Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu biznesu, iekarojis Parīzi un plāno apakšveļā ietērpt arī sievietes Ņujorkā.

«Šajā nozarē ir viegli sākt individuālā dizaina veļas biznesu, bet noturēt uzmanību ir diezgan grūti. Tie uzņēmēji, kuri bija mani elki, kad sāku biznesu, šobrīd jau ir beiguši savu darbību. Pašmācības ceļā nodibinājām uzņēmumu, attīstījām šūšanu, pārdošanu. Pirmie trīs gadi bija maldīšanās un bakstīšanās, un tikai pēdējos divus gadus var teikt, ka šis ir bizness,» stāsta zīmola Flash You and me dizainere Līva Šteina.

Viņa pauž, ka Latvijā nevienam nav pieredzes veļas dizaina izstrādē, arvien viss tiek balstīts uz padomju laika zināšanām. Dizainerei aizvien ir nesaprotami, kā te var būt tik daudz veļas ražotāju, bet nav nevienas izglītības iestādes, kurā iegūt specializēto izglītību. Viņa pati ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju. «Pirku biksītes un ārdīju ārā. Lai arī viss ir nācis pašmācības ceļā, tāpat konstruēšanas un šūšanas pamatus, proporciju ievērošanu un sajušanu iedeva akadēmijas izglītība. 4. kursā manu vīru notrieca mašīna, viņš bija komā, un es taisīju kolekciju par to, kā atspoguļojas iekšējās rētas, kā cilvēks, kurš ir iekšēji cietis, izskatās ārēji. Kolekcija bija ar saitēm, lentēm. Tā doma bija, ka tu sasien sevi ar apģērbu, lai neredz to, kas notiek iekšā, un tā arī aizsākās apakšveļas radīšana ar lentēm,» atceras L. Šteina.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Tējas dzērienu «D’Tea» ražotājs «Dabas dots» sācis sadarbību ar veikalu tīkliem «Edeka», «Rewe», «Globus» un «Dennree» un šobrīd uzņēmuma produkcija ir nopērkama 48 Vācijas veikalos.

No septembra tā būs pieejama jau 300 veikalos visā Vācijā, bet 2020. gadā plānots sasniegt 500 līdz 600 veikalus Vācijā. «Esam spēruši ļoti lielu soli un sākuši eksportu uz Vāciju. Lielu uzmanību un resursus veltām eksporta attīstībai un ļoti strādājam, lai iesāktā sadarbība būtu veiksmīga. Pagaidām Vācija ir vienīgā eksporta valsts, taču, kā zināms, tā ir bagātākā ekonomika Eiropā un viena no lielākajām nācijām, tādēļ tur ir ļoti daudz, ko darīt,» norāda Rolands Briņķis, SIA «Dabas dots» īpašnieks.

Uzņēmums nesen kā veicis produkta zīmola maiņu un tagad strādā ar nosaukumu «D’Tea». «Zīmola maiņa prasa ļoti lielu uzmanību, līdzekļus un darbu, lai informētu klientu par veiktajām izmaiņām,» saka R. Briņķis. Viņš norāda, ka zīmola maiņa bija nepieciešama divu nozīmīgu faktoru dēļ. Pirmkārt, liela daļa Latvijas pircēju iepriekšējo iepakojumu asociēja ar piena produktu. Gaišais dizains un nosaukums «Dzeramais» bija iemesls, kādēļ produkts tika pārprasts. Otrkārt, jau sākotnēji stratēģiski svarīgākais bija produkcijas eksports ārpus Latvijas, tādēļ tika nolemts mainīt zīmolu un palikt tikai pie starptautiski «nolasāma» dizaina. Iepakojumu izstrādāja «Diena pirms Jāņu nakts» un «Inovāciju aģentūra» iepakojuma dizaineri.

Šobrīd sporta tehnoloģiju jaunuzņēmumam "Hackmotion" ir aptuveni 600 unikālo lietotāju vairāk nekā 45 valstīs

Pērn uzņēmums sasniedza 170 tūkstošu eiro apgrozījumu un līdzšinējās aplēses liecina, ka šī gada apgrozījums būs nepilni 300 tūkstoši eiro. Starp šī gada lielākajiem sasniegumiem minama tik tikko noritējusī "Black Friday" kampaņa, kas esot bijusi kārtu labāka nekā pērn un vienā nedēļas nogalē ienesa trīs mēnešu apgrozījumu.

