Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) AS "Rīgas namu apsaimniekotājs" valdes priekšsēdētāju Igoru Trubko ir atzinusi par vainīgu apsūdzībās par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Rīgas domes "Par/Progresīvie" frakcijas vadītājam Mārtiņam Kossovičam un piespriedusi viņam reālu cietumsodu uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Tāpat pirmās instances tiesa Trubko noteikusi liegumu uz pieciem gadiem nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību un uzlikusi naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu jeb 124 000 eiro apmērā.

Tiesa uzsver, ka lietas iztiesāšanas procesā tiesai neradās šaubas par Trubko vainu un tiesas sods ir bargāks nekā to bija prasījusi prokurore. Tiesa skaidro, ka Trubko lieta ir viena no skaļākajām amatpersonu korupcijas lietām, līdz ar ko šāds bargs sods kalpos par signālu pārējām augsta ranga amatpersonām.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Prokurore uzņēmējam Trubko lūdza piespriest trīs gadu cietumsodu, kā arī četru gadu liegumu nodarboties ar jebkāda veida komercdarbību. Tāpat prokurore lūdza piespriest naudas sodu "Rīgas namu apsaimniekotājam" 200 minimālo algu apmērā.

Rīgā ir ļoti liela konkurence namu apsaimniekošanas tirgū un pašlaik ir redzami daudzi jauni, nelieli apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri rada lielu konkurenci esošajiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja namu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas "Civinity Group" valdes priekšsēdētāja Raimonda Kižiene.

"Konkurence izpaužas arī par cenām. Taču te nu iedzīvotājiem būtu jāatceras, ka apsaimniekotājs var piedāvāt ļoti zemas cenas, bet ir jautājums, kādus darbus tas par šādu cenu varēs veikt un kādas saistības uzņemties. Diemžēl daudzi no šiem jaunajiem uzņēmumiem tādēļ var izrādīties arī ar ļoti īsu mūžu. Vienlaikus es varu teikt, ka liela konkurence pašlaik ir ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā," skaidroja Kižiene.

Savukārt "Civinity Latvia" izpilddirektors Andrjus Bakštons sacīja, ka iedzīvotājiem ir jāpadomā par to, ka ikdienas mazos darbus veikt nav nemaz tik grūti, bet jautājums ir par to, kas notiks, ja radīsies kāda lielāka problēma, kur jau ir nepieciešama kompetence un zināšanas tās risināšanai.

Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) akcijas biržā varētu sākt kotēt arī pirms šobrīd uzņēmuma vidējā termiņa darbības stratēģijā paredzētā 2026.gada, intervijā aģentūrai LETA sacīja RNP valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš, kurš amatā stājās jūlija beigās.

"Domāju, ka tas varētu notikt arī ātrāk," norādīja Ozoliņš.

Viņš uzsvēra, ka Rīgas dome jebkurā gadījumā paturētu nozīmīgu akciju paketi, bet tā būtu iespēja par RNP līdzīpašniekiem kļūt arī tā klientiem un darbiniekiem. Tāpat tas RNP ļautu strādāt pie darbības paplašināšanas.

"Galvenais ir kļūt par brīvā tirgus dalībnieku, un tad mēs varētu strādāt arī uz sava tirgus paplašināšanu ne tikai tajās robežās, kas mums ir pašlaik," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš pieļāva, ka uzņēmums varētu darboties ne tikai citās pilsētās, bet arī citās valstīs, kā arī pievērsties komercplatību pārvaldīšanai.

"Piemēram, mēs varētu nopirkt uzņēmumu Viļņā. Ja jau mēs esam lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Baltijā, tad tas ir jāizmanto. No vienas puses tas ir pagātnes mantojums, jo citur Baltijā namu pārvaldīšanas sistēma pēc neatkarības atjaunošanas tika organizēta citādāk, bet šobrīd tas ir arī mūsu pluss," uzsvēra Ozoliņš.

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Rīgas domes līdzdalība SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nav lietderīga un būtu jāizbeidz, secināts auditorkompānijas "Ernst&Young" veiktajā uzņēmuma darbības auditā.

