03.09.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Vasara 2007 rezultātus.

Radio klausīšanās Latvijā

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte. 2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4 % mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2007. gada vasarā, salīdzinot ar 2007. gada pavasara periodu, nedaudz samazinājusies radio klausītāju aktivitāte, Db.lv informēja TNS Latvia mārketinga vadītāja Laura Briča.

2007. gada vasarā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 4% mazāk kā 2007. gada pavasarī, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopotā informācija.

Jāpiezīmē, ka jau vairākus gadus vērojama tendence radio klausītāju skaitam samazināties tieši vasarās, ko iespējams skaidrot ar atvaļinājumu sezonas sākšanos un biežāku pievēršanos dažādām āra aktivitātēm.

Autortiesību organizāciju aktivitāšu ietekmi uz radio reitingiem ir grūti konstatēt, tomēr, ja darbavietās izlems neklausīties radio, tas var atstāt iespaidu uz radio iespējām informēt sabiedrību, samazināt to pieejamību auditorijai, kā arī traucēt mūziķu atpazīstamībai, atzīst Db.lv aptaujātie radio pārstāvji.

Latvijas Radio (LR) skaidro, ka pagaidām neesot iespējams konstatēt reitingu izmaiņas, jo radio dati tiekot mērīti reizi ceturksnī ar dienasgrāmatas metodi un tiekot saņemti tikai reizi ceturksnī. Tāpat ir visai grūti prognozēt, cik liels varētu būt klausītāju samazinājums, ja uzņēmēji vai valsts iestādēs nemaksās par iespēju klausīties radio darba vietās.

Tomēr radio norāda uz TNS Latvia datiem, saskaņā ar kuriem kopumā visas LR četras programmas darba vietās 2011. – 2012. gada ziemas periodā klausījušies 137 tūkstoši cilvēku. «Ja pieņemam, ka radio neklausīšanās būs masveida, tad šāds klausītāju zudums uzskatāms par ievērojamu. Taču jāņem vērā, ka pie pašreizējās radio reitingu metodikas būs grūti konstatēt, vai iespējamais reitingu samazinājums ir tieši saistīts ar autortiesību jautājumu vai ar citām izmaiņām mediju tirgū,» Db.lv skaidroja Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

28.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi jūlija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere komentē, ka, kā jau tika prognozēts, jūlijā bija vērojams tradicionālais mediju reklāmas tirgus apjomu kritums - TV, presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada jūlijā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūniju, ir krities par 12 %. Attiecīgi jūlijā tika reģistrēti 2,09 miljoni cm², bet jūnijā - 2,37 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada jūlijā presē reģistrēti 14 663 reklāmas gadījumi, kas ir par 2 % vairāk nekā 2006.gada jūlijā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 342 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) jūlijā bijuši: Tele2, Elkor, Maxima, Bite, LMT, L’Oreal, Cellxl.lv, DNB Nord, Rebus, Mono M. Reklamētākās markas presē – Maxima, DNB Nord, Tele2.

Televīzija

Televīzijā jūlijā, salīdzinot arī jūniju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 19 %. Jūlijā televīzijā noraidītas 39,5 tūkstoši minūtes, bet jūnijā – 48,7 tūkstoši minūtes reklāmas.

Digitālās skaņas apraides tehnoloģijas (DAB, DAB+) jeb ciparu radio apraides tīkla izbūve Latvijā varētu izmaksāt 8,6 miljonus eiro, pastāstīja Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) pārstāve Vineta Sprugaine.

Viņa skaidroja, ka LVRTC būtu gatavs veikt tīkla izbūvi gadījumā, ja tiktu pieņemts lēmums par pāreju uz ciparu radio apraidi.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 25.maija sēdē uzklausīja LVRTC pārstāvjus par zemes ciparu skaņas (DAB+) apraides testu, Latvijā esošās radio apraides uzlabošanu un nepieciešamo finansējumu, kā arī par zemes ciparu televīzijas bezmaksas programmu izplatīšanas tīkla paplašināšanu.

Sprugaine norādīja, ka LVRTC pārstāvji tikšanās laikā prezentēja testēšanas gaitu, pirmās prognozējamās izmaksas ciparu radio apraides tīkla izbūvei, kā arī pirmos aprēķinus par ietaupījumu, kas sabiedriskajam radio rastos pārejot uz ciparu apraidi.