"Esam atpazīstamāki savā nišā, ir audzis klientu skaits, uzņēmumā labāk darbojas atstrādāti procesi un darba dalīšana," vērtē Jānis Linde, SIA "Hackmotion" līdzdibinātājs. Otrs uzņēmuma līdzdibinātājs Atis Hermanis piebilst, ka ir sajūta, ka uzņēmums aizvien labāk saprot tirgus nianses, kas ļauj nedaudz labāk izprast, kāpēc katrs konkurents dara to, ko dara, un pie kā tas noved. "Šobrīd norisinās darbs, lai izmantotu šīs zināšanas un spertu nākamos soļus savas tirgus nišas paplašināšanai," viņš atklāj. Nākamgad plānots laist tirgū jaunu produktu plašākam tirgum.

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

AS Lazdonas piensaimnieks kāpinājusi apgrozījumu un palielinājusi klientu loku, iekarojot Latvijas otru galu – Kurzemi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums AS Lazdonas piensaimnieks 2020. gadā atzīmēs 100 gadu jubileju, kopš esošajās telpās notiek piena pārstrāde. Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne norāda, ka uzņēmums veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Saražotās produkcijas klāsts ir daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti utt. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 6,46 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 199,14 tūkst. eiro. E. Utināne skaidro, ka uzņēmumam, līdzīgi kā citiem, ir labāki gadi un ne tik labi gadi, gan skatoties no apgrozījuma, gan no peļņas skatu punkta. Pagājušais gads nav bijis slikts, bet šogad, sagaidot Latvijas simtgadi, rezultāti uzlabojušies par vismaz 10%. Nākotne ir sieram, sviestam un pulverveidīgajiem piena produktiem, un nišas produkti būs vajadzīgi vienmēr, bet lielražošana nevar nodrošināt šādu produkciju, viņa uzskata.

Farmaceitiskā kompānija PharmIdea nepārtraukta darba nodrošināšanai – zāļu izejvielu, iepakojuma iegādei, transporta izdevumiem un savlaicīgai nodokļu nomaksai - no bankas Citadele saņēmusi finansējumu 600 000 eiro apmērā.

2020. gadā PharmIdea apgrozījums bijis 8 miljoni eiro, 2023. gadā tas plānots jau divas reizes lielāks, kā arī drīzumā iecerēts ieviest jaunus produktus.

PharmIdea ir strauji augoša farmaceitiskā kompānija, kas nodarbojas ar pašu izstrādātu sterilo zāļu formu ražošanu, ko eksportē uz 35 valstīm visā pasaulē, tā apliecinot, ka farmaceitiskā industrija Latvijā ir ļoti augstā līmenī. Uzņēmums zāles pārdod Eiropas Savienības dalībvalstīs, Tuvajos Austrumos, Āzijā, Krievijā, Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstīs, Centrālamerikā u.c. Pandēmijas dēļ gatavās produkcijas transportēšanas ceļš kopš 2020. gada 3. ceturkšņa kļuvis laikietilpīgāks, zāles galamērķi sasniedz lēnāk, palielinās ceļa izmaksas. Piemēram, laikā, kad starptautiskajiem pārvadājumiem slēgta robeža ar Krieviju, zāles vispirms vajadzējis sūtīt uz Stambulu Turcijā, un tikai tad ar lidmašīnu tās transportētas uz Maskavu.

Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) no 12. līdz 15.septembrim notika viens no EXPO 2020 satelītnotikumiem - būvniecības nozares izstāde THE BIG 5, kurā Latviju tajā pārstāvēja astoņi uzņēmumi, kuriem iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits svārstās no 20 līdz 50, savukārt dažiem jau noslēgti sadarbības līgumi.

Izstādē piedalījās "Controlit Factory", "AM Energy", "WWL HOUSES", "Tetralia", "Groglass", "TENAX PANEL", "Wood ART.LV" un "Silk Plaster Group".