Rīgas kapitālsabiedrībām līdz šodienai savās mājaslapās bija jāpublicē veikto auditu pilnās anonimizētās versijas. Daļa uzņēmumu līdz šim gan ir publicējuši tikai auditu kopsavilkumus, tostarp arī RNP.

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam, publiskai personai ir pienākums ne retāk kā reizi piecos gados pārvērtēt tās tiešo līdzdalību katrā kapitālsabiedrībā. Rīgas domes gadījumā šis izvērtējums jāveic ne vēlāk kā līdz šī gada 15.decembrim.

Kā skaidroja Rīgas pilsētai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs Andris Grafs, līdzdalības izbeigšana nenozīmē uzņēmuma likvidāciju, jo uzņēmuma daļas, piemēram, var arī pārdot citiem tirgus dalībniekiem.

Vairāki informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) uzņēmumi nav apmierināti, ka pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pieņēmis lēmumu par nelegālo un neaktīvo elektronisko sakaru tīklu likvidāciju dzīvojamajās mājās, jo RNP nav tādu pilnvaru, pauda aptaujātajās kompānijās.

SIA "Baltcom" komunikācijas un sabiedrisko attiecību speciāliste Jekaterina Ivanova uzsvēra, ka "Baltcom" atbalsta telekomunikāciju tīklu sakārtošanu atbilstoši regulējuma prasībām un vienmēr reaģē uz attiecīgo organizāciju pieprasījumiem, kā arī uzskata, ka pašreiz nav nekāda pamata "Baltcom" infrastruktūras demontāžai.

Ivanova atzina, ka "Baltcom" pārstāvji ir pārsteigti par šādu iniciatīvu no RNP puses, jo, pēc Ivanovas teiktā, RNP nav normatīvos paredzētu pilnvaru konstatēt elektronisko sakaru tīkla ierīkošanas likumību un pieņemt lēmumus par to demontāžu. "Līdz ar to šāda RNP rīcība bez atbilstošu iestāžu lēmuma un saskaņošanas ar elektronisko sakaru tīkla īpašnieku ir prettiesiska un var tikt vērtēta kā administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, kas izpaužas kā sveša īpašuma apzināta bojāšana," sacīja "Baltcom" pārstāve.

Lai jaunās daudzdzīvokļu ēku siltināšanas ieceres būtu veiksmīgas, ir jāizdara daži svarīgi mājas darbi un jālīdzdarbojas iesaistītajām institūcijām.

Energoefektīvas un renovētas daudzdzīvokļu ēkas ir ļoti svarīgs posms iecerētajā Eiropas klimatneitralitātes sasniegšanā. Kaut arī Latvijā par lielo namu sakārtošanu runā jau gadiem ilgi, rezultāti nav pārāk iepriecinoši. It īpaši Rīgā, kur ēku renovācija smagi buksē. Lai tos uzlabotu, ātri būtu jāatrisina vairākas, sen zināmas problēmas.

Kā zināms, Eiropas Savienība ir apņēmusies līdz 2050.gadam kļūt klimatneitrāla. Un svarīga loma šajā procesā ir gudrai un efektīvai daudzdzīvokļu namu renovācijai. Jo šīs ēkas patērē aptuveni 40% no Eiropas Savienības kopā izmantotās enerģijas un rada 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdzīgi kā Latvijā arī citās valstīs jaunu namu nav pārāk daudz – tiek lēsts, ka 85% daudzdzīvokļu ēku ir vismaz 20 gadus vecas, tādēļ Eiropas Komisija ir apņēmusies dažādiem līdzekļiem veicināt to atjaunošanu un padarīšanu par videi draudzīgākām.

SIA ”Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) pabeidzis ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu Alberta ielas 2 apsaimniekotajā ēkā.