Jubilāra Radio SWH veidošanā ieguldītie 300 000 USD 15 gadu laikā raidorganizācijas īpašniekiem ienesuši vairāk nekā 1.5 miljonus peļņas latu.

Akciju sabiedrība Radio SWH Uzņēmumu reģistra ailēs tika ierakstīta 1993. gada 20. aprīlī, bet radio atklāšanas koncerts, gluži kā šodienas jubilejas pasākumi, notika 15. maijā.

Neadekvātas izmaksas

«Toreizējie radio īpašnieki Software House Riga bija ar lielām ambīcijām, viņiem vajadzēja to dārgāko un labāko. Man šķiet, ka tas pasākums izmaksāja neadekvāti dārgi,» tagad atzīst toreizējais 10 % akciju īpašnieks un bijušais Radio SWH vadītājs Zigmars Liepiņš. Jautāts, cik izmaksājis radio atklāšanas koncerts, viņš atbildēja: «Toreiz jau īpašnieki bija citi, tie arī lēma, man par izmaksām nekas nav zināms.» Tomēr summu, kāda bijusi nepieciešama radio darba uzsākšanai, bijušais Radio SWH vadītājs atceras ļoti labi - 300 000 USD. Viņš gan atzīst, ka priekš tiem laikiem milzīgā summa, iespējams, bijusi pārāk liela, jo trūkusi informācija par nepieciešamo aparatūru un to bijis grūti sameklēt. Pirmos gadus 80 % akciju sabiedrības Radio SWH akciju piederēja Software House Riga, Z. Liepiņam piederēja 10 % akciju, tagadējam radio vadītājam Jānim Šipkēvicam - 2 %.

Šā gada sākumā SIA BaltHaus struktūrvienība BH Consulting™ veica presē izvietoto 92 jauno projektu reklāmu analīzi, kurus publicējis 61 attīstītājs. Pētījumā gaitā tika noskaidrots, ka apmēram 50% no jauno projektu reklāmām satur vismaz vienu būtisku kļūdu.

Analizējot jauno projektu reklāmu presē, BH Consulting™ eksperti konstatējuši, ka nekustamā īpašuma nozarei reklāmas kvalitātes jautājums ir Ahileja papēdis, kā rezultātā nolemts, ka pētījuma rezultāti jāpadara publiski pieejami.

Apmēram 17% no izanalizētas reklāmas ir pielaista vienlaicīgi divu kļūdu kombinācija, no tādām 3 būtiskām kļūdām kā: slikta projekta vizualizācija, argumentu neesamība un ar informāciju pārpildīts reklāmas laukums. Šīs kļūdas jauno projektu reklāmā pārsvarā raksturīgas attīstītājiem ar nelielu realizēto projektu skaitu. Tikai 10% no visas jauno projektu reklāmas presē, nesatur nevienu no zemāk minētajām sešām kļūdām.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

2012. gada vasaras periodā visvairāk klausītāju līdzīgi kā pavasara periodā ir radio stacijai Latvijas Radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,4% jeb 456 tūkst. Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, liecina TNS dati. Otro vietu ar 16,9% jeb 304 tūkst. klausītāju ieņem radio stacija Radio Skonto. Savukārt no sestās vietas 2012. gada pavasara periodā uz trešo vietu vasaras periodā ar 12,4% jeb 222 tūkst. klausītāju ir pakāpusies radio stacija Krievijas Hiti (Russkoe Radio).

2012. gada vasarā vidēji nedēļā radio klausījās 80% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā 2012. gada pavasarī. Savukārt vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60% iedzīvotāju aptaujātā vecuma grupā.

Vasarā, salīdzinājumā ar pavasari, ir saglabājies nemainīgs vidējais radio klausīšanās laiks. Proti, radio klausītājs vidēji dienā radio ir klausījies 274 minūtes jeb 4 stundas un 34 minūtes. Savukārt 2012. gada pavasarī tās bija 273 minūtes jeb 4 stundas un 33 minūtes.

