Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas un muitas iestāžu ierēdņiem turpmāk būs jānēsā formastērpi, kas izmaksās vairāk kā 74 tūkstošus latu.

Līdz šim formas tērpu lietošana tika noteikta tikai muitas iestāžu ierēdņiem. Tā kā Finanšu policija ir VID struktūrvienība, kura realizē tiesību aizsardzības iestādes funkcijas, veic operatīvo darbību VID kompetencē esošajos jautājumos, kā arī veic noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, nepieciešamas noteikt atšķirības ne tikai žetona veidā, bet, tāpat kā muitas iestādēm, ieviest formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes, lai finanšu policiju varētu identificēt kā tiesību aizsardzības iestāžu funkciju veicēju.

Pašlaik formas tērpus un dienesta pakāpēm atbilstošas atšķirības zīmes lieto 1218 VID muitas iestāžu ierēdņi - 1071 ierēdnis VID Muitas pārvadē un 147 ierēdņi VID Muitas kriminālpārvaldē. Savukārt VID Finanšu policijas ierēdņi formas tērpus nenēsā, tie lieto atšķirības zīmi žetona veidā – kopskaitā tie ir 1387 VID muitas iestāžu un VID finanšu policijas ierēdņi.

Ja gribas rīkot raganu medības, tad jāsāk ar galvenajiem lēmuma pieņēmējiem, nevis ar izpildītājiem

Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir kļuvusi barga pret ierēdņiem. Viņa paudusi, ka ir ļoti nikna par absolūto bezatbildību Latvijas ierēdniecībā. Viņasprāt, ierēdņi neciena darba kultūru, jo kā varot būt, ka 20 cilvēki ar savu parakstu apliecina, ka ar valsts virzītu projektu viss ir kārtībā, ja beigās izrādās, ka galīgi nav kārtībā? Runa šoreiz ir par Izglītības un zinātnes ministrijas kūrēto interaktīvo vietni skolniekiem, skolotājiem un vecākiem Skolas.lv. «Sakūrēts» viss izrādās tik pamatīgi, ka arī trīs miljoni no ES struktūrfondu līdzekļiem, šķiet, ir pazaudēti. Un ja vēl šis būtu vienīgais šāds gadījums, kad prasmīgi «apgūtie» miljoni aizplūduši gluži kā pa notekcaurules reni. Nesen mums te atklājās skandāls ar Latvijas dalību Milānas Expo, uz izgāšanās sliekšņa ir pēdējo gadu vērienīgākais Veselības ministrijas projekts e-veselība, par visādiem jaunceļamiem slimnīcu korpusiem pat nerunājot.

Kam ir jānotiek, lai Latvijas ierēdņi sāktu kustēties un nodrošinātu tās naudas paņemšanu, ko ES mums ir gatava uzdāvināt?

Šādu retorisku jautājumu gribas uzdot pēc kārtējām diskusijām Saeimā, kur tirzāts ES fondu apguves jautājums 2014.–2020. gada periodā. Situācija šajā sakarā ir vairāk nekā bēdīga, jo, lai arī šis ES naudas apguves periods ir iesācies jau kopš diviem gadiem, joprojām no ministriju puses nav izdarītas būtiskas lietas, lai šo naudu vispār varētu izmantot. Pat par nākamo – 2016. gadu – jau izskan bažīgas prognozes, ka vismaz 1/3 no paredzētās naudas jeb aptuveni 159 miljonus eiro apgūt, visticamāk, neizdosies. Tad sanāk tā, ka 159 miljonus eiro dāvātas naudas bagātā Latvija ir gatava uzdāvināt Eiropas Savienībai atpakaļ muļķības vai iekšējas diversijas dēļ.

Krievijas ierēdņi nav kāri uz nekustamā īpašuma iegādāšanos Latvijā – mūsu valstī nekustamais īpašums pieder diviem kaimiņvalsts parlamenta (Valsts domes) deputātiem, kā arī Augstākās Arbitrāžas tiesas priekšsēdētājam, liecina liecina izdevuma Vedomosti apkopotie dati. Latvijas vietā kaimiņvalsts klerki dod priekšroku Bulgārijai un saulainajai Itālijai.

