Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers otrdien uzstāja, ka Eiropas Savienība (ES) ir darījusi visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu Brexit organizētā veidā.

ES būtu jāsagaida, kad Lielbritānijas parlaments apstiprina jauno Brexit vienošanos, un tikai tad tas jāratificē, sacīja Junkers.

Paužot nožēlu, ka Lielbritānija plāno pamest ES 31.oktobrī, Junkers sacīja: «Vismaz mēs varam skatīties sev acīs un teikt, ka mēs esam darījuši visu, kas ir mūsu spēkos, lai panāktu, ka šī izstāšanās notiek organizētā veidā.»

«Mums tagad ir jāseko līdzi notikumiem Vestminsterā ļoti cieši. Nav iespējams, nav iedomājams, ka šis parlaments ratificē vienošanos, pirms Vestminstera ir ratificējusi vienošanos,» Junkers sacīja Eiropas Parlamentā Strasbūrā.

Kā ziņots, Lielbritānijas parlaments sestdien nobalsoja par priekšlikumu, saskaņā ar kuru parlaments nevar apstiprināt premjerministra Borisa Džonsona panākto Brexit vienošanos, kamēr parlamentā nav pieņemts vienošanās izpildes likums.

Lielbritānijas parlaments trešdien ar minimālu balsu pārsvaru nobalsojis pret izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās.

Pret bezvienošanās «Breksitu» balsoja 312 deputāti, bet šādu iespēju atbalstīja 308.

Deputāti nobalsojuši par grozījumiem, kas pilnībā izslēdz Lielbritānijas izstāšanos no ES bez sarunu ceļā panāktas izstāšanās vienošanās.

Atbalstītie grozījumi izslēdz izstāšanos bez vienošanās ne tikai noteiktajā beigu termiņā 29.martā, bet vispār.

Nedaudz vēlāk parlaments balsoja par visu valdības priekšlikumu par bezvienošanās «Breksita» noraidīšanu, kurā bija iekļauti jau pieņemtie grozījumi, to atbalstot ar 321 balsi pret 278.

Meja pēc balsojuma pavēstīja, ka tagad «Breksita» atlikšanas termiņš varētu būt garāks un tas nozīmē, ka Lielbritānijai varētu būt jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās maija beigās.

Eiropas Parlaments trešdien deva piekrišanu ES un Japānas tirdzniecības nolīgumam, kas kļuvis par visu laiku vērienīgāko ES divpusējās tirdzniecības vienošanos, informē EP.

ES un Japānas Ekonomisko partnerattiecību nolīgums tika apstiprināts ar 474 balsīm pret 152, 40 deputātiem atturoties. Tas atcels gandrīz visas muitas nodevas, ik gadu samazinot Eiropas ražotāju un pakalpojumu sniedzēju izmaksas par apmēram vienu miljardu eiro. Deputāti uzskata, ka līgums ir signāls par labu uz noteikumiem balstītai, brīvai un taisnīgai tirdzniecībai laikā, «kad starptautisko kārtību apdraud ar protekcionismu saistīti izaicinājumi.»

Visjutīgākās ES nozares - piemēram, rīsu audzēšana - arī turpmāk būs pasargātas, bet vīnam, sieram, liellopu gaļai, cūkgaļai, makaroniem, šokolādei un cepumiem piemērotās muitas nodevas tiks atceltas uzreiz vai pēc pārejas perioda. Nolīgums aizsargās 205 Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tā palīdzot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). 78% Eiropas eksportētāju uz Japānu ir MVU. To atbalstam Parlaments aicina Eiropas Komisiju izveidot īpašus MVU kontaktpunktus.

Eiropas Parlaments trešdien apstiprināja ES finansējuma noteikumus reģioniem no 2021. līdz 2027. gadam un noraidīja iespēju ES finansējuma piešķiršanu padarīt atkarīgu no noteiktu ekonomisku mērķu sasniegšanas.

