Lai arī lielākā sabiedrības daļa (95%) zina, kas ir pensiju 2.līmenis, tomēr teju puse jeb 43% Latvijas iedzīvotāju neizprot tā darbību, liecina Swedbank aptauja.

Zīmīgi, ka biežāk izpratnes trūkums ir tieši gados jauniem iedzīvotājiem, līdz 29 gadu vecumam. Vaicāti, kā vēlētos iegūt informāciju par pensiju 2.līmeni, cilvēki primāri norāda, ka labprāt to saņemtu savā e-pastā (46%) vai internetbankā (40%). Pateicoties izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā, šāda iespēja uzrunāt pensiju 2.līmeņa dalībniekus pensiju pārvaldītājiem būs no šī gada 1.jūlija.

Sākot ar 1. jūliju, pensiju pārvaldītājiem būs pieejama informācija par savu plānu dalībniekiem, kas ļaus veiksmīgāk uzrunāt iedzīvotājus un izglītot par riskiem un iespējām, ko sniedz katrs no pensiju 2.līmeņa ieguldījumu plāniem.

“Plaisa starp informētību un izpratni par pensiju 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā. Viens no iemesliem ir tas, ka līdz šim pensiju 2.līmeņa pārvaldītāji nezināja, kas ir viņu klienti un attiecīgi nevarēja sniegt individuālās konsultācijas. Līdz ar to piemērotākā pensiju 2.līmeņa plāna izvērtēšana bija atstāta pašu iedzīvotāju ziņā. Taču dati rāda, ka šāda pieeja nav bijusi sekmīga, un šobrīd gandrīz puse no visiem pensiju 2.līmeņa dalībniekiem atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā. Tāpēc veiktās izmaiņas likumā ir ļoti nozīmīgas. Pēc 1.jūlija tie pensiju 2.līmeņa dalībnieki, kuri atrodas viņu vecumam nepiemērotā ieguldījumu plānā, saņems ziņu no sava līdzekļu pārvaldnieka ar aicinājumu mainīt pensiju plānu. Jāatzīmē, ka komunikācija ar pensiju 2.līmeņa dalībniekiem notiks pakāpeniski un var aizņemt vairākus mēnešus. Tāpēc iedzīvotāji var jau tagad paši pārbaudīt savu pensiju 2.līmeņa plānu un izvēlēties savam vecumam atbilstošu,” akcentē Anželika Dobrovoļska, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja.

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.

Esošais piedāvājums paredz, ka reāla nauda katra cilvēka pensiju 2.līmeņa kontā (šobrīd 6% bruto algas) tiks aizstāta ar solījumu šo starpību nākotnē samaksāt no pensiju 1.līmeņa, taču pie esošajām demogrāfiskajām tendencēm tas nav iespējams. Līdz ar to šādai idejai par 2. pensiju līmeņa līdzekļu “pārdali” ir risks mazināt uzticēšanos pensiju sistēmai. Proti, šāda rīcība varētu kļūt par signālu, ka uz valsti pensiju jautājumā paļauties nevar un ka atliek savu pensiju krāt pašiem. Jāuzsver, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. līmenī uzkrātais kapitāls ir viņu lielākais uzkrājums.

FNA uzskata, ka būtu jārīkojas tieši pretēji: pensiju 2. līmenī būtu jāveic proporcionāli lielāki atskaitījumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas ļautu nākotnes pensiju kapitālu palielināt. Jāatgādina, ka vēsturiski bija iecere katrā pensiju līmenī – pirmajā un otrajā – veikt atskaitījumus 10% apmērā no algas (šobrīd 14% paliek pensiju 1. līmenī, bet 6% – otrajā).

Sākot ar 2024. gada 1. jūliju, pensiju 2. līmeņa plāna sistēmā ir notikušas izmaiņas – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pensiju pārvaldnieku rīcībā nodeva datus par to pensiju plānos esošajiem dalībniekiem.

Pensiju pārvaldniekiem ir būtiska loma izglītošanā par pensiju sistēmas darbību un dažādu plānu atšķirībām un specifiku. Līdz ar 1. jūlija izmaiņām, ir iespēja savus klientus uzrunāt un konsultēt personīgi, iesakot viņu vecumam atbilstošāko pensiju plānu. Izmantojot pieejamos resursus un tiešo komunikāciju ar klientiem, pārvaldnieki varēs palīdzēt iedzīvotājiem pieņemt apzinātākus lēmumus par savu nākotnes finansiālo drošību.

Vidējā statistika Latvijā rāda, ka diemžēl līdz šim vairāk nekā puse iedzīvotāju savu pensiju uzkrājumu veido neatbilstošā plānā. Tas rada divas būtiskas problēmas. Pirmkārt, cilvēkiem trūkst zināšanu un izpratnes par pašiem pamatiem – kā veidojas pensijas uzkrājums, kā nomainīt pensiju plānu un, vēl svarīgāk, kā veicināt pensijas kapitāla pieaugumu ilgtermiņā. Otrkārt, statistika rada bažas par Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa finansiālo drošību. Jaunās izmaiņas sniedz iespēju gan pensiju pārvaldniekiem, gan iedzīvotājiem kopīgi risināt šīs problēmas un veicināt informētāku un atbildīgāku pieeju pensiju uzkrājumu veidošanai.

