Par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu ir jādiskutē un jāvienojas ar sabiedrību, norāda Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (V).

Labklājības ministrijā janvārī notika diskusija «Novecot aktīvi un strādājot - jauni izaicinājumi indivīdam un sabiedrībai kopumā», kurā piedalījās arī valdības sociālie partneri, finanšu un banku eksperti, pētnieki, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, bet vienprātīgu viedokli formulēt pagaidām nav izdevies.

Sociālo un darba lietu komisija šogad noteikti strādās pie pensiju likuma grozījumiem. Pērnā gada nogalē pieņemtajos grozījumos likumā «Par valsts pensijām» Saeima deva uzdevumu Ministru kabinetam līdz 2012.gada 1.maijam iesniegt parlamentā grozījumus šajā likumā, kuros varētu būt arī jautājums par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, vienlaikus izstrādājot mehānismus, kas aizsargātu cilvēkus pirmspensijas vecumā.

Lai paplašinātu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenotāju un finansētāju loku, kā arī atvieglotu atbalsta saņemšanas nosacījumus, Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus atbalsta programmā Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās, informē EM.

Šobrīd aizdevumu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai dzīvokļu īpašniekiem var piešķirt AS Attīstības finanšu institūcija Altum un privātā sektora finansētāji.

Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi paredz energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistīšanos sabiedrības Altum atbalstīto energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanā.

EM rosina noteikt, ka dzīvokļu īpašnieki pirms vēršanās sabiedrībā Altum var lemt, ka energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu veic energoefektivitātes pakalpojuma sniedzējs. Šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav nepieciešams saņemt cita finansētāja aizdevumu vai apliecinājumu, ka dzīvokļu īpašnieki var pieteikties aizdevuma saņemšanai sabiedrībā “Altum”. Vienlaikus jāņem vērā, ka ESKO nevarēs būt dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona. Ja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu nodrošinās ESKO, dzīvokļu īpašnieki atbalstu varēs saņemt tikai granta veidā.

Aizvadītajā diennaktī upēs turpināja celties ūdens līmenis, un paredzams, ka tas turpināsies palielināties, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.

Daugavā pie Veļižas ūdens līmenis pieaudzis par 73 cm, bet Daugavā Baltkrievijas teritorijā ūdens līmeņa paaugstināšanās intensitāte nedaudz samazinās un posmā no Suražas līdz Verhņedvinskai ūdens līmenis paaugstinājās par 53 - 171 centimetriem.

Daugavā Latvijas teritorijā straujākā ūdens līmeņa paaugstināšanās aizvadītajā diennaktī novērota posmā no Daugavpils līdz Jersikai, kur ūdens līmenis paaugstinājās par 95 - 196 centimetriem. Arī citās Latgales upēs turpinās ūdens līmeņa paaugstināšanās: Rēzeknē pie Griškāniem, Dubnā posmā no Višķiem līdz Sīļiem un Laucesā pie Lenderņas par 15 - 24 cm diennaktī. Savukārt Ošā pie Kūleniekiem, Pededzē pie Litenes, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Aiviekstē posmā no Lubānas līdz Aiviekstes HES par 30 - 54 centimetriem.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Aug obligāciju ienesīgums; tirgus kļūst aizvien interesantāks investoriem, bet līdztekus obligāciju emitentiem naudas dārdzība rada papildu riskus, un palielinās saistību neizpildes risks, kuru agri vai vēlu nāksies pieredzēt arī Latvijā.

Kāda ir pieredze, drošības iespējas un izaicinājumi? Šie bija 12. oktobrī notikušās Baltijas kapitāla tirgus konferences Signet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Edmunda Antufjeva skartie jautājumi. Konferences panelī Baltijas parādu tirgus – stabils finansējuma avots vietējiem uzņēmumiem, kuru vadīja E. Antufjevs, piedalījās platformas BeMyBond vadītāja Indra Dargite (Indre Dargyte), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas Kapitāla un finanšu tirgu attīstības pārvaldes vadītājs Marks Feimi (Marc Fayemi), Eleving Group finanšu direktors Māris Kreics un COBALT Latvia partneris Edgars Lodziņš.

Investoru interese – vai runa ir tikai par peļņu?

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Attīstības finanšu institūcija Altum ir noslēgušas līgumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās, kā arī konsultāciju sniegšanai un informēšanai par pieejamo atbalstu, informē CFLA.

