Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Vācijas kanclere Angela Merkele ir ieradusies Atēnās pirmajā vizītē Grieķijas galvaspilsētā kopš eiro parādu krīzes sākuma pirms trim gadiem, ziņo euronews.com. Līdz ar viešņas ierašanos Atēnās sākušies apjomīgi protesti, savukārt daži protestētāji savu neapmierinātību pret Vācijas līderi pauduši, izmantojot nacistu atribūtiku, kā arī dedzinot karogu, uz kura attēlota svastika.

Papildināta ar 3. un 4. rindkopu.

Merkeli sagaidījis Grieķijas premjerministrs Antonis Samaras, kura valdība virza vēl vienu izdevumu samazināšanas raundu aptuveni 13 miljardu eiro apmērā ar mērķi iegūt nākamo atbalsta finansējuma daļu.

Pēc gadiem ilgas recesijas valstī valda dusmas un naidīgums pret taupības pasākumiem, pie kuriem daudzi vaino starptautiskos kreditorus, jo īpaši Vācijas valdību. Atēnās sākušās sadursmes starp policistiem un protestētājiem, tādēļ kārtības sargiem bija jāpielieto asaru gāze. Saskaņā ar neoficiālām aplēsēm protestos piedalījušies vismaz 40 tūkstoši cilvēku.

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Krievija ir satraukta par pieaugošo Ukrainas gāzes parādu, bet cer uz pastāvošā līguma visu punktu izpildi, trešdien sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

«Pieaugošais parāds par gāzes piegādēm mums izraisa satraukumu. Uzņēmums Gazprom jau ir paziņojis, ka parāds pieaug, pieaug visai strauji,» radiostacijai Kommersant FM sacīja amatpersona. «Mēs ceram, ka Ukrainas partneri izpildīs visus pastāvošā līguma punktus.»

Kas attiecas uz finanšu palīdzības turpināšanu, D. Peskovs atgādināja prezidenta vārdus, kurš teicis, ka Krievija negrasās neko pārskatīt, jo palīdzība tiek sniegta Ukrainas tautai, kas nonākusi grūtā situācijā.

«Bet, protams, ir vajadzīgs zināms laiks, kamēr jaunais valdības vadītājs izskaidros Maskavai, cik lielā mērā tiek saglabāts tas kurss, par kuru tika paziņots agrāk,» sacīja D. Peskovs.

«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.

Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.

«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.

Brazīlijas lielāko pilsētu ielās izgājuši vismaz 200 tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret sabiedriskā transporta cenu pieaugumu un 2014. gada Pasaules futbola čempionāta izmaksām.

Lielākās demonstrācijas, kas izvērtās sadursmēs ar likumsargiem, notikušas Riodežaneiro un Sanpaulu. Protesti Brazīlijā bijuši lielākie pēdējo divdesmit gadu laikā.

Nemierus izraisījis sabiedriskā transporta cenu kāpums Sanpaulu pilsētā no trīs Brazīlijas reāliem (aptuveni 1,4 ASV dolāri) līdz 3,2 reāliem. Brazīlijas varasiestādes uzsver, ka šis kāpums ir zemāks nekā inflācijas līmenis valstī (aptuveni 15,5%). Iedzīvotāji ir neapmierināti arī ar plāniem 2014. gadā sarīkot Pasaules futbola čempionātu un 2016. gadā vasaras Olimpiskās spēles, apgalvojot, ka milzīgos abu pasākumu tēriņus jānovirza veselības aprūpei un izglītībai, vēsta BBC.

Honkongā desmitiem tūkstoši protestēju pret likumprojektu par aizdomās turētu personu izdošanu Ķīnai trešdien paralizējuši pilsētas centru, bloķējot galvenās ielas un parlamentu, bet vēlāk izcēlušās policijas un demonstrantu sadursmes.

Melnā tērpušies demonstranti, no kuriem vairums ir jaunieši un studenti, plkst.8 pēc vietējā laika bloķējuši ielas ap parlamentu.

Vairāk nekā 1000 uzņēmumu sociālajos medijos paziņojuši, ka trešdien nestrādās, lai ļautu saviem darbiniekiem protestēt darba dienā.

Honkongas arodbiedrību konfederācija paziņoja, ka mudina savus biedrus ņemt slimības atvaļinājumu, bet sociālie darbinieki un skolotāju arodbiedrība plāno streikot.