No 1. jūlija Latvijas pensiju pārvaldniekiem būs iespēja redzēt, kas ir viņu pensiju 2. līmeņa klienti. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem, un kā sagatavoties sarunai ar pensiju pārvaldnieku?

Kāpēc pensiju pārvaldnieki uzrunās savus klientus?

Izmaiņas regulējumā paredz, ka turpmāk reizi ceturksnī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) sniegs informāciju pensiju pārvaldniekiem par to, kādi klienti atrodas to pensiju otrā līmeņa plānos. Līdz šim nevienam pārvaldniekam nebija pieejas šādai informācijai. Galvenais mērķis šīm izmaiņām ir veicināt komunikāciju starp pārvaldniekiem un klientiem, lai iedzīvotāji izvēlas savam vecumam atbilstošu pensiju plānu. Lai šo mērķi sasniegtu, pensiju pārvaldnieks, saņemot iedzīvotāju datus, centīsies uzrunāt esošos klientus – pensiju plāna dalībniekus – un konsultēt par piemērotākā pensijas plāna izvēli. Tas nozīmē, ka no 1. jūlija iedzīvotāji var gaidīt biežāku komunikāciju ar savas pensijas pārvaldnieku.

Ikviens cer uz pārtikušām vecumdienām, ko beidzot pavadīt, pelnīti atpūšoties un nesatraucoties par savu finansiālo situāciju. Tomēr šobrīd Latvijā pensija veido tikai ap 40% no iedzīvotāju pirmspensijas ienākumiem, un prognozes liecina, ka, līdzšinējām tendencēm būtiski nemainoties, tās apmērs noslīdēs līdz 30%, kas ir būtisks ienākumu kritums.

Pieņemot izskanējušās iespējamās izmaiņas likumdošanā, kas paredz pensiju 2. līmeņa iemaksu samazinājumu par 33%, šobrīd strādājošo Latvijas iedzīvotāju cerības uz finansiāli drošām vecumdienām tiktu būtiski ietekmētas, ievērojami samazinot pensijas uzkrājumu. Ja 2022. gadā vidēji uz 1000 cilvēkiem darbspējas vecumā (15-64 gadi) bija 360 personas, kas sasniegušas pensionēšanās vecumu, tad prognozēts, ka 2040. gadā šis skaits palielināsies līdz 492 personām, savukārt 2050. gadā tie būs jau 572 cilvēki jeb par aptuveni 60% vairāk nekā pašreiz. Šādām demogrāfiskās slodzes prognozēm piepildoties, būtiski pasliktināsies valsts spēja nodrošināt pienācīgu 1. līmeņa pensiju apmēru.

Nodokļu izmaiņu scenārija piedāvājums samazināt iemaksas otrajā pensiju līmenī vēl vairāk mazinās iedzīvotāju motivāciju maksāt nodokļus, pauda Finanšu nozares asociācijas padomnieks Andris Kerls.

Lai gan risinājuma ar valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu "terminētu" samazināšanu mērķis - sloga samazināšana darba devējiem - ir atbalstāms, tomēr pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai, uzsver Kerls.

Viņš norāda, ka piedāvātais risinājums liks iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt Kerls uzsver, ka pensiju otrais līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda - uzkrājums vecumdienām, ko pie tam var atstāt arī mantojumā.

Pieņemot lēmumu samazināt pensiju otrā līmeņa iemaksas no 6% līdz 4%, pašiem iedzīvotājiem, kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem, tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Kerls norāda, ka pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu vien 203,9 miljonus eiro. "Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju otrā līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis par vairāk nekā vienu miljardu eiro," viņš pauž.

Sekojot līdzi diskusijām par valsts budžeta tapšanas procesu, nav iespējams nedzirdēt aplamas tēzes par Latvijas pensiju sistēmas efektivitāti. Publiskajā telpā izskanējušais liek vaicāt – vai sabiedrība tiek uzskatīta par muļķiem vai tomēr lēmumu pieņēmējiem trūkst izpratnes par mūsu pašu pensiju sistēmu?

Vai pensiju 1. līmenis tiešām ir efektīvāks par otro?

Šī tēze pēdējā laikā regulāri izskanējusi no vairākām amatpersonām, cenšoties pamatot, kāpēc nepieciešams veikt izmaiņas pensiju sistēmā un samazināt pensiju 2. līmeņa iemaksas. Pēc jaunākās informācijas samazinājums tiek plānots no 6 % uz 5 %, pārnesot 1 % uz pensiju 1. līmeni. Savukārt vēl nesen izskanēja ierosinājums pensiju 2. līmeņa iemaksas samazināt uz 4 %, pievienojot 1 % pensiju 1. līmenim, bet vēl 1 % izmantojot darba nodokļu sloga mazināšanai.