Eiropas Parlaments noteikumus pieņēma ar 460 balsīm pret 170, 47 deputātiem atturoties. Šie vispārējie noteikumi regulēs reģionālos, kohēzijas un sociālos ES līdzekļu tēriņus, un tie paredz īpašu atbalstu mazāk attīstītajiem reģioniem.

EP deputāti uzskata, ka pašreizējais finansējuma apjoms - 378,1 miljards eiro (2018. gada cenās) - būtu saglabājams arī 2021. - 2027. gada plānošanas periodā. Projekti mazāk attīstītajos ES reģionos arī turpmāk saņems 85% ES līdzfinansējumu (Eiropas Komisijas piedāvājums - 70%), un tur nonāks 61,6% Reģionālās attīstības, Kohēzijas un Sociālā fonda līdzekļu. Arī finansējuma līmenis pārejas un attīstītajiem reģioniem ir palielināts līdz attiecīgi 65% un 50%. 1,6 miljardi eiro paredzēti kā papildu finansējums attālākajiem reģioniem (no kontinenta tālām ES valstu salām).

Lielbritānijas parlaments, nesekojot tradīcijai par izpildvaras noteicošo lomu, ir pārņēmis kontroli pār Brexit procesu. Tas nozīmē, ka aktuālajā dienaskārtībā vairs nav tikai premjeres Terēzas Mejas jau trešo reizi parlamentā virzītā vienošanās, kas divas iepriekšējās reizes pārliecinoši noraidīta.

Parlaments balsos arī par citām alternatīvām – gan tā saukto mīksto Brexit, kas paredz Lielbritānijai palikt muitas ūnijā ar Eiropas Savienību (ES), gan par otru referendumu par izstāšanos.

Tajā pašā laikā T. Meja nelokāmi paliek pie sava uzskata, ka viņas panāktā vienošanās ar ES, kuru, cita starpā, ES negrasās pārskatīt, ir vienīgā alternatīvā bezvienošanās Brexit vai ļoti garam izstāšanās pagarinājumam. Mejas kritiķi gan norāda, ka jau sākotnēji viņas uzstādījums, kurā par galveno tika izvirzīta migrācijas ierobežošana no dalībvalstīm, nav bijis nedz pareizs, nedz veiksmīgs. Tāpat kā tas, ka līdz šim valdība nav ierosinājusi parlamentā nopietnas diskusijas par Lielbritānijas palikšanu muitas savienībā ar ES.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja priekšlikumu 2021. gadā atteikties no ziemas un vasaras laika mijas, informē EP.

Tās ES valstis, kuras izlems palikt vasaras laikā, maiņu pēdējo reizi veiktu 2021. gada marta pēdējā svētdienā, bet tās, kuras saglabātu ziemas laiku - 2021. gada oktobra pēdējā svētdienā. To paredz noteikumu projekts, kuru Eiropas Parlaments otrdien apstiprināja ar 410 balsīm pret 192, 51 deputātam atturoties.

Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu atteikties no laika maiņas, taču nolēma pēdējo maiņu atlikt no Eiropas Komisijas rosinātā 2019. uz 2021. gadu.

Aizsargāt vienoto tirgu Eiropas Parlaments arī vēlas, lai ES valstis saskaņotu savu izvēli. Tas nepieciešams, lai netiktu traucēta ES vienotā tirgus darbība.

Ja Eiropas Komisija konstatētu, ka plānotais regulējums ievērojami un pastāvīgi traucētu vienotā tirgus darbību, tā varētu ierosināt uz vienu gadu atlikt lēmuma stāšanos spēkā.

ES dalībvalstis, kas iejaucas tiesu darbā vai neapkaro korupciju, turpmāk varētu nesaņemt maksājumus no ES budžeta, paredz ceturtdien apstiprināts noteikumu projekts, informē EP.

Eiropas Komisijai saskaņā ar noteikumiem būtu tiesības konstatēt «vispārējus trūkumus saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs» un izvēlēties atbilstošākās sankcijas - piemēram, apturēt maksājumus vai samazināt priekšfinansējumu.

