Db.lv lepojas ar to, ka mums ir tik aktīvi un zinoši lasītāji, kuri ne tikai ne mirkli nekavējas norādīt uz nepilnībām mūsu rakstos (atzīstam - tādas ir), bet nereti dod mums dažādas jaunas un vērtīgas idejas. Te ir 2008. gada raksti, kas neatstāja Jūs vienaldzīgus un lika paust savu viedokli!

1. Ata Slaktera intervija finanšu telekanālam Bloomberg Television (video)

Finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecinājis savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas.

2. Kastēns salaidis ar Dienas žurnālisti (audio)Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

Šogad paredzama inflācijas turpmāka samazināšanās, un 2009. gada vidējais patēriņa cenu pieaugums varētu būt aptuveni 5 - 6%, prognozē eksperti. Patēriņa cenas pagājušajā gadā pieauga par 10.5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šogad inflācija slīdēs uz leju, prognozē ekonomiste Raita Karnīte, norādot, ka turklāt vēlams, lai inflācijas samazināšanās nenotiktu pārāk strauji, jo to izjutīs tirgotāji, kuri savukārt nebūs ar to rēķinājušies. "Būtu labi, ja šogad gada vidējā inflācija būtu 3 - 4%," tā viņa, lēšot, ka inflācijas līmenis būs atkarīgs no administratīvi regulējamām cenām. Preču cenas kritīsies, bet pakalpojumu cenas atkarīgas no administratīvajām cenām, kuras arī, visticamāk, nepieaugs, domā R. Karnīte. Pēc R. Karnītes domām, preču pārdevējiem sākumā būs mēģinājumi iestrādāt paaugstināto PVN likmi cenās. "Tomēr domāju, ka tam nav iemesla, jo algas vairs nepieaug tik strauji, cilvēki, bažījoties par nākotni, vairāk domās nevis par tērēšanu, bet uzkrājumiem nebaltām dienām, turklāt vēl spiesti maksāt kredītus. Tādējādi nebūs naudas, lai barotu inflāciju," uzskata R. Karnīte. Jautāta, vai tādējādi inflācija šobrīd Latvijā vairs nav sāpju bērns, R. Karnīte uzsvēra, ka nekad nav bijis. "Sāpju bērns ir citās vietās, jo reālās algas pieauga straujāk nekā inflācija, un tas vienkārši nozīmē, ka ekonomiku pārvērtējām citos ciparos. Augsta inflācija būtu bīstama, ja nepieaugtu ienākumi," domā R. Karnīte.

Uzsverot Baltijas jūras reģiona stratēģijas nozīmi Latvijai, valsts tomēr nestei­dzas piedalīties tās veidošanā. Jau ilgāku laiku Latvija iesaistījusies ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas izstrādāšanā, taču uzņēmēji norāda, ka ministrijas ir pārāk lēnīgas un negribīgi iesaistās pagaidām Ārlietu ministrijas kūrētajā projektā.

Tomēr līdz šim nekas neliecinot, ka atbildīgās ministrijas izrādītu iniciatīvu vai vēlmi iesaistīties šo aktivitāšu izstrādē vai koordinēšanā.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Lidostā «Rīga» pasažieru rindas uz drošības kontroli veidojas tādēļ, ka pasažieru plūsma patlaban jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Šorīt daudzi cilvēki sociālajos tīklos publicēja fotogrāfijas ar lielām pasažieru rindām uz drošības kontroli lidostā un pauda savu neizpratni un sašutumu.

Karnīte skaidroja, ka pasažieru skaits lidostā «Rīga» šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, deviņos mēnešos ir pieaudzis par gandrīz 11,5%. Vidēji lidosta «Rīga» apkalpo 12 000 pasažieru dienā, 600 līdz 1000 pasažieru stundā. Lai gan lidosta pēdējos gados ir paplašinājusi drošības kontroles zonu ar vairākām līnijām un pašlaik strādā pie risinājumiem, lai izveidotu vēl papildus līnijas, šāda pasažieru plūsma jūtami pārsniedz vecās lidostas termināļa publiskās daļas kapacitāti, norādīja Karnīte.