Lai saprastu, kāpēc šāds politiķu arguments liek neizpratnē saķert galvu, jāiezīmē būtiska atšķirība starp pensiju 1. un 2. līmeni. Pensiju 1. līmenī šobrīd tiek novirzīti 14 % no katra strādājošā ikmēneša algas. Teorijā šiem 14 % būtu jāveido lielākā daļa mūsu vecumdienu kapitāla. Kas šo sistēmu padara pievilcīgu uz papīra, ir pensijas kapitāla indeksācija –uzkrājumam katru gadu tiek piemērots koeficients, ņemot vērā vidējo algu un sociālā budžeta pieaugumu. Šī formula diemžēl ir uzkonstruēta bez ekonomiskā pamatojuma, proti, ilgtermiņā pensijas uzkrājums indeksācijas dēļ aug ar labu atdevi un paradoksāli – straujāk nekā to spēj paveikt finanšu tirgi, taču realitātē šie 1. līmeņa uzkrājumi tiek izmantoti esošo pensionāru finansēšanai. Būtiski saprast, ka 1. līmeņa uzkrājums nav kapitāls, kas ir tavā rīcībā, tas drīzāk jāuztver kā solījums no Valsts puses to izmaksāt tad, kad būs pienākusi tava kārta. Un ar nosacījumu, ka valsts attiecīgajā brīdī (pēc 10, 20, 30 gadiem) būs ar pietiekami spēcīgu ekonomiku, lai šo solījumu izpildītu.

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā valsts pārvaldīšanai. Tā sekas vēl izjutīsim.

Politikas veidotāji un virzītāji ir gatavi upurēt mūsu jauniešu nākotni šodienas tēriņiem, jo iemaksu samazināšana pensiju kapitālā nozīmē, ka šodien strādājošie Latvijas cilvēki uzkrās mazāk un pensijas vecumā saņems mazāk.

Pasmelšana no nākotnes pensiju kapitāla nav nekādi attaisnojama rīcība šodien, bet vēl būtiskāka šajā stāstā ir apbrīnojami vieglprātīgā attieksme pret uzticēšanos, ko valsts iemanto, rūpējoties par saviem cilvēkiem. Izskatās, ka budžeta sastutēšana ir svarīgāka par sabiedrības uzticības kredītu, tāpēc politiķi ar vieglu roku pagaldē nostumj īstās problēmas – ēnu ekonomiku un valsts tēriņu efektivitāti. Tās ir pārāk grūti risināmas, bet miljonus budžetā vajag tagad. Kur paņemt? No nodokļu maksātājiem – pensiju krājējiem un bankām (t.s. “virspeļņas” nodoklis).

Igaunija pirms trīs gadiem ieviesa pensiju sistēmas reformu, nosakot dalību pensiju 2. līmenī par brīvprātīgu un sniedzot iespēju cilvēkiem pašiem izlemt, kā rīkoties ar uzkrāto naudu.

Kopš tā laika iespēju izņemt uzkrātos naudas līdzekļus pirms pensijas sasniegšanas izmantojuši vairāk nekā 200 000 cilvēku, turklāt absolūti lielākā daļa to izdarīja tikko pēc reformas spēkā stāšanās.

Luminor aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš šādu cilvēku lēmumu skaidro ar vēlmi apmierināt aktuālās finansiālās vajadzības vai realizēt kādus nepiepildītus sapņus. Tomēr, kā norāda eksperts, agri vai vēlu Igaunijas iedzīvotāji izjutīs šāda lēmuma finansiālās sekas, kas var diemžēl arī rezultēties finansiāli nestabilākās vecumdienās.

Dalība pensiju uzkrājumu otrajā līmenī Igaunijā bija obligāta pieaugušajiem, kas dzimuši pēc 1983. gada ieskaitot. Tomēr 2021. gadā ieviestā pensiju reforma šo noteikumu atcēla, ļaujot ikvienam jebkurā laikā izņemt savus uzkrājumus no otrā līmeņa vai pārtraukt veikt iemaksas. Kopš tā laika dalība otrajā līmenī ir kļuvusi brīvprātīga. Saskaņā ar 2021. gada datiem pirmajos trīs mēnešos pēc reformas aptuveni 149 000 cilvēku izņēma savus uzkrājumus no nedaudz vairāk nekā 700 000 aktīvo pensiju kontu. Aprēķini liecina, ka patlaban nepilni 30% to iedzīvotāju, kuri piedalījās pensiju 2. līmenī , ir izņēmuši savus līdzekļus no tā.

“Vairo” jau iepriekš norādīja, ka arvien vairāk un vairāk faktoru liecina par to, ka ideja beigt aktīvās darba gaitas, sasniedzot 65 gadus (Latvijā 64 gadus un 9 mēnešus) vairs neizskatās reāla.