Eiropas Komisiju konsultētu īpaša neatkarīgu ekspertu grupa. Komisijas lēmums stātos spēkā, ja pret to neiebilstu Eiropas Parlaments vai ES Padome. Dalībvalstij novēršot konstatētos trūkumus, bloķētie līdzekļi tiktu atbrīvoti.

Neatkarīgu ekspertu piesaiste. Lai uzskatītu, ka valstī ir apdraudēts tiesiskums, Eiropas Komisijai būs jākonstatē trūkumi vienā vai vairākās no šīm jomām: pienācīga to iestāžu darbība, kuras īsteno ES budžetu; to iestāžu pienācīga darbība, kuras veic finanšu kontroli un uzraudzību; pienācīga krāpšanas - arī nodokļu krāpšanas - , korupcijas vai citu ES budžeta īstenošanu ietekmējošu pārkāpumu izmeklēšana; lietu izskatīšana neatkarīgās tiesās; nepamatoti izmaksātu līdzekļu atguve; izvairīšanās no nodokļu maksāšanas sodīšana.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Beidzot gan Eiropas Savienības (ES) līmeņa virtuālo valūtu regulējuma, gan VID redzējuma tuksnesī ir parādījusies oāze, kura sniedz pirmo tik ilgi gaidīto veldzi tiem komersantiem, kuri saskaras ar tieša regulējuma neesamību attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu.

Šī gada aprīlī Eiropas Parlaments atbalstīja jaunu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvu (piektā AML direktīva), ar kuru citu starpā tiks ieviests pirmais ES līmeņa virtuālo valūtu regulējums. Ņemot vērā virtuālās valūtas fenomena pieaugošo lomu ES pilsoņu un uzņēmumu ikdienā, ES likumdevējs plāno ieviest ES līmeņa virtuālās valūtas definīciju un noteiktus subjektus, kuru darbība ir saistīta ar virtuālo valūtu, tieši pakļaut noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējuma (AML) darbības jomai. Eiropas Parlaments piedāvā noteikt, ka virtuālā valūta ir vērtības digitāls atspoguļojums, ko neizsniedz vai negarantē centrālā banka vai valsts iestāde, kas nav obligāti piesaistīta likumīgi izveidotai valūtai un kurai nav valūtas vai naudas juridiskā statusa, bet ko fiziskas vai juridiskas personas pieņem kā maiņas līdzekli un ko var pārskaitīt, glabāt un tirgot elektroniskā veidā.

Latvija vēlas saglabāt esošo ES budžeta kopapjomu, bet lai segtu Lielbritānijas izstāšanās iztrūkumu atbalsta ideju par dalībvalstu iemaksu paaugstināšanu, jo arī šajā situācijā no ES saņems ievērojami vairāk nekā iemaksās

Tādu Latvijas valdības pozīciju Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē saistībā ar ES attīstības scenārijiem un finansējumu 2021.– 2027. gadam atklāja Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica. Viņa norādīja, ka nākamā ES plānošanas perioda budžetu ietekmēs vairāki faktori, tostarp vienas dalībvalsts – Lielbritānijas – izstāšanās no ES, un arī izšķiršanās par kādu no pieciem piedāvātajiem ES nākotnes scenārijiem.

