Vairāku ES politiku notēmēšana vienā virzienā un saprātīga pieeja zemes izmantošanai mežsaimniecībā ļautu Latvijai ieņemt vēl nozīmīgāku vietu produktu, kurus ražo no atjaunojamajiem resursiem, pasaules tirgū, vienlaikus gūstot ekonomiskos labumus, saglabājot nodarbinātību un nozares maksājumu apmērus valsts makā, nenodarot kaitējumu dabas daudzveidībai un veicinot klimata neitralitātes mērķu izpildi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā Meža nozare pēc pieciem gadiem — iespējas, izaicinājumi, resursu pieejamība, konkurētspēja. Meža nozare ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem eksporta ienākumu ģeneratoriem, nozīmīga darba devēja, jo īpaši lauku reģionos, un nodokļu maksātāja valsts budžetā, kā arī vienlaikus nozīmīga pakalpojumu pircēja no citiem sektoriem, tāpēc tās nākotnei ir būtiska ietekme ne tikai uz kādu atsevišķu apdzīvotu vietu, bet gan visu Latviju kopumā.

Izaicinājumu kokteilis

Pēdējos divos gados procesi Latvijas komercbankās notiek pareizajā virzienā un nerezidentu noguldījumu īpatsvars turpinās samazināties, šodien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka būtu nepieciešams, lai bez FKTK banku sektora sakārtošanā aktīvāk iesaistītos arī citas tiesībsargājošās institūcijas, kuras ir par to atbildīgas.

«Ja mēs tikai runātu, maz kas notiktu. No FKTK puses tiek ieguldīts liels darbs, reizēm bankas nākas arī sodīt. Bankas jūt pieaugušo kontroli, arī pats kontroles veids pēdējos divos gados ir radikāli mainījies. Tagadējais nerezidentu noguldījumu apjoma samazinājums līdz astoņu miljardu eiro apjomam jeb 40% no visiem noguldījumiem, ir solis ļoti pareizā virzienā. Vēl neesam galapunktā, neviens arī nevar pateikt, kur ir optimālā robeža. Šī robeža pati sevi parādīs,» skaidroja Putniņš.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija atļāvusi ABLV Bank veikt pašlikvidāciju, preses pasākumā informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK šā gada 3.martā saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par vēlmi īstenot pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, kurš tika pamatots kā iespējami labākais risinājums bankas klientu un kreditoru interešu aizsardzībai. FKTK ir izskatījusi pašlikvidācijas plānu un visus bankas papildu iesniegtos dokumentus, tajā skaitā, tos, kas atspoguļo bankas finanšu stāvokli, izvērtējot bankas spēju noteiktā termiņā un pilnā apmērā izpildīt tās saistības pret saviem kreditoriem, informē komisija.

Šajā izvērtēšanas mehānismā bija iesaistītas vairākas banku uzraugošās institūcijas, kā arī neatkarīga zvērinātu revidentu komercsabiedrība, kas veica bankas aktīvu kvalitātes pārbaudi un pašlikvidācijas pieņēmumu izvērtējumu. Rezultātā FKTK ir secinājusi, ka bankai ir pietiekams aktīvu apmērs, lai apmierinātu visu kreditoru prasījumus, un atļauj sākt pašlikvidācijas procesu, kurā turpmāku uzraudzību, nodrošinot nepieciešamos kontroles mehānismus noziedzīgi iegūtu līdzekļu iespējamas legalizācijas novēršanā, veiks FKTK.

SIA "Alpha Solutions" izstrādāto tiešsaistes izglītības iestāžu ēdienkaršu veidošanas risinājumu "jenots.net" izmanto pirmās deviņas pirmsskolas Ventspilī.

"Programmu izstrādāju, sadarbojoties ar Ventspils pilsētas pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem. Esmu pateicīgs viņiem par dalīšanos pieredzē un padomos," saka Aldis Putniņš, SIA "Alpha Solutions" īpašnieks. Risinājuma testi sākās janvārī un kopš aprīļa to izmanto visas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes. Šobrīd notiek sarunas arī ar ēdinātāju Liepājā, kas strādā ar vairākiem desmitiem bērnudārzu.