Latvijas sociālais budžets šobrīd atrodas diezgan sarežģītā stāvoklī. Tādēļ Finanšu Ministrijas nodokļu reformas kontekstā piedāvātais priekšlikums nogriezt iemaksas pensiju 2. līmenī par 33% (jeb 2% punktiem no 6%) ir vērtējams kā pensiju sistēmu apdraudošs. Kaut arī iemaksas pensiju 1. līmenī tiktu palielinātas par 1% punktu, tam nav stabila finansiālā seguma nākotnē (jo pensiju 1. līmenis tiek finansēts no tekošām sociālās apdrošināšanas iemaksām).

Pensiju 2.līmeņa iemaksu potenciālā samazināšana, kas paredz novirzīt 1% pensiju 1. līmenim, signalizē par nekontrolētas pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē. Ar esošajām iemaksām pensiju 1. līmenī nepietiek finanšu resursu, lai izmaksātu pensijas šī brīža pensionāriem 65 gadu vecumā. Samazinot iemaksas pensiju 2. līmenī, var nākties celt pensionēšanās vecumu krietni straujāk nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums. Tas ir acīmredzams Latvijas pensiju sistēmas apdraudējums.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos šogad pirmajā ceturksnī iemaksāti 29,105 miljoni eiro, kas ir par 14,7% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Banka.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2024.gada pirmajā ceturksnī pieauga par 15,4% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni un veidoja 23,478 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 11,7% - līdz 5,58 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla šogad pirmajos trijos mēnešos izmaksāti 12,774 miljoni eiro, kas ir par 0,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajos trijos mēnešos, tostarp 95,5% jeb 12,204 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2024.gada marta beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 862,621 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar 2023.gada beigām ir pieaugums par 6,4% jeb 51,82 miljoniem eiro.

Strādājot pie nākamā valsts budžeta veidošanas, izskanējušas idejas par to, kā iespējams reformēt pensiju sistēmu, lai palielinātu esošo pensionāru ienākumus un samazinātu izmaksas darba devējiem. Vai īstermiņa problēmu risināšanā esam gatavi ziedot darbspējīgo iedzīvotāju cerības uz pārtikušām vecumdienām?

Jau kādu laiku tiek runāts par priekšlikumiem veikt izmaiņas pensiju sistēmā, proti, samazināt darba ņēmēja veiktās iemaksas pensiju 2. līmenī. Mērķis – mazināt kopējo darba devēja nodokļu slogu. Pašreizējā sistēma paredz, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām 20 % tiek novirzīti pensijas uzkrājumam (14 % nonāk 1. līmenī, 6 % – 2. līmenī). Šobrīd tiek diskutēts par iespēju samazināt 2. līmeņa iemaksas līdz 4 %, novirzot 1 % esošo pensionāru pensijas palielināšanai, bet ar atlikušo 1 % samazināt darba devēju nodokļu izmaksas.

Vai nemācīsimies no pagātnes kļūdām, un kur palikuši 4 miljardi eiro?

Veidojot Latvijas pensiju sistēmu neilgi pirms 2000. gada, sākotnējā ideja bija sadalīt 10 % 1. līmeņa uzkrājumam un finansēt esošos pensionārus, bet atlikušos 10 % novirzīt 2. līmenī, kur pensijas uzkrājumu pārvaldnieki tos investē finanšu tirgos. 2001. gadā, kad tika pieņemta pašreizējā trīs līmeņu pensiju sistēma, procentu sadalījums tika veikts pēc proporcijas 18 % pret 2 % un bija aktīvs līdz 2007. gadam, kad 2. līmeņa iemaksas divu gadu laikā tika paceltas līdz 4 % un 8 %. Pienākot 2008. gada pasaules finanšu krīzei, valsts atkal lēma par 2. līmeņa iemaksu samazināšanu līdz 2 %. Tikai 2013. gadā tika pieņemts lēmums kāpināt likmi uz 4 %, 2015. gadā – 5 %, bet kopš 2016. gadā joprojām spēkā ir 6 % iemaksu likme. Līdz ar to kopš 2001. gada izmaiņas pensiju iemaksu apjomos bijušas ļoti regulāras, bet iepriekš modelētie 10 % tā arī nav sasniegti.

Lai arī turpmāk pensiju 1.līmenī esošo 14% vietā ir plānots novirzīt 15% no burto darba algām, svarīgi atzīmēt, ka tas paredz samazināt iemaksas pensiju 2. līmenī no 6% līdz 5%, rēķinot pret bruto darba samaksu. “Vairo” kritiski vērtē priekšlikumu samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 17% (t.i. 1% no 6%) pensiju sistēmas ilgtspējas kontekstā. Taču šoreiz pievērsīsimies citam jautājumam- vai mērķis attaisno līdzekļus.