TNS norāda, ka šā gada vasarā, salīdzinājumā ar 2012. gada pavasara periodu, Latvijā nav mainījušās radio stacijas, pēc klausīšanās laika sadalījuma. Pirmā klausītākā radio stacija, līdzīgi kā iepriekš, ir radio stacija Latvijas Radio 2, kuras klausīšanai veltīti 21,4% no visa kopējā radio klausīšanās laika. Otra klausītākā radio stacija ir Radio Skonto ar 11,1% lielu klausīšanās laika daļu. Savukārt trešo vietu ieņem radio stacija Latvijas Radio 1 ar 8,8% lielu klausīšanās laika daļu.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Pavasaris 2008 rezultātus, Db.lv informē TNS mārketinga vadītja Laura Briča.

Kā liecina jaunākā pētījuma rezultāti 2008. gada pavasara periodā Latvijā kopumā ir nacionālās apraides radiostacija Latvijas Radio 2 (26.2 %), Radio SWH (9.2 %) un Latvijas Radio 1 (8.7 %). Desmit Latvijā klausītāko radiostaciju vidū ir arī tādas radiostacijas kā Radio Skonto (7.7 %), European Hit Radio (6,8 %), Latvijas Radio 4 (6.4 %), Star FM (5.0 %), Novoje Radio* (4.5 %), SWH+ (4.2 %), 96.2 – Krievijas Hiti (Russkoje Radio) (3.9 %).

2008. gada pavasara radio auditorijas pētījuma rezultāti liecina, ka salīdzinājumā ar 2008. gada ziemas periodu radio klausīšanās paradumos vērojamas stabilas tendences. 2008. gada pavasarī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 77 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 - 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 58 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 – 74 gadiem.

Šorīt neraida Radio 101, nestrādā arī radio interneta vietne, pārliecinājās db.lv. Savukārt, ar radio saistītie cilvēki dažādos veidos ziņo par to, ka tas apklusis uz visiem laikiem.

Kārlis Dagilis, kurš darbu šajā radio pameta pagājušā gada jūlijā, mikroblogošanas vietnē Twitter ierakstījis: «R.I.P. Radio 101.. Tas bija līdz šim foršākais radio valstī ar mazu un ļoti saliedētu kolektīvu. Vienmēr būšu pateicīgs, ka biju daļa no tā.»

Reklāmas apjoms televīzijā un radio maijā, salīdzinot ar aprīli, ir pieaudzis, kamēr presē – sarucis, liecina TNS Latvia apkopotie dati.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi maija televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus apjomus. Maijā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar aprīli, TV un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet presē - nelies kritums.

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā maijā, salīdzinot ar aprīli, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs pieaudzis par 2 %. Aprīlī televīzijā noraidītas 37 387 minūtes, bet maijā – 38 162 minūtes reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada maijā bija 97 222 reklāmas, kas, salīdzinot ar 2008. gada maiju, kad tika reģistrēts 125 191 reklāmas gadījums, ir par 22 % mazāk.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi regulārā radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio, Rudens 2007 rezultātus.

Kā liecina pētījuma rezultāti, 2007. gada rudenī, salīdzinot ar 2007. gada vasaras periodu, radio klausītāju aktivitāte Latvijā saglabājusies iepriekšējā līmenī. 2007. gada rudenī Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 78 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 60 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem 2007.gada rudenī joprojām visbiežāk minētā radio klausīšanās vieta ir mājas, kur radio klausījušies 54 % no vidējās radio klausītāju auditorijas. Otrā biežāk minētā radio klausīšanās vieta ir darba vieta (30 %), kam seko radio klausīšanās mašīnā (11 %).

2011. gada pavasarī līdzīgi kā iepriekšējā periodā – 2011. gada ziemā – pēc klausīšanās laika sadalījuma Latvijā trīs visklausītākās radio stacijas bija nacionālās apraides radio stacijas Latvijas Radio 2 (25%), Latvijas Radio 1 (10%) un radio stacija Radio Skonto (8%), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais radio auditorijas pētījums.

Desmit Latvijā klausītāko radio staciju vidū 2011. gada pavasara pētījuma periodā vēl ierindojas tādas radio stacijas kā Radio SWH (6%), Krievijas Hiti (Russkoe radio) (5%), Latvijas Radio 4 (5%), Star FM (5%), European Hit Radio (4%), TOP radio (3%) un SWH+ (3%).

