Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Nekustamā īpašuma pārvaldīšana un mākslīgais intelekts. Kā tās strādā?

Aizvien biežāk, runājot par modernu, kvalitatīvi un droši apsaimniekotu ēku, tiek lietots apzīmējums – gudrā māja. Komerciālu ēku segmentā šis apzīmējums pieņem plašāku nozīmi, kas prasa to papildus skaidrojumu. Līdz ar sabiedrības un tehnoloģiju aizvien straujāku attīstību apzīmējums gudrība nedzīvam priekšmetam ir cieši saistīts ar informācijas tehnoloģijām un tām piedēvēto aizvien lielāko saistību ar mākslīgo intelektu.

Caverion Latvija SIA kopš 2003. gada , strādājot Latvijas tirgū, vēl vairāk un vairāk izmanto tehnoloģiskos paņēmienus nekustamo īpašumu tehniskā apsaimniekošanā un uzturēšanā, realizējot risinājumus no idejas līdz sekmīgam rezultātam, veicot projekta izstrādes, būvniecības darbus un tālāk nodrošinot ēkas tehnisko apsaimniekošanu.

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Cilvēki, ilgstoši dzīvojot lineārā ekonomikā, pieraduši saražot un izmest, un daudz nedomāt, kas notiek pēc tam. Tādēļ, runājot par mērķiem atkritumu nozarē, visas aktivitātes patlaban veidotas un politika balstīta uz šo aspektu, Izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Cilvēku skaits aug, planēta lielāka nekļūst, tādēļ jādomā, ko darīt ar neatjaunojamiem resursiem. Rezultātā pasaule virzās uz aprites ekonomikas modeli, kas faktiski nosaka, ka maksimāli ilgi resursus atstājam apritē. Tādēļ jādomā, kā samazināt atkritumu apjomu, ko radām, un jāskatās, kā lietojam lietas, vai tās var labot vai atjaunot. Ja tas nav iespējams, jāizvērtē, cik daudz būs vietas, kur glabāt šos atkritumus.

Jāanalizē ne tikai izejmateriāli un loģistikas ķēdes, bet arī tas, kā katrs cilvēks iepērkas – gudri vai vieglprātīgi. Izejot no šī faktora, ES noteikusi stingrus mērķus nākamajiem gadiem, viņa uzsvēra.

Pēc 2020.gada ik pa pieciem gadiem ir jāizpilda jaunas prasības, lai pakāpeniski nonāktu līdz tam, ka 2035.gadā tiek pārstrādāti vismaz 65% sadzīves atkritumu apjoma, ko radām. 2020.gadā šis apjoms ir 50%. Tā kā ar katru procentu gan savākt, gan apsaimniekot atkritumus kļūst grūtāk, aizvien vairāk jādomā par to, kādas preces tiek ražotas un kā tās tiek izmantotas.

Pretēji izvirzītajam mērķim, politiķu steidzamības kārtā virzītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā panāks iecerētajam pretēju efektu un sadārdzinās atkritumu izvešanu Rīgas iedzīvotājiem, jo īpaši privātmājās dzīvojošajiem.

Turklāt, visticamāk, Latvijai neizdosies sasniegt ES izvirzītos mērķus atkritumu šķirošanas jomā, kas draud ar pamatīgiem sodiem.

Šonedēļ Saeima, visticamāk, turpinās skatīt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas tieši skars visus Rīgas iedzīvotājus. Politiķi, kas virza šos ar nozari neizdiskutētos grozījumus, uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta brīva konkurence Rīgas atkritumu apsaimniekošanā. LASUA ieskatā likumprojekts politiķu piedāvātajā redakcijā nenodrošinās veselīgu konkurenci, bet gan gluži pretēji - tā tiks kropļota, negatīvi ietekmējot pašvaldības iedzīvotāju iespēju saņemt efektīvāko un labāko atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu.