Darbus veica SIA “Fasāde PRO”, savukārt ēkas fasādes atjaunošanas tehnisko dokumentāciju izstrādāja SIA „ADO birojs”. Lai īstenotu projektu, RNP piesaistīja papildu Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējumu 20 tūkst. eiro apmērā remontdarbu veikšanai. Savukārt projekta kopējās remontdarbu izmaksas veido 127 000 eiro.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2, Rīgā, celta 1906. gadā pēc ievērojamā arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Visu namu vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas, kura uzsver ēkas kompozīcijas vertikalitāti.

SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) sadarbojoties ar mājas biedrību “Stabu 71” veikusi Art Nouveau stila ēkas fasādes atjaunošanu un restaurāciju.

Projekta kopējās izmaksas: 42 836,84 eiro (bez PVN), no kurām 18 583,54 eiro ir Rīgas domes līdzfinansējums. Ēkas fasādes renovācija notika ar programmas "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2021.gadā" atbalstu.

“Ēka Stabu ielā 71 ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, kā arī UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma daļa. Ir liela atbildība īstenot tieši šāda līmeņa ēkas renovācijas darbus, redzam, ka mūsu uzkrātā pieredze sniedz iespēju ļoti veiksmīgi realizēt šādas sarežģītības pakāpes atjaunošanas projektus. Šī ēka šogad ir jau trešā, kas piedzīvo pilna apjoma fasādes renovāciju RNP vadībā, plānots nodot ekspluatācijā šogad vēl divu namu fasādes,” komentē SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Rīgā par arvien nopietnāku problēmu kļūst liftu apkalpošana daudzdzīvokļu mājās, jo padomju laikā celtajās mājās ir Baltkrievijā ražoti lifti, intervijā sacīja Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

"Tā ir topošā problēma. Visi padomju laikā celto māju lifti ir ražoti Baltkrievijā Mogiļevas rūpnīcā, no kuras mēs pēc sankciju ieviešanas neko īsti nevaram nopirkt," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš skaidroja, ka pašlaik remontdarbiem nepieciešamās detaļas tiek pasūtīts izgatavot citur, bet tas ir dārgāk. Tāpat ir mājas, kurās liftus lietderīgāk būtu nevis remontēt, bet nomainīt pret jauniem. Taču citu ražotāju liftiem ir atšķirīgi tehniskie parametri un tas nozīmē, ka, piemēram, būtu jāpārprojektē un jāpārbūvē liftu durvju atveres visā ēkā, jo liftiem atšķirsies durvju platums. Tāpat tādēļ, ka tirgū arvien mazāk ir pieejamas Mogiļevas rūpnīcas liftu detaļas, lifti var būt jāmaina arī tad, ja tagadējie vēl varētu būt remontējami.

Ilgus gadus uzmanības centrā bija nepieciešamība siltināt ēkas, nu sāk runāt arī par pagrabu izmantošanu patvērumam, taču pagrabu tehniskais stāvoklis vecākām par 70 gadiem daudzdzīvokļu ēkām vairumā gadījumu ir kritisks, tā secināts domnīcā “Ilgtspējīga namu pārvaldīšana”.

Jā, ik pēc 10 gadiem nu jāveic obligātās konstrukciju pārbaudes, taču slodzes testus veikt nav iespējams, konstrukcijas turpina bojāties arī šo pārbaužu starplaikos, dzīvokļu īpašnieki vairumā gadījumu par pagraba tehnisko stāvokli nerūpējas. Miera laikā pagrabu pārsegumu konstrukcijas var būt vēl šķietami drošas, taču tādas var nebūt tuvumā sprāgstošu bumbu satricinājuma gadījumā.

Situāciju pasliktina tas, ka daļā Rīgas, kur augsts gruntsūdens līmenis, pagrabos nemitīgi darbojas sūkņi. To bojājuma gadījumā vai, ja pārtrūkst elektrības padeve, ūdens līmenis īsā laikā aizpilda pagraba telpu līdz pat metra dziļumam. Attiecīgi tādas telpas nav iespējams uzturēt sausas, pastāvīgais mitrums pastiprināti bojā konstrukcijas. Sekas var būt dramatiskas. Piemēram, ja izrūsējušas pagājušā gadsimta sākumā būvēto ēku velvēto pagrabu metāla konstrukcijas, pastāv risks ne tikai pirmā stāva grīdai iebrukt pagrabā, bet arī ēkas pamatu un ārsienu deformācijai, attiecīgi visa ēka var sabrukt.

