Vakar, 4.augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa tikšanās laikā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektori Sandru Bērziņu pieņemts lēmums projektā Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā šogad kontrolēto zemsedzes dedzināšanas aktivitāti neveikt, informēja DAP pārstāve Rita Jakovļeva.

Lēmums pieņemts, ņemot vērā sabiedrības satraukumu un neizpratni attiecībā uz šo plānoto aktivitāti. Kontrolētās meža zemsedzes dedzināšanas pasākumu veikšana Gaujas nacionālajā parkā varētu tikt veikta pēc pamatīgāka sabiedrības izglītošanas darba un lielāka sabiedrības atbalsta iegūšanas šajā jautājumā.

Projekta Meža biotopu atjaunošana Gaujas nacionālajā parkā komanda turpināšot īstenot citas projektā paredzētās aktivitātes. Tāpat tiks turpināts darbs pie kontrolētās meža dedzināšanas jautājuma skaidrošanas dažādām mērķauditorijām - pašvaldību, mežsaimniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrībai, informē R. Jakovļeva.

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 16.marta plkst. 6:30 līdz 17.marta plkst. 6:30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 197 izsaukumus uz kūlas ugunsgrēkiem un piecus uz mežu ugunsgrēkiem. Kopumā šogad Latvijā reģistrēti jau 924 kūlas ugunsgrēki, informŗ VUGD pārstāve Viktorija Gribuste.

Kūlas ugunsgrēki dzēsti visā Latvijā. Visvairāk kūlas ugunsgrēku vakar reģistrēts Zemgalē - 46, tai seko Rīga un Rīgas reģions ar 45 un Latgale ar 44 kūlas ugunsgrēkiem, savukārt Vidzemē reģistrēti 28 un Kurzemē 24 kūlas ugunsgrēki.

Lielā kūlas ugunsgrēku skaita dēļ vakar veidojās situācija, ka vienas pilsētas, piemēram Daugavpils, visi ugunsdzēsēji bija iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā ārpus pilsētas, kas nozīmē, ka notiekot nelaimes gadījumam, kurā būtu nepieciešama ugunsdzēsēju glābēju palīdzība, to nāktos gaidīt ilgāk, jo uz notikuma vietu dotos ugunsdzēsēji no tālākām struktūrvienībām. Lai risinātu situāciju un varētu izbraukt uz ar kūlas dedzināšanu nesaistītiem izsaukumiem, Daugavpilī darbā tika iesaistīti arī ugunsdzēsēji no brīvajām maiņām.

Zolitūdes traģēdijas eksperimentā ugunsdzēsēji ir likvidējuši arī otro kontrolēto ugunsgrēku, kas tika mākslīgi radīts uz Zolitūdes lielveikala Maxima jumta nesabrukušās daļas.

Kā pastāstīja Valsts policijas preses pārstāvis Toms Sadovskis, līdz ar kontrolētā ugunsgrēka nodzēšanu abās jumta vietās dedzināšanas daļa eksperimentā ir beigusies.

Pēc mākslīgi radīto kontrolēto ugunsgrēku nodzēšanas notikuma vietā darbu turpinās eksperti, kuri paņems metāla un betona paraugus. Tiem tiks veikta analīze. Tāpat drīzumā Valsts policija attīrīs trešā nogruvuma vietu, lai meklētu vēl kādus pierādījumus.

Notikuma vietu policija plāno pamest jūnija vidū, žurnālistiem pēc dedzināšanas eksperimenta pastāstīja Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš atgādināja, ka 2011.gadā, būvējot lielveikalu, notika ugunsgrēks. Tā laikā uguns pārmetās uz jaunbūves jumta daļu, kura pagājušā gada nogalē iebruka. «Kontrolētā dedzināšana notika divās vietās, un pētīsim, kā ugunsgrēks ietekmējis nesošās konstrukcijas tādās vietās, kuras ir analoģiskas iebrukušajām vietām. Nenoliedzami, ka uguns ietekmē betona un metāla stiprību. Galvenais mērķis šim eksperimentam bija noteikt nestspēju visām konstrukcijām, kādas bija pirms ugunsgrēka un pēc ugunsgrēka,» norādīja Grišins.