Par sociālā budžeta ilgtermiņa izaicinājumiem norādījām jau šī gada martā. Toreiz Labklājības Ministrs Uldis Augulis pārliecinoši atbildēja: “Sociālā budžeta stabilitāte pašlaik ir pietiekami laba, tāpēc mēs neredzam iemeslus, kāpēc vēl palielināt pensionēšanās vecumu," ”..pašlaik nebūtu īstais brīdis un nepieciešamība celt pensionēšanās vecumu. Sociālā budžeta situācija pašlaik nodrošinot pensiju ilgtspēju.”

Kaut arī šobrīd politiskās aprindās vismaz atklāti netiek runāts par pensionēšanās vecuma celšanu, ir pilnīgi skaidrs, ka situācija pensiju sistēmas 1. līmenī ir ļoti sarežģīta. Esošajām pensiju izmaksām tehniski pagaidām pietiek naudas. Proti, saskaņā ar publicēto sociālā budžeta izpildi uz šī gada jūniju, tā saucamā finansiālā bilance jeb pārpalikums veidoja 208 miljonus eiro. Budžeta ieņēmumi veidoja 2,3 miljardus eiro kamēr izdevumi bija 2,1 miljards eiro. “Uz papīra” viss izskatās labi. Taču pensijas būtu jāindeksē, kas izraisīs izdevumu kāpumu. Iespējams, ir arī citi, budžetā iepriekš neparedzēti riski. Tādēļ kā “ātro” plāksteri valsts 2025. gada budžeta kontekstā plānots izmantot pensiju 2.līmeņa iemaksas.

Piedāvātās izmaiņas pensiju otrā līmeņa uzkrājumu samazināšanā, daļu no tiem pārnesot uz pirmo līmeni, tika plaši izdiskutētas Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un panāktais gala piedāvājums ir kompromisa rezultāts, intervijā Latvijas Radio sacīja Ministru prezidenta Evika Siliņa (JV).

Premjere noliedza, ka valdības sadarbības partneri būtu izrādījuši neizpratni par Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumu pensiju sistēmas izmaiņām. "Viņi bija šokā par pirmo neizdiskutēto variantu, un šis gala rezultāts ir kompromisa rezultāts. Mēs jau esam to apsprieduši NTSP, un tieši viņi ir tie, kas uzskata, ka nodokļu reforma bija vajadzīga," apgalvoja premjere.

Jautāta, vai to var uzskatīt par nodokļu reformu, viņa atzīmēja, ka šis ir labs risinājums, kā uz laiku rast papildu iespējas valsts budžetā, neceļot nevienu nodokli, turklāt pozitīvi esot vērtējams tas, ka līdz ar iemaksu pārdali par labu pensiju pirmajam līmenim valsts uzņemas lielāku atbildību par iedzīvotāju pensijām.

Uzsākt savu biznesu nav vienkārši. Jārēķinās ar nozīmīgām pārmaiņām – garantētas algas vietā būs jānopelna pašam, jāmeklē klienti un jāpiesaista darbinieki, jāatrod finansējums, telpas un jārisina simtiem citu jautājumu.

Tomēr cilvēki aizvien dibina uzņēmumus un sāk biznesu “no nulles”, jo iegūst to, kas atsver sarežģījumus – brīvību ikdienā nodarboties ar sev patīkamu lietu un iespēju pašam noteikt savu dienaskārtību. Jaunam cilvēkam sākt šo ceļu ir vieglāk, jo stabilas darba attiecības vēl nav izveidojušās, ir vairāk uzņēmības un augstāka risku tolerance. Latvijas ekonomikai jauniešu iesaiste uzņēmējdarbībā ir kritiski svarīga, jo mazais un vidējais bizness ir un būs mūsu ekonomikas pamats, – jo tas būs lielāks, jo vairāk nākotnē veidosies arī globāla mēroga veiksmes stāstu.

Jauni uzņēmumi un demogrāfija

Statistika rāda, ka uzņēmējdarbību lielākoties uzsāk cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. Šajā vecumā ir apgūta kāda profesija, radusies izpratne par saviem spēkiem un stiprajām pusēm, uzkrāts uzņēmējdarbībai nepieciešamais sākumkapitāls, strādājot algotu darbu. Ņemot vērā 2000. gadu sākuma demogrāfisko bedri, tuvojas laiks, kad Latvijā būs salīdzinoši maz trīsdesmitgadnieku un attiecīgi – var sarukt no jauna dibinātu uzņēmumu skaits. Lursoft dati par jaundibinātajiem uzņēmumiem liecina, ka šī gada astoņos mēnešos ir reģistrēti 6169 jauni uzņēmumi, – lai nākotnē palielinātu, vai vismaz saglabātu jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu esošajā līmenī, ir nepieciešams aktivizēt uzņēmējdarbību jauniešu vidū.