Šā gada rudenī Krievijas Valsts dome izskatīs jaunus likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem kaimiņvalsts ierēdņiem, deputātiem, senatoriem un militārpersonām ārvalstīs nedrīkstēs piederēt īpašumi ārvalstīs. Tos, kuri likumu neievēros, gaida bargs sods. Tomēr Krievijas ierēdņus šādas perspektīvas īpaši nebaida.

Vedomosti izpētījis vairākus tūkstošus Krievijas amatpersonu deklarāciju par aizvadīto gadu. Lielākā daļa Krievijas ierēdņu nekustamo īpašumu iegādājas Bulgārijā. Šajā valstī nekustamo īpašumu iegādājušies 44 kaimiņvalsts ierēdņi, tostarp, Sanktpēterburgas vicegubernators, valsts kompāniju vadītāji, kā arī vairāki ministrijās, Valsts domē un pašvaldībās strādājošie.

Man par milzu pārsteigumu Latvijas portālā "Diena" parādījās tulkots raksts "Kāda ir dzīvības cena? Runājot par zālēm, tā ir ļoti atšķirīga visā pasaulē. Tā atšķiras arī Eiropā".

Tas ir izcils žurnālistisks pētījums, ko veicis "Investigate Europe", patiesi jaudīga sociāli politiska pētniecība, sadarbojoties 20 valstu organizācijām. Pētījumu es jau biju lasījis oriģinālā, to man bija ieteicis Igaunijas Ārstu biedrības valdes loceklis, kurš ar rakstu bija iepazīstinājis arī Igaunijas Veselības jomas vadību un pacientus. Tiesa, nav cerību, ka Latvijas Ārstu biedrība varētu iepazīstināt ārstus un pacientus ar sarežģītiem medicīnas tematiem.

Es katram iesaku izlasīt šo rakstu, kura galvenās atziņas ir:

Situācijā, kad tik daudz tiek runāts par Covid-19 pandēmijas izraisītajām problēmām ekonomikā un to, cik ievērojamas naudas summas tiek paredzētas šīs krīzes seku mazināšanai, informācija par studiju kreditēšanas sistēmas apturēšanu šķiet nesaprotama un neloģiska.

Ceru, ka gan ierēdņi, gan dažādu partiju politiķi spēs pārkāpt pāri savstarpējo attiecību problēmām, domāt valstiski un atrisināt šo uzdevumu atrisināt!

Saskaņā ar Finanšu ministrijas datiem, pirms Covid-19 pandēmijas veidotajā plānā bija paredzēts studiju kredītu fonds 13 miljonu eiro apmērā, bet uz šo brīdi noslēgto studiju un studējošo līgumu summa veido 15,8 miljonus eiro.

Studiju un studējošo kreditēšanas sistēma, kas tika iedarbināta pirms pāris mēnešiem, patiesībā, diemžēl, ir viens no retajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Finanšu ministrijas (FM) ierēdņu "sadarbības" veiksmes stāstiem. Turklāt, cik zināms, esošā IZM izstrādātā finansēšanas kārtība ir tapusi ciešā sadarbībā ar nozari, būtiski atvieglojot un modernizējot nosacījumus studējošajam. Tika atcelta prasība par otro galvotāju, kas daudziem studējošiem bija šķērslis, kā arī atcelti novecojušie studiju kredīta summas ierobežojumi un ieviesta elektroniska datu apmaiņa starp augstskolām un kredītiestādi, attālinātā pieteikšanās un līguma parakstīšana. Tādēļ nav saprotams, kāpēc FM neatbalsta IZM piedāvājumu par 560 000 eiro pārdali, ko ministrija radusi savos resursos, studiju kreditēšanai, lai kompensētu iztrūkumu, kas radies lielā pieprasījuma dēļ.

«Mēs burta kalpību joprojām esam pacēluši uz pjedestāla tik lielā mērā, ka birokrātija tiek vērtēta augstāk par veselo saprātu. Nebūtiska kļūda dokumentā var būt par iemeslu tam, ka ierēdņi uzņēmumu grib slēgt,» intervijā laikrakstam Diena sacījis loģistikas eksperts, Stena Line reģionālais direktors Aivars Tauriņš.