Šogad Latvijā reģistrēti jau 2238 kūlas ugunsgrēki, kuru dzēšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) degvielā vien iztērējis ap 22 500 latu.

Kā atzina VUGD preses pārstāve Inga Vetere, kūla parasti deg nesakoptās vietās un lauku teritorijās, kur ceļi bieži ir teju neizbraucami, tādēļ, mēģinot piekļūt degošajai zālei, lai to varētu nodzēst, tiek bojāta arī dārgā ugunsdzēsēju tehnika. Tā šogad sabojātas sešas automašīnas. Dažas vēl ir servisā, tāpēc grūti nosaukt precīzu kopējo summu, kādu nāksies maksāt par mašīnu remontu, sacīja VUGD pārstāve.

Nolūkā laicīgi apkarot kūlas dedzināšanu, kā arī pieķert sausās zāles svilinātājus VUGD šogad veicis 56 reidus, kuros visvairāk devušies Zemgales reģiona brigādes ugunsdzēsēji Jelgavā un Tukumā. Par kūlas dedzināšanu VUGD amatpersonas noformējušas astoņus administratīvā pārkāpuma protokolus, pastāstīja Vetere.

Iestājoties pavasarim, aktualizējusies ikgadējā kūlas dedzināšanas problēma. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) vienas diennatks laikā saņēmis gandrīz deviņdesmit izsaukumus uz pērnā gada zāles dedzināšanas ugunsgrēkiem, un kopumā šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku notikuši Zemgalē.

Laika posmā no 10. aprīļa pulksten 6.30 līdz 11. aprīļa pulksten 6.30 VUGD kopumā saņēmis 129 izsaukumus. Kopumā tika dzēstas 110 ugunsnelaimes, no kurām 87 bija kūlas ugunsgrēki.

Šogad kopumā jau reģistrēti 659 kūlas ugunsgrēki. Visvairāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Zemgalē - 197, Rīgā un Rīgas reģionā - 176, Latgalē - 120 un Kurzemē – 97, savukārt vismazāk kūlas ugunsgrēku šogad reģistrēti Vidzemē - 70.

Aizvadītajā diennaktī kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas, piemēram Salacgrīvas novada Lielupes pagastā otrdienas pēcpusdienā dega pērnā gada zāle un pirts ar atklātu liesmu 25 m2 platībā. Tāpat degusi kūla 3 ha platībā un jaunaudze 1,5 ha platībā. Saimniecības ēkas un tajās esošais siens degušas arī Limbažu novada Pāles pagastā. Savukārt Daugavpilī, Nīderkūnu ielā otrdienas vakarā degušas dārza mājiņas 30 m2 platībā un kūla 7,5 ha platībā.

«Pastāv uzskats, ka iztērētā nauda pa dažādiem kanāliem atgriezīsies maciņā. Latviešiem, kā jau praktiskai tautai, arī šāds Mēness cikla pielietojums ir pa prātam, tāpēc astrologi piedāvā vislabākos datumus un laikus šai nodarbei,» informējot par portāla Astrologi.lv iniciatīvu, stāsta sertificēts astrologs un numerologs Kristaps Baņķis.

«Čeki glabā informāciju par naudas plūsmu un izdevumiem. Veicot noteikta veida uguns rituālu piemērotā Mēness kalendāra dienā, iztērētā nauda varētu atgriezties pie īpašnieka,» skaidro astrologs.

Ar čekiem saprot visa veida naudas izdevumu plūsmu apliecinošus dokumentus, tajā skaitā izrakstus no bankas, bankomāta izdrukas, rēķinu kopijas u.c. Faktiski, čeku dedzināšanas rituāls ir kā cilvēka dialogs pašam ar sevi un finanšu enerģiju.

«Daudzi katru čeku iemet ugunī atsevišķi, papētot un apdomājot tā lietderību, kas un kādēļ pirkts. Šāds process palīdz arī tīri racionāli apzināt savus tēriņus un no tā arī izdarīt zināmus secinājumus,» novērojis K. Baņķis.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā izcēlušies 195 pērnās zāles ugunsgrēki, kas ir šogad lielākais kūlas dedzināšanas rekords šogad.

