Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours vērsies ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas pašlaik organizē braucienu uz Horvātiju un plāno tūristus izmitināt, pēc horvātu domām, necilvēcīgos apstākļos, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» vēstulē esot rakstījis Aba Tours pārstāvis Nedjeļko Sučičs.

Horvātijas ienākošā tūrisma operators Aba Tours iepriekš vērsās ar pretenziju pret Latvijas tūrisma operatoru SIA Auto Prieks, kas organizēja braucienu uz Horvātiju. Tika paustas bažas, ka tūristus izmitinās necilvēcīgos apstākļos. Taču, kā liecina atsauksmes internetā, atgriežoties pēc šī ceļojuma, klienti ir apmierināti.

«Izmantojot Horvātijas kūrortu popularitāti, Auto Prieks apzināti maldina cilvēkus, piedāvājot viņiem atpūtu tūristu bāzē Jambo pilsētiņā Klekā par dempinga cenu. Reklamējot Adrijas jūras piekrasti un pilsētiņu Kleku, Auto Prieks apzināti noklusē faktu, ka apartamentos Jambo nav ne apsildes, ne kondicioniera, kurš veiktu apsildes funkciju. Visu betona mājiņu sienas ir pārklātas ar pelējumu, savukārt mājiņas ir pilnas ar skudrām un zirnekļiem. Dažās mājiņās ir ļoti veca santehnika, kuru nav iespējams izmantot. Horvātijas žurnālisti raksta, ka apartamentu Jambo saimnieks ir saistīts ar Horvātijas kriminālstruktūrām un ir arestēts par finanšu krāpšanu un lielu parādu. Mēs bijām nepatīkami pārsteigti uzzinot , ka Auto Prieks vedīs pirmos tūristus to Latvijas (3 autobusi, 140 cilvēki) uz Kleku jau no 23. līdz 30. martam. Nav noslēpums, ka šajā sezonā laiks Adrijas jūras piekrastē nav stabils – ir ar stipru lietu un aukstām naktīm. Bez kondicionieriem, kas aukstajā sezonā strādā kā sildītāji, apartamentos nav iespējams dzīvot,» Aba Tours citēja laikraksts Neatkarīgā.

InBudget veido sociālo budžeta plānošanas mobilo lietotni, kas ļauj ne vien fiksēt izdevumus, bet arī dalīties ar savu pieredzi, gūt iedvesmu no citiem tēriņu piemēriem

«Mans kolēģis Mārtiņš piedāvāja uztaisīt finanšu plānotāju. Man negribējās taisīt kārtējo budžeta aplikāciju, jo to ir daudz, to vidū ir ļoti liela konkurence, tāpēc radās ideja par sociālo budžeta plānotāju,» stāsta Aleksandrs Bičkovs, mobilās lietotnes InBudget idejas autors. Pašlaik tā tapusi iPhone telefoniem, vēlāk iecerēts to izstrādāt arī Android viedtālruņiem. Tiesa, pagaidām darbojas tikai finanšu plānotājs, bet iespēja dalīties ar saviem tēriņu piemēriem vēl nav gatava, taču uzņēmums strādā pie tās – pagaidām budžeta plānošana ir privāta, bet vēlāk ar savu pieredzi varēs dalīties publiski. «Pirmām kārtām tā būs sociālā finanšu plānošanas mobilā lietotne, bet budžeta plānotājs būs otršķirīgs aspekts. Tomēr vispirms esam palaiduši finanšu plānotāju, jo sociālā budžetēšana ir sarežģītāka lieta. Tā ļauj atzīmēt finanšu darījumus kartē un uzkrāt tos. Līdzīgi kā Foursquare mobilajā lietotnē cilvēki var atzīmēt, kur atrodas, šajā aplikācijā var atzīmēt, cik, kur un par ko ir maksāts. Plānojot ceļojumu uz Parīzi vai kādu citu vietu, cilvēki pirms tam parasti rēķina, cik naudas un kam tērēs, turklāt pēc katra ceļojuma arī draugi vēlas zināt, cik iztērēts, lai būtu piemērs. Var nofotografēt čeku, ēdienkarti, atzīmēt vietu, kur tēriņš ir bijis, kā arī veikt piezīmes, piemēram, ieteikt nogaršot kaut ko īpaši gardu. Šī aplikācija dos iespēju dalīties ar šāda veida finanšu informāciju,» skaidro Aleksandrs.