"Mēs protam piesaistīt uzmanību: izstādes apmeklētājiem patika stenda dizains, kas ievērojami atšķīrās no citu valstu piedāvājuma. Kamēr citas valstis izmantoja salīdzinoši vienkāršas konstrukcijas, Latvijas stendā varēja apbrīnot gan neparastus materiālus, gan 3D hologrammas. Iegūto potenciālo sadarbības partneru kontaktu skaits dažādiem uzņēmumiem svārstās diapazonā no 20 līdz 50, un dažiem ir jau noslēgti līgumi. Visi uzņēmēji teic, ka izstāde bijusi interesanta un vērtīga, jo palīdzējusi labāk izprast konkrēto tirgu, to, kādi produkti konkrētajā tirgū ir "ejošāki" un ko potenciāli varētu piedāvāt papildus. Savukārt tie, kas THE BIG 5 apmeklējuši iepriekš, norāda, ka šogad par spīti Covid-19 ierobežojumiem izstāde bija sevišķi labi apmeklēta, kas, iespējams, saistīts ar EXPO tuvošanos. Un vēl viena atziņa, pie kuras nonācām, - izstādes apmeklētājiem ir ļoti svarīgi, lai produkts būtu ražots Eiropā, nevis Ķīnā, kas mums sniedz savas priekšrocības," iespaidos dalās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Eksporta veicināšanas nodaļas projektu vadītājs Toms Sudrabs.

Latvijas politika ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistē ir vērsta uz pievilcīgas investīciju vides nostiprināšanu un mūsu valsts konkurētspējas veicināšanu.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, pēdējo trīs gadu laikā Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju plūsmas pāri robežām pieauga par 35% salīdzinājumā ar pirmspandēmijas periodu (2017.–2019. gadu). Īpaši ievērojami ārvalstu ieguldījumi ienākuši apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs. Ilgtermiņā ārvalstu investoru ienākumi Latvijā uzrāda pozitīvu tendenci, kas apliecina, ka ĀTI mūsu valstī ir ienesīgs ieguldījums.

Tomēr, neskatoties uz pozitīvo investīciju dinamiku, jāņem vērā, ka Latvija konkurē ar citām reģiona valstīm investoru piesaistes ziņā. Tāpēc, lai veicinātu ārvalstu ieguldītāju interesi ilgtermiņā, ir būtiski turpināt pilnveidot mūsu uzņēmējdarbības vides priekšrocības – ērtu loģistiku un piekļuvi ostām, kvalitatīvu aviosatiksmi, modernu telekomunikāciju un sakaru infrastruktūru, kā arī e-pārvaldes iespējas, kas ļauj saņemt gandrīz visus valsts pakalpojumus digitāli.

Inovācijām pārtikas jomā vajadzīga sadarbība gan starp uzņēmējiem un pētniekiem, gan starpvalstu līmenī.

«Inovācijas pārtikas jomā ir nozīmīgas, jo tādā veidā varam Latvijā esošajiem resursiem paaugstināt tirgus vērtību, radot produktus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» saka Sandra Muižniece-Brasava, Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Tehnoloģiju un zināšanu pārneses nodaļas vadītāja un pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore. Pēdējos gados pārtikas inovācijas jomā ir vērojama izaugsme, bet uzņēmējiem pārtikas ražošanā neklājas viegli. «Inovācijām ir liela nozīme jebkurā tautsaimniecības nozarē, jo tās ir priekšnosacījums uzņēmuma konkurētspējai. Statistikas dati norāda, ka divus iepriekšējos gadus Latvijas ekonomika auga gandrīz par 5% gadā, jo ES fondu nauda veicināja ekonomikas augšupeju. Šogad IKP izaugsme tiek prognozēta ap 2,8%. Tādēļ jebkura lieluma uzņēmumam ir nepārtraukti jādomā par savas konkurētspējas uzlabošanu un inovācijas ieviešanu dzīvē, pretējā gadījumā tam būs grūti izdzīvot gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos,» pauž Diāna Krieviņa, Latvijas Tehnoloģiskā centra un Eiropas Biznesa atbalsta tīkla Latvijā projektu vadītāja. Viņas skatījumā, izaugsmi pārtikas inovāciju jomā sekmē pieejamie Eiropas Savienības fondi un granti, piemēram, Leader, dažādi ERAF projekti, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds, EIT Food programma Latvijā. «ES finanšu instrumenti nodrošina iespēju gan ātrāk izstrādāt jauno produktu, gan ieviest jaunas un modernas tehnoloģijas ražošanas procesus, gan ieiet jaunos eksporta tirgos,» viņa teic.

95% no kokapstrādes uzņēmuma SIA 4PLUS ražotās produkcijas patlaban tiek eksportēta, un uzņēmums patlaban īsteno investīciju projektu tālākai attīstībai, stāsta kompānijas SIA 4PLUS valdes priekšsēdētājs Druvis Paeglis.