Savukārt nedēļas nogalē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma 191 izsaukumu uz kūlas ugunsgrēku, liecina VUGD informācija.

Lielākie kūlas ugunsgrēki brīvdienās dzēsti:

Parādu nomocītās Grieķijas parlaments, neskatoties uz valstī notikušajiem vardarbīgajiem protestiem, atbalstījis 13,5 miljardus eiro vērtu taupības pasākumu kopumu, kuru ietvaros paredzēts nodokļu kāpums un pensiju samazināšana, ieviešanu.

Otrdien Grieķijā sākās vispārējs arodbiedrību streiks, kurš trešdien pārauga vardarbībā. Atēnās demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem, bet likumsargi atbildēja ar asaru gāzi, trokšņa granātām un ūdensmetējiem. Demonstrācijās pret jaunajiem taupības pasākumiem kopumā Grieķijā piedalījās ap 80 tūkstošiem cilvēku un valsts arodbiedrības pasākumu bija nodēvējušas par «visu streiku māti».

Papildus taupības pasākumus atbalstījuši 153 no 300 Grieķijas parlamenta deputātiem, un tas bija nepieciešams, lai Grieķija saņemtu turpmākus starptautiskā aizdevuma maksājumus 31,5 miljardu eiro apmērā, bez kuriem valstij drīzumā varētu beigties nauda.

Grieķijas iedzīvotājus patlaban piemeklējis ārkārtīgi smags laika posms, vizītē parādu krīzes nomocītajā valstī atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa apstiprināja, ka Berlīne vēlas, lai Atēnas saglabātu savu vietu eirozonā, tomēr neizpauda, kad Grieķija varētu saņemt nākamo aizdevuma kārtu.

«Es uz šejieni nenācu kā skolotāja, lai piešķitu atzīmes. Es nācu kā partneris, kā draugs,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele arī atzina, ka Grieķija pēdējā laikā īstenojusi daudzas svarīgas reformas un norādīja, ka kopīgi noieta jau liela daļa ceļa.

Savukārt Grieķijas premjers Antonis Samars, ar Vācijas kancleri kopīgas preses konferences laikā, uzsvēra, ka grieķi ir noasiņojuši, tomēr ir pilni apņēmības palikt eirozonā. «Viņi nelūdz vairāk naudas vai atbalsta. Viņi vēlas tikt ātrāk uz kājām un izkļūt no recesijas,» sacīja A. Samars.

Vācijas kancleres vizītes laikā turpinājās protesta demonstrācijas Atēnās. Demonstrācijas pārauga vardarbībā un sadursmēs ar drošības spēkiem. Neskatoties uz demonstrāciju aizliegumu A. Merkeles vizītes laikā, pie Grieķijas parlamenta sapulcējās desmitiem tūkstošu neapmierinātu grieķu, kas pauda uzskatu, ka Vācijas līdere viņu valstij uzspiedusi smago tēriņu samazināšanas programmu.

Grieķijas bezdarba līmenis šā gada jūlijā sasniedza jaunu rekordu – 25,1%, savukārt bezdarba līmenis jaunu cilvēki vidū bija 54,2%, liecina jaunākie oficiālie dati.

Jūlijā Grieķijā bez darba bija 1,26 miljoni cilvēku, un aprēķināts, ka pēdējā gada laikā ik dienas darbu zaudēja aptuveni tūkstotis grieķu, citējot Grieķijas Statistikas institūcijas datus, vēsta BBC. Salīdzinājumam, 2008. gada jūlijā Grieķijā bija reģistrēti 364 tūkstoši bezdarbnieku.

Paredzams, ka ieviešot taupības pasākumus un turpinoties krīzei, bezdarba līmenis nākamajos gados pieaugs.

2010. gada aprīlī, kad Grieķija saņēma pirmo aizdevumu un tika uzsāka taupības pasākumu ieviešana, bezdarba līmenis Grieķijā bija vien 11,8% apmērā, norāda BBC. Jau rakstīts, ka taupības režīms Grieķijā pasliktinājis šīs valsts ekonomisko situāciju – tā atzinis Starptautiskais Finanšu institūts (IIF), kas apvieno pasaules bankas un apdrošinātājus. Tāpat jau rakstīts, ka Starptautiskais Valūtas fonds, izvērtējot pašreizējo situāciju Īrijā, atklājis, ka ir kļūdījies par izmaksu cirpšanas un nodokļu paaugstināšanas politiku – negatīvā taupības pasākumu ietekme uz ekonomiku bijusi daudz lielāka, nekā fonds tika rēķinājis iepriekš.