Tuvākā nākotnē A. Putniņš cer, ka "jenots.net" izplatīsies Latvijā, bet tālākā nākotnē – arī Igaunijā un Lietuvā. "Risinājums ir gatavs, to atliek vien iztulkot," viņš teic.

A. Putniņš stāsta, ka risinājums nodrošina iespēju izveidot sabalansētas ēdienkartes tiešsaistē. Tas ir izstrādāts, īpaši domājot par izglītības iestādēm, kam jāievēro Ministru kabineta noteikumi par to, kādai jābūt ēdiena uzturvērtībai.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Starp ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošajām bankām ir bankas, kuras vērtē iespēju atstāt Latvijas tirgu un iegūt licenci kādā citā valstī, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, nekonkretizējot banku skaitu, kas apsver šādu iespēju.

Jautāts, vai ārvalstu klientus līdz šim apkalpojošo banku iesniegtie biznesa modeļi bija radoši, Putniņš atbildēja noliedzoši. «Es gribētu teikt, ka nē, to arī negaidījām, jo gribējām redzēt piesardzīgu un precīzi izkalkulētu biznesa pamatu tagad ar potenciālu skatu nākotnē. Tie drīzāk ir grūtu laiku radīti biznesa modeļi jaunai sektora gultnei, ņemot vērā aktuālo situāciju, kāda tā ir mūsu reģiona tirgos un arī globālā mērogā,» viņš sacīja.

FKTK priekšsēdētājs atzīmēja, ka tagadējos apstākļos bankām atspēriena punkts var būt vietējais tirgus, taču Latvija ir maza valsts, iedzīvotāju nav daudz, viņi nav arī pārāk turīgi, kā arī ekonomika ir salīdzinoši maza un tai nav milzīgas jaudas, tāpēc bankām ar Latviju vien nepietiks un būs jāizmanto pārrobežu darījumi.

#Liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) dažu nedēļu laikā veiks papildizmeklēšanu ABLV Bank un atkarībā no tās rezultātiem pieņems lēmumus par banku, piektdien žurnālistiem sacīja komisijas vadītājs Pēters Putniņš, vienlaikus informējot, ka komisija nav ABLV Bank noteikusi darbības ierobežojumus.

«Vispirms ir jānoskaidro visi apstākļi, jo liela daļa no ASV iestādes ziņojumā minētajiem gadījumiem jau ir izmeklēti pagātnē. Atsevišķus gadījumus vēl izmeklējam un atkarībā no šīs izmeklēšanas rezultātiem tiks pieņemti lēmumi. Tas ir dažu nedēļu jautājums,» teica Putniņš.

Viņš gan patlaban neatklāja, kas tieši ir šie neskaidrie jautājumi, kurus FKTK izmeklē papildus.

Nākamā gada sākums būs ļoti smags visai meža nozarei, bet par situācijas stabilizēšanos vai uzlabošanos varēs runāt tikai gada otrajā pusē, stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Tostarp vērtējot ekonomiskās attīstības perspektīvas, viņš prognozēja, ka koksnes cenas un LVM ienākumi nākotnē pieaugs lēnāk nekā izmaksas.

"Jau šobrīd palielinās pakalpojumu cenas un energoresursu izmaksas, kā arī pieaug nepieciešamība paaugstināt algas gan nozarē kopumā, gan mūsu pakalpojumu sniedzējiem, gan arī LVM darbiniekiem," skaidroja Putniņš, piebilstot, ka arī mežkopības pakalpojumu izmaksas Latvijā kāpj un jau tuvojas Skandināvijas valstu līmenim.

Tāpat viņš norādīja, ka ir grūti novērtēt, kādu ietekmi uz LVM aktīvi apsaimniekoto mežu platību un uzņēmuma ieņēmumiem atstās dažādas Eiropas Savienības prasības "Zaļā darījuma" ietvaros, kā arī Latvijā veiktās dabas skaitīšanas rezultāti, kam joprojām nav veikts ne sociālās, ne ekonomiskās ietekmes vērtējums. "Nav skaidrs pat tas, cik lielas meža platības un kuras tieši teritorijas šis process ietekmēs," atzīmēja Putniņš.

Vairums Latvijas banku likumā noteiktajā termiņā nav publicējušas pagājušā gada auditētos gada pārskatus, liecina apkopotā informācija.