Eiropas parlamentā ir divi pretēji strāvojumi – palielināt ES budžeta ieņēmumus, lai segtu Brexit iztrūkumu, vai arī samazināt izdevumus. 2016. gadā ES gada budžets bija 155 miljardi eiro, savukārt 28 ES dalībvalstu publiskie tēriņi – 6906 miljardi eiro. Eiropas parlaments, pēc Z. Kalniņas-Lukaševicas sacītā, gatavo divus ziņojumus – vienu par izdevumiem, bet otru par ieņēmumiem. Savukārt Eiropas Komisija savu redzējumu prezentēšot šā gada maijā, bet vienošanās būtu jāpanāk līdz 2020. gada pavasarim. «Par budžetu atbildīgais komisārs Ginters Eingers minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu būtu nepieciešams palielināt no pašreizējā 1% līdz nepilniem 1,2%, tomēr šie izteikumi arī vērsti uz finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» skaidroja Z. Kalniņa-Lukaševica. Viņa sagaida, ka Eiropas parlaments, visdrīzāk, piedāvās palielināt budžeta kopapjomu līdz 1,3% no nacionālā dalībvalstu IKP, jo uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādējādi ļaujot saglabāt atbalstu tādā pašā līmenī kā pašlaik lauksaimniecībai un Kohēzijai, vienlaikus atrodot arī līdzekļus drošībai. Eiropas Parlaments arī uzskata, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzētos līdzekļus.

Eiropas Parlaments (EP) devis "zaļo gaismu" sarunām ar dalībvalstīm par noteikumiem, kas regulēs lielo tiešsaistes platformu darbību Eiropas Savienībā (ES), informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ar Eiropas Komisijas (EK) ierosināto Digitālo tirgu tiesību aktu tiks ieviests melnais saraksts ar noteiktiem prakses veidiem, kurus piekopj lielās platformas, kas darbojas kā tā dēvētie vārtziņi jeb piekļuves kontrolieri. Saskaņā ar tiesību aktu EK varēs apsekot tirgu un piemērot sankcijas par neatbilstošu rīcību.

Parlaments 15.decembrī pieņemtajā nostājā, 642 deputātiem balsojot par, astoņiem pret un 46 atturoties, ierosināja jaunus pienākumus un aizliegumus, kas tieši piemērojami šādām platformām, lai nodrošinātu godīgu un atvērtu tirgu.

Ierosinātā regula attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kas sniedz tā sauktos platformas pamatpakalpojumus, kuri visvairāk pakļauti negodīgai uzņēmējdarbības praksei. Pamatpakalpojumu vidū ir tiešsaistes starpniecības pakalpojumi, sociālie tīkli, meklētājprogrammas, operētājsistēmas, tiešsaistes reklāmas pakalpojumi, mākoņdatošana un video koplietošanas pakalpojumi, kas atbilst attiecīgajiem kritērijiem, lai saņemtu vārtziņa statusu.

Eiropas Savienība (ES) pirmdien paziņoja, ka pabeigusi gatavošanās darbus Lielbritānijas aiziešanai no bloka bez vienošanās.

«Tā kā ir arvien vairāk iespējams, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās, Eiropas Komisija (EK) ir šodien pabeigusi sagatavošanos bezvienošanās ["Breksitam"],» teikts EK paziņojumā.

Lielbritānijas parlaments ir divreiz noraidījis premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par «Breksitu". Meja likusi noprast, ka varētu sarīkot trešo balsojumu, ja viņai izdosies gūt pietiekamu likumdevēju atbalstu.

Eiropas Savienības (ES) līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus.

Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Eiropadome pēc vairāku stundu ilgas sēdes izlēmusi piedāvāt Lielbritānijai divus izstāšanās termiņus, informēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš skaidroja, ka Eiropadome piekritusi Brexit pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no Eiropas Savienības (ES) varēs izstāties gadījumā, ja nākamajā nedēļā Lielbritānijas Parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Šāds termiņš nepieciešams, lai Lielbritānijā varētu tikt veikti nepieciešamie likumu grozījumi, lai varētu īstenot panākto vienošanos.

Savukārt gadījumā, ja Lielbritānijas Parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai tiks piedāvāts cits izstāšanās termiņš - 12.aprīlis, skaidroja Kariņš. «Sagaidām, ka līdz tam laikam Lielbritānija vērsīsies pie Padomes ar piedāvājumu vai redzējumu, kā virzīties uz priekšu,» teica premjerministrs.

Lielbritānijas valdība ceturtdien paziņojusi, ka iecerējusi trešo balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto «Breksita» vienošanos rīkot piektdien.