«Mums ekonomiskā un sociālā situācija ir daudz sliktāka nekā Grieķijā. Ja Grieķijā runā par Māršala plānu, kas nepieciešams ekonomikas zaudējumu kompensācijai no taupības režīma, tad Latvijā tas būtu jādara divkārt vairāk,» ir pārliecināta ekonomiste Raita Karnīte.

Viņa intervijā Dienai uzsver, ka Latvijā nekādi nopietni ekonomikas stimulācijas pasākumi neesot veikti. R.Karnīte arī norāda, ka Latvijai noteikti būtu jāmaina politika, tādā veidā, ka jāstimulē ekonomika.

Runājot par iekšzemes kopprodukta pieaugumu otrajā ceturksnī, R.Karnīte atzīmē: «Tas, protams, uzmundrina. Šie skaitļi ir auguši uz eksporta pasūtījuma rēķina. Tas, kas būs nākotnē, ir atkarīgs no tā, vai būs šie pasūtījumi. Ja šos rādītājus paanalizē dziļāk, tie tomēr neliecina par lielu ekonomikas spēku. Šie rādītāji ir labi, ja salīdzina ar briesmīgo lejupslīdi. Bet īstā tautsaimniecības bāze vēl ir jābūvē. Es neesmu vienīgā, kas to atzīst. To atzīst arī bankas. Ne velti nav kreditēšanas projektu, jo nav jau pašu projektu - ir sīki uzņēmumi, kas dzīvo uz nedrošu ārējo pasūtījumu bāzes.»

Latvijā redzamākā un autoritatīvākā ekonomiste, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte nolēmusi pamest ilggadējo darba vietu un pievērsties ģimenes privātbiznesam.

Apņemšanos pamest Latvijas Zinātņu akadēmiju un uzsākt privātu biznesu Db apstiprināja pati R. Karnīte. Savu izvēli viņa pamatoja ar to, ka sevi manīt likušas veselības problēmas.

Tomēr vēl šo gadu R. Karnīte vadīšot Ekonomikas institūtu, jo gribot pabeigt visus iesāktos projektus un atrast piemērotu institūta vadītāju. Nākamā gada sākumā tikšot dibināts jauns uzņēmums, kura īpašnieks visticamāk būšot ekonomikas doktores dēls Krišs Karnītis.

«Šķiet, ka institūta darbībā es vairs nespēju neko pielikt no sevis. Tomēr aizejot no tā es nekur nepazudīšu, jo neredzu sevi darbojamies ārpus ekonomikas. Es pat domāju, ka būšu vēl aktīvāka, jo vairāk tādēļ, ka ir azarts izmēģināt kā ir darboties bez institūta aizsega. Man vairakkārt ir teikts, ka tieši institūts man devis nepieciešamo aizsegu. Tieši šādi apgalvojumi radījuši zināmu azartu pamēģināt pašai,» saka R. Karnīte.

«Neviens par to nerunā, bet daudzas nozares Latvijā nav konkurētspējīgas, kaut nozaru asociācijas apgalvo pretējo. Varu minēt, piemēram, tekstilrūpniecību. Ir jāražo daudz vairāk, lai radītu pievienoto vērtību,» teic ekonomiste Raita Karnīte.

«Problēmas būtībā jau nav atrisinātas, lai Latvijas ekonomika kļūtu konkurētspējīga, pirmkārt, gan Ekonomikas ministrijai, gan LIAA ir jāstrādā, lai valstī ienāktu lieli uzņēmumi, ap kuriem pulcēt mazos un vidējos, otrkārt, migrācijas problēmas — pēc pāris gadiem Latvijā atkal trūks darbaspēks, un mēs atgriezīsimies «trekno gadu» bezperspektīvajā situācijā. Lai risinātu šīs problēmas, ir jārestrukturizē tautsaimniecība, lai rūpniecība veidotu ne mazāk kā 20%, ir nepieciešamas dažas lielas investīcijas. Jāsaprot, ka mazie uzņēmumi nav konkurētspējīgi. Arī rūpniecība Latvijā ir primitīva,» tā. R. Karnīte. Ekonomiste arī norāda, ka tā kā Latvijā pēc pasaules mērogiem ir maz cilvēku, viens no attīstības variantiem ir likt uzsvaru uz zinību ietilpīgām nozarēm, par ko nemitīgi tiek runāts, bet netiek darīts.