«Eiropas Savienības regulu un direktīvu prasības mēs arī cenšamies ievērot daudz fanātiskāk nekā Centrāleiropas valstīs. Latvijā mēs pat nevis dažreiz, bet vienmēr birokrātiju paceļam pāri tam, kas izdevīgs uzņēmējdarbības izaugsmei. Ja kādam uzņēmējam iestādes grib radīt problēmas, tad tās arī rada - formāli, nevis pēc būtības, jo pēc būtības kaut ko aizrādīt visbiežāk nav iemesla. Bet tas ir pilnīgi aplams ceļš!» skaidrojis A. Tauriņš.

«Tā kā esmu iepazinis darba vidi Vācijā, varu teikt, nav tur cilvēki ne īpaši gudrāki, ne enerģiskāki par Latvijas iedzīvotājiem, bet Vācijā daudziem uzņēmumiem veicas labāk, jo visa valsts sistēma vērsta uz attīstību. Piemēram, Vācijā par formālu kļūdu muitas dokumentos, ja vien nav bijusi ļaunprātība, nevienam ierēdnim pat neienāk prātā uzņēmēju sodīt. Ierēdnis pasaka: «Izlabosim, un viss.» Jo tur ierēdņi atzīst, ka kļūdās ne tikai uzņēmēji, bet arī viņi paši, ierēdņi, un kļūdas jānovērš, nevis par tām jāsoda.

Vides un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sagatavojusi neizpildāmas prasības, lai iedzīvotāji saņemtu valsts atbalstu granulu katlu un citu atjaunojamo energoresursu iekārtu iegādei mājsaimniecībās, 10.aprīlī vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Ikviens privātmājas īpašnieks no valsts var saņemt līdz 3400 eiro granulu katla iegādei, ja atslēgsies no gāzes. Tomēr ierēdņi noteikuši tik augstas prasības, ka naudu neviens nevarot saņemt, jo katlam jāatbilst A+++ efektivitātes klasei.

Raidījums aptaujājis vairākus granulu apkures katlu tirgotājus un ražotāju pārstāvjus, kas atzinuši, ka tādu katlu, par kuru uzstādīšanu varētu saņemt valsts atbalstu, Latvijā iegādāties nevar.

SIA "SB" apkures nodaļas vadītājs Jānis Grašs norādīja, ka pat ļoti labi, "premium" klases katli atbilst A++ efektivitātei, un viņam nav zināmi tādi, kas būtu novērtēti ar A+++ jeb trīs plusiem.

"Nekā personīgi" norāda, ka, jo efektivitātes klase ir augstāka, jo katls ir dārgāks. Labu A+ līmeņa granulu katlu var nopirkt, sākot no 3500 eiro, bet nākamais līmenis jeb A++ jau maksā pat divas un trīs reizes dārgāk. Nav zināms, cik varētu maksāt A+++ efektivitātes katls, jo neviens tādu nav redzējis ne Latvijā, ne ārzemēs.

Tā kā kapitālsabiedrībās nevar saskatīt saistību starp samaksas lielumu un atbildību par paveikto, iespējams, algu maksā par kaut ko citu

Lai cik tūkstošus pelnītu valsts pārstāvji, ar valsts kapitālsabiedrību uzraudzīšanu tiem īsti neveicas, taču parasti atbildību par sliktu pieskatīšanu no viņiem neprasa. Pēdējais uzskatāmais piemērs ir VAS Latvijas pasts valdes «atkāpšanās» no amata. Trešās Valda Dombrovska (Vienotība) valdības un bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa laikā valdē un pēc tam satiksmes ministra Anrija Matīsa (Vienotība) laikā valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētāja amatā nokļuvušais Arnis Salnājs pēkšņi izrādījies pagalam nepiemērots pasta kompānijas vadīšanai. Kamēr satiksmes nozari kūrēja Vienotība, tikmēr jurists Salnājs bija gana labs. Viņš saglabāja savu krēslu, kaut arī pats parūpējās par skandāliem, tostarp priekšvēlēšanu laikā pārcentīgi sargājot Solvitas Āboltiņas labo slavu, proti, apturot viņai netīkamas informācijas izplatīšanu.