Ministru kabinets otrdien nolēma atlikt jautājumu par kompensāciju izmaksām likvidētās tūrisma firmas «Prieks tūre» klientiem no valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» par nesaņemtajiem tūrisma pakalpojumiem.

Valdība vēl neskatīja šo jautājumu, jo atsevišķi ministri vēlējās iegūt plašāku informāciju, tostarp, kāda bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) atbildība, uzraugot tūrisma nozari.

Tāpat ministri vēlējās iepazīties ar nepieciešamajām izmaiņām regulējumā, lai neatkārtotos situācija, kad valstij ir jāsedz pakalpojuma saņēmējam zaudējumi, jo bankrotējis pakalpojuma sniedzējs.

No valsts budžeta programmas «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» kompensācijās «Prieks tūre» klientiem plānots izmaksāt 161 314 eiro.

Kā ziņots, 2018.gada oktobrī «Prieks tūre» tika konstatētas likviditātes problēmas un kompānija nespēja pilnībā vai daļēji pildīt savas saistības un sniegt kompleksos tūrisma pakalpojumus, tāpēc PTAC aicināja iedzīvotājus iesniegt iesniegumu par visu to maksājumu atmaksāšanu, ko ceļotājs veicis, vai, kas veikti ceļotāja vārdā. Laika posmā no 2018.gada 3.oktobra līdz šā gada 4.janvārim PTAC saņēma 290 iesniegumus maksājumu atmaksāšanai.

Tūrisma firma SIA «Prieks tūre» paziņojusi par darbības pārtraukšanu, neraugoties uz to, ka daļa uzņēmuma klientu joprojām atrodas ārvalstīs, trešdien vēstīja raidījums «TV3 ziņas».

Vēl dienu pirms šā lēmuma pieņemšanas uzņēmums klientiem sniedzis pakalpojumus, turklāt vairāki tūristi vēl ir ārzemēs. Piemēram, pirms nedēļas uz Horvātiju aizbraukušie ceļotāji, jau esot tur uz vietas, uzzinājuši, ka kompānija pēkšņi beigusi savu darbību. Uzņēmuma mājaslapa ir slēgta, bet gides sniegtā informācija katru uzrunāšanas reizi bijusi atšķirīga.

Šie tūristi nolēma doties atpakaļ uz Latviju bez tūrisma firmas palīdzības. Viņiem nāksies nakšņot Polijā, taču, līdz ar «Prieks tūre» darbības pārtraukšanu, par šiem numuriņiem viesnīca samaksu nav saņēmusi.

«Par ceļojumu nākamnedēļ uz Bulgāriju jau biju samaksājis, bet šonedēļ vairs nekādi nevarēju sazināties ar firmu, tāpēc atnācu uzrakstīt iesniegumu, lai atdod naudu un miers,» raidījumam stāstīja cits «Prieks tūre» klients.

Kurš gan Latvijā nezina par Igauniju? Mēs noteikti, vismaz salīdzinājumā ar citām tautām, sevi varam uzskatīt par ekspertiem par igauņiem un Igauniju, viss taču šķiet ir tik tuvu, ierasts un labi zināms. Kurš gan nezina, ka mums ir praktiski kopēja vēsture, kopējs liktenis, vairums kopēju svētku, līdzīgas melodijas, līdzīgas dziesmas, ka tikai valodas tādas diezgan atšķirīgas – viņi somu-ugri, bet mēs balti! Taču to noteikti izlīdzina atklājumi, ka ģenētiski mēs esam ļoti tuvi, pat vistuvākie, neatkarīgi no tā ko viens vai otrs politiķis šad un tad apgalvo...