Analizējot radio staciju topu pēc kopējās nedēļas auditorijas, redzams, ka visvairāk klausītāju Latvijā kopumā 2011. gada pavasara periodā bija Latvijas radio 2, kuru vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 25,9% jeb 470 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem. No trešās vietas 2011. gada ziemas periodā uz otro ar 15,0% jeb 272 tūkstošiem klausītāju pakāpusies radio stacija Radio Skonto, bet trešajā vietā ar 14,0 % jeb 254 tūkstošiem klausītāju ierindojusies radio stacija – Latvijas Radio, norāda TNS Latvia klientu vadītāja Signe Hokonena.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi decembra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Decembrī mediju reklāmas tirgū preses un TV reklāmas apjoms samazinājās, savukārt radio tie nedaudz pieauga.

Prese

TNS Latvia Adex projekta vadītāja Inese Vēvere norāda, ka reklāmas apjoms 2007. gada decembrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar novembri, ir sarucis par 24 %. Attiecīgi decembrī tika reģistrēti 2,36 miljoni cm², bet novembrī - 3,12 miljoni cm² reklāmas.

2007. gada decembrī presē reģistrēti 12 436 reklāmas gadījumi, kas ir par 13 % mazāk nekā 2006.gada decembrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 14 373 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) decembrī bijuši: LMT, Tele2, Maxima, Philips Latvia, Parex, Rietumu banka, DNB Nord, Hansabanka, Rimi, Rebus. Reklamētākās markas presē – Okarte, Maxima, Parex.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi oktobra televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Oktobrī mediju reklāmas tirgū turpinājās TV, preses un radio reklāmas apjomu kāpums.

Prese

Reklāmas apjoms šī gada oktobrī presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par 14 %. Attiecīgi oktobrī tika reģistrēti 2,89 miljoni cm², bet septembrī - 2,53 miljoni cm² reklāmas.

Šī gada oktobrī presē reģistrēti 16 974 reklāmas gadījumi, kas ir par 1 % mazāk nekā 2006.gada oktobrī, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 17 187 reklāmām. Tas liecina, ka reklāmas kļuvušas lielākas un aizņem vairāk laukuma, bet to skaits ir mazāks.Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) oktobrī bijuši: Parex, Tele2, DNB Nord, Bite, Maxima, Reaton, L’Oreal, Auto Halle, Procter & Gamble, Hansabanka. Reklamētākās markas presē – Parex, Maxima, Tele2.

Salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums, liecina TNS Latvia apkopotā informācija.

Analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2010. gada februāri, TV, avīzēs, žurnālos un vidē ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums, bet radio neliels samazinājums. TNS Latvia Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka mediju piesātinājums ar reklāmu ir augsts – šī gada februārī, skaitot kopā visus analizētos medijus, reklāmas gadījumu skaits sasniedzis 201,29 tūkstošus, kas ir augstākais rādītājs kopš 2008. gada.

Reklāmas apjoms avīzēs 2011. gada februārī, salīdzinot ar šo periodu 2010. gadā, pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros ir pieaudzis par 11%. Avīžu reklāmu skaits šajā periodā pieaudzis par 6%, sasniedzot 4,57 tūkstošus reklāmas gadījumu. Lielākie reklāmdevēji avīzēs (pēc reklāmas laukuma cm²) februārī bija Prisma Peremarket, Air Baltic, Capital, Inchcape Motors un PTA. Reklamētākie zīmoli avīzēs – Prisma, Air Baltic, Nissan, iPad un PTA.

Šā gada jūnijā, salīdzinot ar aizvadītā gada jūniju, reklāmas apjoma pieaugums ir fiksēts avīzēs un TV, bet kritums – žurnālos, vidē un radio.

To apliecina pētījumu aģentūras TNS apkopotie jūnija televīzijas, preses, radio un vides reklāmu apjomi. TNS Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka jūnijā neierasti augstākais reklāmas apjoma pieaugums ir bijis avīzēs, kas turpina tendenci šī medija reklāmas apjoma stabilizācijā. Negaidīti samazinājies reklāmas apjoms gan žurnālos, gan vidē un radio.

