Svētdien notikušajās Grieķijas parlamenta pirmstermiņa vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi kreiso ekstrēmistu partija SYRIZA, kas saņēmusi 36,34% vēlētāju atbalstu, liecina dati, kas iegūti pēc 99,8% balsu apkopšanas.
Atbilstoši pašreizējiem rezultātiem SYRIZA iegūs 149 no 300 parlamenta mandātiem, un tai absolūtā vairākuma nodrošināšanai pietrūks vien divu mandātu.
Partijas līderis Aleksis Ciprs, kurš vēlas ar starptautiskajiem aizdevējiem sākt jaunas sarunas par Grieķijas parāda atmaksu, sacīja, ka «grieķi ir rakstījušu vēsturi».
Līdz šim valdījusī centriski labējā partija Jaunā demokrātija ierindojusies otrajā vietā, krietni atpaliekot no uzvarētājiem. Jaunā demokrātija saņēmusi 27,81% balsu un parlamentā tikusi pie 76 mandātiem.
Neonacistu partija Zelta rītausma ar 6,28% balsu un 17 mandātiem ierindojusies trešajā vietā.
Nesen izveidotā centristu partija To Potami (Upe) palikusi ceturtajā vietā ar 6,05% balsu un 17 mandātiem.
Tai seko kompartija ar 5,47% un 15 mandātiem, labējā taupības pretinieku partija Neatkarīgie grieķi ar 4,75% un 13 mandātiem, līdzšinējās koalīcijas partneri sociālistu partija PASOK ar 4,68% un 13 mandātiem.
Bijušā premjerministra un PASOK līdera Georga Papandreu izveidotā Demokrātisko sociālistu kustība saņēmusi vien 2,46% balsu un parlamentā nav iekļuvusi.
Lai iekļūtu likumdevēju sapulcē, partijai ir jāsaņem vismaz 3% balsu.
Ciprs pirmdien tiksies ar Neatkarīgo grieķu līderi Panu Kammenu, kā arī To Potami un kompartijas pārstāvjiem.
Tikšanās tiek traktētas kā centieni saņemt atbalstu no šo politisko spēku puses, pat ja vienošanos par koalīciju neizdosies panākt.
Neatkarīgie grieķi iestājas pret nelegālo imigrāciju, un tai ar SYRIZA ir domstarpības daudzos sociālās politikas jautājumos, tomēr abas partijas iebilst pret Grieķijas ekonomikas starptautiskās glābšanas programmas nosacījumiem.
40 gadus vecais Ciprs, kurš solījis paturēt Grieķiju eirozonā, jau sācis izteikties mērenākos toņos, solot sarunu ceļā panākt vienošanos ar «troiku» - Eiropas Savienību, Eiropas Centrālo banku un Starptautisko Valūtas fondu.
Vācijā federālās bankas prezidents Jenss Veidemanns pauda cerību, ka «jaunā Grieķijas valdība nedos solījumus, kurus tā nevar izpildīt un valsts nevar atļauties».
Sagaidāms, ka vēlēšanu rezultāts būs viens no galvenajiem tematiem pirmdien eirozonas finanšu ministru sanāksmē.
Grieķijai «ir jārespektē monetārās savienības noteikumi», sacīja Beļģijas finanšu ministrs Johans van Overtvelds, atzīstot arī, ka ir arī telpa elastīgumam, kaut arī nelielam.
Uzrunājot gavilējošos atbalstītājus Atēnās, Ciprs sacīja, ka grieķu vēlētāji SYRIZA devuši «skaidru, spēcīgu mandātu».
«Jūs esat piemērs vēsturei, kas mainās. Jūsu mandāts nešaubīgi atceļ taupības un posta ekonomikas glābšanas programmas.»
Viņš gan arī solīja sarunas, lai panāktu godīgu un abpusēji izdevīgu finansiālo atrisinājumu.