Likumā noteiktajā termiņā, proti, ne vēlāk kā 1.aprīlī auditētos gada pārskatus nav publicējusi «Baltic International Bank», «BlueOrange Bank», «LPB Bank», «Meridian Trade Bank», «PNB banka» (iepriekš «Norvik banka»), «Privatbank», «Signet Bank», kā arī «Rietumu banka», kura auditēto pārskatu gan nopublicēja ceturtdien, 4.aprīlī.

«Par šo situāciju mēs lemsim, jo normāli tas nav,» intervijā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš uzsvēra, ka likumā ir noteikts konkrēts datums, līdz kuram bankām ir jāpublicē gada pārskats ar zvērināta revidenta ziņojumu, tāpēc nekādu interpretāciju nevar būt.

Vienlaikus Putniņš skaidroja, ka kavēšanās iemesls ir saistīts ar banku un auditoru ieilgušajām sarunām par iespēju veikt 2018.gada auditu un vēlu noslēgtiem sadarbības līgumiem. «Šajā situācijā ir divas puses - auditors un banka. Mēs visus apstākļus pārbaudīsim un reaģēsim, kā arī nepieciešamības gadījumā iesim dziļākās diskusijās,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājam Pēteram Putniņam radušās aizdomas par maksātnespējas administratoru ieinteresētību «ABLV Bank» likvidācijā, trešdien intervijā «Delfi TV ar Jāni Domburu» sacīja Putniņš.

«Es vienmēr sev esmu uzdevis jautājumu - vai mūsu stratēģisko partneru cīņu ar naudas atmazgāšanu nav »apseglojuši« kādi cilvēki, kas atsevišķās situācijās vēlas izmantot naudas atmazgāšanas apkarošanas karogu, lai panāktu kādus savus mērķus,» sacīja Purniņš.

FKTK vadītājs norādīja, ka dažreiz šādas aizdomas rodas. «Ja es nespēju izskaidrot kaut kādu oponentu loģiku, vai, ja es redzu, ka kavējas kādi procesi, man rodas jautājums - ko tad jūs gribat?,» teica Putniņš.

Sīkāk savas aizdomas Putniņš neatklāja, vien norādīja, ka tās radušās tad, kad atklātībā nākusi informācija par notikumiem 2018.gada pavasarī un vasarā, kad «maksātnespējas aprindās zināmi cilvēki mēģinājuši starptautiskās aprindās kaut ko lobēt un citu valstu vēstniecībās piespiest komisiju pieņemt lēmumus».

Likvidējamās «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas saskaņošanas gaitā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) bija gan psiholoģisks, gan morāls, gan puspolitisks spiediens, intervijā aģentūrai LETA atzina komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš norādīja, ka paveikto darbu ar «ABLV Bank» kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izstrādi piecu baļļu sistēmā vērtētu ar četri. «Piecu baļļu vērtēšanas sistēmā es likšu četri. Viss ir normāli,» sacīja Putniņš, piebilstot, ka neliktu pieci, jo tas ir tā, kā tajā anekdotē, kur profesors studentam saka: «Uz pieci es pats nezinu!».

Putniņš norādīja, ka šādas kreditoru izvērtēšanas metodoloģijas izveide ir diezgan unikāla lieta, jo, cik zināms, šādā veidā Eiropas Savienībā neviena banka iepriekš nav likvidēta, jo banka ir labā finansiālā stāvoklī. «Līdz ar to nācās salikt kopā piespiedu likvidācijas normas ar pašlikvidāciju un vienlaikus ar uzraudzību. To visu noteikti varēja izdarīt ātrāk, bet ir jārēķinās, ka tas gāja arī caur politikas dzirnām, sākot ar Ministru kabinetu un beidzot ar Saeimu, bet līdz rezultātam mums nonākt izdevās, un es domāju, ka ir ļoti labi - darbs paveikts un pieredze iegūta. Metodoloģija ir saskaņota, un tālāk var pāriet pie tās ieviešanas,» viņš sacīja.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrā 29.septembrī notiks Latvijā pirmais inovāciju ekosistēmas samits «Innovate360°», kurā pulcēsies vietējās inovāciju ekosistēmas nozīmīgākie spēlētāji un virkne ārvalstu ekspertu, lai veicinātu ieinteresēto pušu savstarpējo sadarbību, piedāvātu platformu ideju un zināšanu apmaiņai, kā arī dotu pienesumu valsts ekonomiskās transformācijas sekmēšanai.