Ekonomiste Raita Karnīte uzskata, ka ārvalstu investori neiegulda naudu Latvijā, jo baidās no lielās oligarhu ietekmes.

Viņa norāda, ka tā ir milzīga problēma, kas jārisina visai valstij. Ekonomiste uzsver, ka Latvijā pilnībā tiek ignorētas uzņēmumu vajadzības. Tāpat valsts neesot spējīga vai negrib pasniegt objektīvu informāciju par stāvokli valstī, kas investoros vieš neuzticību. Tāpat problēma esot pieņemto lēmumu kvalitātē.

«Vaina jau nav pat nodokļu palielināšanā, vai pieprasījuma u.c. ekonomisko rādītāju krišanās. Vaina ir pieejā. Viņi jau vienkārši nogriež un samazina, pat nepiedāvājot neko ekonomikas atdzīvināšanai un budžeta ienākumu palielināšanai. Jau sen vajadzēja nospraust kādas vadlīnijas un pēc tām darboties,» tā R. Karnīte.

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Starptautiskās lidostas «Rīga» infrastruktūras attīstībā plānots investēt vairāk nekā 23 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja lidostas «Rīga» pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka infrastruktūras attīstības projekta «Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskā lidostā «Rīga»» kopējās plānotās izmaksas veido 23 049 010 eiro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums 10 774 241 eiro apmērā, cits publiskais finansējums 710 524 eiro un starptautiskās lidostas «Rīga» finansējums 11 564 245 eiro apmērā.

Projekta mērķis ir uzlabot vides un drošības pasākumus lidostā, sekmējot klimata politikas mērķu sasniegšanu, mazinot lidostas saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi, kā arī paaugstinot infrastruktūras energoefektivitāti. Projekts paredz arī drošības infrastruktūras uzlabojumus ar mērķi mazināt terora draudu riskus un uzlabot nododamās bagāžas drošības pārbaužu kvalitāti.

Inflācija Latvijā nākamgad tiek lēsta kopumā 2% vai 2,2% apmērā, bet eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju būs 0,2% vai 0,3%, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Ministrs atzina, ka būs ļoti pārsteigts, ja ar eiro ieviešanu saistītā inflācija pārsniegs 0,2% vai 0,3%.

«Ja prece maksā 10 latus, tad ietekme būs divi trīs santīmi, nekādā gadījumā tie nebūs 50 santīmi,» lēsto eiro ieviešanas ietekmi uz cenām iezīmēja finanšu ministrs.

Vilks arī uzsvēra, ka vienreizējas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu sabiedrībai tiek lēstas no 50 līdz 140 miljoniem latu, taču «nevajag runāt par 200, 300 un 500 miljoniem vai pat miljardu», teica ministrs.

Finanšu ministrs tāpat apgalvoja, ka patlaban nav neviena signāla, ka, Latvijai pievienojoties eirozonai, būtu jāmaina lata piesaistes eiro kurss.

«Tāda sajūta, ka valsts tiek gatavota kaut kam. Es domāju, valdība ļoti labi zina, kam,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsver Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Viņa skaidro, ka ļoti gribētu zināt, ko valdība zina, jo nedomā, ka viņi zina, kā atjaunot ekonomiku. Pēc R.Karnītes domām, viņi cer, ka to izdarīs kāds cits. «Esmu jau teikusi – lai šeit kaut kas rastos, nepieciešama ekonomika, kurai nav vajadzīgi cilvēki,» lēš akadēmiķe.

Viņa turpina: «Savām ausīm dzirdēju, kā Eiropas komisārs Briselē Eiropas ekonomikas forumā teica: jā, mums ir jākonsolidē budžets, bet to nedrīkst darīt uz ekonomikas sagraušanas rēķina. Atbraucis Latvijā, viņš saka: jums ir jākonsolidē budžets. Bet nepasaka – to nedrīkst darīt uz ekonomikas sagrāves rēķina. Ekonomikai tomēr vajadzīgi vismaz divi resursi – cilvēki un nauda. Šeit negrib turēties ne viens, ne otrs. Tas jau ir pavisam traģiski.»