ES fondu projektu paredzēts īstenot, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu un viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tā ietvaros "Altum" sniegs atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, nodrošinās informatīvo pasākumu veikšanu, kā arī paredzēs finansējumu ar projekta vadību saistītiem procesiem. Altum jau ir uzsākusi konsultāciju sniegšanu visā Latvijā par atbalsta saņemšanas iespējām energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai būs dzīvokļu īpašnieku lēmums par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais pamatojums.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.

Referendumi pašvaldībās «apēdīs» naudu, bet potenciālie investori baidās, ka tas bloķēs ražošanas objektu būvniecību.

Tā Vides aizardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavoto likumprojektu, kas paredz referendumu rīkošanas iespēju pašvaldībās, vērtē vairāki aptaujātie eksperti. Domes bažījas par ietekmi uz finansēm un investīcijām.

Pašreizējo likumprojekta redakciju kritizē investoru pārstāvji. «Ja ir pieļaujams sasaukt pašvaldības referendumu nozīmīgu infrastruktūras objektu īstenošanai un ja publiskajā apspriešanā nodotu jautājumu var virzīt uz referendumu, ja pašvaldība nav ņēmusi vērā publiskās apspriešanas rezultātus, tas ir ceļš uz pilnīgu ražošanas objektu būvniecības aizliegumu, pakļaujoties iedzīvotāju mazākuma interesēm,» skarba savā vērtējumā ir vairāku investīciju projektu attīstības vadītāja, juriste Anita Lancmane. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka, ja jebkurai būvniecības iecerei, kas nav paredzēta iedzīvotāju ģimenes vajadzībām, ir ar likumu noteikta prasība obligāti rīkot publisko apspriešanu, tad referendumi būs ikdienas parādība un paildzinās būvniecības ieceres realizāciju vēl par pāris mēnešiem. «Prasība, ka ir pietiekami, ja pret projektu iestājas no 7 līdz 15% balsojušo iedzīvotāju (tas ir pieprasa rīkot referendumu), rada situāciju, ka cilvēki, kuri ir «profesionāli protestētāji pret jebkādu ražošanu», uzspiedīs savu viedokli pārējiem,» skaidro A. Lancmane. Viņasprāt, lielākoties tas izpaudīsies tā, ka šie cilvēki nobalsos organizēti «pret», bet pārējie neatnāks.

Vairākas pašvaldības gatavojas rīkot iedzīvotāju aptaujas, lai noskaidrotu viņu viedokli par novadu reformu, kas paredz novadu apvienošanos. Iedzīvotāju aptaujas, kurās tiek noskaidrots cilvēku viedoklis, ir pilnībā leģitīmas.

Vienīgi pašvaldībām nevajadzētu mulsināt savus iedzīvotājus un izskaidrot spēles noteikumus. Proti, tas nebūs referendums, kura rezultāti ir valsts varai saistoši. Jo VARAM jau ir paziņojusi, ka pašvaldību referendumi par novadu reformu ir nelikumīgi. Nav nekas iebilstams pret iedzīvotāju aptauju, tikai vietvarām būtu jāizskaidro, ka aptaujas rezultāti var būt par pamatu diskusijai ar reformas autoriem, taču tie nebūs saistoši. Attiecībā par to, ka referenduma aizliegums «smakojot» pēc totalitāras valsts, tas neiztur kritiku.

Ir absolūti pamatoti, ka ir atsevišķi jautājumi, par kuriem referendumi rīkoti netiek. Piemēram, nevienā valstī budžeta projekts netiek apspriests referendumā. Ja valsts ir nolēmusi veikt novadu reformu, tad tai, protams, ir jākonsultējas ar iedzīvotājiem un jāmeklē kompromiss, taču būtu aplami, ja katra no pašreizējām 119 pašvaldībām referenduma rezultātā varētu uzlikt veto novada apvienošanas projektam. Skaidrs, ka novadu reformai ir jābūt centralizēti vadītai, ņemot vērā visu novadu intereses, un te neder pieeja: viens grib apvienoties, cits nē. Un tā nav totalitārisma izpausme, ja katrai no vietvarām nav veto tiesību valstiski svarīgos jautājumos.