«Vērtējot Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas Globālo inovāciju indeksa un Eiropas Inovāciju reitinga Latvijas rezultātus 2022. gadā, RTU redz nepieciešamību strādāt pie jauna pagrieziena punkta Latvijas inovāciju kapacitātes celšanā, audzējot vietējās inovāciju ekosistēmas spēlētāju muskuļus un veidojot tiltu ar Eiropas Savienības un globālās ekosistēmas flagmaņiem. Mēs ticam, ka šis samits var kalpot par pamatu jaunu un nozīmīgu sadarbību veidošanai, kas ilgtermiņā stiprinātu Latvijas globālo konkurētspēju,» saka RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

«Innovate360°» ar izglītojošām prezentācijām uzstāsies vietējie un ārvalsti eksperti, piedāvājot ieskatu dažādās inovāciju tendencēs, izaicinājumos un iespējās. Klātesošajiem būs arī iespēju mācīties no tādām inovāciju lielvalstīm kā Izraēla, Somija un Dānija. Samitā notiks arī interaktīvas darbnīcas, kurās dalībnieki padziļināti analizēs inovāciju ekosistēmu, identificējot savu lomu tajā, un apgūs veidus, kā izmantot resursus sadarbības un attīstības veicināšanai.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Likvidējamajā «ABLV Bank» varētu strādāt seši līdz astoņi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pilnvarnieki, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

«Pagaidām mēs rēķināmies, ka varētu būt seši līdz astoņi cilvēki. Taču gan personālsastāvs, gan skaits līdz galam tiks noteikts vasaras laikā. Būs tik, cik nepieciešams,» teica FKTK priekšsēdētājs.

Putniņš atzina, ka no visiem juridiski iespējamajiem variantiem, kādi Latvijā ir pieejami, lai likvidētu banku, «ABLV Bank» apstiprinātais likvidācijas modelis nodrošina lielāko FKTK un arī citu institūciju klātbūtni likvidācijas procesā, kā arī naudas legalitātes novērtēšanā. «Maksātnespēja jeb tā saucamā piespiedu likvidācija nenodrošina vispār nekādu FKTK iesaisti,» viņš piebilda, atzīmējot, ka «ABLV Bank» likvidācijā FKTK kontrole būs nepastarpināta un tieša.

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

2020. gadā Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) investēs 500 miljonus eiro zināšanu un inovāciju kopienās

Paredzēts, ka šīs investīcijas attīstīs inovācijas Eiropā dažādās nozarēs - klimata, digitalizācijas, pārtikas, veselības, ilgtspējīgas enerģijas, dažādu materiālu, ražošanas un mobilitātes jomās.

Finansējums katrai no astoņām zināšanu un inovāciju kopienām piešķirts, izvērtējot to stratēģiju un biznesa plānus 2020. gadam, kā arī to līdzšinējos sasniegumus. Zināšanu un inovāciju kopienai "EIT Health" paredzēts 85,1 miljons eiro, "EIT Raw Materials" 81,7 miljoni eiro, "EIT Climate-KIC" 78,4 miljoni eiro, "EIT InnoEnergy" 77,8 miljoni eiro, "EIT Digital" 66,2 miljoni eiro, "EIT Food" 55,1 miljons eiro, "EIT Urban Mobility" 28,8 miljoni eiro un "EIT Manufacturing" - 26,8 miljoni eiro.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), pilnveidojot atbalstu studentiem, zinātniekiem un uzņēmumiem inovāciju un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanā, izveidojusi Zinātnes un inovāciju centru (ZIC).

Tiek papildināts centra tehniskais aprīkojums. Šogad ZIC iegūs jaunas telpas RTU studentu pilsētiņā Ķīpsalā, kļūstot par vienas pieturas inovāciju aģentūru.

"RTU ir strauji attīstījusies inovāciju zināšanu, radīšanas un īstenošanas atbalsta vide, kas ietver gan produktu izstrādi, gan dažādus nacionāla un starptautiska mēroga instrumentus ideju attīstībai no agrīnas stadijas līdz globālai tirgus iekarošanai. Jaunais Zinātnes un inovāciju centrs vēl aktīvāk veicinās kā studentu un akadēmiskā personāla iesaisti zināšanu pārnesē un inovāciju izveidē, tā sadarbību ar industriju augstas pievienotās vērtības produktu radīšanā. Tā tiks spēcināta Latvijas un Baltijas inovāciju ekosistēma un tās pārstāvniecība Eiropā," pauž RTU ZIC direktore Liene Briede.