Sestdien Latvijas Koncertu rīkotajā latviešu simfoniskās mūzikas koncertā Lielajā ģildē savā ierastajā vietā bija pazīstamais advokāts un rakstnieks Andris Grūtups, kurš ir regulārs simfoniskās mūzikas klausītājs. Plašais interešu apvienojums un uzdrīkstēšanās publiski paust savus uzskatus viņu dara par īstu latviešu inteliģentu.

Kāda paziņa, uzzinājusi, ka dodos Andra Grūtupa, izsaucās – pie tā pīpmaņa no X failiem! Vizuālā līdzība ar populārā seriāla tēlu tik tiešām ir pārsteidzoša. Arī Grūtupa daiļrade apliecina, ka viņu saista slepenas lietas, vismaz tādas, kas ilgus gadus bijušas sabiedrības acīm apslēptas, piemēram, vācu ģenerāļu tiesāšana un pakāršana Rīgā 1946. gadā vai ebreju veiktās rituālslepkavības pagājušā gadsimta sākumā. Savukārt februārī izdevniecība Atēna izdos Grūtupa jaunāko grāmatu Observators, kuras centrā ir slavenās mākslinieku dzimtas pārstāvja Jurģa Skulmes tiesas process.

Jēzu nodeva un piesita krustā savējie, un daudzi pēc tam jau drīz rūgti nožēloja. Bīskapu Pēteri Sproģi sita un neaizstāvēja savējie, un nav pat dažas dienas pagājušas, kad daudzi jau nožēlo. Sak, esot tomēr bijis labs Latvijas valsts prezidenta kandidāts. Varbūt, tā gluži nevajadzēja.

Mūsu sabiedrība ir smagi slima un mēdz zākāties par visu un visiem. Tomēr tādā intensitātē ar dubļiem nedēļas laikā nav bijis apliets vēl neviens Latvijas Republikas prezidenta kandidāts. Tādi naida izvirdumi nav skāruši daudzus. Par ko tāds naids, nekristieši, un, jo īpaši, kristieši?

Ko Pēteris Sproģis ir izdarījis vai pateicis, kas ir pretrunā ar ticību Jēzum Kristum? Ja runājam par kristiešiem, savējiem, kas nodeva. Vai apustulis Pāvils nebija tas, kas rakstīja – «nav ne jūda, ne grieķa, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū»?

«Dažu koalīcijas politiķu nemainīgais sauklis, kas attaisno jebko, joprojām aicina sekot viņiem, lai kādi viņi būtu, lai ko viņi darītu, tikai «nedraudzējieties ar krieviem»! Te gan es gribētu precizēt – pie «krieviem» tiek pieskaitīti visi, kas saziņai izmanto krievu valodu: ukraiņi, ebreji, baltkrievi, moldāvi, poļi, kazahi – tas ir, visi, kas nav «mēs»,» savā Facebook lapā ierakstīja Pēteris Sproģis.

Jau vairāki tūkstoši Īrijas latviešu ir pārcēlušies uz Austrāliju, tāpēc nākamo filmu par izbraukušajiem latviešiem režisors Ivars Zviedris domā uzņemt Austrālijā.

To viņš intervijā atzinis Neatkarīgai. Savu viedokli par Latvijas migrācijas politiku pauduši arī citi eksperti. «Ja kardināli neuzlabosies politikas kvalitāte, sociālā drošība, vienīgais instruments Latvijā būs izbraukušo aizstāšana ar imigrāciju. Bet nav gudri veidot politiku, kas liek saviem cilvēkiem aizbraukt, lai tos aizvietotu,» savu viedokli pauda Latvijas Universitātes ekonometrijas profesors Mihails Hazans.

«Mēs nevaram brīvā, demokrātiskā sabiedrībā aizliegt cilvēkiem braukt prom. Bet mums to ir jāspēj kompensēt ar imigrācijas politiku,» atzinusi Ekonomisko pētījumu centra ekonomiste Raita Karnīte. Viņa piebilda, ka imigranti vienmēr strādās lētāk, taču imigranti jāpiesaista izlases kārtībā un iespējami efektīvi.