Patlaban vēlēšanām internetā nav neviena riska, kurš nebūtu vadāms vai mazināms demokrātijai pieņemamā veidā, šodien konferencē «Tautas gribas aritmētika: vēlēšanas un referendumi Latvijā» sacīja VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta.

Bokta kā stūrakmeņus interneta vēlēšanām minēja depozitāro jeb iepriekšējo nobalsošanu, tiesības balsot vairākkārt, klātienes balsojumu kā prioritāti, tikai kvalificēto autentifikācijas līdzekļu izmantošanu balsojumā, kā arī iespēju apstrīdēt balsojumu.

LVRTC valdes priekšsēdētājs pauda cerību, ka pasaka par interneta vēlēšanām Latvijā pēc desmit līdz 20 gadiem būs attīstījusies tiktāl, ka pilsoņi jau balsos internetā un turpinās to darīt arī nākotnē.

Kā uzvēra LVRTC vadītājs, pat ja zinātne pierādītu, ka interneta vēlēšanas nav iespējamas, tad jāņem vērā, ka zinātne ir pierādījusi, ka kamenes nespēj lidot, bet tās joprojām lido.

Pēdējā laikā arvien vairāk aktualizējas pandēmijas ekonomiku negatīvā blakne jeb inflācija. Piemēram, 2021. gada decembrī Latvijā inflācija sasniedza rekordaugstu 7.9% līmeni. Šādos apstākļos, kad nauda strauji zaudē savu vērtību, ir svarīgi, lai tā strādā, nevis atrodas depozītā vai krājkasē. Naudu var produktīvi nodarbināt vai nu ieguldot uzņēmumos (pērkot akcijas) vai biznesiem aizdodot. Šobrīd jāsecina, ka pasaules un arī Baltijas valstu akciju tirgi atrodas savā vēsturiski augstākajā punktā. Tas nozīmē, ka pastāv ievērojami riski, ka turpmāka izaugsme akciju tirgus būs lēnāka, vai pat ka notiks akciju cenu korekcija Šādā situācijā laba ieguldījumu alternatīva aizsardzībai no inflācijas ir aizdevumu izsniegšana, ja to procentu likme pārsniedz prognozēto inflāciju..

Viens no vienkāršākajiem veidiem, kā izsniegt un pārvaldīt aizdevumus uzņēmumiem ir finanšu uzņēmuma Capitalia platformā. Ar pieredzi biznesu finansēšanā jau kopš 2007. gada, Capitalia piedāvā investoriem līdz-finansēt aizdevumus Baltijas valstu uzņēmumiem, kas šos līdzekļus tālāk izmanto sava biznesa attīstīšanai un izaugsmei. Līdz-finansēšanas princips nozīmē, ka visos aizdevumos, ko Capitalia piedāvā investoriem, tā vienmēr pati iegulda vismaz 5% no aizdevuma apmēra. Šis unikālais darbības princips nodrošina, ka Capitalia vienmēr ir vienotas intereses ar visiem platformas investoriem. Tāpat Capitalia nodrošina uzņēmumu analīzi, maksājumu kontroli un, nepieciešamības gadījumā, darbu ar aizdevuma atgūšanu.

Savstarpējo aizņēmumu platforma Debitum piedzīvojusi attīstības ideju restartu, kas saistīta ar īpašnieku maiņu, un plāno stiprināt darbību visā Eiropā, piedāvājot daudzveidīgas investīciju iespējas saviem klientiem. Platforma piedāvā uzsākt investīcijas jau no 10 eiro, kas ne tikai dod iespēju vieglāk iepazīt investīciju vidi un pasīvā ienākuma dabu, bet arī paredz brīvu uzkrājuma veidošanas iespēju privātpersonai. Par to sīkāk DB.lv izjautāja Debitum līdzīpašnieku un vadītāju Ēriku Reņģīti.

Pastāstiet, lūdzu, sīkāk par platformas Debitum īpašnieku maiņu! Kas bija noticis, vai kaut kas mainīsies, ienākot jauniem platformas turētājiem?