Atverot sludinājumu portāla ss.com mājaslapu, šokēja lielais atkritumu izvešanas pakalpojumu piedāvājumu skaits, izdevniecības «Dienas bizness» sadarbībā ar «Clean R» un «Eco Baltia grupa» organizētajā konferencē «Atkritumu apsaimniekošana – 2019» sacīja SIA Clean R valdes locekle Sanita Lazdāne.

«686 piedāvājumi bija par sadzīves atkritumu izvešanu, bet zināms, ka sadzīves atkritumus var izvest vienīgi pašvaldības izvēlēts komersants ar pašvaldības līgumu, tādējādi tas laikam ir tiesiskais nihilisms un tas nevienu nesatrauc,» viņa norādīja.

Sadaļā par atkritumu izvešanu ar lielgabarīta konteineru bija 256 ieraksti. No tiem tikai 24 komersanti ir sazīmējami pēc nosaukuma vai tālruņa un, visticamāk, nebaidās nosaukt sevi vārdā. Būvniecībā radušos atkritumu pārvadājumu uzskaites sistēmā (BRAPUS) no tiem ir 12, bet atļaujas ir 11 no tiem, turklāt tie nav vieni un tie paši uzņēmumi, kaut arī tā tam vajadzētu būt, uzsvēra S. Lazdāne. Vien 9 ir iesnieguši statistikas datus. Kopumā BRAPUS sistēmā ir 98 reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, pirms pāris gadiem tie bija 81, tādējādi neliels progress ir, taču publiski nav zināms, cik daudzi uzņēmumi faktiski izmanto BRAPUS sistēmu.

Nelegālajā atkritumu izgāztuvē Jūrmalā, Slokas apkaimē, kur svētdien, 18. jūnijā izcēlās plašs ugunsgrēks, konstatēti arī bīstamie atkritumi, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Valsts vides dienests (VVD) trešdien saņēmis VVD inspektora ziņojumu par ugunsgrēka vietas apsekošanu, kurā norādīts, ka Jūrmalas nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā daļēji sadegušajos atkritumos starp sadzīves atkritumiem konstatēti arī bīstamie atkritumi.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards, saistībā ar atklātajiem faktiem, atbilstoši Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumam, uzdevis VVD ģenerāldirektorei Ingai Koļegovai nodrošināt pilnu situācijas kontroli.

Plašāk par situāciju Jūrmalā K.Gerhards un VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova medijus informēs preses konferencē trešdien, plkst. 13.00.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Pirms nedēļas, 17. janvārī, Vidzemes slimnīcā Valmierā ātrās medicīniskās palīdzības mašīna no kāda Burtnieku novada pagasta centra nogādājusi gadu un mēnesi vecu meitenīti, kura bija bezsamaņā, komas stāvoklī, atdzisusi līdz 33 grādu temperatūrai. Ārstu diagnoze: bērns bijis slikti ēdināts, pēc būtības – badā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

«Tas bija neordinārs, pat ārkārtējs gadījums, ar kādu savā 20 gadu ārstes praksē sastapos pirmoreiz,» stāstījusi Vidzemes slimnīcas bērnu nodaļas pediatre Elita Smoļina. Sākumā gan ārsti apmulsuši, jo neesot varējuši saprast, kas noticis, domājuši, ka mazulis vienkārši pārsalis. Intensīva ārstēšana mazuli dažās dienās atsaukusi pie pilnas veselības, rūpīgā izmeklēšanā nav atrastas nekādas medicīniskas problēmas. To ārstiem atzinusi arī bērna māte 39 gadus vecā Agnese (vārds mainīts): trīs dienas mājās nav īsti bijis ko ēst, tāpēc mazulis pārticis tikai no ķirbja un piena... Tāda diēta, kas varbūt noder pieaugušam cilvēkam ar lieku svaru, mazulim var kļūt nāvējoša, teikusi ārste.