Likvidējamās «Trasta komercbankas» (TKB) maksātnespējas administratora Armanda Rasas pusgada darbs bankai izmaksājis 2,9 miljonus eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums «de facto».

Raidījums skaidroja, ka tik dāsna atlīdzība bijusi iespējama, jo bankas kreditori, kuri faktiski zaudējuši iespējas no bankas savu naudu atgūt, paši piekrituši palielināt Rasas atlīdzību līdz 30% no atgūtās naudas. Ja šāds lēmums netiktu pieņemts, Rasa atlīdzībā saņemtu likumā paredzētos 2-5% no atgūtajiem līdzekļiem.

TKB kreditors Aleksandrs Gutorevs, kuram bankā palicis vairāk nekā miljons eiro, esot neizpratnē par tik lielu administratora atlīdzību. Lai gan formāli pagājušā gada novembrī notikušajā kreditoru sapulcē arī viņš it kā esot nobalsojis par Rasas atlīdzības celšanu, faktiski viņa vietā šo balsi atdevis pilnvarotais pārstāvis advokāts Aleksejs Ponomarjovs, kurš kā bijušais bankas jurists pārstāv arī citus lielos noguldītājus un akcionārus. Gutorevs tagad apgalvo, ka bijis pret šādu soli.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Inovāciju konsultāciju centrā 2019. gadā notika aptuveni 80 individuālo konsultāciju; 2018. gadā – aptuveni 40 individuālas konsultācijas.

Jautājumi, ko Finanšu un kapitāla tirgus komisija saņem Inovāciju konsultāciju centrā, pamatā ir saistīti ar Maksājumu pakalpojumu otrās direktīvas (PSD2) jaunajiem pakalpojumiem (konta informācijas pakalpojumu un maksājumu ierosināšanas pakalpojumu), kopfinansējuma pakalpojumiem un to tvērumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējumu un tā piemērošanas jautājumiem, kā arī virtuālajiem aktīviem un ICO izmantošanas iespējām.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sniedz divu atšķirīgu veidu atbalstu finanšu inovācijām – konsultācijas un "Inovāciju smilšukasti", kas ir inovatīvu pakalpojumu testēšanas vide. "Par dalību "Inovāciju smilškastē" ir bijusi pāris pretendentu interese, pašlaik gaidām pretendentu tālākos soļus," informē Ingus Valtiņš, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas Licencēšanas daļas vecākais juriskonsults.

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) minētās problēmas saistībā ar ABLV Bank Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau zināja, un lielākā daļa no šīm problēmām tika jau izskatītas un pārbaudītas, EP uzklausīšanas sanāksmē sacīja FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

«Šeit ir runa par pagātni, tā nospēlēja negatīvo lomu ABLV gadījumā,» viņš atzina.

Tajā pašā laikā viņš piebilda, ka banku riska apetīte ir jāsamēro ar iekšējās kontroles sistēmu pārvaldīt riskus, un regulatoram jānodrošina, ka bankas proaktīvi reaģē uz situāciju, mainot riska uzraudzības procesus.

«Uzraudzība ABLV Bank no regulatora puses bija ļoti stingra,» viņš sacīja. «Latvija joprojām saskaras ar naudas atmazgāšanas problēmām, bet FKTK ir pēdējos gados aktīvi strādājusi šajā jomā,» viņš piebilda. 2016.gadā komisija bankai piemēroja lielāko sodu vēsturē, kāds Latvijā uzlikts bankai, un tai tika par pienākumu likts samazināt savu atkarību no čaulas uzņēmumiem. Bankas ieguldījums iekšējo kontroles sistēmu uzlabojumā tika paredzēts 20 miljonu eiro apmērā, atgādināja P. Putniņš.