Televīzijā šā gada jūnijā raidīta kopumā 59381 reklāmas minūtes, kas bijis par 11% vairāk nekā aizvadītajā gadā. Lielākie reklāmdevēji televīzijā pēc apjoma minūtēs bijuši Tele2, Reckitt, Benckiser, Bite, LMT un Henkel.

Martā, analizējot reklāmas apjomu pēc preses laukuma kvadrātcentimetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar februāri, visos medijos novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Par to liecina TNS Latvia apkopotie 2009.gada marta mediju reklāmas tirgus rezultāti. Trīs reklamētākās nozares pēc bruto reklāmas apjoma latos martā bija sakari un biroja aprīkojums, kosmētikas un higiēnas nozare, kā arī pārtikas produkti,

TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka televīzijā martā, salīdzinot ar februāri, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs palielinājies par 12 %. Februārī televīzijā noraidītas 30 243 minūtes, bet martā – 33 951 minūte reklāmas.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits šī gada martā bija 83 195 reklāmas, kas gan, salīdzinot ar 2008. gada martu, kad tika reģistrēti 115 163 reklāmas gadījumi, ir par 28 % mazāk.

Ikdienā bieži sastopamies ar dažāda veida reklāmām. Reklāmas industrijas radošajiem prātiem, cenšoties dažādos veidos piesaistīt mērķauditorijas uzmanību un pārspēt asprātībā vienam otru, nereti rodas pārdomas un neizpratne – kurš tad īsti atbild par reklāmas saturu un formu, un kas nosaka to, cik daudz un ko var teikt vai rādīt, reklamējot savu produktu vai pakalpojumu.

Par reklāmas regulējumu ir runāts ļoti daudz, bet uzņēmējiem, piedāvājot tirgū arvien jaunas preces, pakalpojumus, kā arī izmantojot jaunus pārdošanas veicināšanas kanālus, bieži vien grūti orientēties, kā tas konkrētajā situācijā ir interpretējams un piemērojams. Arī tiesu prakse, kas varētu kalpot par orientieri tam, kā rīkoties gadījumos, kas nav tipiski, vēl tikai veidojas. Lai nu kā, Latvijā ir vairāki reklāmu regulējoši normatīvie akti, kuri nosaka to, kas ir vai nav pieņemams likumiskā izpratnē.

Saskaņā ar Reklāmas likuma 1. pantā minēto reklāmas definīciju “reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums, vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem”.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi radio auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Radio Ziema 2008 rezultātus.

Kā liecina radio auditorijas pētījuma rezultāti 2008.gada ziemā Latvijā kopumā vismaz reizi nedēļā radio ir klausījušies vidēji 76 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem, bet vismaz reizi dienā radio ir klausījušies vidēji 59 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Saskaņā ar pētījuma rezultātiem līdzīgi kā 2007.gada ziemas periodā visbiežāk minētā radio klausīšanās vieta ir mājas, kur radio 2008.gada ziemas periodā klausījušies 55 % no vidējās radio klausītāju auditorijas. Otrā biežāk minētā radio klausīšanās vieta ir darba vieta (29 %), kam seko radio klausīšanās mašīnā (11 %).

Apkopotie pētījuma rezultāti liecina, ka 2008. gada ziemā radio internetā vismaz reizi nedēļā ir klausījušies 9 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 12 līdz 74 gadiem.

Baltijas reklāmas tirgus pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis par 3%, sasniedzot 242,7 miljonus eiro (170,5 miljonus latu), liecina tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar Latvijas Reklāmas asociāciju un TNS uzņēmumiem Igaunijā un Lietuvā apkopotā informācija.

Latvijā mediju reklāmas tirgus sasniedza 70,9 miljonus eiro (49,8 miljonus latu), kas ir par 3% vairāk nekā 2011.gadā. Lietuvā 2012.gadā mediju reklāmas tirgus pieauga par 0,7%, salīdzinot ar 2011.gadu, un sasniedza 99,4 miljonus eiro (69,86 miljonus latu). Igaunijā reklāmas tirgus apjoms 2012.gadā bija 72,5 miljoni eiro (50,95 miljoni latu), pieaugot par 0,3% salīdzinājumā ar 2011.gadu.