Tādēļ ir pat pārsteidzoši, ka tik maz Latvijas uzņēmēju meklē veiksmi Igaunijā! Daudz vairāk, - vairāku desmitu reižu, igauņu rosās Latvijā. Daudzi mūsu iecienīti uzņēmumi un bieži apmeklētie veikali ir no Igaunijas. Igauņu uzņēmējiem pat ir uzskats, ka pirms meklēt laimi citur, tā jāpamēģina Latvijā!

Man ir patiess prieks, ka šī atšķirība, lai arī lēni, bet tomēr iet mazumā un arvien vairāk un vairāk mūsu darījumu cilvēku pievēršas par mazāk eksotisko uzskatītajai Igaunijai. Uzskatu, ka tas ir ļoti saprātīgi un arī pareizi, jo, lai startētu tālāk, piemēram, kaut vai Somijā vai Zviedrijā, tad Igaunija ir īstā vieta, kur sevi pārbaudīt, jo vismaz ģeogrāfiski tā ir tuvāka Ziemeļvalstīm, bet šeit valdošā mentalitāte ir mums tik ierasta un līdzīga. Nav mazsvarīga arī iespēja par darījumu valodu pragmātiski «vienoties», proti, šeit neskatoties uz vienu otru iesakņojušos priekšstatu līdz ar angļu valodu, var tikt un tiek diezgan plaši izmantota arī krievu valoda. Izšķiroties par labu Igaunijai, der atcerēties, ka arī riski būs mazāki, nemaz nerunājot par ieguvumiem loģistikā, vispārējo atpazīstamību un ērtumu.

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Ikgadējā tehnoloģiju, izklaides un dizaina prezentāciju foruma TEDxRiga rīkotāju komanda organizē otro konkursu Stāstu medības, lai atrastu labāko stāstu, kurā dalīties ar šā gada TEDxRiga konferences skatītājiem.

Konkursā jāiesniedz tādi stāsti, «kas spēj mainīt dzīvi, iedvesmot jauniem sasniegumiem, remdēt zināšanu slāpes, atklāt citiem kādu vērtīgu pieredzi vai vienkārši dot iemeslu aizdomāties».

Stāsta ideja var būt lokāla vai globāla, vienkārša vai sarežģīta, nopietna vai jautra. Galvenais nosacījums - stāstam jābūt tādam, kurā būtu vērts dalīties. Stāstu var pieteikt arī cita cilvēka vārdā.

Lai piedalītos konkursā, stāsti video formātā (nepārsniedzot trīs minūtes un 300MB) jāiesniedz TEDxRiga informatīvā partnera, laikraksta Diena, interneta mājas lapā, sadaļā TEDxRiga laika posmā līdz 31. martam.

Konkursa uzvarētājs gūs iespēju pievienoties Latvijas vadošajiem zinātniekiem, māksliniekiem un uzņēmējiem, uzstājoties ar savu stāstu uz TEDxRiga skatuves.

Vieglas dienas un laicīgus labumus negaidi, tā, sākot kopīgas darba gaitas, režisorei–producentei Antrai Cilinskai savulaik postulēja Juris Podnieks

Antra Cilinska ir viena no Jura Podnieka studijas dibinātājām un tās direktore kopš 1994. gada, bet kino industrijā «peld» jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Viņa tagad zina, ka ievadā pieminētais, reiz kolēģa sacītais, bijuši viedi vārdi, jo apsēstajiem ar kino darbs paņem teju visu cilvēka dzīvi. Viņa sevi mazāk asociē ar biznesa lēdiju, vairāk ar radošu cilvēku, kurš obligātās izvēles kārtā nodarbojas arī ar studijas un filmēšanas procesu vadību. Taču vajadzīgais «krampis» ir, kaut vai lai cīnītos par kino nozares valsts atbalsta budžeta pieaugumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Jāņa Joņeva kulta romāna Jelgava 94 ekranizācija pirmizrādi piedzīvoja 18. septembrī, bet no 20. septembra tā skatāma kinoteātros. Kādas jums kā vienai no spēlfilmas veidotājiem ir atsauksmes?