SIA 4PLUS nodarbojas ar kokapstrādi, no apses zāģbaļķiem ražojot saunu materiālus, dažādus profilus un palešu sagataves, savukārt no kokmateriālu pārstrādes rezultātā pāri palikušajām atlikumiem kompānija ražo augsta blīvuma apses briketes. Daļu no procesā radušās šķeldas kompānija pārdod, ar daļu ražo siltumu savas ražošanas vajadzībām, kā arī apsilda tuvējo daudzdzīvokļu māju rajonu Alūksnē, tādējādi kopumā sanāk pilns pārstrādes cikls, viņš skaidro.

Šobrīd Valmierā atrodas 4PLUS birojs un Rietumvidzemes apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts un, savukārt Alūksnē ir Austrumvidzemes un Latgales apses zāģbaļķu iepirkšanas punkts, ražotne, galvenais birojs un grāmatvedība.

Twino paplašina savu produktu piedāvājumu ar kapitāla vērtspapīriem ‒ jaunu ieguldījumu produktu, kas sniedz iespēju ieguldīt īstermiņa īres īpašumos (nekustamā īpašuma vērtspapīri), informē uzņēmums.

Ieguldījums īres īpašumā ir ieguldījums nekustamajā īpašumā, kas tiek izīrēts ar mērķi gūt peļņu no īres ienākumiem, kā arī no īpašuma vērtības pieauguma laika gaitā.

Twino ir pirmais uzņēmums Latvijā, kas piedāvā šāda veida ieguldījumus. “Ieguldījumu rīku inovācijas paver aizvien vairāk iespēju ieguldītājiem no jebkuras sociālekonomiskās vides ieguldīt tādās aktīvu klasēs, kas iepriekš tiem nav bijušas pieejamas un ir uzskatītas par nišas. Mūsu jaunais produkts ļauj gūt labumus, ko sniedz īres dzīvokļa īpašumtiesības, bet neprasa augstus kapitāla ieguldījumus, laika saistības, kā arī nerada ar nekustamā īpašuma iegādi un pārvaldību saistītos izaicinājumus, kas tradicionāli no ieguldītāju perspektīvas ir šķērslis šāda veida ieguldījumiem”, stāsta Helvijs Henšelis, Twino Investments izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs.

Bijušajā Līgatnes papīrfabrikas teritorijā atsākta papīra ražošana, to plānots arī eksportēt.

Šobrīd bijušajā Līgatnes papīrfabrikā nelielos apjomos – dažas tonnas - tiek ražots specifisks nišas papīrs - akvareļu papīrs. No 1815. līdz pat 2014. gadam Līgatnes papīrfabrikā notika papīra ražošana, bet 2022.gadā bijušo Līgatnes papīrfabriku par 1 050 000 eiro iegādājās uzņēmējs Edgars Ricevs.

Viņš aktīvi darbojies dažādos IT, telekomunikāciju un mediju uzņēmumos vairāk nekā 25 gadus. Bijis vadītājs un īpašnieks uzņēmumos Latnet, Stream Networks, Telecentrs.Tāpat viņš darbojies valdē un padomē mediju uzņēmumā TV3 Grupa (iepriekš All Media Baltics), vadījis interneta TV platformas Go3 izstrādi.

Šobrīd E.Ricevs nedaudz darbojas kā konsultants un eksperts dažādos IT projektos, betpamatlaikā velta visu enerģiju un uzmanību Līgatnes papīrfabrikas attīstībai. “Puslīdz normālā režīmā papīra ražošana atsākta no jūnija, bet tāpat ražošana šobrīd notiek eksperimentālās partijās, un esam kvalitātes uzlabošanas procesā. Šobrīd esam uzstādījuši jaunu līniju, un tā ir neliela – maksimālā jauda līdz trīs tonnām diennaktī, kas ļautu gadā saražot līdz 1000 tonnām,” atklāj Līgatnes papīrfabrikas saimnieks Edgars Ricevs. Viņš stāsta, ka papīra masas sagatavošanas iekārta gan ir atjaunota vecā, kas saņemta mantojumā no bijušās Līgatnes papīrfabrikas. Tā uzlabota, nomainot automātiku, spēka sadaļu, piedziņu, bet pamata daļas elementi, piemēram, katli, dzirnavas, tiek izmantoti vecie. Šobrīd akvareļu papīra ražošanas iekārtās investēti aptuveni 400 000 eiro. “Uz nākamo gadu mēs skatāmies cerīgi ar domu, ka gadā varētu saražot līdz 200 tonnām. Tie nav ļoti lieli apjomi,” saka E.Ricevs.