Atēnas ir pielikušas «pārcilvēciskas» pūles, lai varētu izpildīt eirozonas prasības pēc taupības pasākumu ieviešanas, un tāpēc Eiropai ir jārīkojas atbildīgi, sacījis Grieķijas sabiedriskās kārtības ministrs.

Tas noticis pēc tam, kad tika atcelta paredzētā eirozonas finanšu ministru (Eirogrupas) tikšanās Briselē, kuras laikā bija plānots pārrunāt ar Grieķijas aizdevumu saistītus jautājumus. Eirogrupas vadītājs Žans Klods Junkers norādīja, ka Grieķija nav spējusi pārliecinoši demonstrēt savu apņemšanos īstenot taupības pasākumus.

«Es joprojām neesmu saņēmis nepieciešamās politiskās garantijas no Grieķijas līderiem par programmas īstenošanu,» sacīja Eirogrupas vadītājs. Tāpat Grieķijai vēl jāatrisina atsevišķi «tehniski» jautājumi, kas ir saistīti ar budžeta tēriņu samazināšanu.

Eirozona bez federalizācijas rada politiskas dilemmas, kas neiet kopā ar Eiropas demokrātiskumu

Grieķijas maksātspējas krīzē aizdevēji nedomā par pašu parādnieci, bet par savām pretrunīgajām interesēm, saka ASV ekonomists Teksasas universitātes Ostinā profesors Džeimss Gelbreits.

Kā jūs komentējat šo situāciju, kurā mēs Eiropā esam iekūlušies, kad grieķi saka – mēs gribam palikt eirozonā, bet mēs nepildīsim visādus tur noteikumus.

Grieķiem ir ļoti skaidra sapratne par to, kas ir nogājis greizi ar taupības politikas memoranda izpildi. Ir skaidrs, ka Grieķijā šī politika piecos gados ir caurkritusi. Tā ir iznīcinājusi trīs valdības – Papandreu, Papademosa un Samara. Un šī gada janvārī notikušās vēlēšanas radīja valdību ar visai skaidru ideju, kā Grieķijā ir jāmainās pašām pamata lietām. Tas viss tika bloķēts tādu iemeslu dēļ, kam nav nekāda sakara ar Grieķiju. Grieķu gadījumā tam nav nekāda specifiska attaisnojuma.

Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.

Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu.

Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka «grieķi ir rakstījušu vēsturi».

Līdz šim valdījusī centriski labējā partija Jaunā demokrātija ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. Jaunā demokrātija saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.

Neonacistu partija Zelta rītausma ar 6,28% balsu un 17 mandātiem ierindojusies trešajā vietā.

Grieķijas galvaspilsētā Atēnās izcēlušās sadursmes starp policiju un protestētājiem, kuri ir neapmierināti ar valsts taupības pasākumiem.

Demonstranti policiju apmētāja ar Molotova kokteiļiem un akmeņiem, bet policija atbildēja ar asaru gāzi.

Kopumā Atēnu ielās piektdien izgāja ap 13 tūkstošiem cilvēku. Paredzēts, ka vēlāk protestam pievienosies vairāk grieķu.

Db.lv jau vēstīja, ka Atēnās notiek kārtējais ģenerālstreiks. Grieķi ir neapmierināti ar jaunajiem taupības pasākumiem, kurus valsts pieņēmusi, lai saņemtu starptautisko aizdevumu.

Grieķijai līdz nākošajai trešdienai jāatrod veids, kā ietaupīt vēl papildus 325 miljonus eiro, valsts parlamentam jāapstiprina ceturtdien panāktā vienošanās par paredzētajiem tēriņu samazinājumiem, kā arī jāsniedz politiskās garantijas, ka valsts turpinās reformu īstenošanu.