«Mēs sakām, ka negribam maksāt, bet mēs jau nezinām, cik būtu par zaļo enerģiju jāmaksā. Ja būtu godīga sistēma un mēs maksātu tikai zaļajai enerģijai,tad mums būtu jāmaksā par 2/3 mazāk nekā šobrīd.»

To intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte, kura šovasar pabeigusi apjomīgu, 100 lapaspušu biezu Latvijas Zinātņu akadēmijas pētījumu par obligātā iepirkuma sistēmas efektivitāti un ietekmi uz tautsaimniecību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kas, jūsuprāt, ir svarīgākais, kas par šo pētījumu būtu jāpasaka?

Būtiski ir saprast, ka elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem resursiem nav liekama vienādības zīme ar OIK (elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti – red.). Bieži tiek teikts, ka ar OIK kompensē palīdzību zaļās enerģijas ražošanai, taču patiesībā zaļā jeb atjaunojamā enerģija saņem tikai 1/3 no kopējā OIK maksājuma, bet 2/3 no šī maksājuma aiziet ar dabasgāzi kurināmām stacijām. Dabasgāze nav atjaunojamā enerģija, un tā nebūtu jāatbalsta, bet sabiedrībai šī informācija tiek pasniegta maldinoši – it kā viss OIK aizietu zaļajai enerģijai. Būtiski arī uzsvērt, ka lielākās ar dabasgāzi apkurināmās spēkstacijas pieder valsts uzņēmumam – Latvenergo, kas jau tā strādā ar miljoniem eiro lielu peļņu. Tāpēc īpaši ciniski ir it kā samazināt OIK slogu patērētājiem, izmantojot peļņas pārpalikumu no Latvenergo. Sanāk, ka ieguvums no OIK ceļo no patērētājiem pie Latvenergo un tad no Latvenergo uz valsts budžetu. Vispirms šis mehānisms ir pilnībā jāsaprot, un tad var jautāt, ko Latvijas sabiedrība grib un var atbalstīt. Es uzskatu, ka zaļā enerģija pagaidām ir jāatbalsta, un to atbalsta visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Turpretī dabasgāzi nevajag atbalstīt. Zaļo enerģiju atbalsta tāpēc, lai nebūtu jāpērk fosilie energoresursi, tajā skaitā dabasgāze, bet Latvijas situācija šajā ziņā ir pilnīgi absurda.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" plāno atlaist apmēram 500 darbinieku, informēja lidostas pārstāve Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka Latvijā noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ un gandrīz pilnībā apturētās saimnieciskās darbības dēļ lidosta "Rīga" ir spiesta sākt konsultācijas ar lidostas darbiniekus pārstāvošajām arodbiedrībām par kolektīvās atlaišanas procesa īstenošanu. Kopumā lidostā "Rīga" patlaban strādā 1200 darbinieku.

"Pēc skrupulozas visu izdevumu pārskatīšanas un bezprecedenta taupības pasākumu ieviešanas, samazinot plānoto investīciju apmēru par 85% un saimnieciskos izdevumus par 60%, kā arī analizējot aviācijas nozares pēckrīzes atjaunošanās prognozes, lidosta ir spiesta pieņemt smagu lēmumu par būtisku darbinieku skaita samazinājumu, kas varētu skart apmēram 500 lidostā strādājošo," informēja Karnīte.

Ziemeļeiropas vētras dēļ izmaiņas notikušas arī starptautiskajā lidostā "Rīga" ielidojošajos un izlidojošajos avioreisos, tādēļ ceļotāji tiek aicināti sekot līdzi aktuālajam lidojumu sarakstam, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

Viņa norādīja, ka vētras dēļ Eiropā ir atcelti vairāki reisi uz citām lidostām, tostarp arī Rīgas. Karnīte papildināja, ka aviokompānijas ir atcēlušas vai paziņojušas par izlidošanas kavēšanos arī vairākiem reisiem no Rīgas uz vētras skartajiem galamērķiem Eiropā, patlaban galvenokārt Apvienotajā Karalistē.

Karnīte uzsvēra, ka pasažieriem jāseko aviokompāniju sniegtajai informācijai par tālāko rīcību. Reisu izmaiņu vai atcelšanas gadījumos ceļotāji tiek aicināti sazināties ar attiecīgo aviokompāniju.