«Produkts, ko ražojam, ir varonis,» saka dāņu uzņēmējs Klauss Haugards (Claus Haugaard), kurš savu metāla mēbeļu furnitūras ražošanu attīsta Jelgavā un nākotnē ir iecerējis izvērst ražošanu

Metālapstrādes jomā Jelgavai ir laba reputācija, un tā ir piemērota šīs nozares attīstībai citu pilsētu starpā. Arī tas bija viens no iemesliem, kāpēc pirms nedaudz vairāk nekā četriem gadiem K. Haugards dibināja savu kompāniju tieši tur. Uzņēmums Latvijā specializējas cauruļu locīšanā un metināšanā mēbelēm un dizaina izstrādājumiem. Tie ir gan krāsoti, gan hromēti krēslu un galdu metāla rāmji. Savukārt Dānijas ražotnē lielāks fokuss ir uz industriālo sektoru, kā arī uz produktu izstrādes procesu un sagatavošanu sērijveida ražošanai.

Augs vēl straujāk

AS Haugaard Company ir viens no uzņēmumiem, kas skrupulozi definējis savas vērtības un attīstības stratēģiju turpmākajiem pieciem gadiem. Iepriekšējos gados SIA Haugaard Baltic jau paguvusi kļūt par vienu no straujāk augošajiem uzņēmumiem Latvijā, bet turpmākā augšupeja iecerēta pat vēl raitākiem soļiem. Lai ar saviem augstas kvalitātes produktiem apmierinātu aizvien augošo pieprasījumu, Haugaard Baltic plāno paplašināties. «Gribam augt dubultā un piebūvēt vēl klāt 5500 kvadrātmetru. Esošā ražotne ir iekārtota 2800 kvadrātmetru plašās telpās. Pasūtījumi aug, jāiet pretī klientiem. Uzņēmums saredz sevi iesaistāmies dažādos dizaina projektos,» norāda Klausa «labās rokas» Latvijā SIA Haugaard Baltic Ražošanas daļas vadītājs Raivo Roze un Sagādes un pārdošanas struktūrvienības vadītājs Mārcis Lukmanis. Uzņēmums ir pieteicies ES fondu līdzfinansējumam savu ieceru īstenošanai, un tā ir pirmā reize, kad tas pretendē uz līdzekļiem no ārpuses. Līdz šim pieticis ar pašu investīcijām, kas Latvijas ražotnē ir ap diviem milj. eiro. Finansējums no ES fondiem uzņēmumam nodrošinātu straujāku izaugsmi. Taču vadītāji ir piesardzīgi un nesaka «Hop!», pirms nav pārlēkts. Konkurence uz konkrēto līdzekļu sadalījumu īpaši Zemgalē ir liela. Tomēr neatkarīgi no rezultāta Haugaard Baltic paplašināsies, jo pašreizējās telpas nenodrošina plānoto izaugsmi. Uzņēmums strādā ar labiem finanšu rādītājiem, un turpmāko trīs gadu laikā labvēlīgu apstākļu rezultātā uzņēmuma ieņēmumi varētu dubultoties. Pavisam kopā kompānija saražo ap 300 tūkst. vienību gadā un norāda, ka tas ir specifisks produkts, kam kādu konkrētu cenu nevar nosaukt.

Latvijas uzņēmumiem ir starptautiskas konkurētspējas potenciāls un visi priekšnoteikumi, lai atļautos būt ambiciozāki izaugsmē un ilgtermiņa investīcijās gan vietējā mērogā, gan pāri robežām, tikai dažkārt ir vajadzīgs lielāks iedrošinājums. Lai mudinātu gan lielos, gan mazos un vidējos uzņēmumus mērķtiecīgi tiekties uz nākamo izaugsmes fāzi, stiprinot konkurētspēju eksportā, SEB banka piesaka jaunu programmu 20 miljonu eiro apmērā – izaugsmes finansējumu SEB Baltic Venture Debt.

Tas būs palīgs strauji augošiem eksportētājiem, kuru dibinātāji piesaista kapitālu un grib saglabāt pēc iespējas lielāku daļu īpašumtiesību savā uzņēmumā.