Erasmus+ jauniešu apmaiņa "Juggling Diversity" ir nozīmīgs jauniešu izglītības un sadarbības projekts, kas notika Vecružinā, Latvijā no 2024. gada 31. maija līdz 9. jūnijam. Projekta mērķis bija veicināt starpkultūru sapratni un sadarbību starp jauniešiem no dažādām Eiropas valstīm, izmantojot hobiju cirku kā unikālu pedagoģisko rīku, lai iesaistītu un integrētu dalībniekus aktīvā sociālajā un demokrātiskajā dzīvē.

Pasākumā piedalījās 33 jaunieši vecumā 16-25 gadi no Latvijas, Ziemeļmaķedonijas, Norvēģijas, Polijas, Serbijas, Vācijas, Ungārijas un Kipras. Šie jaunieši pulcējās, lai kopīgi apgūtu ne tikai cirkus prasmes, bet arī savstarpējo sapratni un cieņu starp dažādām kultūrām.

Vecružina, ar savu gleznaino dabu un viesmīlīgo atmosfēru, bija ideāla vieta šim projektam. Papildus tam, projektā tika iesaistīti arī jaunieši no vietējā Tiskādu bērnu nama, sniedzot šim pasākumam papildu sociālo un emocionālo vērtību. Viens no Vecružinas bērnu nama audzēkņiem - septiņpadsmitgadīgs Andrejs Paramonovs - aktīvi piedaloties projekta "Juglling Diversity"aktivitātēs, ieguva arī papildus iespēju piedalīties arī nākamajā Erasmus+ projektā, un šobrīd no 5.jūlija kopā ar biedrības "Alternatīvā Realitāte" komandu atrodas Kiprā jauniešu apmaiņā SKILLS UP.

Šogad 1.oktobrī tiks indeksētas pensijas un atlīdzības vai to daļa, kas nepārsniedz 683 eiro, aģentūra LETA uzzināja Labklājības ministrijā (LM).

Līdz ar to pensijas un atlīdzības, kas nav lielākas par 683 eiro, tiks indeksētas pilnā apmērā.

Faktiskais pensijas vai atlīdzības palielinājums būs atkarīgs gan no pensijas un atlīdzības apmēra, gan piemērojamā indeksa.

Izņēmums ir politiski represētie, cilvēki ar pirmās grupas invaliditāti un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki, kuriem tiks indeksēts viss pensijas apmērs.

Indeksētas tiks vecuma, izdienas, invaliditātes un apgādnieku zaudējuma pensijas un atlīdzības, kuras piešķirtas vai pārrēķinātas līdz 2024.gada 30.septembrim.

Atbilstoši likumam "Par valsts pensijām" arī šogad 1.oktobrī notiks pensiju indeksācija, piemērojot koeficientu, kas atkarīgs no darba apdrošināšanas stāža, aģentūru LETA informēja LM Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.

Kā liecina bankas Citadele dati, šī gada pirmajā pusgadā mājokļa kredītu aizņēmēji visbiežāk bijuši iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, taču vienlaikus par 80 % pieaudzis noslēgto līgumu skaits arī jauniešu vidū.

Kādās nozarēs strādā gados jaunākie mājokļu pircēji, un vai var cerēt uz aizdevumu ar algu 1000 eiro mēnesī? “Salīdzinot datus par 2024. un 2023. gada pirmo pusgadu, redzams, ka jauniešu interese par mājokļiem šogad augusi gandrīz divas reizes – šogad teju katrs piektais jeb 18 % hipotekāro kredītu līgumu ir noslēgti ar jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem,” saka Jānis Mūrnieks, bankas Citadele Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs.

Bankas dati liecina, ka jaunākie hipotekārā kredīta ņēmēji ir 20 līdz 22 gadus veci.

“Šajos darījumos vienmēr ir iesaistīti arī solidārie aizņēmēji, visbiežāk kāds no vecākiem. Visbiežāk arī tieši vecāki ir tie, kuri palīdz aizņēmējam ar pirmās iemaksas nodrošināšanu. Šiem jauniešiem darba stāžs nav liels, un lielākoties viņi strādā klientu apkalpošanā, mārketingā vai valsts un pašvaldību iestādēs, algā saņemot vidēji 1000 eiro,” norāda Jānis Mūrnieks.

Dažādība ir iespēja. Iespēja skatīties uz pasauli plašāk, saredzēt to no citiem skatpunktiem un bagātināt savu pieredzi. DNB iekļautība un dažādības pieņemšana nav tikai īstermiņa akcija jūnijā. Tā ir viena no pamatnostadēm, kas jau vairākus gadus ir tiešā fokusā un tiek aktīvi praktizēta mūsu ikdienā. Mēs patiesi redzam, kā dažādība darba vidē nes reālu pienesumu ikdienas darbā. Dažādība un iekļaujoša vide uzņēmumā palīdz veidot stiprākas komandas, veicina sadarbību, notur talantus, sekmē jaunu ideju rašanos un rada aicinošu un labvēlīgu darba vidi ikvienam.

Kā mēs veidojam iekļaujošu darba vidi?

Vai vari padalīties ar savu DNB un Latvijas stāstu?