Šā gada 20. jūlijā par astoņu automašīnu ļaunprātīgu dedzināšanu Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki aizturējuši vairākkārt tiesātu 30 gadus vecu vīrieti. Uzsākti vairāki kriminālprocesi par svešas mantas tīšu iznīcināšanu un bojāšanu.

Pagājušajā sestdienā neilgi pirms pusnakts policijā tika saņemta informāciju par to, ka Rīgā, Dārza ielā deg divas kravas automašīnas. Policisti izbrauca uz notikuma vietu, kur jau uz vietas strādāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki. Pēc ugunsgrēka likvidācijas tika saņemta informācija par turpat netālu vēl divām degošām vieglajām automašīnām. Saprotot, ka notiek ļaunprātīga dedzināšana, policijas darbinieki, piesaistot kinologus, uzsāka vainīgās personas meklēšanu.

Veicot meklēšanas pasākumus, kinologi uzgāja pēdas iespējamam vainīgajam un ap pulksten 4:00 Dzirciema ielā pie kādas tirdzniecības vietas vīrieti aizturēja. Tobrīd vīrietis bija aizdedzinājis arī trīs atkritumu urnas.

Valsts policija ir izvirzījusi daudz versiju par kompānijas BalticTaxi taksometru dedzināšanu, taču šobrīd ir pāragri runāt, ka Rīgā būtu sākušies «taksometru kari», atzina Rīgas reģiona Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Par visiem pagājušajā nedēļā notikušajiem taksometru dedzināšanas gadījumiem ir sākti kriminālprocesi un izvirzītas ļoti daudzas versijas, teica Sozinovs. Lai arī automašīnu dedzināšanas ir notikušas, tomēr šobrīd ir pāragri izdarīt kādus secinājumus, viņš uzsvēra, gan atzīstot, ka sliecas domāt, ka konkrētie gadījumi ir ļaunprātīgas dedzināšanas.

Nesaskaņas starp taksometru vadītājiem ar policijas iejaukšanos bijušas arī iepriekšējos gados. Vēl pērn policija aizturēja vairākus cilvēkus, kas Vecrīgā meta paštaisītas ierīces zem taksometru riteņiem, dūra riepas un skrāpēja automašīnas, lai šādi paustu neapmierinātību saistībā ar stāvvietu dalīšanu, «nerakstītajiem likumiem» un tamlīdzīgi. Policija toreiz nekonstatēja, ka tas būtu darīts pašu taksometru kompāniju vārdā, taču kopš tā laika policijai nav bijusi informācija, ka taksistu starpā valdītu nesaskaņas.

Grieķija apstiprinājusi jaunus taupības pasākumus, kuru ietvaros samazināta minimālā alga un pensijas. Tādējādi Atēnas sākušas ieviest nepieciešamos pasākumus, kurus pieprasījuši starptautiskie aizdevēji, vēsta Reuters.

Valdošās koalīcijas atbalstītais likumprojekts paredz Grieķijas budžeta izdevumus samazināt par 3,2 miljardiem eiro. Taupības pasākumu ietvaros, 750 eiro minimālā alga valstī tiks samazināta par 22%, bet strādājošajiem, kas vēl nav sasnieguši 25 gadus – algas tiks samazinātas par 32 procentiem.

Atsevišķās nozarēs tiks veiktas algu iesaldēšanas līdz pat brīdim, kad bezdarba līmenis valstī samazināsies no 21 procenta līdz 10 procentiem, bet Grieķijas tēriņi pensijām tiks samazināti par 386 miljoniem.

Protestējot pret taupības pasākumiem, otrdien Atēnās pulcējās policisti un ugunsdzēsēji. Protestu laikā tika sadedzināts nacistiskās Vācijas karogs, tādējādi simbolizējot naidīga noskaņojuma pieaugumu pret Berlīni, skaidro aģentūra.

Ja skatāmies uz aizdevēju prasībām, tās ir kaitīgas tādā ziņā, ka veicina valstī sliktus ieradumus

To intervijā DB saka ekonomikas zinātņu doktore, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte.

Pēdējā laikā izskan apgalvojumi, ka «Latvijas zāles Grieķijai neder». Vai varam uzskatīt, ka šīs «zāles» ir derējušas mums?