Piesaistot pūļa līdzfinansējuma platformu, maija sākumā Viļānos, Latgalē tiks atklāts muzejs par godu kaņepēm, biznesa portālam Db.lv pastāstīja muzeja izveidotājs, Obelisk Farm saimnieks Andris Višņevskis.

Obelisk Farm stāsts sākās ar to, ka jauna ģimene - Andris, Debora, Gabriela un Fredis, no Londonas pārcēlās uz dzīvi Latvijas laukos. «Meklējām iespēju dzīvot tuvāk dabai. Pārcēlāmies uz 2,5 hektārus lielu lauku sētu Latvijas austrumos Latgalē - Obelišku ciemā. Līdz ar vēlmi apstrādāt zemi, kaņepju kultivēšana kļuva par mūsu prioritāti. Kādēļ kaņepes? Mēs ticam ka kaņepes ir viens no mātes Zemes īpašākajiem augiem, kurš izceļas ar izturīgu šķiedru, vērtīgajām sēklas īpašībām un nebeidzamiem pielietošanas veidiem,» stāsta A.Višņevskis.

Doma par Kaņepju muzeja izveidi radusies, jo viņi vēlas dalīties ar informāciju, kuru ieguvuši laika gaitā un muzejs ir vēl viena forma, kā to darīt. Pēc A.Višņevska domām, kaņepes ir daļa no Latvijas un visas pasaules vēstures, un viņš tic, ka ir daudz stāstu, ar kuriem dalīties.

Diasporas kopiena #esiLV aicina Latvijas un citu Eiropas valstu latviešu uzņēmējus 30. septembrī piedalīties jau ceturtajā tīklošanās pasākumā.

Iepriekšējie trīs virtuālie saieti radīja lielu interesi, un, pateicoties tiem, jau vairākiem simtiem uzņēmēju bijusi iespēja iegūt jaunas zināšanas, izveidot sadarbības tīklus un kontaktus ar citu valstu partneriem un klientiem.

Latvijas izcelsmes Eiropas uzņēmēju un uzņēmīgo ceturto tīklošanās pasākumsu, tāpat kā iepriekšējos, organizē diasporas biedrība “Ekonomiskā sadarbība un investīcijas Latvijai” jeb kustība #esiLV kopā ar latviešu uzņēmēju klubiem un kustībām no Vācijas, Anglijas, Zviedrijas, Luksemburgas.

Katrā pasākumā ir lekcija vai vērtīga informācija par to, kas var noderēt diasporas un arī Latvijas uzņēmējiem, pēc tam katram dalībniekam ir iespēja iepazīstināt ar sevi un iepazīt citus, apmainīties ar kontaktiem un informāciju.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Edmunds Siksne, viesnīcas un restorāna Aparjods īpašnieks.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kvalitāte, uzņēmuma darbības ilgums, darbinieki. Grūti teikt, vai unikāls, bet īpašs gan. Tas ir mūsu ģimenes «butiks», mūsu otrās mājas, kur domājam par katru sīkumu – sākot no latvju zīmēm uz slēģiem un beidzot ar niedru jumtiem.