Pievienojos DNB 2015. gada septembrī. Sākotnēji mūsu darba valoda bija angļu, bet vēlāk man tika dota iespēja apgūt norvēģu valodu. Manas valodas zināšanas nekad nav likušas man justies mazāk iekļautam, un tā esmu juties jau no pirmās dienas uzņēmumā. Vienmēr esmu jutis patiesu interesi no kolēģu puses par manu izcelsmi. Esmu pateicīgs DNB par iespēju šeit strādāt, par to, ka darba devējs praktizē cieņpilnu attieksmi un rūpes. Arī Latvijā es vienmēr esmu juties gaidīts – jūtos šeit kā mājās. Neapšaubāmi, dažkārt izaicinājumus sagādā latviešu valoda, bet ceru to apgūt arvien labāk.

Finanšu ministrijas piedāvātās izmaiņas darbaspēka nodokļu likmē un minimālās algas paaugstināšana no nākamā gada ne bez iemesla izpelnījušās ne mazums kritiku.

No vienas puses ir pozitīvi, ka paaugstināsies minimālā alga un valdība domā par risinājumiem darbaspēka nodokļu sloga samazināšanai, bet no otras puses – izvēlētie risinājumi nav vērtējami kā optimālākie, kas tiešām radītu viennozīmīgus ieguvumus visiem darba ņēmējiem, uzlabotu situāciju darba tirgū un palīdzētu arī eksportspējīgajām nozarēm uzlabot savu konkurētspēju.

Jāatgādina, ka septembra sākumā finanšu ministrs Arvils Ašeradens informēja, ka no nākamā gada plānots paaugstināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, paaugstināt minimālo algu un veikt pārdali starp 1. un 2. pensiju fondu. Lai gan teorētiski tas izklausās pozitīvi, ne viss ir tik labi un rožaini, kā sākumā varētu šķist. Patiesībā piedāvātās reformas darbaspēku nodokļos drīzāk vērtējams kā koks ar diviem apdegušiem galiem, kas ar laiku var sāpīgi atspēlēties gan darba ņēmējiem, gan pensionāriem, gan arī Latvijas uzņēmumu konkurētspējas kritumā.

Tā kā globālie akciju tirgi šī gada pirmajā pusgadā uzrādījuši labu izaugsmi, arī pensiju 2. līmeņa plāniem Latvijā šis ir bijis labs periods. Vērtējot kopš gada sākuma, pozitīvus rezultātus redzam visās plānu kategorijās.

Kā ierasts, labākus rezultātus uzrāda plāni, kas lielāku daļu aktīvu iegulda akcijās, un atsevišķiem plāniem izaugsme pirmajā pusgadā pat pārsniedz +15%. Pozitīvo rezultātu pamatā ir salīdzinoši stabilie makroekonomikas rādītāji, tostarp mērenāka inflācija. To, ka situācija ar inflāciju Eiropā ir normalizējusies, visspilgtāk ilustrēja investoru un sabiedrības ilgi gaidītā bāzes procentu likmes samazināšana, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) veica jūnija sākumā.

Pretēji ECB, ASV centrālā banka procentu likmi vēl atstāja nemainīgu. Pašreiz liela daļa analītiķu prognozē, ka arī ECB nesteigs ar likmju tālāku mazināšanu, un nākamais samazinājums drīzāk gaidāms rudenī, nevis vasarā. Savukārt prognozes par to, kad procentu likmi sāks mazināt ASV centrālā banka arvien ir visnotaļ nekonkrētas.

Ministru kabinets ir paziņojis par savu nodomu dubultot Latvijas ekonomiku nākošajos desmit gados, taču ierosinātās nodokļu pārmaiņas novedīs pie Latvijas stagnācijas, jo lai arī pareizi mazina zemo algu nodokļus, tomēr nepareizi palielina Latvijas ārējo parādu un atņem līdzekļus investīcijām valsts attīstībai.

Latvijas Eksportētāju asociācija atbalsta piedāvāto darba algu nodokļu sloga samazināšanu mazajām un vidējām algām. Tas nodrošinās Latvijas nodokļu konkurētspēju Baltijas līmenī, taču šādas izmaiņas vienlaikus nozīmēs sākotnēji zemākus iekasētos nodokļus. Iztrūkumu valdība plāno finansēt, samazinot iemaksas 2. pensiju līmenī par 1% un novirzot to šī brīža valsts tēriņu segšanai. Šāda pieeja būtu bezatbildīga pret nākotnes pensionāriem un to pensijām, ņemot vērā to, ka nākotnē gaidāms mazāks strādājošo skaits pret pieaugošo pensionāru skaitu.