- Savstarpējo aizdevumu jeb P2P platforma Debitum ir dibināta pirms pieciem gadiem. Tā bija sasniegusi idejas autora un īpašnieka mērķus, un, kā tas nereti gadās pēc uzstādījumu sasniegšanas, izaugsme bija apstājusies. Tā nav norāde uz kādiem sliktiem finanšu rādītājiem, bet gan uz enerģijas trūkumu tālākai attīstībai, un tieši tādēļ man un diviem partneriem bija iespēja uzņēmumu iegādāties. Saprotams, ka būs izmaiņas, jo mums idejas par attīstību ir, tāpēc arī pirkām. Uzskatu, ka kopā ar partneriem esam noķēruši īsto brīdi, jo uzņēmums ir labā stāvoklī, ar labu reputāciju, Latvijas Bankas izsniegtu licenci un 11 000 investoru bāzi, tādēļ atliek turpināt un realizēt tās idejas, kas mums ir padomā.

Decembra sākumā Kosovas Centrālā banka paziņojusi par licences atsaukšanu aizdevumu sniedzējiem "IuteCredit Kosovo" un "Monego", kuru aizdevumos varēja ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformā "Mintos". Kas notiek šādā gadījumā un ko darīt investoriem - skaidro "Mintos" CFO un līdzdibinātājs Mārtiņš Valters.

Pagājušā nedeļā, 6.decembrī, Kosovas Nacionālā Banka publicēja paziņojumu par "Monego un "IuteCredit Kosovo" darbības licenšu atsaukumu, kas nozīmē, ka abi aizdevēji šobrīd vairs neizsniedz jaunus aizdevumus Kosovā. Līdz ar šo lēmumu, abi uzņēmumi vairs nepiedāvā jaunus aizdevumus investoriem "Mintos" platformā.

Abiem aizdevējiem KNB ir iecēlis likvidatorus, kas nodarbojās ar abu aizdevēju izsniegto aizdevumu maksājumu apkalpošanas jauno kārtību.

"Mintos" sadarbība ar aizdevējiem mēdz ietvert grupas garantiju, jeb galvojumu, kas paredz uzņēmuma grupas (jeb mātes uzņēmuma) iejaukšanos gadījumā, ja notiek kādi neparedzēti notikumi ar kādu no grupā esošajiem uzņēmumiem.

Veselības aprūpei nepieciešamā papildu finansējuma avots varētu būt vienkāršākais risinājums – PVN paaugstināšana –, uzņēmēji to uzskata par nepareizu un bīstamu ceļu

Tāds ir Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdes rezultāts, iztaujājot a/s BDO Latvia partneri Jāni Zelmeni par nodokļu politiku Latvijā.

Vairāki DB aptaujātie atzinīgi vērtē deputātu vēlmi iztaujāt uzņēmēju un nodokļu ekspertu par esošo nodokļu sistēmu, jo īpaši tāpēc, ka pašlaik tapšanas stadijā ir jaunā nodokļu politikas stratēģija, kura būtu jāizstrādā līdz šā gada 1. aprīlim. Vēl gan nav iespējams prognozēt, kāda varētu būt šī stratēģija, jo interešu grupā ir atšķirīgi skatījumi uz daudzām fundamentālām nostādnēm. Tā kā Māra Kučinska valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu», tas tiek uzskatīts kā savdabīgs indikators virzienā uz PVN paaugstināšanu, taču komplektā ar darbaspēka nodokļu (IIN un valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas) samazināšanu.

Centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas projektiem novirzīti papildus gandrīz 12,5 miljoni latu, informē Ekonomikas ministrija.

Kohēzijas fonda finansējuma pārdali, novirzot gandrīz 12,5 milj. latu siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijai aktivitātes «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai» ietvaros, šodien apstiprinājis Ministru kabinets.

Finansējums 12 431 921 latu apmērā būs pieejams centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanas projektu īstenošanai programmas ceturtajā atlases kārtā. Projektu pieņemšana plānota jau šā gada 2. ceturksnī.

Ministrija norāda, ka saskaņā ar Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas sniegto informāciju un EM veiktās aptaujas rezultātiem tika konstatēta nepieciešamība nodrošināt papildus investīcijas centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, lai turpinātu sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu, atjaunojamo energoresursu izmantošanu un energoapgādes drošuma paaugstināšanu.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Finanšu ministrija (FM) ir pieteikusi apspriešanai vērienīgus grozījumus Azartspēļu un izložu likumā, piedāvājot noteikt, ka azartspēļu spēlēšana Latvijā būtu atļauta personām no 21 gada vecuma, nevis no pilngadības, kā tas ir pašlaik.