Ēdienkarte mūsu uzņēmumā gan ir unikāla – tajā ir vairāk nekā 27 pamatēdieni. Kad pienācis laiks mainīt ēdienkarti, mēs to papildinām. Mūsu restorānam ir īpašs pastāvīgo klientu loks, kas vēlas no virtuves tieši to pašu, ko pirms 5 gadiem. Pavāriem nav tas vieglākais darbs, jo jāspēj pagatavot visu, kas iekļauts ēdienkartē. Kā arī rūpēs par klientu neveidojam tā saucamos «slēgtos vakarus» – jā, esam gatavi sagatavot grupai vakariņas, uzklāt viesību galdu, bet ar noteikumu, ka ikviens viesis var nākt restorānā un paēst. Tās ir rūpes par klientiem, lai nav tā, ka klients atbrauc un katru trešo sestdienas vakaru slēgts.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Scania Latvia vadītājs Aigars Pušinskis. Scania ir starptautisks uzņēmums, kas pārstāvēts vairāk nekā 100 pasaules valstīs un nodarbojas ar kravas automašīnu, pilsētas un tālsatiksmes autobusu, rūpniecisko un kuģu dzinēju ražošanu. Tas nodrošina arī saistītos pakalpojumus – kravas automašīnu un autobusu tirdzniecību, servisa pakalpojumus, 24 stundu palīdzību, finansēšanu sadarbībā ar Scania Finans, autovadītāju apmācību un citus pakalpojumus.

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien noraidīja ieceri atbildīgajai EP komitejai ļaut sākt sarunas ar dalībvalstu ministriem par pretrunīgi vērtēto autortiesību noteikumu atjaunināšanu.

Pret sarunu sākšanu par direktīvu balsoja 318 deputāti, to atbalstīja 278, bet 31 - balsojumā atturējās.

Kā aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā, deputāti noraidīja Juridisko jautājumu komitejas 20.jūnijā apstiprināto pilnvaru projektu. Tas nozīmē, kas septembra plenārsēdē EP diskutēs un balsos par grozījumiem EP pozīcijā.

Pēc balsojuma EP ziņotājs Aksels Voss sacīja, ka deputātu vairākums diemžēl neatbalstīja viņa un Juridisko jautājumu komitejas nostāju, taču tā ir daļa no demokrātiskā procesa. «Mēs pie šī jautājuma atgriezīsimies septembrī, kad mēģināsim kliedēt cilvēku bažas, vienlaikus pielāgojot autortiesību noteikumus digitālā laikmeta prasībām,» uzsvēra politiķis.

Viesojoties Kazahstānā, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards piedāvājis dalīties Latvijas pieredzē ar virzību uz zaļo ekonomiku, informē ministra padomnieks Oskars Vizbulis.

«Jautājumos, kas saistīti ar zaļo ekonomiku, Latvija var dalīties pieredzē ūdens resursu un atkritumu apsaimniekošanā. Piemēram, kvalitātes prasībām atbilstoša dzeramā ūdens apgādē, notekūdeņu savākšanā un attīrīšanā. Tāpat dalītā atkritumu vākšanas attīstība Latvijā pakāpeniski samazina poligonos apglabāto atkritumu daudzumu,» uzskata K.Gerhards.

Vienlaikus ministrs aicināja visas pasaules valstis, tajā skaitā Eiropā un Centrālāzijā rast ilgtspējīgus risinājumus valsts labklājības paaugstināšanai un slodzes uz vidi samazināšanai.

Darba vizītē Kazahstānā, kas notiek no 13. līdz 15. Septembrim, ministrs tikās arī ar augsta līmeņa amatpersonām, tajā skaitā Kazahstānas Enerģētikas ministru Kanatu Bozumbajebu un Astanas mēru Asetu Isekeševu.

Rīgā esošais garšvielu veikals «Avokado» caur sociālajiem tīkliem uzrunājis ābeļdārzu īpašniekus, dodot iespēju bez maksas dalīties ar rudens ražu.