Uzņēmēji gatavi izkliegt uzņēmējdarbības vides problēmas kameru priekšā, bet valsts aparāta skrūvītēm arvien tīk būt labi ieeļļotām

Kamēr valsts vadītāji velta enerģiju dažādiem augstiem jautājumiem, piemēram, plaši diskutējot par sejas aizsegu aizliegšanu, tiek kārtējo reizi aizmirsts par tādām piezemētām lietām kā politiskā higiēna un elementāri kārtības noteikumi pašā valsts aparātā. Tā problēmas izgaismojusi Rīgā un Tallinā darbojošos sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu saimniece Linda Liepiņa. Uzņēmējas izteiktās frāzes Latvijas Televīzijā ir kā virpuļviesulis, kas uzsūcis daudzu uzņēmēju varbūt skaļi nepateikto. Uzņēmēja vispirms asi pātago nodokļu administrācijas darba stilu un ar tādu pašu jaudu triec smagu un labi nogatavojušos tomātu ierēdniecības vaibstos. Pēc Liepiņas domām, Latvijā ierēdņi un iestādes nevis veicina ekonomisko attīstību, bet biznesu ar savu darbu kavē. Atbildīgie par to gan nesēž šauros ierēdņu kabinetos, bet pa vītņu kāpnēm uzkāpj līdz augstākajām politiskajām virsotnēm. Nieks, ka valdības mainās, nieks, ka Saeimai jauns sasaukums. Būsim godīgi, varas kliķes zupa parasti ir tā pati vecā, jaunas garšvielas tajā ir retums, kas ātri vien izšķīst kopējā buķetē, kur sāji jūtams vien kādu noteiktu interešu salkanums. Visi tie daudzie valsts mašinērijas darbinieki, kas nav pelnījuši nevienu no šiem vārdiem, nereti dzīvo mokās, aiziet no valsts pārvaldes vai arī pārvēršas radījumos, kas nevis domā, bet ar klapēm uz acīm dara pakaļ normatīvajiem aktiem, sliktiem priekšniekiem, korumpētiem ielikteņiem, no zemes atrāvušamies politiķiem.

Doma iekarot daļu no globālā medicīnas tirgus ir apsveicama, galvenais to nepazaudēt birokrātu dzirnavās

Tas, ka Jūrmalā vairs nebūs Jaunais vilnis un citi Krievijas televīzijas rīkoti konkursi, kādam cilvēcīgi var patikt vai nepatikt, tomēr, ja vien nav vēlme vēl vairāk audzēt valstī bezdarbu un emigrāciju, ir skaidrs, ka robs, ko radīs samazinājušos tūristu skaits, ar kaut ko ir jāaizpilda. Vēlams, protams, lai tas būtu kaut kas ilgtspējīgs un labumu nesošs pēc iespējas daudziem. Kā liecina DB 24.02.2015. publikācija – šāda ideja ir. Latvijas kūrortpilsēta Jūrmala, atjaunojot daudzu desmitu gadu senas tradīcijas, būtu jāveido par speciālo ekonomisko zonu, lai sniegtu kurortoloģijas, ārstniecības un rehabilitācijas pakalpojumus ārzemniekiem. Doma lieliska, jo ir skaidrs, ka Latvijas «skype» jeb lielā iespēja ir jāmeklē tajā potenciālā, kas mums ir pieejams, un tā ir šejienes tīrā daba, pietiekami spēcīga veselības kopšanas nozare un pagaidām vēl arī infrastruktūra, kas nepieciešama šāda plāna attīstībai. Pie viena tā ir arī iespēja nodrošināt labu atalgojumu vietējiem iedzīvotājiem, ne tikai apturot viņu aizbraukšanu no valsts, bet pat, iespējams, ļaujot vairākiem aizbraucējiem atgriezties. Kur vēl izcilāks reemigrācijas plāns!

Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes vairāk nekā gadu ilgā izmeklēšanā atklājušas korupcijas shēmu valsts institūcijās, kas atbildīgas par teritoriju plānošanu un būvuzraudzību, ceturtdien paziņojuši Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) un Viļņas apgabala prokuratūras pārstāvji.

