«Pats biedējošākais, kas piedzīvots Kijevas protestu laikā, ir mirklis, kad blakus uz cilvēkiem šauj gumijas, plastmasas un metāla lodes, sprāgst granātas» Db.lv stāsta 24 gadus jaunais ukrainis Sergejs Zdorovecs, kurš ieguvis maģistra grādu tiesībzinātnēs, bet savu profesionālo karjeru saistījis ar sabiedrisko attiecību jomu. Pašlaik viņš ir aktīvs Kijevā notiekošo protestu dalībnieks.
Saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju pašlaik sadursmēs ar miliciju ir jau pieci bojāgājušie. Informācija vietējos medijos liecina, ka bojā gājušo vidū ir arī kāds Baltkrievijas pilsonis.
«Vēl baisāk redzēt, ka speciālā milicijas vienība Berkut šauj uz žurnālistiem un viņu videokamerās – milicijas spēki jūt savu visvarenību un nesodāmību,» norāda S. Zdorovecs, kurš par aktīvu protestu dalībnieku sevi sauc kopš decembra sākuma. «Jau divus ar pusi mēnešus, kopš pirmā piekaušanas gadījuma, neviens no milicijas vienības nav sodīts,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš protestos piedalās katru dienu, un piedalīšanos aktivitātēs atvieglo tas, ka viņš strādā ārštatā.
«Tauta viņus sodīs pati, esmu pārliecināts, «neatgriešanās līnija» jau sen ir pārkāpta,» norāda protestu dalībnieks. Jautāts par attieksmi pret piedalīšanos protestos viņa darba vietā, ukrainis norāda: «Darba devējam nekas nav pretī - gluži otrādi - viņš pārdzīvo, ka piedalos protestos, saprot, ka pildu pilsoņa pienākumu.» Viņš strādā maskaviešiem piederošā uzņēmumā.
Jautāts par savām izjūtām, dodoties protestētāju pūlī, viņš norāda, ka «bail nav, jo daudz ko jau esam redzējuši». «Mēs zinām, ka taisnība ir mūsu pusē un mēs izdarīsim visu, lai paliktu brīvi ļaudis. Ukrainim brīvība – tā ir vislielākā vērtība,» tā pauda S. Zdorovecs,
«Mēs turpināsim protestēt tik ilgi, kamēr mūsu prasības tiks izpildītas. Tas ir svarīgi, tas ir principiāli un sabiedrība nepieņems citu variantu, » pārliecināts S. Zdorovecs, kurš pats uzskata, ka varētu saukties par «vidējo protestētāju».
«24 gadi ir vidējā Kijevas protestu dalībnieku vecums. Tieši jauniešiem bija jāņem viss savās rokās,» stāsta S. Zdorovecs. Viņš aktīvi sāka piedalīties protestos pēc tam, kad likumsargi, pēc viņa vārdiem, visai brutāli esot izklīdinājuši studentu protesta akciju pērnā gada 1. decembrī, kā aizbildinājumu minot Ziemassvētku egles uzstādīšanu. «Tik cinisku iemeslu un tādu spēku miermīlīgu protestu apslāpēšanai mēs iepriekš Ukrainā nekad nebijām pieredzējuši,» saniknots ir S. Zdorovecs. Viņš uzskata, ka «tās ir metodes, kas nereti tiek lietotas Krievijā». Acīmredzami šis virziens arī satrauc Ukrainas jauniešus un citus demonstrāciju dalībniekus, kas ielās izgājuši pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs norāva stopkrānu Ukrainas virzībai uz integrāciju Eiropā.
Atbildot uz jautājumu, vai ārpus protestu epicentra Kijevā ir jūtams saspīlējums starp tiem, kas atbalsta kustību un tiem, kas ir valdības pusē, viņš norāda, ka «nepazīst cilvēkus, kas būtu pret protestiem». Viņš atkal uzsver, ka «Kijeva vienmēr ir atbalstījusi demokrātiskus procesus un izmaiņas valstī. Vēl vairāk – valdošās partijas reitings pašlaik ir neticami zems, prezidenta reitings – vēl zemāks,» stāstot par noskaņojumu valsts galvaspilsētā, norāda S. Zdorovecs. Viņš gan atzīst, ka esot tādi, kuriem protesti un pašlaik notiekošais Kijevā ir vienaldzīgs, tomēr šādi noskaņoto cilvēku kļūstot arvien mazāk un īpašas viedokļu sadursmes ar protestētājiem nav novērotas.
«Atmosfēra Kijevā, ārpus protestu epicentra, ir lieliska, un tūristiem no protestētāju puses briesmas nedraud,» apgalvo S. Zdorovecs. Viņš norāda, ka pašlaik Ukrainas galvaspilsētā atbalstīt protestētājus ieradušies arī cilvēki no Krievijas, Lietuvas, Baltkrievijas, ASV un Kanādas. «Vienīgās briesmas šeit rada milicija ar saviem centieniem izgaiņāt protestētājus,» ir pārliecināts ukrainis. «Tūristiem es neieteiktu iet tur, kur pašlaik ir pretošanās uzliesmojums, piemēram, tādās vietās, kur deg autobusi. Savukārt viena kilometra attālumā no galvenā laukuma Maidan ir pilnīgi mierīgi – darbojas tirdzniecības centri, veikali, ir atvērtas kafejnīcas – tā ir unikāla revolūcija,» stāsta S. Zdorovecs.
S. Zdorovecs stāsta, ka personīgi viņam sākotnējā motivācija piedalīties protestos bija «sodīt vainīgos, kas lika izgaiņāt miermīlīgos studentu protestus decembra sākumā», proti, panākt valdības atlaišanu. «Laika gaitā, mainoties situācijai, mums parādījās arī citas prasības – Ukrainas attālināšanas no Maskavas vadītās Muitas savienības un arestēto demonstrāciju laikā aizturēto protestētāju atbrīvošana no cietuma. «Tagad mūsu prasības ir kļuvušas vēl radikālākas – vēlamies valdības atkāpšanos, pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas, parlamenta atlaišanu, jo tas 16. janvārī pieņēma cilvēka pamatbrīvības ierobežojošus likuma grozījumus,» norāda S. Zdorovecs. Viņš skaidro, ka cilvēka brīvības ierobežojošais likuma pieņemšanā tika pieļauti vairāki pārkāpumi. Viens no tiem – lēmuma pieņemšanā piedalījās ne vairāk kā 120 deputātu, un, apgalvojot, ka lēmumu pieņēma vismaz 236 tautas kalpi, tiek melots, ir pārliecināts tiesībzinātņu maģistrs.
Kijevas centrā notiekošā tiešraide:
#1/32
#2/32
#3/32
#4/32
#5/32
#6/32
#7/32
#8/32
#9/32
#10/32
#11/32
#12/32
#13/32
#14/32
#15/32
#16/32
#17/32
#18/32
#19/32
#20/32
#21/32
#22/32
#23/32
#24/32
#25/32
#26/32
#27/32
#28/32
#29/32
#30/32
#31/32