«Sveiciens ābeļdārzu īpašniekiem, kuri ir noguruši no ābolu lasīšanas un komposta pildīšanas. Vediet tos pie mums! Mēs pie garšvielu veikala «Avokado» vēlamies izveidot «ābolu pieturu». Sekojot Igaunijas piemēram, vēlamies dot iespēju pilsētniekiem tikt pie dabiskiem lauku āboliem bez maksas. Kā tas notiks? Tērbatas ielā 49/51 pie garšvielu veikala «Avokado» izveidosim ābolu pieņemšanas un nodošanas punktu. Pieņemam jebkura lieluma, krāsas un gatavības pakāpes ābolus. Mūsuprāt, šī ir lieliska iespēja vairot labo un vienoties dalīšanās priekā. Ābolu vedējus aicinām pieteikties zvanot vai rakstot,» vēsta «Avokado».

Ierobežojumu neesot, tādēļ pie veikala šorīt novietotajā kastē atrodami visdažādākie āboli, kurus ikviens ir aicināts paņemt bez maksas.

SIA Notakey Latvia sāk vienotu pilotprojektu ar UBS, Credit Suisse un Swisscom Šveicē

Projekts ietver elektroniskās identifikācijas izveidi, kas ļaus ērtā veidā cilvēkiem ielogoties trešo pušu pakalpojumu sniedzēju interneta vietnēs vai piereģistrēties, izmantojot identitāti no minētajiem partneriem. «Tas darbosies līdzīgi kā pieeja ar Facebook profila datiem, tikai informācija, ar ko varēs dalīties, būs pārbaudīta – informācija par personu un adrese, bankas konta informācija, interneta izmantošanas paradumi utt. Galvenais mērķis ir sagatavoties ES regulai par personas datu aizsardzību, kas stājas spēkā 2018. gadā un ir saistīta ar to, ka cilvēks var prasīt uzņēmumiem dalīties ar savu informāciju ar trešajām pusēm vai pavisam izdzēst. Par pamatu šim būs Notakey, kur lietotājs telefonā apstiprinās vai izdzēsīs informāciju par sevi. Ja uzņēmums mēneša laikā pēc regulas stāšanās spēkā nespēs izdarīt to, kas no viņa prasīts, tad to var iesūdzēt tiesā, pieprasot soda naudā līdz 4% no uzņēmuma pasaules ieņēmumiem un maksimālā summa ir 20 miljoni eiro,» stāsta Jānis Graubiņš, SIA Notakey Latvia līdzīpašnieks.

Krīzes komunikācijā atspēriena punkts sociālajos tīklos ir «mājasdarbi», kas padarīti iepriekš, strādājot ar auditoriju un audzējot to, norādīja kebabnīcu TurKebab līdzīpašnieks un komunikācijas vadītājs Andis Zusts.

TurKebab 2012.gada vasarā aktīvi izmantoja sociālos medijus, skaidrojot situāciju pēc saindēšanās gadījumiem festivālā Positivus.

Zusts aģentūras LETA sociālo mediju vortāla Webradar.lv rīkotajā diskusijā par sociālajiem medijiem norādīja, ka vasarā "TurKebab" nācies iet cauri «savai mazai cīņai» un kebabnīcai bija auditorija, kurai kā pirmavotam varēja nodot savu ziņu. Pretējā gadījumā var veidoties situācija, kad pretī ir valsts institūcija, kas izplata informāciju tai interesējošā veidā, bet uzņēmumam nav sava rupora, skaidroja Zusts.

«Kāpēc Swedbank vienmēr iziet sausi no situācijas? Tas ir milzīgais darbs, kas ikdienā tiek izdarīts, lai banka būtu uzticama un šī uzticamība būtu liela. Tajā brīdī, kad ir krīze, izej cauri sausāks,» sprieda TurKebab līdzīpašnieks.

Lietuvas alkohola reklāmas aizliegums, kas stāsies spēkā no nākamā gada, attiecas arī uz sociālajiem tīkliem, norādījis Narkotiku, tabakas un alkohola kontroles departaments.