Pašlaik likums aizliedz azartspēlēs, interaktīvajās azartspēlēs un interaktīvajās izlozēs piedalīties personām, kuras nav sasniegušas 18 gadu vecumu. FM atzīmē, ka pāris gadus vecā Veselības ministrijas (VM) pētījumā tika secināts, ka azartspēles un loterijas Latvijā spēlē galvenokārt 25-34 gadus veci cilvēki. Ar katru nākamo vecuma grupu azartspēļu spēlējušo respondentu īpatsvars samazinās. Ja 55-64 gadu vecu respondentu vidū tādu, kas pēdējā gada laikā spēlējuši vismaz reizi mēnesī, ir 7%, tad 45-54 gadu vecuma grupā - 10%, 35-44 grupā - 12%, 25-34 gadu grupā - 18%, bet 15-24 gadus veco respondentu grupā - 12%. Vienlaikus esot vērojama tendence ar katru vecuma grupu spēlēšanu uzsākt arvien agrākā vecumā.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

«Nekādā ziņā nepiekrītam nemotivētai pensionēšanās vecuma paaugstināšanai no 2014. gada,» laikrakstā Diena publicētā komentārā norāda Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības līderis Pēteris Krīgers.

«Mēs uzskatām, ka to var sākt paaugstināt no 2016. gada, turklāt katru gadu pieliekot klāt trīs mēnešus. Tas Latviju ierindotu to Eiropas valstu starpā, kas pensionēšanās vecuma paaugstināšanu veic vienmērīgi, vienlaikus ar citām valstīm, 65 gadu pensionēšanās vecumu sasniedzot 2026. gadā.

Toties Labklājības ministrijas un valdības iecere pensionēšanās vecumu palielināt straujāk Latviju atkal ierindo «pionieru» starpā, 65 gadu vecumu sasniedzot 2020. gadā!» viņš raksta.

Ne jau trūkums sociālajā budžetā ir galvenais, kas pieprasa pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, uzskata Krīgers. «Nē, sāls slēpjas Labklājības ministrijas sagatavotās pensionēšanās vecuma paaugstināšanas koncepcijas anotācijā: «Pamatojums: Saprašanās memoranda starp Eiropas Savienību un Latvijas Republiku piektais papildinājums, sestā Nodomu vēstule Starptautiskajam Valūtas fondam, kuros nostiprināta apņemšanās, sākot ar 2014. gadu, paaugstināt ar likumu noteikto un priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu.»,» raksta arodbiedrību savienības vadītājs.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch brīdinājusi, ka varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA kredītreitingu, ja laikus netiks paaugstināti ASV parāda griesti.

Vienošanās par parādu griestu paaugstināšanu ASV jāpanāk līdz 1. martam. Ja tas netiks izdarīts, valstī var iestāties maksātnespējas pazīmes. Fitch atzinusi, ka to satrauc iespējama krīze un tās sekas un brīdinājusi, ka nespēja paaugstināt parādu kalpotu par iemeslu, lai ASV kredītreitings tiktu pārskatīts. Fitch jau patlaban ASV kredītreitingam piešķīris negatīvu nākotnes perspektīvu.

Tikmēr ASV prezidents Baraks Obama pavēstījis, ka republikāņi nevēlas maksāt ASV rēķinus, kamēr vien viņiem nepiekāpjas pilnībā. «Esmu gatavs kompromisiem un meklēt vienošanās par veidiem kādos samazināt ASV budžeta deficītu. Tomēr Amerika vairs nevar atļauties kārtējās diskusijas ar Kongresu par veidiem kā mēs maksāsim par saviem rēķiniem. Pat pašas idejas – Amerika, kas neapmaksā savus rēķinus – izvirzīšana ir absurda,» sava pirmā termiņa pēdējā preses konferencē sacījis B. Obama.

Latvijas dzīvojamā fonda energoefektivitātes paaugstināšana ir viena no 2014. -2020. gada ES fondu plānošanas perioda prioritātēm - atbalsts daudzdzīvokļu ēku renovācijai kopumā plānots 176,47 miljonu eiro apmērā, informē Ekonomikas ministrija.