Arguments par otrā līmeņa zemo ienesīgumu vairāk norāda uz nepieciešamību mainīt 2. pensiju līmeņa regulējumu, lai tiktu veicināts tā ienesīguma pieaugums un investīcijas Latvijā, īpaši mūsu infrastruktūrā un tehnoloģiju attīstībā. Valsts izaugsmei nepieciešamā finansējuma izņemšana no otrā pensiju līmeņa nozīmē izšķiest izaugsmes investīcijas šodienas patēriņā. Mazākas investīcijas nozīmē mazāku nākotnes IKP, tā padarot zemākas nākotnes pensijas, gan pirmajā, gan otrajā līmenī. Tas nozīmē lielu slogu nākotnes valsts budžetam, jo īpaši ņemot vērā valsts negatīvās demogrāfijas tendences.

Pastiprinoties bažām par potenciālu krīzi ASV ekonomikā, kā arī strauji izmainoties Japānas jenas vērtībai un procentu likmēm, kopš aizvadītās nedēļas beigām bija vērojami strauji kritumi pasaules lielākajos akciju tirgos un citās atsevišķās aktīvu klasēs. Kā tas ietekmē pensiju plānu dalībniekus Latvijā?

ASV un Japāna rada triecienviļņus pasaules akciju biržās

Akciju tirgus krituma pamatā ir pieaugošās bažas par ASV ekonomiku, konkrēti – publiskotais ziņojums par stāvokli ASV darba tirgū. Bezdarba līmenis ASV jūlijā pakāpās līdz 4,3 % no 4,1 % jūnijā un 3,4 % pērnā gada sākumā. Jūlijā darbā tika pieņemti 114 tūkstoši jauno darbinieku. Tas bija otrais zemākais rādītājs kopš 2019. gada, neskaitot kritumus pandēmijas laikā. Pabalstu saņēmēju skaits ASV turpina pakāpeniski pieaugt, tikmēr jauno bezdarbnieku pieteikumu skaits jūlijā, līdzīgi kā jūnijā, turējās tuvu 240 tūkstošiem nedēļā salīdzinājumā ar vidēji 215 tūkstošiem gada pirmajos piecos mēnešos.

Ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība “Vairo” palielina kapitālu par 925 tūkstošiem eiro. Pēc palielinājuma kopējais kapitāla apjoms sasniedz 1,85 miljonus eiro.

“Vairo” pārvaldībā esošo aktīvu apjoms šobrīd strauji tuvojas 50 miljoniem eiro. Klientu skaits sasniedzis astoņus tūkstošus, tādēļ lēmums par kapitāla palielināšanu, ko kopīgi pieņēmuši visi uzņēmuma akcionāri un valde, ir likumsakarīgs solis, prognozējot tik pat strauju izaugsmi arī turpmāk.

“Vēl nav apritējis gads, kopš uzsākām savu darbību, bet, pateicoties klientu uzticībai un spēcīgai profesionāļu komandai, varam lepoties ar sasniegto. Esam viens no straujāk augošajiem pensiju pārvaldītājiem. Visu šo laiku esam mērķtiecīgi runājuši ar Latvijas sabiedrību un atklāti izgaismojuši nu jau visiem zināmo problemātiku – teju katram otrajam pensiju 2. līmeņa dalībniekam ir vecumam neatbilstošs pensiju plāns. Sekas redzamas jau šobrīd. Tās atspoguļojas zemajos uzkrājumu ienesīgumos. Lielai daļai iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā 9 – 10% ienesīguma vietā, ko nestu 100% akciju plāni, vidējais ienesīgums bijis vien 3 – 5% gadā. Kaut arī ilgtermiņā mums būtu jātiecas uz tādu pensiju 2. līmeņa sistēmu, kas nodrošinās katram iedzīvotājam individuālu un vecumam atbilstošu kapitāla sadalīšanu starp akcijām un obligācijām, šobrīd šo uzdevumu visefektīvāk risina tieši adaptīvie pensiju plāni, ko arvien vairāk novērtē arī sabiedrība,” skaidro IPAS “Vairo” valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs

Latviju pārstāvošie deputāti Eiropas Parlamentā (EP) mēnesī saņems 10 377 eiro pirms nodokļu nomaksas un dažādas piemaksas, liecina informācija EP tīmekļvietnē.

Ņemot vērā, ka dalībvalstis var noteikt papildu nodevas, galīgā algas neto summa ir atkarīga no EP deputāta izcelsmes valsts nodokļu režīma. Noteikts, ka EP deputāta algas apmērs ir 38,5% no Eiropas Savienības (ES) Tiesas tiesneša pamatalgas. EP deputāta bruto mēnešalga ir 10 377 eiro. Šie līdzekļi nāk no EP budžeta un visi EP deputāti saņem vienādu algu.

Deputātu biroju algošanai EP atvēlējis 28 696 eiro mēnesī, un EP deputāti var brīvi izvēlēties darbiniekus, kam tiek maksāts no šī budžeta piešķīruma. Visi EP deputāti ir tiesīgi saņemt vienādu summu, taču viņi paši nesaņem šos līdzekļus. Viņi nedrīkst nodarbināt tuvus radiniekus, un deputātu palīgi nedrīkst iesaistīties darbībās, kas varētu radīt interešu konfliktu.