Par to, kā dzīvosim nākamos septiņus gadus, par lauksaimnieku un zemes apsaimniekotāju jaunajiem izaicinājumiem tuvāko gadu laikā uzzini, skatoties Izdevniecības "Dienas Bizness", Lauksaimniecības Organizāciju Sadarbības Padomes (LOSP), LKPS VAKS un attīstības finanšu institūcijas "Altum" rīkoto konferenci "Latvijas zeme – nākotnes attīstības perspektīvas".

Konferences dalībniekiem tiešraide skatāma šeit: https://events.tiesraides.lv/dienasbizness.

Ir iespēja pieteikties arī konferences dienā, rakstot uz: [email protected].

Konferences programma:

9.35 – 9.45 Pasākuma atklāšana, Jānis Maršāns, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes loceklis un Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs

I daļa | Nozaru atbalsts un ilgtspējas politika

9.45 – 10.00 KLP pēc 2020. gada, tās ietvaros izvirzītie mērķi un plāns to sasniegšanai (ieraksts), Janušs Vojcehovskis (Janusz Wojciechowski), EK lauksaimniecības komisārs

10.00 – 10.15 Plānotā valsts atbalsta politika lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanai starp citām ES dalībvalstīm, Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs

Sen to plānu daudzināja, nu to plānu ieraudzīja... Tā, pārfrāzējot sen zināmu sentenci, var teikt par vairākus mēnešus dienaskārtībā Latvijā esošo Nacionālās attīstības plānu (NAP).

Runa ir par dokumentu, kura sagatavošanai tika izveidota speciāla institūcija premjera pārziņā, sapulcināti daži desmiti ekspertu, kā arī rīkotas neskaitāmas apspriešanas. Vēl tikai jāpiebilst, ka NAP tūlīt ir jātiek apstiprinātam valdībā, jo termiņiem šajā jomā ir jābūt saskaņā ar ES nākamā finanšu perioda akceptēšanu.

Gan šā dokumenta nosaukums, gan arī piesaistītie resursi tā īstenošanai varētu likt domāt, ka Latvijā beidzot ir tapusi stratēģija, kurai atbilstoši soli pa solim būtu realizējama mūsu valsts tautsaimniecība turpmākos septiņus gadus. Respektīvi, būtu tikai loģiski, ja NAP tiktu veidots kā dokuments ar konkrētu mērķi un soļiem, kā to sasniegt noteiktā periodā, katrai ailītei pretī norādot, cik tas izmaksās un no kurienes tiks ņemta nauda. Realitātē jaunais NAP un tā izveides gaita diemžēl vairāk atgādina slinka studenta taktiku, mēģinot izšļūkt cauri sesijai. Proti, visu semestri ir darīts kaut kas, beigās viss sastampāts vienā papīru blāķī, ko pēdējā brīdī mēģina izgrūst cauri eksaminētāju komisijai cerībā, ka tur visi jau ir steidzīgi, noguruši, bet daļai jau vispār viss ir «pie lampiņas». Jaunais NAP ir nevis stratēģisks dokuments, bet gan vēlmju saraksta un deklaratīvu paziņojumu kopums, kas brīžiem atgādina vienas otras politiskās partijas priekšvēlēšanu programmu. Jāatgādina, ka savulaik Latvijā bija partija, kas ievēlēšanas gadījumā Rīgas domē solīja radīt 50 tūkstošus jaunu darbavietu. Arī NAP kontekstā ir dzirdami par šo dokumentu atbildīgo amatpersonu sapņu atreferējumi, ka, to realizējot, Latvijā atgriezīšoties 25% no visiem aizbraucējiem.

Eiro ieviešana ir viens no papildus stimuliem ekonomikas sakārtošanai, savā ziņā tās kvalitātes novērtējums. Taču eiro pats par sevi neko negarantē, intervijā Neatkarīgajai norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.