Izmeklēšanas gaitā konstatēts, ka valsts ierēdņi, izmantojot starpniekus, iespējams, ņēmuši kukuļus dažādās teritoriju plānošanas dokumentu izstrādes stadijās, preses konferencē pastāstījis STT Centrālās izmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Darjus Balčūns.

Pirmstiesas izmeklēšanā šonedēļ vien veiktas vairāk nekā 170 kratīšanas, kurās atrasti pāri par 300 000 eiro skaidrā naudā. Operācijā piedalījušies pāri par simtu STT darbinieku no visas Lietuvas. Intensīvas operatīvās darbības veiktas Viļņas pilsētas pašvaldībā, Valsts teritoriju plānošanas inspekcijā, Darba inspekcijā, Nacionālajā zemes dienestā, Nacionālajā sabiedrības veselības centrā un asociācijā, kas rūpējas par vides pielāgošanu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Fakts, ka teju pēc diviem gadiem ES fondu finansējums daudzās programmās joprojām nav pieejams, ir valsts nolaidības rezultāts

Saeimas Eiropas lietu un Ilgtspējīgas attīstības komisijas paudušas satraukumu par iespējamu ES fondu pārrāvumu starp 2007.–2013. gada un 2014.–2020. gada plānošanas periodiem. Deputāti norādīja, ka viņiem neesot saprotama šāda kavēšanās. Uzņēmēji gan DB pauda savas bažas par šādu situācijas scenāriju jau 2014. gada vasarā, bet atbildīgie ierēdņi tolaik jebkādu kavēšanos vai pārrāvumu, kas būtu saistīts ar birokrātijas procedūrām, cītīgi noliedza. Divu ES fondu uzraugu vietā mums tagad ir četri – LIAA, Ekonomikas ministrija, Centrālā finanšu līgumu aģentūra un Finanšu ministrija, tomēr rezultāts ir visai neiepriecinošs.

Par krīzi Latvijas drukāto mediju tirgū, tās cēloņiem un sagaidāmajām negatīvajām sekām valstiskā līmenī Guntars Gūte sarunājas ar nupat slēgtā reģionālā laikraksta Ludzas Zeme izdevēju un galveno redaktori Laimu Linužu.

Latvijas drukāto mediju tirgū nupat, 28. jūnijā, iezīmējās vēl viena, atļaušos teikt, skumja diena – savu uzticamo lasītāju rokās pēdējo reizi nonāca viens no Latgales zināmākajiem un ilggadīgajiem laikrakstiem Ludzas Zeme (LZ). Cik ilgi jūs bijāt saistīta ar laikrakstu?

Ludzas Zemē sāku strādāt 18 gadu vecumā uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas un bez pārtraukuma tur nostrādāju septiņus gadus. Pēc tam kādu brīdi dzīvoju Rīgā un strādāju Latvijas Avīzē, bet pēc tam pavērās iespēja kļūt par LZ īpašnieci un atgriezos Ludzā – šos pēdējos desmit gadus esmu bijusi gan LZ īpašniece, gan galvenā redaktore, gan uzņēmuma vadītāja. Mans vīrs Dāgs LZ pildīja gan žurnālista, gan redaktora, gan šofera, gan mājaslapas un sociālo tīklu redaktora, dažreiz maketētāja pienākumus, gan birojā pieņēma reklāmas un sludinājumus. Kādā brīdī lūdzu vīram nākt palīgā strādāt avīzē, jo bija tik grūti strādāt, ka gribējās visu pamest, līdz ar to vīra atnākšana uz LZ savā ziņā bija glābiņš. Jāatzīst, LZ pastāvēšanu būtībā nodrošināja tas, ka bija cilvēki, kuri ar pienākuma apziņu katrs darīja teju piecu cilvēku darbu. Mēs visu šo laiku vilkām šo smago nastu.

Iesākumam ir ķecerīgs jautājums: «Kādēļ jums, pilsoņi, ir vajadzīga valsts?» Es pateikšu, kādēļ man to vajag. Es gribu, lai policija atrod slepkavas, lai tiesas spriež taisnīgi, lai maniem bērniem ir skolas, lai mazbērniem ir vecmātes un tīras slimnīcas.