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Pēc pārcelšanās uz jaunām telpām 25.aprīlī durvis vēris SEB Inovāciju centrs. Sākotnēji tas atklāts jau 2018. gadā un atradās Vecrīgā, bet nu pārcēlies uz pieejamākām telpām Rīgā, K. Barona ielā. SEB Inovāciju centrs izveidots ar mērķi radīt ērtu vidi, kur iesaistīt uzņēmējus, sadarbības partnerus un ikvienu sabiedrības locekli dažādās inovāciju aktivitātēs.

SEB Inovāciju centri visās Baltijas valstīs rada vidi uzņēmumu uzplaukumam – vietu, kur uzņēmēji var saņemt atbalstu, mācīties, sadarboties un sasniegt savus mērķus. Šī vide atvieglo eksperimentēšanu sadarbībā ar fintech, akadēmisko sektoru un uzņēmumiem, lai veidotu jaunas, inovatīvas partnerības.

“SEB Inovāciju komandas mērķis ir veicināt izpratni par inovāciju vadību un uzņēmējdarbību, sniegt atbalstu šīm ekosistēmām un veidot jaunas sadarbības, iesaistoties kopradē. Jaunās telpas ir palīgs ceļā uz šo mērķu sasniegšanu. Tās palīdz veidot radošu vidi, kur atrast nākotnes biznesa modeļus sadarbībai ar citiem uzņēmumiem. Kopumā Inovāciju centrs tika radīts visiem – gan bankas klientiem un darbiniekiem, gan arī sadarbības partneriem,” skaidro SEB bankas Inovāciju vadītāja Ance Āboliņa.

Līdz ar to arvien lielāka atbildība gulstas gan uz bankām, gan tiek prasīta no klientiem, tā savu uzrunu iesāk ilgi gaidītais DB Uzņēmēju kluba īpašais viesis - Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Starptautiskajā un arī Latvijas epicentrā atrodas naudas atmazgāšanas novēršanas problēma, kuras paralēlā josla ir daudzo sankciju un prasību jūgs. Šaubu ēnā notiek atteikšanās no nerezidentu noguldījumiem.

Bez ekskluzīvas sasaistes

«Atrodamies lielu pārmaiņu priekšā. Tās skars gan bankas, gan uzņēmējus un iedzīvotājus. Daudzās jaunās prasības, kas saistītas ar mūsu sabiedroto valstu sankciju politiku, pat ir nozīmīgākas nekā iepriekš veiktā attīrīšanās no potenciāli augsta riska klientiem. Starp kontroli, riska izvērtēšanu un biznesa vajadzībām ir līdzsvara zudums. Latvijas apstākļos, pieļauju, tas nav veiksmīgākais modelis,» domā P.Putniņš. Viņš informē, ka starptautiski uzdotais tonis diktē absolūtu caurspīdīgumu, kas liedz bankas un klienta ekskluzīvu sasaisti. Turklāt banku sistēma zināmā mērā nu kļūst par kontroles un izmeklējošā mehānisma sastāvdaļu. Šķiet, tām «piespēlē» daļu it kā valstisku uzdevumu. Piemēram, jāziņo par klientu ķēdi, lai teorētiski viss būtu pārskatāmi. ES, ANO, ASV Finanšu ministrijas u.c. noteikto sankciju viļņu (kas automātiski pārskalo arī Latviju) ir tik daudz, ka rada apjukumu. Kopējais lauks kļūst nepārskatāms. Banku un arī valsts pusē visu savilkt kopā ir problemātiski. Bet sankcionēšanas vilkme jeb inerce turpināsies, un tas ir jāpieņem kā jauni apstākļi.

Enerģijas, mobilitātes, tīro tehnoloģiju un viedo pilsētu jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kuri darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta fonda "InnoEnergy" vadītāja Latvijā Liene Kuplā novērojusi, ka enerģija, mobilitāte, tīrās tehnoloģijas un viedās pilsētas šobrīd ir ļoti aktuāli temati un šajā jomā visveiksmīgāk sokas uzņēmumiem, kas darbojas biznesa risinājumu (B2B) sektorā.

Kā piemēru L. Kuplā min "Aerones", kas piedāvā vēja turbīnu tīrīšanas un labošanas tehnoloģijas starptautiskā mērogā. Ir arī vairāki citi mēģinājumi jaunuzņēmumu vidū attīstīt biznesa idejas tādās jomās kas, piemēram, saistītas ar vēja ģeneratoriem, gazifikācijas sistēmām, enerģijas ieguves no otrreiz pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.