Strauja mērogošana tehnoloģiju uzņēmumiem pasaulē nav jaunums, bet Latvijā kā nozare tā attīstās salīdzinoši nesen. Kad pašu savāktais finansējums ir iztērēts, attīstot savu biznesa ideju, talkā nāk vispirms inkubatori, biznesa eņģeļi un akseleratori, nākamajā attīstības fāzē – jau iespēju kapitāla fondi ar miljoniem eiro lielu finansējumu, tomēr tie grib saņemt pretī uzņēmuma daļas, cerot uz ievērojamu peļņu nākotnē. Vēsturiski Baltijas reģionā bankas nav iesaistījušās investīcijās šādos uzņēmumos. SEB banka piedāvā jaunu produktu: aizdevumu biznesa attīstībai līdz 30% apmērā no kopējā piesaistāmā investoru kapitāla, nepārsniedzot 2 miljonus eiro, kas ļauj uzņēmējam saglabāt lielākas īpašumtiesības savā uzņēmumā.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties uzņēmuma SIA Dizaina papīrlietu darbnīca jeb zīmola Purpurs ražotnē. Raksta galerijā skatāms, kā top uzņēmuma produkts - piezīmju klade.

Purpurs jau desmit gadus ražo dažādas papīrlietas – burtnīcas, piezīmju grāmatas, fotogrāfiju albumus, aploksnes, nošu mapes, ēdienkartes u.c. lietas. Uzņēmums saražoto produkciju pārdod Latvijas dizaina un dzīves stila veikalos Riija un Manilla, grāmatnīcās, drīzumā - arī internetā, kā arī tiek veidotas dizaina papīrlietas korporatīvajiem klientiem.

Apvienojot pieredzi poligrāfijas un dizaina nozarēs, biznesu un zīmolu radīja Ginta Šmite un Māris Šmits. Laika gaitā biznesā viņiem pievienojusies meita Beāte Dronka, kurai šobrīd ir uzticēta zīmola vadīšana.

Pirmie soļi šajā biznesā «tika sperti» jau 2007. gadā, un lielākās investīcijas prasījusi dažādu materiālu un ražošana tehnikas iegāde. Sākotnējais investīciju apjoms bijis 50 tūkstoši latu. B. Dronka stāsta, ka biznesa sākums šķitis skaists, tomēr, iestājoties ekonomiskajai krīzei, lai uzņēmums «izdzīvotu», bija jāmaina gan strādāšanas, gan domāšanas modelis. «Tajā brīdī mēs mainījām dizainus, lai no luksusa produktu kategorijas pārorientētos uz vienkāršāku un klientam pieejamāku produkciju, sākām izmantot pārstrādāto papīru, sākām piedalīties izstādēs un izbraukumu tirdzniecībā. Mainot domāšanas modeli, bizness sāka «izdzīvot» tādu kā veiksmes stāstu, jo ar visu piedzīvoto un pārdzīvoto mēs ieguvām lielu pieredzi, atpazīstamību un attīstījām jaunas, klientu pirktspējai piemērotas produktu sērijas,» atceras B. Dronka.

Laikā, kad viesnīcu darbība ir ierobežota, "Grand Poet Hotel by Semarah" konferenču un pasākumu nodaļas vadītājs Dainis Jermaks kopā ar draugiem radījis zīmolu "Ulmo wood", kas radījis savu pirmo pilotproduktu - balansa dēli.

Paralēli algotam darbam D.Jermaks jau pāris gadus nodarbojas ar mazo uzņēmējdarbību – konferenču un pasākumu tehnisko nodrošināšanu. Pagājušajā gadā, pateicoties "Altum" atbalstam, tika iegādāts nepieciešamais inventārs, bet, sākoties pandēmijai, pieprasījums pēc tā ir ievērojami samazinājies. Šovasar vēl sanācis to nedaudz izmantot privātos pasākumos ar lielu piepūšamo āra ekrānu, gan kāzās bilžu rādīšanai, gan pagalma kino vakariem. Tomēr arī citu D.Jermaka draugu nodarbes ietekmēja pandēmija - tādēļ viņi kopā saprata, ka šis ir iespēju laiks.

Tā radīts zīmols "Ulmo wood", kas ir dizaina un attīstošu priekšmetu ražotājs, pamatā no liektām finiera detaļām vai arī finieri kombinējot ar dažādiem hi-tec materiāliem. Šobrīd tehnoloģiju, partneru un tirdzniecības kanālu pārbaudei zīmols ražo un tirgo balansa dēļus, bet pavisam drīz plāno paplašināt sortimentu.