To nevar viena ģimene, to var tikai visa tauta. Tā ir mana, un pieņemu, ka daudzu cēlā griba pēc valsts. No savām gribām es izšķiru, ka daļēji valsti gribu, jo ļaudīm ir zemiskas vēlmes, mantkārīgas tieksmes un vispār katrs kaut ko grib sev vairāk nekā citiem, bet visi kopā grib, lai būtu godīgi – katram pēc spējām un nopelniem utt. Lūk, šī cēlā griba veikt godīgu pārdali starp spējīgiem un tizliem, starp talantīgiem un neapdāvinātiem, starp absolūtiem muļķiem un gudriem, pat viediem ļaudīm ir valsts dilemma. Tieksmē pēc sociālā taisnīguma mainās valsts iekārtas, notiek dumpji, ļaudis dara lielākās negantības, lai tikai rīt viņu bērni dzīvotu labāk. Visā šajā jezgā ne reizi vien parādās priekšlikums, ka vajag apņemties par visām nejēdzībām laikus runāt, nākt un stāstīt valsts iestādēs, precīzāk runājot, ziņot. Tas taču ir cēli – ziņot par to, kas traucē dzīvot labāk visiem kopā. Tomēr šī prakse tautai ne visai patīk, jo ar mugurkaula smadzenēm ļaudis jūt, ka kaut kas nav labi. Paši taču bērniem saka: «Nesūdzies par brāli, ka viņš tev iesita, tieciet paši galā! Tā ir nodevība, brāļi viens otru nenodod!»

Šodien notiekošajā iniciatīvas «Ierēdnis ēno uzņēmēju» dienā 35 uzņēmumu ikdienas darbu iepazīst 99 ierēdņi no 30 valsts pārvaldes iestādēm.

Iniciatīva «Ierēdnis ēno uzņēmēju» Latvijā tiek organizēta pirmo reizi. Iniciatīvas mērķis ir tiesību aktu izstrādātājam, kā arī īstenotājam novērtēt sevis / savas iestādes radītā regulējuma darbību tieši pie lietotāja. Iniciatīvas ietvaros ar ierēdni saprotams jebkurš valsts pārvaldes darbinieks (ne tikai amatpersona). Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «Aktīvi iesaistoties ēnu dienā, darba devēji ir apliecinājuši, ka ir gatavi sadarboties, lai veicinātu vienotu izpratni par uzņēmējdarbības ikdienu. Tas nodrošinātu ne tikai produktīvāku komunikāciju, bet arī veidotu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību. Novēlam jauniedibināto tradīciju turpināt arī turpmākos gadus.»

Nav tādu indikāciju, ka atbalsta maksājumi varētu strauji samazināties vai izjukt. Tajā pašā laikā šādas domas virmo gaisā

Tā intervijā DB saka Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga. «Ar lepnumu varu teikt, ka lauku fondos nav bijis pārrāvuma. Viss noticis pilnīgi plūstoši, turklāt iepriekšējā perioda naudu esam apguvuši līdz pēdējam eiro,» stāsta A. Vītola-Helviga.

Fragments no intervijas:

Kādi izskatītos Latvijas lauki, ja ES atbalsta nebūtu?

Lauksaimnieciskā darbība nebūtu paplašinājusies, bet paliktu iepriekšējā līmenī vai pat samazinātos. Der atcerēties, ar kādu tehniku lauksaimnieki strādāja ap 2000. gadu, cik daudz spēja apstrādāt viens kombains, un arī to, kāda bija ražība. To var salīdzināt ar šodienu, kad fermās strādā roboti, tiek iegūtas rekordražas. Atbalsts ir veicinājis ne tikai ražošanu, tas ir palīdzējis arī sakārtot lauku vidi un uzlabojis sadzīves apstākļus lauku iedzīvotājiem.

Vadošie valsts resori savus darbiniekus aizvadītajā gadā komandējumos sūtījuši gan uz Ludzu, gan otru pasaules malu; kopējās izmaksas pārsniedza 8 miljonus eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan visbiežāk apmeklēta Eiropas sirds Brisele, tomēr vairāku iestāžu komandējumu sarakstos eksotisku galamērķu nosaukumu netrūkst. Darba braucienos apgūta arī franču valoda Vidusjūras krastā divu nedēļu garumā, apmeklētas teātra izrādes, tai skaitā «Īsa pamācība mīlēšanā» un iepazītas eksotikas valstis, piemēram, Dienvidamerika, liecina DB apsekotā informācija. 2014. gadā darba ceļojumu apjoms ievērojami audzis, iemesls – ierēdņi komandējumos gatavojās Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē. Visi braucieni tikuši skrupulozi izvērtēti, DB uzsvēra vadošie valsts resori – Valsts prezidenta kanceleja, ministrijas, Saeima un Valsts kanceleja.