Tomēr parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāja Andrea Līdsoma norādīja, ka valdība vēl gaida apakšnama spīkera Džona Berkova piekrišanu.

Kā ziņots, Berkovs iepriekš norādījis, ka valdība nevar pieprasīt trešo balsojumu par parlamenta jau divkārt noraidīto vienošanos, ja tajā netiek izdarīti būtiski grozījumi.

«Mēs apzināmies, ka jebkuram priekšlikuma, kas tiks izvirzīts rīt, jābūt saskaņā ar spīkera lēmumu,» sacīja Līdsoma, piebilstot, ka pašreiz notiek sarunas.

Piektdiena, 29.marts, ir datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES).

Jau vēstīts, ka Meja, trešdien tiekoties ar Konservatīvās partijas deputātiem, solīja atkāpties no amata tiklīdz tiks apstiprināta «Breksita» vienošanās. ES līderi pagājušajā nedēļā samitā piekrita «Breksita» pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus. Viens no termiņiem ir 22.maijs - šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja šonedēļ Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.

Lielbritānijas parlaments trešdien apstiprinājis likumprojektu par Brexit vienošanos, kas ļaus Apvienotajai Karalistei atstāt Eiropas Savienību (ES) 31.janvārī.

Likumprojekts tika galīgi apstiprināts pēc tam, kad parlamenta augšnams - Lordu palāta - atteicās no mēģinājumiem panākt tajā grozījumus.

Parlamenta apakšnams - Pārstāvju palāta - iepriekš trešdien vairākos balsojumos noraidīja visus piecus lordu pieprasītos grozījumus un nosūtīja likumprojektu atpakaļ parlamenta augšnamam, kas piekrita atkāpties no savām prasībām.

Karaliene Elizabete II likumprojektu varētu parakstīt jau ceturtdien no rīta.

Eiropas Parlaments (EP) gatavojas ratificēt Brexit vienošanos 29.janvārī, ļaujot Lielbritānijai izstāties no bloka divas dienas vēlāk.

Brexit likuma pieņemšana ir milzīga uzvara premjerministram Borisam Džonsonam, kurš valdības vadītāja amatā stājās pagājušajā gadā, solot realizēt Brexit.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja piektdien lūgusi Eiropas Savienību (ES) atlikt Brexit līdz 30.jūnijam, pieļaujot arī iespēju, ka Apvienotā Karaliste aiziet no bloka agrāk, ja parlaments beidzot apstiprina jau trīskārt noraidīto Brexit vienošanos.

«Apvienotā karaliste uzskata, ka [Brexit] pagarinājumam jābeidzas 2019.gada 30.jūnijā. Ja puses spēj [vienošanos] ratificēt pirms šī datuma, valdība uzskata, ka šis periods jāizbeidz agrāk,» teikts Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam adresētajā Mejas vēstulē.

Tikmēr Tusks, kā pavēstījis kāds augsta ranga ES avots, piedāvājis Lielbritānijai «elastīgu» 12 mēnešu ilgu Brexit procesa pagarinājumu.

Tuska plāns paredz, ka Lielbritānija varēs ES pamest arī agrāk, ja parlaments apstiprinās Brexit vienošanos, taču tam vēl nepieciešama pārējo dalībvalstu līderu piekrišana nākamnedēļ paredzētajā ārkārtas samitā.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru un pret eiro otrdien samazinājās pēc tam, kad Lielbritānijas parlaments noraidīja ierosinājumu atlikt «Breksitu», ja līdz 26.februārim nebūs panākta jauna «Breksita» vienošanās.

Lielbritānijas parlaments pēc tam pieņēma ierosinājumu mainīt «Breksita» vienošanos, izslēdzot no tās tā saukto pagaidu risinājumu, kura mērķis ir novērst stingras robežas atjaunošanu starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku. ES gan šādu iespēju noraidīja.