Auditi Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās varētu izmaksāt 1,5 miljonus eiro, turklāt pašvaldības ieskatā, šie izdevumi būtu jāsedz pašām kapitālsabiedrībām, Rīgas domes Pilsētas īpašumu komitejas sēdē skaidroja Īpašuma departamenta vadītāja Aija Rimicāne.

Komitejai 1.jūlijā bija jāpieņem lēmums par auditu veikšanu pašvaldības iestādēs, taču deputātu diskusiju rezultātā lēmums tika atbalstīts konceptuāli, uzticot ierēdņiem to mēneša laikā pilnveidot.

Uz šodienas sēdi sagatavotais lēmumprojekts paredzēja veikt korporatīvās pārvaldības auditu domes institūcijās un lielākās diskusijas deputātu vidū raisīja tieši pats termins - «korporatīvās pārvaldības audits» - un tas, ko tas sevī ietver.

Deputāts Aleksejs Rosļikovs pauda viedokli, ka pašvaldībai būtu konkrēti jānosaka, kas tieši tiks auditēts, - finanšu izlietojums, juridiskās nianses vai kas cits. «Mums visvairāk interesē naudas izlietojums, taču korporatīvā pārvalde ir, piemēram, tas, kā valde sadarbojas ar kapitāldaļu turētāju. Mums vajadzētu definēt konkrētus uzdevumus, pretējā gadījumā šis jēdziens ļauj «aizpeldēt» no galvenās idejas un beigās mēs dabūsim ne šo, ne to,» pauda Rosļikovs. Viņš arī bija rosinājis noteikt, ka iepirkumus organizē katras kapitālsabiedrības valde, nevis dome centralizēti.

Pēdējos gados visā Eiropā novērojams diezgan straujš elektroauto popularitātes pieaugums. To veicina dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu īstenotās atbalsta programmas. Piemēram, Eiropā kopumā aizvadītajā gadā jaunu elektrisko automašīnu skaita pieaugums salīdzinājumā ar 2022. gadu sasniedza gandrīz 20%.

Arī Latvijā, pateicoties dažādiem atbalsta pasākumiem jaunu elektroauto iegādei iedzīvotājiem, e-auto pieprasījums šajā laikā ir krietni pieaudzis.

Turpretī, ja runājam par uzņēmējiem, ilgu laiku viņiem nekāda ievērības cienīga atbalsta mehānisma nebija. Tikai pērnā gada maijā valdība apstiprināja grozījumus ES Atveseļošanas fonda atbalsta programmā energoefektivitātei, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai un elektroauto iegādei. Šis solis beidzot deva iespēju arī uzņēmējiem pretendēt uz atbalstu elektroauto iegādei. Savukārt šī gada 11. jūnijā tika izsludināta jau 7. atlases kārta finanšu attīstības institūcijas ALTUM sniegtajam atbalstam līdz 5000 vai 10 000 eiro apjomā programmas „Elektroauto iegādes garantija ar kapitāla atlaidi” ietvaros.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) padome uz piecu gadu pilnvaru termiņu apstiprinājusi divus jaunus uzņēmuma valdes locekļus - Guntu Jēkabsoni un Mārtiņu Pauru, informē uzņēmumā.

Jaunie vadītāji darbu RNP sāks 17.jūlijā. RNP valdē ir trīs cilvēki, un tās priekšsēdētājs joprojām ir Māris Ozoliņš, kurš piecu gadu pilnvaru termiņu sāka 2023.gada jūlijā.

Kā informēja uzņēmumā, Jēkabsone ir "augsta līmeņa speciāliste un vadītāja", kura bijusi AS "Augstsprieguma tīkls" valdes vadītāja, viņa ir bijusi valdes locekle un pēc tam priekšsēdētāja Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL), kā arī "Circle K Europe" viceprezidente.