Akumulatoru pārstrādes uzņēmuma SIA "EcoLead" attīstības tālākais posms būtu lielākas pievienotās vērtības radīšana, negatavojot tikai svina lietņus, bet no tiem jau tālāk ražojot produktus autobūves vai citiem uzņēmumiem, intervijā aģentūrai LETA sacīja "EcoLead" izpilddirektors Kaspars Fogelmanis.

Patlaban uzņēmums ražo svina lietņus, un kā palīgprodukts ir sasmalcināta plastmasa. Tas viss pārsvarā tiek realizēts jaunu akumulatoru ražotājiem, un no tā top jauni akumulatori vai citas autobūves rūpniecībā nepieciešamas detaļas.

Fogelmanis stāstīja, ka gan svinu, gan plastmasu "EcoLead" simtprocentīgi eksportē uz citām Eiropas Savienības (ES) valstīm - ir eksports uz Čehiju, Poliju, Vāciju. Fogelmanis uzsvēra, ka realizācijas iespējas Eiropā ir, tikai jāpārliecina pircēji, ka "EcoLead" ir stabili un nav vienas dienas ražotāji.

Fogelmanis pauda, ka ir iespējas ražošanu paplašināt, jo autorūpniecība attīstīsies vēl vairāk. Tas pats attiecas uz citām smagās rūpniecības nozarēm, un svins būs pieprasīts produkts. Tāpat Fogelmanis norādīja, ka nevar aizmirst ES normas par otrreizējo pārstrādi, un šis ir otrreiz pārstrādāts produkts, kurš nav nemaz sliktāks par pirmreizējo svinu, kuru iegūst raktuvēs.

Preces ar tirgotāja, nevis ražotāja zīmolu – šādu piedāvājumu ir pamanījuši lielākā daļa tirdzniecības tīklu klientu.

Lielākoties sortimentu ar privāto preču zīmi raksturo augsta kvalitāte par pieejamu cenu un pašmāju ražotāju produkciju. Tomēr Baltijā privāto preču zīmju popularitāte aug salīdzinoši lēnām: Eiropas lielveikalu tīklos privātās preču zīmes veido ap 30–40% no kopējā preču apgrozījuma, bet Baltijā šis rādītājs ir apmēram trīsreiz zemāks, nepārsniedzot 10% robežu.

Pircēji arvien vairāk novērtē privātās preču zīmes priekšrocības – pēdējā gada laikā privāto preču zīmju produktus Baltijā iegādājušies vidēji 76% pircēju, turklāt 5% to darījuši pat biežāk nekā pērn, liecina Nielsen pētījums*. Saskaņā ar aptaujas datiem vairāk nekā trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju uzskata privātās preču zīmes produktus par tikpat labiem vai pat labākiem nekā zīmolu produkti. Tiesa, netrūkst arī aizspriedumu – piemēram, daļai pircēju joprojām ir šaubas par produktu izcelsmi, tas ir galvenais iemesls, kāpēc viņi neizvēlas privātās preču zīmes produktus. Tomēr šādām bažām nav pamata. Pirmkārt, privātā preču zīme ir zīmola prestižs un iespēja izcelties konkurentu vidū, radīt jaunus un inovatīvus produktus, kas pieejami tikai šī zīmola veikalos. Otrkārt, ieviešot privāto preču zīmi, uzņēmums kļūst par tādu kā “labo policistu”, sadarbībā ar produktu ražotājiem izstrādājot un uzlabojot receptūru, lai radītu vēl veselīgākus produktus un atbrīvotos no neveselīgām vielām to sastāvā.

Inflācijas un pieprasījuma pieauguma ietekmē pēdējā pusgada laikā īres maksas gan Rīgas centrā, gan apkaimēs būtiski palielinājušās – tas ietekmē gan studentus, kas vēlas īrēt mājokļus galvaspilsētā, gan īres tirgu kopumā, norāda Mārtiņš Grīnbergs, CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Latvijā un Baltijā profesionālais īres tirgus vēl tikai veidojas, atzīmē M. Grīnbergs, uzsverot, ka jau šobrīd ir attīstītāji un investori, kas ir iesaistījušies īres namu būvniecībā un renovācijās, tomēr esošais piedāvājums vēl arvien ir nepietiekams. Varam sagaidīt, ka tuvākajos divos, trīs gados mēs noteikti redzēsim vairākus no jauna būvētus īres namus gan pilsētas centrā, gan arī lielāko universitāšu tuvumā, tāpat turpināsies arī pilsētas centrā esošo namu renovācijas darbi, prognozē CBRE Baltics vecākais tirgus analītiķis.