«BK Asset Management» valūtu maiņas analītiķis Boriss Šlosbergs sacīja, ka ES un Lielbritānijas parlaments iesaistījušies spēlē, lai novērstu tā saukto «cieto» «Breksitu», kad Lielbritānija izstātos no ES bez vienošanās.

«Breksits» pašlaik ir paredzēts 29.martā.

«Ir lielāka iespēja nekā iepriekš, ka mēs varam nonākt pie cieta «Breksita»,» teica Šlosbergs, gan piebilstot, ka šāds iznākums vēl arvien ir maz ticams.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga jaunā cerībā, ka Lielbritānijas premjere Terēza Meja izvairīsies no haotiska bezvienošanās Brexit, savukārt pasaules biržu indeksi palielinājās.

Jau vairākus mēnešus ir bijis skaidrs, ka «Mejas stratēģija ir bijusi iedzīt skeptiķus strupceļā, lai tie atbalstītu viņas vienošanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Ideja, ka bezvienošanās Brexit vai nekāda Brexit risks būs pietiekams, lai iegūtu pietiekami daudz balsu, varbūt sāk nest augļus, kamēr parlaments tiecas pārņemt kontroli pār šo procesu,» sacīja analītiķis.

Dienu pirms šiem izteikumiem britu parlaments nolēma uzņemties iniciatīvu Brexit jautājumā, piešķirot sev tiesības balsot par dažādiem variantiem.

Lielbritānijai jāizšķiras starp četriem pamatvirzieniem - premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās atbalstīšana, izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, Brexit atlikšana uz ilgāku laiku vai atteikšanās no Brexit vispār.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņojusi, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja, uzrunājot parlamenta deputātus, norādīja, ka viņas sarunās ar Briseli esot panākts «labs progress» par pretrunīgi vērtētā Īrijas un Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājuma pārskatīšanu.

Viņa apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja.

Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās.

«Tādējādi Apvienotā Karaliste aizies no [ES] bez vienošanās vienīgi tad, ja tam nepārprotami piekritīs [parlamenta] apakšnams,» uzsvēra premjerministre.

Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu» «Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga, mazinoties bezvienošanās «Breksita» riskam, bet ASV biržu indeksi kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela apdomīgiem izteikumiem.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja otrdien paziņoja, ka gadījumā, ja parlaments atkal noraidīs viņas panākto vienošanos par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), viņa dos likumdevējiem iespēju balsot par bezvienošanās «Breksitu» vai par «Breksita» atlikšanu.

Meja apsolīja parlamentam līdz 12.martam dot vēl vienu iespēju balsot par «Breksita» vienošanos, kuru decembrī parlaments jau noraidīja. Ja Meja šajā balsojumā zaudēs, tad jau 13.martā parlaments varēs balsot par aiziešanu no ES bez vienošanās. Ja likumdevēji bezvienošanās «Breksitu» noraidīs, viņiem tiks dota iespēja balsot trešo reizi par «īsu, ierobežotu»

«Breksita» sarunu termiņa pagarināšanu, piebilda Meja.

Briest Eiropas Parlamenta konflikts ar Vāciju par Nord Stream 2, uzskata Eiropas Parlamenta lielākās frakcijas - Eiropas Tautas partijas - enerģētikas politikas koordinators Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

«Vācijas atļauja Gazprom vadītajam konsorcijam būvēt Nord Stream 2 gāzesvadu tās teritoriālajos ūdeņos ir pilnīgā pretrunā Eiropas Parlamenta pozīcijai šajā jautājumā. Briest Eiropas Parlamenta nopietns konflikts ar Vāciju, ar to jārēķinās turpmākajā cīņā pret Nord Stream 2 projektu,» viņš norāda.

K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments šobrīd mērķtiecīgi strādā pie grozījumiem Gāzes direktīvā, lai nodrošinātu, ka beidzot Eiropas Komisijai būtu reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt.

«Eiropas Parlaments šodien ir spēris nozīmīgu soli cīņā pret Nord Stream 2 projektu, nodrošinot, ka Eiropas Komisijas rīcībā būs reāls ierocis, ar kuru šo projektu apturēt,» komentējot šodien EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā apstiprinātos grozījumus Gāzes tirgus direktīvā, norāda Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība/ETP).