«Mēs redzam, kā sekmīgi attīstās, piemēram, Vācijas ekonomika un cik grūti, piemēram, Grieķijai. Tas varētu būt sliņķa sapnis: cerēt, ka, ieviešot eiro, par finanšu disciplīnu un ekonomikas attīstīšanu varēs nedomāt,» skaidro I.Šulca.

Viņa arī atzīmē, ka Latvijas Bankā veikti aprēķini, kas rāda, cik Latvijai katru gadu izmaksā neiestāšanās eirozonā. Tie esot simtiem miljoni latu. Arī nepieciešamība pārfinansēt valsts ekonomikas stabilizāciju ņemto aizņēmumu esot nopietns arguments eiro ieviešanai.

Kāda Maxima ķēdē ietilpstoša veikala, kas nesen atvērts Igaunijā, Elvā, darbinieki pamet darbu pazemojošo darba apstākļu dēļ, vēsta bbn.ee.

«Tā ir verdzība,» stāstījusi Tīu Vāsa, kura veikalā nostrādājusi vienu mēnesi un nolēmusi no šī darba aiziet. «Man žēl jaunu cilvēku ar bērniem, jo viņiem šis darbs ir nepieciešams,» viņa piebildusi.

Vāsa, kura pelnījusi minimālo algu - 1,73 eiro stundā - atklājusi vismaz dažas problēmas, ar kurām jāsaskaras jaunā veikala darbiniekiem. Viņai likts parakstīt darba līgumu uzreiz bez iespējas konsultēties ar juristu, viņai nav mācīts, kā lietot jauno grila krāsni, veikala menedžeris licis viņiem izvietot preces līdz vēlai naktij, kamēr visi plaukti ir sakārtoti, neesot bijuši darba grafiki, atalgojums nav atbildis padarītajam un vadītāji uz darbiniekiem klieguši. «Tas vienkārši bija par daudz,» teikusi sieviete.

Valūtu tirgū orientēties arī turpmāk būs visai grūti , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Valūtu tirgū īstermiņā tendences prognozēt ir grūti, ko pierāda populārāko pasaules valūtu pāru uzvedība. Eiro vērtība šonedēļ atrodas atkal pie 1,13 ASV dolāru atzīmes, lai gan liela daļa tirgus dalībnieku jau sen prognozē šīs valūtas vērtības došanos paritātes virzienā ar jau pieminēto ASV dolāru (paritāte būtu 1 EUR = 1 USD). Piemēram, šā mēneša sākumā Reuters veiktās analītiķu aptaujas rezultāti liecina, ka kopējās valūtas vērtībai pēc sešiem mēnešiem vajadzētu atrasties pie 1,05 ASV dolāru līmeņa (eiro cenas krituma prognozes salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem ir apcirptas).

Uzlabotais Mazda CX-5 ir izaudzis par spēcīgu un iekārojamu auto; atsevišķās disciplīnās tas jau rāda premium klases cienīgu sniegumu

Savelkot kopā visus plusus un mīnusus, var teikt, ka CX-5 šobrīd ir viens no saturīgākajiem savas klases modeļiem, kas no Latvijas pircēju puses līdz šim nav izpelnījies to uzmanību, kādu tas būtu pelnījis. Pilnīgi iespējams, ka pie vainas ir cena. Priekšpiedziņas Mazda CX-5 bāzes modelis maksās, sākot no 22750 eiro, savukārt ar pilnpiedziņu, – sākot no 29900 eiro. Loģiski, ka šie skaitļi nespēj konkurēt ar Latvijas dižpārdokļa Nissan Qashqai cipariem, taču potenciālajiem pircējiem ir jāliek aiz auss, ka Mazda CX-5 salīdzinājumā ar Qashqai ir krietni augstākas raudzes produkts, un citējot klasiķa teikto: lietas pasaulē maksā tik, cik viņas maksā, un agrāk vai vēlāk investīcijas lielums atmaksāsies. Jebkurā gadījumā Mazda CX-5 ir auto, kas nezinātājiem un šādas klases auto tīkotājiem varētu būt patīkams atklājums.