Tai skaitā 150 miljonu eiro būs ERAF finansējums un 26,47 miljoni eiro – valsts līdzfinansējums. Savukārt, ES fondu atbalsts energoefektivitātes pasākumu īstenošanai valsts ēkās plānots 97 miljonu eiro apmērā, industriālās ēkās – 32 miljonu eiro apmērā un atbalsts centralizēto siltumapgādes sistēmu modernizācijai plānots 53 miljonu eiro apmērā.

Finansējuma pieejamība energoefektivitātes paaugstināšanas projektiem ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu, samazinātu ēku sektora enerģijas patēriņu un siltumnīcefektu gāzu emisijas. Arī šajā periodā, tāpat kā 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas periodā, energoefektivitātes atbalsts tiks sniegts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda resursiem.

Iespējams, jau no 2018. gada tiks paaugstināts akcīzes nodoklis degvielai, tā paaugstinot izmaksas, kuras jutīs gan pircēji veikalā, gan arī industriālie pakalpojumu saņēmēji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To, ka akcīzes nodokļa likmes varētu tikt pārskatītas, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē vēl februārī atzina arī finanšu ministre Dana Reizniece Ozola, konkrētus skaitļus neminot. DB rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka pašlaik tiek apspriesta ideja par akcīzes nodokļa likmju pakāpenisku paaugstināšanu benzīnam (gan svinu saturošam, gan nesaturošam) dīzeļdegvielai, arī sašķidrinātajai naftas gāzei, vidēji par 8 līdz 24%.

Pirmais akcīzes nodokļa likmju pieaugums iecerēts jau no 2018.gada, savukārt nākamais jau varētu sekot no 2020. gada. Īpaši krass akcīzes nodokļa pieaugums paredzēts svinu saturošam benzīnam par teju 24%, naftas gāzei – par 12%, dīzeļdegvielai par 11%. Jāatgādina, ka Māra Kučinska valdītās valdības deklarācijā par iecerēto darbību ierakstīts: «īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu un kapitāla pieaugumu, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu» un tas arī dažiem liek secināt, ka akcīzes nodokļa likmju celšana iederās šajā kontekstā. Akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana tiek uzskatīta par kompensējošu mehānismu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanai no pašreizējiem 23% līdz 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un neapliekamā minimuma paaugstināšanai līdz 300 eiro pašreizējo 60 – 115 eiro mēnesī.

Ar mērķi veicināt dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanu, Ministru kabinets (MK) otrdien apstiprināja grozījumus noteikumos par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajam prasībām.

Grozījumi paredz samazināt siltumenerģijas patēriņa slieksni, pie kura dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums plānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, tajā skaitā nomainot nolietojušos elementus vai konstrukcijas, piemēram, logus.

Turpmāk dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums plānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ja dzīvojamai mājai vidējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos trīs kalendāra gados pārsniedz 200 kWh/m2 gadā (gadījumā, ja siltumenerģija izmantota dzīvojamās mājas apkurei un karstā ūdens sagatavošanai) vai 150 kWh/m2 gadā (gadījumā, ja siltumenerģija izmantota tikai dzīvojamās mājas apkurei).

Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda kopējais finansējums labklājības nozarē būs 399,6 miljoni eiro, tai skaitā ESF finansējums – 351,1 miljons eiro un ERAF finansējums – 48,5 miljoni eiro, informē Labklājības ministrija.

ESF finansējumu Labklājības ministrija (LM) vērsīs uz pasākumiem personu atbalstam, savukārt ERAF finansējums veicinās sociālās infrastruktūras attīstību.

Tāpat kā līdz šim, arī turpmākajos gados LM īstenos jauniešu nodarbinātību (Jauniešu garantija), veicinot jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem iekļaušanos mūsdienu darba tirgū. Jaunieši varēs piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, saņemt karjeras konsultācijas, individuālās konsultācijas un grupu nodarbības, varēs apgūt neformālās izglītības programmas un iegūt pirmo darba pieredzi jaunietim u.c.

Atbalsta sniegšana jauniešiem ir paredzēta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim. Pasākuma īstenošanai kopējais finansējums ir 33,98 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta speciālais piešķīrums Jauniešu nodarbinātības iniciatīvas finansēšanai – 15,52 miljoni eiro, ESF finansējums – 15,7 miljoni eiro, valsts budžeta līdzfinansējums – 1,6 miljoni eiro.