Latvijā gūto jurista un biznesa vadības izglītību Jēkabsone papildinājusi vadības programmās Londonas Biznesa skolā un Kornela Universitātē ASV.

Stājoties valdes locekles amatā "Rīgas namu pārvaldnieks", viņa uzņemsies virsvadību pār uzņēmuma finansēm, risku vadību un juridisko nodrošinājumu.

Rīgas domes sēdē 28.augustā deputāti atbalstīja lēmumprojektu par neatkarīga ārējā izvērtējuma veikšanu pašvaldības uzņēmumos un aģentūrās, informē pašvaldībā.

Izvērtēt paredzēts 12 domei pilnībā piederošus uzņēmumus – SIA Rīgas namu pārvaldnieks, SIA Rīgas ūdens, SIA Rīgas meži, AS Rīgas Centrāltirgus, SIA Rīgas nami, SIA Rīgas pilsētbūvnieks, SIA Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs, SIA Rīgas serviss, SIA Rīgas 1. slimnīca, SIA Rīgas Dzemdību nams, SIA Rīgas 2. slimnīca un SIA Rīgas veselības centrs, kā arī publiski privāto kapitālsabiedrību SIA Getliņi Eko. Izvērtējumu plānots veikt arī Rīgas enerģētikas aģentūrā un aģentūrā Rīgas gaisma.

Izvērtējumu veiks par periodu no 2017. gada līdz izvērtējuma veikšanas brīdim. Lēmumprojekts paredz, ka visaptverošs izvērtējuma ziņojums ar secinājumiem, riskiem un rekomendācijām domē jāiesniedz līdz 2020. gada 1. maijam.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) uzsācis vērienīgu ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas projektu apsaimniekotajai ēkai Alberta ielā 2, informē RNP.

Ēkas fasādes atjaunošanas un renovācijas darbus veic SIA "Fasāde PRO", lai īstenotu projektu piesaistīts papildu finansējums konkursā "Rīgas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai 2021.gadā" par summu 20 tūkst. eiro. Savukārt projekta kopējās izmaksas ir ap 127 tūkst. eiro. Projektu plānots pabeigt līdz šā gada rudenim.

Daudzstāvu mūra ēka Alberta ielā 2 celta 1906. gadā pēc arhitekta Mihaila Eizenšteina izstrādātās skices. Pēc viņa projektiem Rīgā uzcelts vairāk nekā 15 daudzstāvu mūra dzīvojamo ēku, un gandrīz puse no tām tagad ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Namu Alberta ielā 2 vainago oriģinālas kompozīcijas, ēkas fasāde pārsteidz ar unikāliem dekoratīvajiem elementiem. Fasādei raksturīgi vertikāli fasāžu elementi – pilastri, sandriki, balustrādes un arhitektonisko detaļu kompozīcijas.

FSMTALKS 2022: vadošais izbraukuma pakalpojumu pārvaldības forums

FSMTALKS ir veltīts izbraukuma apkalpošanas un servisa pakalpojumu pārvaldības nozarei, pulcējot vadošos ekspertus, lai dalītos zināšanās un veidotu ciešākus sadarbības tīklus. Vienas dienas pasākumā kopumā būs iespēja dzirdēt 14 pieredzes stāstus, piedalīties aktīvāko klausītāju viktorīna un nozares līderu paneļdiskusijā.

Frontu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā pasākumā piedalīsies nozares pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā Samsung, DATI Group, Ram Mount, Rīgas namu pārvaldnieks, Scandit, Alliance for Recruitment un daudziem citiem. Reģiona nozares profesionāļi tiksies viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel Rīgā 2022. gada 1. decembrī.

SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) nolēmis atsaukt jauno rēķinu pozīciju "Bioatkritumu izvešana", kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija "vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā", taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā informē uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā - koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

Neskatoties uz komunālo pakalpojumu izmaksu un inflācijas kāpumu, iedzīvotāju parādsaistības par komunālajiem pakalpojumiem aizvadītajā ziemā nav būtiski pieaugušas, liecina Kredītinformācijas Biroja (KIB) apkopotā informācija. Svārstības, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, ir vien 5% robežās.