Autobusu kompānija savukārt paziņoja, ka autobusi šodien pārvietosies lēnām, lai paustu atbalstu protestētājiem.

Honkongas Likumdošanas padomes prezidents paziņoja, ka trešdienas rītā paredzētā sēde likumprojekta izskatīšanai otrajā lasījumā pārcelta uz vēlāku datumu, taču sīkāku informāciju neatklāja.

Honkongā aktīvisti, kas protestē pret Ķīnas komunistu valdības centieniem mazināt demokrātiju šajā autonomajā teritorijā, pirmdien izraisījuši satiksmes haosu, un ir traucēta metro vilcienu kustība, bloķēti vairāki autoceļi, kā arī atcelti vairāk nekā 200 reisu Honkongas lidostā.

Protestu organizēti aicinājuši Honkongas iedzīvotājus pirmdien piedalīties vispārējā streikā. Savukārt Honkongas valdība vadītāja Kerija Lama brīdinājusi, ka protestētāju rīcībā apdraud principu «viena valsts, divas sistēmas», kas tiek attiecināts uz Honkongu.

Pilsētas centra metro stacijās protestētāji bloķēja vilcienu durvis, neļaujot tās aizvērt. Līdz ar to tika būtiski kavēta metro vilcienu kustība.

Aktīvisti arī izraisīja autosatiksmes sastrēgumus, bloķējot vairākus noslogotus autoceļus.

Honkongas lidostā pirmdien atcelti vairāk nekā 200 reisu. Lielākoties tie ir Honkongas aviokompāniju «Cathay Pacific» un «Hong Kong Airlines» reisi.

«Cathay Pacific» stjuartu arodbiedrība paziņojusi, ka rīko streiku, protestējot pret brutālo demokrātijas atbalstītāju apspiešanu Honkongā.

Ukrainas Ministru kabinets trešdien izdarījis labojumus «Noteikumos par īpašo līdzekļu pielietošanu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai», atļaujot Iekšlietu ministrijas specvienībām pielietot ūdens lielgabalus arī tādos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra ir nokritusies zem nulles.

Citā valdības rīkojumā uzskaitīti speciālie līdzekļi, kurus drīkst izmantot miliči. Sarakstā cita starpā iekļautas arī rokas dūmu granātas.

Līdzšinējam gāzes un apdullinošo granātu sarakstam pievienota munīcija ar šādiem nosaukumiem - Dreif-2, Zarja-2, Fakel-S un Plamja-M.

Grozījumi pieņemti laikā, kad Kijevas centrā turpinās protestētāju un likumsargu sadursmes.

Milicijas specvienība Berkut Kijevas centrā, Gruševska ielā, kur notikušas visasākās sadursmes, jau trešdien pret protestētājiem pielietojusi ūdens lielgabalu. Tur arī ieradies pirmais bruņutransportieris.

Grieķijas iedzīvotājus patlaban piemeklējis ārkārtīgi smags laika posms, vizītē parādu krīzes nomocītajā valstī atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa apstiprināja, ka Berlīne vēlas, lai Atēnas saglabātu savu vietu eirozonā, tomēr neizpauda, kad Grieķija varētu saņemt nākamo aizdevuma kārtu.

«Es uz šejieni nenācu kā skolotāja, lai piešķitu atzīmes. Es nācu kā partneris, kā draugs,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele arī atzina, ka Grieķija pēdējā laikā īstenojusi daudzas svarīgas reformas un norādīja, ka kopīgi noieta jau liela daļa ceļa.

Savukārt Grieķijas premjers Antonis Samars, ar Vācijas kancleri kopīgas preses konferences laikā, uzsvēra, ka grieķi ir noasiņojuši, tomēr ir pilni apņēmības palikt eirozonā. «Viņi nelūdz vairāk naudas vai atbalsta. Viņi vēlas tikt ātrāk uz kājām un izkļūt no recesijas,» sacīja A. Samars.

Vācijas kancleres vizītes laikā turpinājās protesta demonstrācijas Atēnās. Demonstrācijas pārauga vardarbībā un sadursmēs ar drošības spēkiem. Neskatoties uz demonstrāciju aizliegumu A. Merkeles vizītes laikā, pie Grieķijas parlamenta sapulcējās desmitiem tūkstošu neapmierinātu grieķu, kas pauda uzskatu, ka Vācijas līdere viņu valstij uzspiedusi smago tēriņu samazināšanas programmu.