Īstermiņā bija rezultāti, kurus valdība varēja likt priekšā kā panākumus, ko devusi taupības politika. Piemēram, ka finanšu tirgos mūs pieņem ar zemu procentu likmi. Bet arī Grieķiju pieņēma finanšu tirgos tūlīt pēc atlabšanas pirmajiem pasākumiem, turklāt bez jebkādas pārmērīgās taupības. Tomēr ilgtermiņā zaudējumi no Latvijā īstenotās politikas ir ļoti lieli. Galu galā mēs jau neatmaksājam uzreiz savus parādus. Mēs tos pārfinansējam. Pirmreizējā aizņemšanās procedūrā bija šie ļoti stingrie nosacījumi, kuri, iespējams, nebūtu finanšu tirgus aizņemšanās gadījumā, turklāt procentu likmes tomēr summējas. Labi, SVF aizdevuma likme bija zemāka. Bet pārfinansēšanas likme vēl nāk klāt. Šis process kopumā ir daudz garāks nekā taupības pasākumi. Savukārt taupības pasākumi ar savu pēkšņumu izdzina cilvēkus no valsts. Šī Latvijas politika bija pilnīgi pretēja tam, ko krīzes apkarošanā un seku mīkstināšanā īstenoja citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kurās rūpējās, kā saglabāt algas un nodarbinātību. Īstermiņā tam bija rezultāts, bet ilgtermiņā nav. Te meklējams iemesls tam, ka ārvalstnieki slavē mūsu politiku, bet neviens pārņemt necenšas. Grieķijā būs tas pats. Jau tagad tur prognozē IKP kritumu pieauguma vietā.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir ieradusies Atēnās pirmajā vizītē Grieķijas galvaspilsētā kopš eiro parādu krīzes sākuma pirms trim gadiem, ziņo euronews.com. Līdz ar viešņas ierašanos Atēnās sākušies apjomīgi protesti, savukārt daži protestētāji savu neapmierinātību pret Vācijas līderi pauduši, izmantojot nacistu atribūtiku, kā arī dedzinot karogu, uz kura attēlota svastika.

Papildināta ar 3. un 4. rindkopu.

Merkeli sagaidījis Grieķijas premjerministrs Antonis Samaras, kura valdība virza vēl vienu izdevumu samazināšanas raundu aptuveni 13 miljardu eiro apmērā ar mērķi iegūt nākamo atbalsta finansējuma daļu.

Pēc gadiem ilgas recesijas valstī valda dusmas un naidīgums pret taupības pasākumiem, pie kuriem daudzi vaino starptautiskos kreditorus, jo īpaši Vācijas valdību. Atēnās sākušās sadursmes starp policistiem un protestētājiem, tādēļ kārtības sargiem bija jāpielieto asaru gāze. Saskaņā ar neoficiālām aplēsēm protestos piedalījušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku.

Ja Grieķijas politiskie spēki nespēs vienoties par jauniem taupības pasākumiem, valsts var iegrimt haosā, brīdinājis Grieķijas premjers Antonis Samars.

«Patlaban problēma nav saistīta ar noteiktiem taupības pasākumiem. Tieši otrādi – kas notiks, ja vienošanās netiks panākta un valsts iegrims haosā. No šādiem riskiem ir jāizvairās, un tā ir visu lēmumu pieņēmēju atbildība,» teikts Grieķijas premjera izplatītajā paziņojumā.

Grieķijas partijas par jauniem taupības pasākumiem 11 miljardu eiro apmērā, kas nepieciešami, lai valsts saņemtu turpmāku starptautisko palīdzību, cenšas vienoties jau vairākas nedēļas. Pret tiem iebilst Grieķijas Demokrātiski kreisā partija, kuras līderi uzsver, ka tos nekādā gadījumā neatbalstīs. Tas raisījis bažas par Grieķijas valdošās koalīcijas dzīvotspēju.

Gaisa satiksmes kontrolieri Grieķijā trešdien uz četrām stundām pārtrauc darbu, tādējādi protestējot pret valdības taupības pasākumiem.

Darba apturēšana no plkst.14 līdz plkst.18 skars lidostas visā valstī un nozīmēs, ka no un uz Grieķiju netiks veikti lidojumi, norāda gaisa satiksmes kontrolieru pārstāvis.