K. Kariņš atgādina, ka Eiropas Parlamenta deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot Eiropas Komisiju un dalībvalstis aktīvi rīkoties, lai to apturētu. Vienlaikus Parlaments pēdējos mēnešus ir mērķtiecīgi strādājis un sagatavojis grozījumus Gāzes tirgus direktīvā, lai attiecinātu konkurences noteikumus arī uz trešo valstu pieslēgumiem ar ES dalībvalstīm.

«Rosinātās izmaiņas būs nozīmīgs šķērslis Nord Stream 2 un arī citiem līdzīgiem projektiem Eiropas Savienības teritorijā nākotnē. Eiropas Savienības teritorijā ir jāievēro ES likumi. Grozījumi skaidri nosaka, ka enerģētikas infrastruktūrai ir jābūt pieejamai arī trešajai pusei. Tātad nevar būvēt ekskluzīvu elektrības vadu tikai vienam ražotājam uz vienu piegādātāju. Nedrīkst arī būvēt nevienu gāzesvadu, kas ir tikai vienam domāts. Infrastruktūrai ir jābūt pieejamai arī konkurencei,» skaidro K. Kariņš, uzsverot, ka tas krietni sadārdzinās šādu projektu, līdz ar to arī apgrūtinās tā realizāciju.

Četrus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām Eiropas Parlaments atklājis jaunu tīmekļa vietni www.eiropas-velesanas.eu, kurā izskaidrota balsošanas norise katrā dalībvalstī un ārpus ES robežām, informē EP.

Mājaslapa veidota, lai ļautu visu būtisko informāciju atrast vienuviet. Šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments izveidojis šādu palīgrīku dalībai Eiropas vēlēšanās.

Mājaslapā jautājumu un atbilžu veidā izskaidroti balsošanas noteikumi katrā valstī. Tajā atrodama informācija par vēlēšanu datumu, vecuma ierobežojumiem, reģistrācijas termiņiem, nepieciešamajiem dokumentiem, iekļūšanai Parlamentā noteikto procentu barjeru, no katras valsts ievēlamo deputātu skaitu, kā arī vēlēšanu iestāžu kontaktinformācija.

Tā kā šī informācija katrā valstī atšķiras, mājas lapā tā atrodama katras valsts oficiālajā) valodā un angļu valodā.

Interneta vietnē atrodama informācija par iespējām balsot ārzemēs (citā ES dalībvalstī vai trešā valstī), kā arī par balsošanu pa pastu. Šī informācija varētu izrādīties īpaši noderīga tiem aptuveni trīs miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē.

Otrdien Eiropas Parlamenta (EP) deputāti atbalstīja priekšlikumus, lai uzlabotu iedzīvotāju uzticēšanos dzeramajam krāna ūdenim, kas ir ievērojami lētāks un videi draudzīgāks nekā pudelēs pildīts dzeramais ūdens.

EP apstiprinātie noteikumi ierobežo maksimālo pieļaujamo daudzumu noteiktām piesārņojošām vielām, piemēram, svinam (samazināts uz pusi), kaitīgām baktērijām, kā arī ievieš jaunas robežvērtības noteiktiem endokrīnajiem disruptoriem. Tāpat noteikumi nosaka pieļaujamā mikroplastmasas līmeņa monitoringu un tā minimālo biežumu.

ES dalībvalstīm būtu jāveic arī pasākumi, lai popularizētu dzeramo krāna ūdeni, kā arī uzlabotu piekļuvi dzeramajam ūdenim, piemēram, izveidojot bezmaksas ūdens strūklas pilsētās un sabiedriskās vietās, kur tas ir tehniski un samērīgi iespējams. EP deputāti aicina nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par zemām cenām restorānos, ēdnīcās, ēdināšanas iestādēs u.c.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.