurē uzņēmumi Baltijas reģiona mērogā, tad algas koridora norādīšanai, visticamāk, ietekmes nebūs, jo šajā segmentā nevienu neiekārdinās ar 50 eiro lielāku algu, jo izšķiroši svarīga ir uzņēmuma reputācija un piedāvātā darba prestižs.

Mediķu mobilizācijas jautājumā "Veselības centram 4" (VC4) kā daudzprofilu veselības aprūpes iestādei ir svarīgi zināt, tieši kāda profila speciālistus un ārstniecības personālu plānots iesaistīt, uzsvēra VC4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds.

Viņš izteica šaubas, vai šā brīža situācijā būs lietderīgi mobilizēt ginekologus, traumatologus ortopēdus vai līdzīgus speciālistus.

Tāpat, pēc Rēvalda teiktā, jābūt skaidram juridiskajam ietvaram, kā šī mobilizācija tiek īstenota.

"Mēs saskatām šādu scenāriju: darbiniekus, par kuriem puses ir vienojušās, privātā ārstniecības iestāde pārceļ darbam publiskās piederības - valsts vai pašvaldību - slimnīcā. Vienlaicīgi tiek saglabātas darba attiecības starp privāto ārstniecības iestādi un pārcelto darbinieku, tai skaitā arī atalgojuma sadaļa - mainās tikai darba pienākumu veikšanas vieta. Savukārt Nacionālais veselības dienests vai slimnīca kompensē privātajam uzņēmumam mobilizētā personāla darba algu izmaksas," VC4 redzējumu skaidroja Rēvalds.

Ārstniecības personu darba samaksa no nākamā gada 1.janvāra tiks palielināta par 20%, šodien lēma valdība.

Ministru kabinets atbalstīja Veselības ministrijas (VM) sagatavotos grozījumus noteikumos par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām, kas nepieciešami, lai par 20% palielinātu ārstniecības personu zemāko mēnešalgu.

Zemākā mēnešalga tiek palielināta visās mediķu grupās - gan ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem, gan ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām.

Saskaņā ar izmaiņām no nākamā gada 1.janvāra sertificēta ārsta un zobārsta zemākā mēnešalga no 899 eiro palielināta līdz 1079 eiro, kas ir pieaugums par 180 eiro. Tikmēr, piemēram, sertificētas māsas un ārsta palīga zemākā mēnešalga no 595 eiro palielināta līdz 714 eiro, kas ir par 119 eiro vairāk.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) pieņemts lēmums izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju dienesta Rīgas reģionālajā centrā, kas saistīts ar to, ka mediķi lielos apmēros pamet darbu NMPD.

Kā šodien žurnālistiem sacīja dienesta direktore Liene Cipule, patlaban dienestā notiek «masveida mediķu aizplūšana», kas saistīta ar mediķu neapmierinātību ar lielo slodzi un nesamērīgi mazo atalgojumu, kā arī par neskaidrību, kas ar mediķu atalgojumu notiks nākamgad.

Pēc Cipules teiktā, patlaban atlūgumi pieņemti no 15 darbiniekiem, tomēr ir saņemti vēl vairāki iesniegumi, par kuriem vēl notiks sarunas ar attiecīgajiem darbiniekiem.

Cipule sacīja, ka radusies situācija neatspoguļo tikai situāciju NMPD, tā atspoguļo situāciju visā veselības aprūpes nozarē, ko visvairāk izjūt tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzēji.

NMDP direktore uzsvēra, ka dienesta mediķu atalgojums zems ir ne tikai salīdzinot ar atalgojumu nozarē, bet arī skatoties uz visu Latviju kopumā. Cipule norādīja, ka dienesta mediķi pauduši, ka pēc NMPD pamešanas plāno doties strādāt uz lielveikalu «Maxima» vai uz degvielas uzpildes stacijām, proti, viņi plāno pamest veselības aprūpes sistēmu kopumā.

Valdībai, sagatavojot valsts budžeta projektu nākamajiem trim gadiem, ik gadu jāparedz līdzekļi mediķu algu paaugstināšanai par 20 procentiem. To paredz izmaiņas Veselības aprūpes finansēšanās likumā, kas ceturtdien, 13.decembrī, divos lasījumos kā steidzamas pieņemtas Saeimas sēdē.

«Šis ir skaidrs politisks vēstījums, ka mediķu algu palielināšanai nākamajos gados ir jābūt valdības prioritātei. Atbalstu šai iniciatīvai ir pauduši visi parlamentā pārstāvētie politiskie spēki. Patlaban medicīnas nozare stāv uz bezdibeņa malas, un, lai novērstu katastrofu, mums ir jānodrošina konkurētspējīgs atalgojums nozarē strādājošajiem,» uzsver par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride.

Mediķu skaits ārstniecības iestādēs turpina strauji sarukt, un tam par iemelsu ir ārstniecības personu novecošanās, kā arī zemā darba samaksa. Daudzi jaunie speciālisti izvēlas doties strādāt uz ārzemēm, kur tiek piedāvāts daudz konkurētspējīgāks atalgojums; tāpat mediķi aizplūst uz privāto sektoru. Cilvēkresursu situācija veselības nozarē rada nopietnu apdraudējumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai nākotnē, teikts komisijas virzītā likumprojekta anotācijā.