Aktuālās raizes par recesiju, kuru rezultātā tiek cirpti uzņēmumu un patēriņu tēriņi, var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei
Finanšu tirgus
Globāli ietekmīgākās tautsaimniecības jau kādu laiku demonstrē savārguma pazīmes; arī finanšu tirgū nomanāms stress. Tiesa gan, pagaidām neizbēgama recesija pasaulei paredzēta netiek un pieņēmums ir, ka pat tālāk no šāda scenārija atrodas ASV. Dažkārt gan tiek norādīts, ka ekonomikai problēmas var atnest kaut vai tikai to gaidīšana. Arī ASV prezidents Franklins Rūzvelts 1933. gadā, runājot par plāniem apkarot Lielo depresiju, teica, ka nav ko baidīties no pašas recesijas - vien no bailēm par recesiju.
Nesen, piemēram, Bank of America vadība spriedusi, ka šā brīža raizes par recesiju ir pārspīlētas. Bankas šefs gan lika nojaust – tas var radīt pavisam reālas sekas. Proti, investoru raizes par ekonomikas lejupslīdi var nozīmēt pašpiepildošo pareģojumu piepildīšanos. «Ja ir aktuālas raizes par recesiju un uzņēmumu investīcijas rezultātā tiek apcirptas, tad šis ceļš patiešām var aizvest līdz reālai ekonomikas lejupslīdei,» Financial Times norāda arī Hermes Investment Management pārstāvji.
DB jau rakstījis, ka pēdējā laikā dažādu finansiālo ziņu fons galvenokārt ir negatīvs, un šādos brīžos var runāt arī par pašpiepildošiem pareģojumiem (self fulfilling prophecies), kad materializējas dažādi negatīvi (tie var būt arī pozitīvi) pieņēmumi. Piemēram, kāda recesija sevi piesaka vai ir dziļāka ne jau tāpēc, ka fundamentā ekonomikas bilde būtu īpaši drūma vai būtu aktuāla ārkārtīgi nepareiza valdības politika, bet gan tāpēc, ka investoru nākotnes gaidas ir pārlieku pesimistiskas. Šobrīd uguni eļļai pielej tirdzniecības karu radītā neskaidrība, Brexit jautājums un tas, ka līdz neredzēti zemam līmenim sarucis daudzu valstu obligāciju ienesīgums. Negatīva ienesīguma parādu kalns liek domāt, ka tiek gaidīts gluži vai jauns ekonomikas un finanšu tirgus armagedons. Stresā dzen vēl tas, ka ilgtermiņa obligāciju ienesīgums daudzviet kļuvis zemāks par īsāka termiņa parāda ienesīgumu. Šāda aina - īsāka termiņa parāda ienesīgums ir augstāks nekā garāka termiņa parādam - bijusi priekšvēstnese ikvienai ASV recesijai kopš Otrā pasaules kara.
Tādējādi finanšu iestādes, kas savu aizdošanu balsta uz kādiem modeļiem, vēro neskaidrību un, piemēram, šīs pašas ienesīguma līknes un pavisam reāli sāk ierobežot aizdošanu. Tāpat uzņēmumi, kuri jau tagad sajūt vājāku ekonomiku (bet ne obligāti recesiju) baidās no vēl straujāka ekonomikas saguruma un ierobežo gan savus ieguldījumus, gan darbinieku pieņemšanu. Citiem vārdiem sakot – aktīvāka ekonomikas lejupslīdes gaidīšana vai pat kādas bailes no krīzes var nozīmēt to, ka tā ir neizbēgama. Tādējādi krīze galu galā arī iestājas, un tādā brīdī nav vairs pat īpaši svarīgi tas, ka pareģojumi pamatā bijuši balstīti uz puspatiesībām.
Nav gan tā, ka pašlaik raizēm pamatā nebūtu fundamentālu iemeslu. ASV investīciju banka Morgan Stanley rēķinājusi, ka divas trešdaļas no pasaules nozīmīgāko ekonomiku iepirkumu menedžeru indeksiem atrodas zem 50 punktu atzīmes (tā šim indeksam atdala izaugsmi no recesijas). Šāda situācija nav novērota kopš iepriekšējās finanšu krīzes. Šie apsteidzošie mērījumi liek domāt, ka tautsaimniecības aktivitāte turpinās bremzēties. Pagājušonedēļ arī, piemēram, ASV rūpniecības sektora iepirkumu menedžeru indekss pirmo reizi kopš 2016. gada janvāra saruka zem šī līmeņa. Tāpat saplakusi daudzu lielo Rietumvalstu kompāniju peļņa. ASV Standard & Poor’s 500 uzņēmumiem tā nedaudz sarūk jau divus ceturkšņus pēc kārtas, kas nozīmē, ka formāli ir vērojama jau tā saucamā peļņas recesija (tā ir aktuāla arī Eiropas lielajiem publiski kotētajiem uzņēmumiem). Pastāv uzskats, ka šādos laikos uzņēmumi pastiprināti domās par izmaksu cirpšanu.
Visu rakstu lasiet 9. septembra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!