Problēma pastāv

Ja runājam par specifiskiem studentu akomodācijas projektiem, tad jāsaka, ka arī šādu namu būvniecību tirgū jau varam novērot un, visticamāk, tas turpināsies arī nākotnē, teic M. Grīnbergs. “Tajā pašā laikā jāatceras, ka tas ir nišas produkts, kam ir grūti prognozēt kopējo pieprasījumu. Jāatzīmē, ka studiju gadi paši par sevi ir izaicinājumu pilni, tomēr šobrīd studentiem mēs ieteiktu paskatīties nedaudz plašāk. Kā viens no variantiem ir mājokļu meklēšana pilsētās Rīgas tuvumā – Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ikšķilē, Ogrē, Jelgavā un citās pilsētās, kur īres maksas ir krietni zemākas nekā galvaspilsētā. Tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst, ka studentam pat būtiskāks par pašu dzīvesvietu ir sociālais burbulis, kas veidojas ap to. Neliels dzīvoklis privātā studentu īres namā izmaksā tikpat, cik īres dzīvoklis mikrorajonā, bet papildus piedāvā plašu pakalpojumu spektru, padarot šos īpašumus pievilcīgus galalietotājam ne tikai finansiāli, bet arī sociāli,” spriež M. Grīnbergs.

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Latvija 2023. gadā bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā Latvija bija viens no globāliem līderiem namdaru un būvgaldnieku kokmateriālu darinājumu ražošanā un eksportā. Rēķinot eksporta ienākumus uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija ar 14,3 eiro bija 3. vietā pasaulē. Vairāk par Latviju uz vienu iedzīvotāju eksportēja Igaunija (64,9 eiro uz vienu iedzīvotāju), tā bija pirmajā vietā pasaulē. Šajā grupā (preces kods pēc Kombinētās nomenklatūras 2024. gada klasifikācijas - 441899) tiek ieskaitīti kokrūpniecības ražojumi, kad koka daļas, izmantojot dažādas metodes (t.sk. presēšanu, karsēšanu u.c.), tiek savienotas kopā, parasti veidojot precīzus iegriezumus materiālā. Šajā grupā neietilpst logu un durvju rāmji, sliekšņi, stabi un sijas, samontēti grīdas paneļi, koka slēģi, salikti grīdas dēļi, betonēšanas veidņi, strukturāli kokmateriālu izstrādājumi, šūnveida koka paneļi un gatavas, bet nesaliktas mājas, kā arī izstrādājumi no bambusa.

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Lai gan līdzsvara dēļi ir specifisks nišas produkts, SIA Okrafts darbība liecina, ka pēc tiem ir pieprasījums – šovasar uzņēmums pārdevis jau vairāk nekā 250 dēļu vairākās pasaules valstīs

SIA Okrafts ražo līdzsvara dēļus un garos skrituļdēļus – t.s. longbordus. «Pirms pāris gadiem apmeklējām kādu pasākumu, pirmo reizi izbraucām ar longbordu, un iepatikās. Pirmā doma bija netērēt lielu naudu un uztaisīt pašiem, jo tā būs lētāk. Latvieši taču ir praktiski! Ņēmām un taisījām, protams, galu galā nekas lētāk nesanāca. Bijām uztaisījuši pirmos dēļus, cilvēkiem radās interese,» stāsta Valters Odziņš, SIA Okrafts īpašnieks. Pirms kāda no pasākumiem, kur bija paredzēts rādīt un stāstīt par saviem dēļiem, viņam sapnī radās ideja par līdzsvara dēli – tas ir dēlis uz apaļa ruļļa, uz kura cilvēks stāv un cenšas noturēt līdzsvaru. Valters tādu uztaisīja un paņēma līdzi uz tirdziņu, lai būtu, ar ko nodarboties, kamēr runā ar cilvēkiem. Beigās interese par jauno līdzsvara dēli bija lielāka nekā par garajiem skrituļdēļiem, un radās doma pievērsties to ražošanai. «Cilvēki, kas nāca klāt, interesējās nevis par longbordiem, bet balansa dēļiem, jo tas bija kaut kas neredzēts,» saka Valters.