Analizējot reklāmas tirgus attiecību pret iekšzemes kopproduktu, redzams, ka Baltijā līderpozīcijā, kā ierasts, arī 2012.gadā bija Igaunija ar 0,43%. Latvijā šis rādītājs bija 0,32%, bet Lietuvā - 0,3%. Visās Baltijas valstīs reklāmas tirgus attiecība pret iekšzemes kopproduktu ir krities, salīdzinot ar 2011.gadu.

Šā gada jūlijā būtiski auguši reklāmas apjomi radio, vidē, televīzijā un žurnālos, savukārt avīzēs tika novērots negaidīti straujš reklāmas apjoma kritums 17% apmērā, liecina pētījumu aģentūras TNS dati.

TNS apkopoja jūlija televīzijas, preses, radio un vides reklāmas apjomus, analizējot tos pēc preses laukuma kvadrātcentimetros, vides laukuma kvadrātmetros un televīzijas un radio reklāmas minūtēm, salīdzinot ar 2011. gada jūliju.

Reklāmas apjoma kāpumu televīzija lielā mērā nodrošina jaunie kanāli, kas 2011. gadā vēl nepiedalījās reklāmas tirgū un līdz ar to netika iekļauti salīdzinājumā. Pieskaitot arī kanālus, kas Latvijas skatītājiem sākuši izvietot reklāmu pēc 2011. gada jūlija, TV kopējā noraidīto reklāmu garuma pieaugums pret pagājušo gadu ir 27%. Televīzijā kopā 2012. gada jūlijā tikušas raidītas 48 942 minūtes reklāmas. Šogad salīdzinātajos kanālos, ticis raidīts par 7% vairāk reklāmu nekā 2011. gada jūlijā, informē TNS.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi augusta televīzijas, preses un radio reklāmas tirgus rezultātus. Pēc jūlijā konstatētā mediju reklāmas tirgus apjomu krituma, augustā bija vērojams TV reklāmas apjomu kāpums, savukārt presē un radio reklāmas apjoms samazinājās.

Prese

Reklāmas apjoms šā gada augustā presē pēc reklāmas laukuma kvadrātcentimetros, salīdzinot ar jūliju, ir krities par 9 %. Attiecīgi augustā tika reģistrēti 1,89 miljoni cm², bet jūlijā - 2,09 miljoni cm² reklāmas.

Šā gada augustā presē reģistrēti 14 977 reklāmas gadījumi, kas ir par 5 % mazāk nekā 2006.gada augustā, kad TNS Latvia reklāmu reģistrs tika papildināts ar 15 842 reklāmām.

Lielākie reklāmdevēji presē (pēc reklāmas laukuma cm²) augustā bijuši: Elkor, Bite, LMT, Rebus, L’Oreal, Cellxl.lv, Maxima, Procter & Gamble, Express Tours, DNB Nord. Reklamētākās markas presē – Podium, Maxima, Garnier.

Televīzija

Tā izaugsme 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, tiek lēsta 4,9% apjomā, kas ir labāks rādītājs nekā gada gaitā prognozētie 2,2%, kā arī labotie skaitļi – 3,5% un 4,8%, liecina jaunākais ZenithOptimedia reklāmas tirgus tendenču un prognožu pētījums.

Vēl pirms 2010. gada reklāmas tirgus datu apkopošanas visā pasaulē, ZenithOptimedia eksperti prognozē visas pasaules kopējā reklāmas tirgus izaugsmi aizvadītajā gadā 4,9% apjomā, salīdzinot ar 2009. gadu. Lielākajā daļā pasaules valstu reklāmas tirgus ir audzis straujāk par plānoto. 2011. gadā pasaules reklāmas tirgus izaugsme tiek prognozēta 4,6% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu, bet 2012. gadā – 5,2% apjomā, salīdzinot ar 2011. gadu.

Reklāmas tirgus atgūšanas procesā būtiski riski ir: īpaši augstais kredītsaistību apjoms kā privātajā, tā publiskajās sektorā attīstītajās valstīs; konstantais bezdarbs ASV, kā arī citās valstīs; uztraukums par saistību nepildīšanu eirozonā; dažu valstu valdību veiktie budžetu samazinājumi.