Jau ziņots, ka, Ziemeļeiropai sākot izjust spēcīgas ziemas vētras ietekmi, svētdien tika saņemtas ziņas par avioreisu atcelšanu un dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem.

Situācija taksometru pakalpojumu sniegšanā pie lidostas atlidošanas termināļa nedaudz stabilizējusies; sūdzību skaits par pakalpojumu kvalitāti aug, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pagājis laiks kopš automātiskās barjeras demontāžas un taksometru caurlaižu sistēmas atcelšanas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā. Kā jau prognozēja eksperti, tas nesis līdzi arī haosu un cilvēku sūdzību skaita pieaugumu saistībā ar sniegto taksometru pakalpojumu kvalitāti. Novēroti arī konflikti pašu taksometru vadītāju starpā, pat ar Valsts policijas iejaukšanos. Lidostas Rīga Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte DB norāda, ka salīdzinājumā ar pirmajām nedēļām pēc tiesas lēmuma situācija ir nedaudz uzlabojusies tādā ziņā, ka vairs nav novērojami masveidīgi ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi un sastrēgumi pie iebraukšanas stāvvietā un tamlīdzīgi. Jāatgādina, ka Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments marta beigās atstāja negrozītu spriedumu, ar kuru lidostai Rīga tika uzlikts pienākums demontēt automātisko barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai. Tiesa uzdeva arī atcelt ceļa zīmi Iebraukt aizliegts un papildzīmi Izņemot ar lidostas atļaujām.

Nepieciešama neatkarīgu ekspertu un sabiedrības uzraudzība pār Latvijas Gāzes sadalīšanas procesu, jo tas valstij ir pārāk svarīgs jautājums

Tā intervijā DB saka ekonomiste Raita Karnīte. Gāzes tirgus liberalizācija būs viens no būtiskākajiem uzdevumiem jaunajai valdībai. «Jautājums par Latvijas Gāzi ir krietni sarežģīts. Jo no vienas puses tas skar komunālos pakalpojumus, līdz ar to cilvēku maciņus, bet no otras – runa ir par neaptverami vērtīgu Latvijas dabas resursu, jo šeit ir pazemes dabasgāzes krātuves,» uzsver R. Karnīte.

Pašlaik šo liberalizāciju politiķi mēģina veikt ļoti sasteigti, neskatoties uz akcionāru līgumu iespējamajiem pārkāpumiem, kas draud ar starptautisku tiesvedību.

Tieši tāpēc liberalizācijas sakarā es pat ne tik daudz uzsvērtu draudošo cenu celšanās jautājumu, kā iespēju pazaudēt pazemes gāzes krātuves. Jo jautājumi par Latvijas Gāzi un pazemes gāzes krātuvēm ir jāskata kopā. Nav teikts, ka liberalizācija Latvijas Gāzi iznīcinās, bet, protams, tā uzņēmumu apdraud. Izskatās, ka uzņēmums pašlaik cīnās, lai sevi pasargātu. Un mēs, Latvijas sabiedrība, esam ieinteresēta, lai visai valstij svarīgais uzņēmums pastāv un attīstās, nevis tiek iznīcināts.

Vēl šogad sāksies kandidātu atlase valsts kapitālsabiedrību iepriekš naski likvidēto padomju locekļu amatiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Noteiktie kritēriji valdes un padomes locekļu skaitam valsts kapitālsabiedrībās daudzām no tām paģēr savulaik likvidēto padomju atjaunošanu. Tām jābūt caurspīdīgām stratēģijas un uzraudzības institūcijām ar atbildību, nevis ērtai vietai politiskajām amatpersonām, kuras atrodas nogaidošā režīmā, uzskata DB aptaujātie eksperti.

«Valsts barotavas»

Kapitālsabiedrībā no 2016. gada varēs izveidot padomi, ja uzņēmums sasniedzis konkrētus finanšu rādītājus. Bez tiem vēl viens kritērijs ir vidējais darbinieku skaits. Pēc tā visa kapitālsabiedrības tiek iekļautas konkrētajā lieluma grupā, no kā ir atkarīgs valdes un padomes locekļu pieļaujamais skaits. Pēc kārtējā gada pārskata apstiprināšanas kapitāla daļu turētājs izvērtē uzņēmuma rādītājus un iedala kapitālsabiedrību attiecīgajā grupā.