Lai Latvija nepazaudētu savu vienīgo un galveno valstiskās pastāvēšanas resursu – iedzīvotājus –, ir nepieciešama radikāla iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju un nosacījumu revīzija

To intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmējs, Dagdas novada domes deputāts un partijas No sirds Latvijai (NSL) valdes loceklis Raimonds Nipers. Viņaprāt, šogad visaugstākajā līmenī paceltā diskusija par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju diferenciāciju vēl karstāka kļūs rudenī, kad Saeimā sāksies darbs pie nākamā gada valsts budžeta projekta un diskusijām par ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.

Kāpēc Latvijā, kur salīdzinājumā ar Eiropas attīstītajām valstīm ir visai mazas algas, būtu nepieciešama iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferenciācija?

Nodokļi ir vislabākais instruments, ar ko var attīstīt tautsaimniecību valstī, atsevišķā reģionā vai pat pašvaldībā. Tieši nodokļi var apturēt depopulāciju Latgalē. Pašlaik reāli jaunradītu darba vietu ir ļoti maz ne tikai Latgalē, bet arī visā Latvijā, tāpēc jaunieši labākajā gadījumā «nosēžas» Rīgā un Pierīgā, bet sliktākajā gadījumā «aizlaižas» uz ārzemēm, kur, strādājot vienkāršus darbus, nopelna algu, kādu dzimtajā pusē saņem retais vai vispār nesaņem neviens, tāpēc reemigrācija ir iespējama, tikai radot jaunas darba vietas ar adekvātu atalgojumu. Visvairāk tādas ir vēlamas ražošanā, kas rada papildu darba vietas arī pakalpojumu sektorā. Diemžēl minimālās algas paaugstināšana Latgalē ir izraisījusi pretēju efektu, kad ļoti daudzi uzņēmumi pārstāja strādāt, jo to izmaksas pārsniedza pakalpojumu un preču realizācijas cenas. Jāņem vērā, ka vēl daudzu uzņēmumu un iestāžu darbinieki «brīvprātīgi» piekrita «saīsinātam» darba laikam un reāli viņu alga mēnesī nemainījās, bet salīdzinājumā ar valstī minimālo noteikto darba algu tā bija 80 – 90% un tagad jau 75% līmenī. No minimālās algas palielinājuma lielāko labumu gūst valsts ierēdņi, kuru algas lielums ir tieši saistīts ar koeficientu no minimālās algas apmēra. Pamatā jau ierēdņi arī lobē ar šo projektu savas darba algas palielināšanai.

Izdevumu samazināšana un budžeta ieņēmumu palielināšana attiecas uz visiem, izņemot ministriju centrālos aparātus

2016. gada budžeta veidošanas sakarā mēs esam dzirdējuši, ka valstij ir nepieciešami papildu ieņēmumi, tāpēc tiek plānots ieviest solidaritātes nodokli, celt vairākus citus nodokļus u.tml.. Ja neskaita dažas prioritārās nozares kā aizsardzība, veselība un izglītība, ministrijas saņēma premjeres norādījumus nākamgad savilkt jostas. Tāpēc jo pārsteidzošāks šķiet fakts, ka ministrijas šo «jostu savilkšanu» ir interpretējušas tā, ka to nozaru vadības un politikas plānošanas resori ne tikai nesāks dzīvot liesāk, bet nākamgad dzīvos vēl treknāk nekā šogad. Vismaz par to liecina ieplānotās nākamā gada budžeta izdevumu pozīcijas.