Šis streiks skars arī Grieķijas vissvarīgāko lidostu Atēnās, kurā šajā laika periodā tiks atcelti visi lidojumi.

Gaisa satiksmes kontrolieru streiks tiek rīkots laikā, kad Atēnās starptautiskie kreditori veic pārrunas ar Grieķijas amatpersonām par valsts jauno glābšanas programmu.

Trešdien notiekošajās pārrunās galvenais uzsvars tiek likts uz plānoto valsts uzņēmumu privatizēšanu.

Atēnas cer iegūt aptuveni 50 miljardus eiro, pārdodot valstij piederošus uzņēmumus un nekustamos īpašumus.

Gadījumā, ja Grieķijas parlaments neatbalstīs jaunus taupības pasākumus, Atēnām nāksies pamest eirozonu, pavēstījis parādu nomocītās valsts premjers Antonis Samars. Tikmēr valsts gatavojas vairāku dienu ilgam apjomīgam arodbiedrību organizētam vispārējam streikam.

Paredzēts, ka pirmdien parlamentā tiks iesniegts jauno taupības pasākumu likumprojekts. Par papildus taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu, valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Pret jauniem taupības pasākumiem iebilst Grieķijas arodbiedrības, kas otrdien iecerējušas organizēt divu dienu ilgu sabiedriskā un valsts sektora darbinieku streiku. Streikam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji un uzņēmēji.

Tikmēr Grieķijas valdība sola, ka jaunie taupības pasākumi būs pēdējie izdevumu samazinājumi, kurus parādu krīzes nomocītā valsts piedzīvos. Tomēr arodbiedrības uzskata, ka izdevumu samazināšana tikai pasliktinās situāciju Grieķijā.

Parādu krīzes nomocītajā Grieķijā sācies kārtējais 48 stundu ģenerālstreiks. Tajā piedalās gan sabiedriskā, gan privātā sektora darbinieki, lai iebilstu pret jauniem taupības pasākumiem.

Prognozējams, ka Grieķijas galvaspilsētā Atēnās notiks vairāki demonstrantu gājieni, kas nereti pāraug sadursmēs ar likumsargiem. Ģenerālstreiku organizē Grieķijas arodbiedrības, un tam iecerējuši pievienoties žurnālisti, ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji, gaisa satiksmes kontrolieri, slimnīcu darbinieki un uzņēmēji, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas parlamentā nonācis likumprojekts par jaunajiem taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Grieķija saņemtu starptautisko aizdevumu. Balsojums par taupības pasākumiem valsts parlamentā balsojums paredzēts trešdien.

Reaģējot uz jaunām bažām saistībā ar situāciju Grieķijā, otrdien samazinājās eiro cena pret dolāru, sasniedzot divu mēnešu zemāko pozīciju. Eiropas vienotās valūtas vērtība otrdienas rītā samazinājās līdz 1,279 dolāriem par vienu eiro.

Vācijas galvaspilsētas Berlīnes parlamenta deputātu grupa aprīlī plāno ierasties Grieķijā, lai iepazītos ar šīs valsts pieredzi izdevumu samazināšanā, cerībā, ka tas palīdzēs tikt galā ar milzīgajiem parādu kalniem Vācijas galvaspilsētā, raksta Der Speigel.

Lai gan Vācijas valdība ievēro fiskāli atbildīgu un taupīgu politiku, galvaspilsēta Berlīne sakrājusi vienus no lielākajiem parādu kalniem visā valstī. Kopš Berlīnes mūra krišanas, Vācijas galvaspilsētas parāds ir sasniedzis 63 miljardus eiro.

Pēdējos gados Berlīne saņēmusi Vācijas federālo zemju palīdzību kopumā 4,4 miljardu eiro apmērā un tai izdevies samazināt budžeta deficītu. Līdz 2016. gadam Berlīne cer panākt sabalansētu budžetu un, lai to sasniegtu vēlas izpētīt Grieķijas pieredzi.

Pieredzes apmaiņas braucienā Berlīnes deputāti Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pavadīs četras dienas, kuru laikā iepazīsies ar pilsētas un reģiona finanšu jautājumiem.