Šodien, 17. februārī, spēkā stāsies amnestija pret aktīvistiem, kas piedalījās pret Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču un viņa valdību vērstiem protestiem, ziņo BBC.

Apsūdzības tiks atceltas, atbildot uz protestētāju lēmumu atkāpties no barikādēm, kas tika uzceltas ap valdības ēkām. Svētdien protestētāji pameta Kijevas domes ēku, kas bija viena no būtiskākajām Maidan kustības aktīvistu ieņemtajām ēkām.

Pametot «okupētās» celtnes, protestētāji ir izpildījuši iepriekš apstiprinātajā likumā noteiktās prasības aizturēto amnestijai. Dažas no pamestajām ēkām tika ieņemtas vairāk nekā pirms diviem mēnešiem. Daļēji barikādes esot nojauktas arī Kijevas centrā.

Daļa protestētāju tikmēr pauž viedokli, ka notiekošais ir viens no mēģinājumiem apspiest revolūciju.

Jau ziņots, ka aizvadītās nedēļas piektdienā no ieslodzījuma tika atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka. Kopumā tika aizturēti 234 cilvēki.

Grieķijas ģenerālstreiks trešdien pāraudzis nekārtībās, vairojot investoru bažas, ka vardarbīgi protesti parādu krīzes nomocītajās Eiropas Dienvidu valstīs liecina par reģiona nespēju savaldīt finanšu krīzi, vēsta AP.

Demonstranti Grieķijā iesaistījās sadursmēs ar policiju, kārtībsargus apmētājot ar degbumbām un akmeņiem. Policija, savukārt, protestētājus centās savaldīt, izmantojot asaru gāzi. Iepriekš vēstīts, ka Grieķijā trešdien sākās ģenerālstreiks, kura ietvaros darbu pārtrauca skolas, slimnīcas, valdības aģentūras un nekursēja sabiedriskais transports.

Streiku organizēja Grieķijas arodbiedrības. Valsts galvaspilsētā Atēnās protesta akcijās piedalījās 60 tūkstoši cilvēku, kas devās gājienā uz parlamenta ēku. Protestētāji skandēja saukļus «ES, SVF ārā no Grieķijas» un «Grieķija nepakļausies troikai», tādējādi paužot savu neapmierinātību ar starptautiskā aizdevuma programmu.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

Sadursmēs, kurās, domājams, izmantoti arī šaujamieroči, otrdien Kijevā nogalināti vismaz pieci demonstranti, ziņo opozīciju atbalstošie mediķi. Vēl 150 protestētāji esot ievainoti. Tikmēr Ukrainas milicijas īpašo uzdevumu vienības Berkut kaujinieki otrdien sākuši uzbrukumu Neatkarības laukumam Kijevas centrā, kur atrodas opozīcijas aktīvistu galvenā nometne, no notikumu vietas ziņo tīmekļa ziņu vietnes NBN korespondents.

Kārtības sargi šobrīd mēģinot triecienā ieņemt vienu no barikādēm, kas sedz pieejas Neatkarības laukumam.

Ukrainas Iekšlietu ministrija ziņo, ka sadursmēs ievainoti 47 miliči, no kuriem pieciem esot šāvienu radītas brūces.

Savukārt ukraiņu portāls NBN ziņo, ka uguni uz demonstrantiem pie parlamenta ēkas atklājuši specvienības Berkut miliči, kuri izvietojušies uz kādas dzīvojamās ēkas jumta. Specvienības miliči protestētāju virzienā raida arī trokšņu granātas.

Bruņoti aktīvisti arī esot nokļuvuši uz ēkas jumta, kur pozīcijas ieņēmuši miliči, un atklājuši pretuguni.

Demonstranti sadursmju norises vietā sākuši celt barikādes.

Vairāki simti cilvēku gājuši bojā Ēģiptē sadursmēs starp drošības spēkiem un gāztā prezidenta Muhameda Mursi atbalstītājiem. Notikušo Ēģiptē nosodījuši pasaules līderi.

Nopietnākās sadursmes trešdien notikušas galvaspilsētā Kairā, kur drošības spēki iebruka M. Mursi atbalstītāju izveidotajā nometnē. Lai izklīdinātu protestētājus izmantota asaru gāze, buldozeri un, saskaņā ar aculiecinieku ziņojumiem, kaujas munīcija.