Kā teikts skaidrojumā, ko departaments atsūtījis ziņu portālam 15min.lt, sociālo tīklu lietotājiem ir iespēja dalīties ar uzņēmumu publiskoto informāciju par alkoholiskajiem dzērieniem un izplatīt to tālāk, tādējādi citi lietotāji šo informāciju varētu saņemt neatkarīgi no savas gribas.

«Departamenta vērtējumā tāda situācija neatbilstu likumdevēja mērķim - aizliegt alkohola reklāmu,» norādīts skaidrojumā.

Vienlaikus tajā uzsvērts, ka cilvēki «drīkst un drīkstēs dalīties savās personiskajās domās un pārsūtīt fotogrāfijas un citu informāciju par alkoholiskajiem dzērieniem vai brīvā laika pavadīšanu».

Ņemot vērā satraucošo statistiku par alkohola patēriņu un vairākus smagus alkohola reibumā izdarītus noziegumus, Seims jūnijā pieņēma Alkohola kontroles likumu, cita starpā nosakot, ka no nākamā gada Lietuvā būs aizliegta jebkāda alkohola reklāma, izņemot informatīvus ziņojumus, kas adresēti nozares speciālistiem, alkohola ražošanas uzņēmumu nosaukumus un zīmolus izkārtnēs pie to ēkām un uz transportlīdzekļiem.

Eiropas Parlaments (EP) izstrādājis jaunu mobilo lietotni - «Citizens’ App». Tā iedzīvotājiem palīdzēs uzzināt un gūt detalizētāku priekšstatu par Eiropas Savienības (ES) paveikto, informē EP.

Eiropas vēlēšanas strauji tuvojas, un jaunā mobilā lietotne ļauj ikvienam visā Eiropā uzzināt par ES sasniegumiem, pašreizējiem darbiem, nākotnes plāniem, kā arī iepazīties ar Eiropas Parlamenta darbu, t.sk., darba kārtības prioritātēm un līdz vēlēšanām paveicamajiem darbiem.

Lietotne «Citizens’ App» ļauj pēc dažādiem kritērijiem atlasīt ES projektus, sniedz informāciju par to progresu un ļauj efektīvi ar to dalīties.

Lielākā daļa mobilās lietotnes satura ir pieejama 24 ES valodās, arī latviešu.

Lietotne bez maksas pieejama AppStore un Google Play.

«Citizens’ App» lietotājiem ļauj uzzināt, ko ES paveikusi un plānot paveikt iedzīvotāju labā; uzzināt par plānotajiem notikumiem; piekļūt multimediju materiāliem - video, u.c.; atlasīt aktivitātes un redzēt to atrašanās vietu kartē.

Datorspēļu un to digitālās izplatīšanas kompānija Valve nākusi klajā ar operētājsistēmu SteamOS, kas paredzēta datorspēļu straumēšanai no datora uz TV iekārtu.

SteamOS paredzēta galvenokārt Valve Steam bibliotēkā esošajiem aptuveni diviem tūkstošiem datorspēļu. Kompānija norāda, ka SteamOS galvenais mērķis ir padarīt datorspēles vairāk pieejamas. «Strādājot pie Steam [Valve digitālais datorspēļu izplatīšanas pakalpojums] padarīšanu pieejamāku dzīvojamajās istabās, mēs nonācām pie secinājuma, ka šī vide ir vairāk piemērota, lai klientiem sniegtu apmierinājumu ar veselu operētājsistēmu, kas radīta Steam,» norāda kompānija.

SteamOS tapusi uz Linux bāzes un paredzēta datorspēļu spēlēšanai uz mūsdienu TV ar lieliem ekrāniem. Paredzēts, ka tā būs pieejama lietošanai jau tuvākajā laikā. Valve norāda, ka ar jaunās operētājsistēmas palīdzību spēlētpriekā varēs dalīties ģimenes locekļi, kā arī to būs iespējams izmantot gan mūzikas, gan video straumēšanai.