Rosinājums dibināt jaunu iestādi lielo investīciju projektu apkalpošanai liek domāt par atrautību no realitātes, ierēdņu štatu kuplināšana ir tikpat jutīgs temats kā nodokļu palielināšana

Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena ierosinājums Latvijā veidot jaunu institūciju lielo investīciju projektu apkalpošanai ir blēņas, jo ministram, pirms durt pirkstu mākoņos, vispirms vajadzētu pārskatīt savā pakļautībā esošās struktūras. Var pieminēt kaut vai investoru pievilkšanas projektu Polaris, kas, šķiet, kļuvis aplam kusls. Pēc ministra domām, jauna institūcija risinātu «sadarbības buksēšanu ar lielākiem investoriem». Nevar jau nepiekrist, ka valstī jādomā par lielo investīciju projektu piesaisti. Un tomēr – vai vēl viena ierēdņu kopiena (nosaukta cienījamā vārdā, noteikti institūcijas nosaukumā piesaucot investīcijas) atrisinās sāpi par lielu projektu iztrūkumu?

Valsts leknāk atalgoto ierēdņu darba samaksas audzelīgums iekšzemes kopprodukta pieauguma ātrumam ir tāltālu priekšā.

2,7% pieaugums pagājušajā gadā, 2,4% vēl gadu iepriekš un arī šim gadam nekādus īpaši pozitīvus pārsteigumus IKP pieaugums, droši ticams, nenesīs. Latvijas Bankas IKP prognoze šim gadam jau tika samazināta no 2,7% uz 2,3%. Ja tā piepildīsies, IKP izaugsmes ātrums būs rucis jau piekto gadu pēc kārtas. Par ministriju dāsnāk apmaksāto ierēdņu algām gan to nevar sacīt. Ar retiem izņēmumiem topa ierēdņi savas finansiālās pozīcijas pat ar vērienu stiprinājuši. Elites ierēdņi divu gadu laikā algā «uzbarojušies» pat gandrīz par 70%, izpētījis laikraksts Neatkarīgā. IKP pieaugums nobāl pret šo ierēdņu kabatas piepildīšanas straujumu.

Arvien neatbildēti palikuši jautājumi par to, kas Latvijas ostās aizstās Krievijas enerģētiskās kravas

Sāksim ar statistiku. 2001. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 15 miljoni tonnu naftas, bet šā gada deviņos mēnešos – 0,1 miljons tonnu. Ventspilī reiz domāja, ka Krievija bez tās neiztiks. Taču austrumu kaimiņvalsts lēnām, bet neatgriezeniski realizēja savus ambiciozos ostu projektus (Primorska, Ustjluga), un naftas truba izsusēja. Par to, vai un cik lielā mērā situācija atšķirtos, ja par attiecīgo Ventspils termināļu īpašniekiem savulaik būtu kļuvuši kravu nosūtītāji, var tikai spekulēt, taču status quo ir kā pamācība šobrīd neuzkāpt uz grābekļa tiem Latvijas komersantiem, kuru labklājība atkarīga no Krievijas izcelsmes kravām.

Sarukušās degvielas cenas Latvijā priecē autobraucējus, bet nepriecē valdību, kam tādējādi mazinās nodokļu ieņēmumi

Ģeopolitiskajām kolīzijām un lielvaru spēka demonstrēšanai pašlaik ir kāds arī Latvijas iedzīvotājiem patīkams blakusefekts – par procentiem 20 lētāks benzīns un dīzeļdegviela. Tas nozīmē, ka lētāki sanāk gan ikdienas braucieni, gan varbūt var arī kādu tālāku ceļojumu ieplānot, tādējādi vairojot savā dzīvē patīkamās sajūtas. Tas ir kaut vai neliels atspaids arī Krievijas sankciju un rubļa kursa krituma skartajiem autopārvadātājiem. Pārvadājumu skaits ir sarucis, bet vismaz esošos var veikt lētāk. Arī degvielas tirgotājiem nav nekādu bēdu – cilvēki vairāk pērk legālo degvielu un tirgotāju piecenojums un peļņa jau no tā nemazinās, vai degviela mazumtirdzniecībā maksā, teiksim, 1.10 eiro/litrā vai 1.30 eiro/litrā. Tomēr ir arī Latvijā kāds, kas par šo efektu nepriecājas, jo īpaši tad, ja šādas cenas saglabājas ilgāku laiku.