Ēģiptes pagaidu valdība aplēsusi, ka sadursmēs dzīvību zaudējuši 235 civiliedzīvotāji un 43 policisti. Tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Mursi pārstāvētā Musulmaņu brālība norādījusi, ka bojā gājušo skaits ir daudz lielāks – vismaz divi tūkstoši cilvēku un vainojusi valdību asinsizliešanā. Ēģiptes pagaidu valdība gan uzsver, ka protestētāju nometnēs bijuši iefiltrējušies bruņoti bandīti no kuriem operācijas laikā atņemta kaujas munīcija.

Policija šodien pie Ministru kabineta ēkas aizturējusi kādu protestētāju pret pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA).

Aizturētais cilvēks bija Anonymous maskā. Šādas maskas izmantoja arī citu Eiropas valstu protestētāji (Gaja Foksa maska, kas aizgūta no filmas un komiksu grāmatas V for Vendetta un kuru izmanto hakeru grupas Anonymous dalībnieki).

Policisti skaidroja, ka aizturētais cilvēks vairākkārt brīdināts. Protestētājs aizturēts, jo bijis uzvilcis masku. Protesta akcijas rīkotāji iepriekš aicināja cilvēkus pasākuma laikā neizmantot maskas, jo to aizliedz likums.

Notikušais izraisīja lielu protestētāju sašutumu, kuri policijas rīcību novērtēja, skaļi ūjinot un bļaujot.

Kā ziņots, šodien vairāki simti cilvēku pulcējušies alejā pretī Ministru kabineta ēkai, lai protestētu pret pretrunīgi vērtēto Viltošanas novēršanas tirdzniecības nolīgumu (Anti-Counterfeiting Trade Agreement, ACTA).

Spānijas galvaspilsētu Madridi satricinājuši vardarbīgas sadursmes starp protestētājiem un drošības spēkiem. Sadursmes izcēlās pēc tam, kad ceturtdien tika pavēstīts par rekordaugstu bezdarba līmeni valstī.

Demonstrācijas sarīkoja organizācija, kas sevi dēvē par «Piecelies!» platformu, un kuras mērķis ir likt atkāpties Spānijas valdībai. Kopumā Madrides ielās devās vairāk nekā tūkstoš cilvēku, kuriem pretim stājās 1,4 tūkstoši policistu. Pie Spānijas parlamenta protestētāju un policijas starpā izcēlās sadursmes. Daļa demonstrantu mēģināja arī aizdedzināt kādas bankas filiāli.

Db.lv jau vēstīja, ka bezdarba līmenis Spānijā pārsniedzis 27% atzīmi un bez darba valstī ir vairāk nekā seši miljoni cilvēku. Jauniešu vidū bezdarba līmenis ir ievērojami augstāks un sasniedzis 57,2%.

Oficiālais bojāgājušo skaits sadursmēs Ēģiptē sasniedzis 525 cilvēkus, tikmēr gāztā prezidenta Muhameda Morsi atbalstītāji ceturtdien iecerējuši galvaspilsētā Kairā rīkot protesta gājienu.

Trešdien Kairā un citās Ēģiptes pilsētās izcēlās sadursmes starp likumsargiem un gāzā prezidenta atbalstītājiem. Sadursmēs abas puses esot pielietojušas kaujas munīciju. Ēģiptes pagaidu valdība paziņojusi, ka sadursmēs bojā gājuši 525 cilvēki, bet 3,5 tūkstoši guvuši ievainojumus. Organizācija Musulmaņu Brālība, kuras pārstāvis ir gāztais prezidents, tikmēr aprēķinājusi, ka demonstrantu izklīdināšanas laikā varētu būt bojā gājuši pat trīs tūkstoši cilvēku.

Lielākā daļa cietušo un bojā gājušo ir Ēģiptes galvaspilsētā Kairā, kur policija ieņēma divas protestētāju nometnes. Pēc sadursmēm lielā daļā Ēģiptes ieviesta komandantstunda. Protestējot pret demonstrantu vardarbīgu apspiešanu atkāpies arī Ēģiptes pagaidu valdības viceprezidents Muhameds el Baradei.

Ukrainas pilsētās Doņeckā, Luhanskā un Harkovā notika prokrievisi noskaņoto aktīvistu sadursmes ar policiju. Tāpat administrācijas ēkās tika izkārti Krievijas karogi un tika izteikti aicinājumi rīkot referendumus par neatkarību.