“Ņemot vērā, ka inflācijas kāpums tieši apkures sezonā sasniedza augstāko līmeni, pastāvēja lielas bažas par iedzīvotāju spēju veikt visus komunālos maksājumus atbilstoši grafikam, mūsu dati rāda, ka parādsaistību apjoms ir saglabājies stabils. Tas nozīmē, ka valsts atbalsta pasākumi kopumā ir bijuši efektīvi un privātpersonu kopējais parāda portfelis par komunālajiem pakalpojumiem ir līdzīgs iepriekšējiem gadiem. Gribas cerēt, ka ir augusi arī finanšu pratība un grūtību gadījumos iedzīvotāji drīzāk ir mainījuši savus paradumus, nevis dzīvojuši uz parāda,” saka “Kredītinformācijas Birojs” izpilddirektors Intars Miķelsons.

Arī Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati liecina, ka kopējais parādnieku skaits nav palielinājies, bet ir samazinājies kopējais ūdens patēriņš, atsevišķās apdzīvotās vietās līdz pat 10% no kopējā iepriekšējos gados patērētā ūdens daudzuma.

Telekomunikāciju nozarei apnicis skatīties uz bezdarbību nelegālo gaisa kabeļu likvidēšanā, otrdien diskusijā "Vados sapinušies" sacīja tehnoloģiju uzņēmuma "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

"Rīgas vēsturiskajā centrā šie gaisa vadi nedrīkst būt jau 15 gadus," uzsvēra Tatarčuks, piebilstot, ka, iespējams, diskusijām nav jēgas, ja netiek pielietoti visi uzraudzības iestāžu rīcībā esošie resursi, lai šo problēmu risinātu.

Lai arī viņš nenoliedza, ka apsekošanas darbi notiek, tostarp Rīgas dome apsekojusi 100 ēkas Krišjāņa Barona ielā, uz kurām konstatēti vairāk nekā 500 gaisa vadi, gada laikā atbildīgās iestādes nav spējušas demontēt nevienu no tiem. Diskusijā uzsvērts arī fakts, ka nelegālo gaisa vadu problēma neskar tikai Rīgas Vēsturisko centru, bet arī citus mikrorajonus.

Lai arī visi diskusijas dalībnieki uzsvēra birokrātisko procesu sarežģītību un neprecizitātes attiecībā uz nelegālo gaisa vadu likvidāciju, Tatarčuks vairākkārt pauda neizpratni par to, kādēļ komersantiem, tādiem kā "Baltcom" un "Tet", jātaisa projekti, jāiet skaņot ar māju īpašniekiem izbūves process, jāmarķē kabeļu infrastruktūra, ja ēnu ekonomika šajā nozarē netiek izskausta.

Rīgas mērs Oļegs Burovs nolēmis atcelt pašvaldības SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» (RNP) valdi, kā arī atjaunojis amatos iepriekšējā vicemēra Vadima Baraņņika (NDF) atstādinātos AS «Rīgas centrāltirgus» valdes locekļus, tā O.Burovs paziņoja otrdien sasauktā preses konferencē.

O.Burovs arī nolēmis pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) padomes locekļa amatā apstiprināt līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Ernestu Saulīti. Viņš arī pagaidām vadīšot RNP valdi - pēdējā darbdiena RS valdē E.Saulītim būšot ceturtdien, 21.novembrī, bet pirmā darbdiena RS padomē - piektdien, 22.novembrī.

RNP valdes priekšsēdētājs līdz šim bija Aivars Gontarevs un valdē vēl strādāja Rolands Pogulis un Ivo Lecis.

Jau ziņots, ka Rīgas domnieki otrdien ar balsu vairākumu atcēla no amata līdzšinēji vicemēru V.Baraņņiku. Līdz ar viņa atbrīvošanu visas trīs viņa pārraudzībā bijušās kapitālsabiedrības - RCT, RS, un RNP - nonāca Burova pārziņā.