Valdošās lielās nenoteiktības dēļ prognozēt 2010. gada Latvijas ekonomikas krituma apjomu ir grūti. Ekonomisti vienoti viedoklī, ka ekonomikas kritums būs mazāks nekā 2009. gadā un pēc IKP krituma 1. un 2. ceturksnī zemākais punkts tiks sasniegts nākamā gada vidū.

Atšķiras viedoklis par to, cik ātri Latvijas ekonomika spēs atkopoties, proti, cik straujš varētu būt kāpums 2010. gada otrajā pusē, kas tad arī ietekmēs vidējo IKP gada ciparu. Eksperti atzīst, ka prognozes nākamajam gadam sniegt ir ļoti grūti, kam iemesli ir gan nepārtraukti mainīgā situācija ekonomikā, kā arī valdības lēmumi, tostarp attiecībā uz nodokļu politiku.

Latvijas Banka savā Makroekonomisko norišu pārskatā prognozē, ka IKP 2010. gadā saruks par 2.5 %. Dažādu banku analītiķu skatījumā IKP samazināsies par 2- 3 %. Ekonomikas doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte lēš, ka kritums varētu būt tuvu nullei, bet ekonomists Uldis Osis pieļauj arī vidējo gada kritumu pat līdz 10 %. Katrai no prognozēm ir savs loģisks pamatojums, tomēr atbildi uz jautājumu par to, kura no prognozēm piepildīsies, varētu dot valdība, kuras rokās nākamgad ir vairāki instrumenti ekonomikas sildīšanai un līdz ar to tās izaugsmei.

Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldību vadītāju komforta līmenis atšķiras: ir novadi, kuros ir daudz pienākumu un arī iespēju, kā arī tādi, kuros nav ne iedzīvotāju, ne iespēju, vien pastāvīgas bažas – kā savilkt galus. Tā pēc DB veiktā salīdzinošā skatījuma secina Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas vadītāja, SIA Ekonomikas prognožu centrs valdes locekle Raita Karnīte. Skaidrs, ka grūstīšanās uz otrās grupas pašvaldību vadības krēsliem vēlēšanās nav tik lielas, kā, piemēram, lielajās pilsētās un Pierīgā.

R. Karnītes skatījumā DB salīdzinājums liek aizdomāties par pašvaldību finanšu rocību un brīvību, lai arī samērojamību traucē izlīdzināšana jeb tas, ka novadi arī saņem daļu savu ienākumu no izlīdzināšanas fonda. Un tomēr, pieci milj. eiro gada budžets ļauj vidēji mēnesī tērēt 417 tūkst. eiro, un tā ir pieticīga summa, salīdzinot ar iedzīvotāju vajadzībām, kas labai pašvaldībai ir jānodrošina. Mazākais pašvaldības budžets ir 1,35 milj. eiro gadā (Baltinavas novads) jeb 112,5 tūkst. eiro mēnesī. Protams, pašvaldību finanšu rocību nosaka iedzīvotājus skaits un teritorijas lielums, tomēr visām ir jāatbild arī par darbiem, kuru izmaksas nav atkarīgas no iedzīvotāju skaita. Arī Baltinavas pašvaldībai ir jārūpējas par ceļiem, un tas maksā tikpat, cik, piemēram, Riebiņu novadā, kura budžets ir 3,6 reizes lielāks, rēķina R. Karnīte. Tikai 33 pašvaldībās (no 119) budžeti pārsniedz DB veidotā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 pēdējās kompānijas apgrozījumu (15,3 milj. eiro), un tikai Rīgas budžets ir samērojams ar rindojuma TOP 50 uzņēmumu budžetu. Tikai sešu lielo pilsētu budžeti pārsniedz 50 milj. eiro. No 112 pašvaldībām, kuru budžeti ir mazāki par 50 milj. eiro, tikai 39 pārsniedz 10 milj. eiro, bet 73 pašvaldībās tas ir mazāks.