Reaģējot uz prokrieviskajiem protestiem, Ukrainas pašreizējais prezidents Oleksandrs Turčinovs sasauca ārkārtas drošības sēdi. Nemieru dēļ tika atcelta viņa plānotā vizīte Lietuvā.

Doņeckā šie bija pēdējo dienu visvardarbīgākie protesti. Liela prokrieviski noskaņoto aktīvistu grupa atdalījās no pūļa un iebruka reģionālās valdības ēkā, pirms tam iesaistoties sadursmēs ar policiju. Administrācijas ēkā tika pacelts Krievijas karogs un izkarināts plakāts Krievijas atbalstam. Pārējais pūlis tikmēr izkliedz saukļus «Krievija, Krievija!», ziņo BBC. Saskaņā ar policijas pausto, kopumā Doņeckā administrācijas ēkai uzbruka ap tūkstoš demonstrantu. Svētdienas vakarā ēkā bija iebarikadējušies aptuveni simts cilvēki.

Pret «taupības» režīmu vērstie protesti Eiropā izvērtušies vardarbīgi. Spānijas galvaspilsētā Madridē un otrā lielākajā pilsētā Barselonā demonstranti iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem, kas novedis pie vismaz 140 cilvēku aresta.

Madridē protestētāji pie valsts parlamenta apmētāja policiju ar pudelēm un akmeņiem, bet likumsargi uz to atbildēja ar gumijas lodēm. Sadursmēs ar policiju ievainojumus guva vismaz 40 cilvēku, no kuriem 18 bija policisti.

Spānijas lielās arodbiedrības uzsver, ka trešdienas streiks bijis veiksmīgs un tajā piedalījušies 78% strādnieku. Tas licis uz streika laiku pārtraukt darbu lielajiem uzņēmumiem, bet skolas un slimnīcas strādājušas ar minimālu darbinieku skaitu, vēsta The Telegraph. Spānijas valdība tikmēr apgalvo, ka streikam bijusi minimāla ietekme.

Vardarbīgas demonstrācijas izvērtās arī Itālijā, kur protestētāji Romā ar akmeņiem apmētāja policiju, bet Milānā izdemolēja kādu banku. Vardarbīgas sadursmes aizritējušas arī Turīnā. Itālijā demonstranti protestēja pret premjera Mario Monti politiku.

Protesti skolotāju atbalstam Brazīlijā izvērtušies vardarbīgi, kad valsts pilsētās Riodežaneiro un Sanpaulu protestētāji iesaistījušies sadursmēs ar likumsargiem.

Abu pilsētu ielās pirmdien izgāja desmitiem tūkstošu demonstrantu, kas atbalstīja skolotāju vēlmi panākt algu palielināšanu. Iestājoties tumsai, izcēlās sadursmes. Vardarbīgi noskaņotie demonstranti likumsargus apmētāja ar degmaisījuma pudelēm, bet policija atbildēja ar asaru gāzi, vēsta BBC.

Sadursmēs ar policiju piedalījās galvenokārt anarhisti, kas ielauzās Riodežaneiro municipalitātes ēkā, demolēja bankas un centās uzlauzt bankomātus. Atsevišķas banku filiāles tika aizdedzinātas.

Brazīlijas skolotāji cenšas panākt algu palielināšanu jau divus mēnešus. Saskaņā ar protestu organizatoru aplēsēm skolotāju atbalsta demonstrācijās piedalījās 50 tūkstoši cilvēku, kas lielākoties bija noskaņoti miermīlīgi. Varasiestādes gan protestētāju skaitu lēš mazāku – aptuveni desmit tūkstošu apmērā.

Ukrainas premjerministrs Mikola Azarovs ceturtdien paziņojis, ka ir gatavs atkāpties no amata, ja par to nobalsos parlaments.

«Jautājums par valdības atlaišanu saskaņā ar konstitūciju ir parlamenta prerogatīva. Ja tas savāks pietiekamu balsu skaitu, tad valdība atkāpsies,» žurnālistiem Šveices kalnu kūrortā Davosā paziņoja M. Azarovs.

«Ja politiskie spēki parlamentā un prezidents uzskatīs to par lietderīgu, tad kāds man varētu būt pamats iebilst pret tādu notikumu attīstību?» piebilda premjers.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ceturtdien uzdevis parlamenta spīkeram Vladimiram Ribakam sasaukt Augstākās Radas ārkārtas sēdi, lai apspriestu situāciju valstī.

V. Ribaks jau parakstījis rīkojumu par parlamenta ārkārtas sēdes sasaukšanu 28.janvārī. Viņš arī paziņojis, ka, viņaprāt, ārkārtas sēdē vajadzētu izskatīt jautājumu gan par valdības atlaišanu, gan par Augstākās Radas pieņemtajiem pretrunīgi vērtētajiem likumiem, kas ierobežo pulcēšanās brīvību un lielā mērā veicinājuši situācijas saasināšanos.

Ukrainā no ieslodzījuma atbrīvoti visi protesta akciju laikā aizturētie, piektdien paziņoja ģenerālprokurors Viktors Pšonka.

«Tika aizturēti 234 cilvēki, un šodien neviens no viņiem neatrodas ieslodzījumā,» preses konferencē Kijevā sacīja ģenerālprokurors.

Nacionālās pretošanās štābs nedaudz agrāk piektdien jau bija paziņojis, ka Kijevā brīvībā iznācis pēdējais no 234 cilvēkiem, kas bija aizturēti protestu laikā.

Vēl piektdien no rīta apcietinājumā atradās 11 protestētāji - četri Čerkasu apgabalā, divi Dņepropetrovskas, bet pieci Kijevas pilsētā un apgabalā.

Krīze Ukrainā aizsākās novembra beigās, kad prezidents Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Turcijas policija iebrukusi Stambulas Taksima laukumā, kas kļuvis par valsti pārņēmušo protestu neoficiālo centru. Starp protestētājiem un policiju izcēlušās sadursmes. Likumsargi izmantojuši ūdens lielgabalus, asaru gāzi un gumijas lodes, lai izgaiņātu protestētājus, kas savukārt atbildējuši ar akmeņiem un degbumbām.

Varasiestādes norāda, ka to mērķis ir no laukuma aizvākt plakātus un atkritumus, nevis likvidēt protestētāju nometi, kas laukumā eksistējusi jau gandrīz divas nedēļas, kopš valsti pārņēmušo nemieru sākuma.

Kārtējās sadursmes naktī no pirmdienas uz otrdienu notikušas Turcijas galvaspilsētā Ankarā, kur simtiem demonstrantu iesaistījās ielu cīņas ar policiju.

Tikmēr Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans pavēstījis, ka gatavs tikties ar atsevišķiem protestu organizatoriem, lai «uzklausītu viņu domas».

«Premjerministrs ielūdza atsevišķu grupu pārstāvju – ar dažiem no tiem viņš tiksies trešdien, bet ar citiem – nākamajās dienās. Viņiem tiks izskaidroti fakti un premjers uzklausīs viņu domas,» sacījis T. Erdogana vietnieks Bulents Arinčs. Viņš tomēr uzsvēra, ka nelegālas demonstrācijas vairs netiks paciestas.

Trešo nakti pēc kārtas Ziemeļīrijā turpinās nemieri, sadursmēs ar policiju iesaistoties Ziemeļīrijas unionistiem – Ziemeļīrijas galvaspilsētā Belfāstā nemiernieki apmētājuši drošībsargus ar degmaisījuma pudelēm un citiem priekšmetiem, vēsta Irish Mirror.

Protestētāji aizdedzinājuši arī vairākas automašīnas. Policija savukārt atbildējusi protestētājiem, apšaudot tos ar gumijas lodēm.

Sadursmēs ievainoti astoņi policisti, informēja Ziemeļīrijas policijas (Police Service of Northern Ireland) pārstāvji. Kopš piektdienas, kad protesti sākušies, arestēti aptuveni 35 nemiernieki.

Tikmēr amatpersonas aicina iedzīvotājus neiesaistīties sadursmēs, paužot, ka tiem jauniešiem, kas piedalīsies nemieros, draud arests un ieraksts par iepriekšēju sodāmību. «Mans ziņojums ir skaidrs – neiesaistieties ielu nemieros. Ja šovakar vēlaties iziet no mājas bez ierakstiem par kriminālu sodāmību, bet vakarā atgriezties mājās ar ierakstu par kriminālu sodāmību, kas jums saglabāsies visu atlikušo dzīvi, esat gatavi šādām sekām,» pauda Deivids Fords (David Ford), Stormontas tieslietu ministrs.