Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Turpinot tramvaju parka atjaunošanu, Rīgas satiksme ir noslēgusi līgumu ar Čehijas kompāniju Škoda Transportation par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju piegādi, informē Rīgas satiksme.

Pirmie zemās grīdas tramvaji no šīs piegādes Rīgā parādīsies 2017.gada pirmajā pusē, savukārt visu Škoda 15T Riga tramvaju piegādei jānotiek līdz 2017.gada beigām. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji kursēs 4.tramvaju maršrutā Imantas virzienā.

Visi jaunie zemās grīdas tramvaji tiks aprīkoti ar kondicionēšanas iekārtām, pielāgotu sistēmu elektroniskās norēķinu sistēmas vajadzībām, monitoriem, video novērošanu, pasažieru skaitīšanu, apkopei nepieciešamajām rezerves daļām, kā arī citu aprīkojumu.

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Jau vairākas desmitgades ir novērojams: lai gan īstermiņā procentu likmes mainās, ilgtermiņa tendence ir bijusi tikai uz leju.

Šāda tendence vērojama gan Eiropā, gan ASV. Japānā ilgtermiņa procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu pie nulles līmeņa.

Katrā krīzē centrālās bankas samazina likmes, taču, ekonomikai atkopjoties, tās neatgriežas iepriekšējā līmenī. Kas ir likmju samazinājuma iemesls, un par ko tas liecina?

Pētnieki apgalvoja, ka no 1980. līdz 2000. gadam zemākas inflācijas gaidas bija galvenais faktors, kā dēļ procentu likmes samazinājās. Taču pēdējā laikā faktiskā inflācija, kā arī uz apsekojumu balstītas inflācijas gaidas ir stabilizējušās tuvu 2%. Tomēr procentu likmju samazināšanās kopš 2000. gada atspoguļo dažādus noturīgus ekonomiskos faktorus (par to sīkāk iepriekšējā rakstā [1]). Šie ilgtermiņa reālie faktori, piemēram, lēnāks produktivitātes pieaugums un iedzīvotāju novecošana ietekmē globālo ietaupījumu apjomu un ieguldījumus un var samazināt ienesīgumu, samazinot īstermiņa inflācijas koriģētās procentu likmes stabilo līmeni (Laubach un Williams (2016), Gagnon et al. (2016)). Šo reālo likmi bieži sauc par dabisku vai neitrālu procentu likmi vai vienkārši «r-zvaigzne», vai r*. Tomēr citi pētnieki noraida pierādījumus par jaunu, zemāku līdzsvara reālo likmi un piešķir mazāku nozīmi noturīgajiem faktoriem (Kiley (2015), Lo un Rogoff (2015), Taylor un Wieland (2016)). Viņi apgalvo, ka pēdējā desmitgadē procentu likmes samazinājās tādēļ, ka pēc 2008. gada finanšu krīzes seko īslaicīgi faktori, piemēram, kredītu tirgus atsvirošanās (deleveraging). Beidzoties šim pārejas periodam, likmēm vajadzētu atgriezties vēsturiskajos līmeņos.

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Kad 2015. gada martā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome pieņēma lēmumu par valsts vērtspapīru pirkšanas programmas (PSPP) sākšanu, to pavadīja arī solījums programmu turpināt līdz 2016. gada septembra beigām vai līdz brīdim, kad ECB Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās cenu stabilitātes mērķim (inflācija tuvu, bet zem 2% līmeņa).

Šomēnes varam atzīmēt datumu, kad sākotnēji bija paredzēts eirozonas centrālo banku PSPP noslēgums.

Bet programma tomēr turpinās.

Varam konstatēt, ka acīmredzot nav izpildījies otrais priekšnosacījums: ECB Padome, kuras sastāvā ir arī Latvijas Bankas prezidents, nav guvusi pārliecību, ka vērojama noturīga inflācijas tuvināšanās 2%. Programmas izbeigšanas vietā tā ir pagarināta par sešiem mēnešiem, ir palielināts pirkto vērtspapīru mēneša apjoms, paplašināts pērkamo vērtspapīru loks, samazinātas procentu likmes un uzsākta jauna programma (TLTRO II). Arī 2016. gada 8. septembra sēdē ECB Padome apstiprināja, ka visi uzsāktie pasākumi turpinās. Un kāds ir tā visa rezultāts?

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Daļai autoīpašnieku, neskatoties uz pozitīvām izmaiņām risku izvērtēšanas sistēmas Bonus-Malus klasēs, šogad strauji augušas transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) cenas, novēroja aģentūra LETA. Vienlaikus aptaujātie apdrošinātāji prognozē cenu kāpumu arī turpmāk.

Tostarp, piemēram, 2007.gada izlaiduma automašīnai Škoda Octavia, kurai OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 37,73 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 81,9 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā uzlabojoties no 12 līdz 13. Savukārt 2002.gada izlaiduma automašīnai Volvo S80, kurai OCTA pirms gada varēja iegādāties par 56,30 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 86,40 eiro, riska klasei pieaugot no 6. līdz 7, bet 2011.gada izlaiduma automašīnai Hyundai i-30, kuras OCTA apdrošināšanu 12 mēnešiem pērn varēja iegādāties par 36,84 eiro, šobrīd lētākais piedāvājums ir par 54,82 eiro, Bonus-Malus klasei gada laikā augot no 16 līdz 17.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Eiropas Centrālā bankas (ECB) Padome 2009. gadā veica strauju savu noteikto likmju samazināšanu, kad galveno refinansēšanas operāciju likme tika samazināta līdz 1%. Savukārt 2014. gadā tā tika samazināta līdz 0.05%. Var teikt, ka zemu procentu likmju periods eiro zonā ir jau 8 gadus. Bet runa nav par konkrētu laika perioda ilgumu, bet par riskiem un to uzkrāšanos.

Jāpiekrīt tiem finanšu ekonomistiem, kuriem ir pārliecība, ka ilgstošs periods ar zemām procentu likmēm palielina nākotnes riskus un krīžu iespējamību, viņi iesaka regulāri izskatīt iespēju sākt procentu likmju palielinājumu un nelietderīgi neizmantot zemo procentu likmju periodu ilgāk, nekā tas patiešām būtu nepieciešams.

Sers Džons Templetons (amerikāņu-angļu finansists, filantrops un vairāku grāmatu autors) kļuva pazīstams kā globālo kopējo ieguldījumu fondu viens no radītājiem un labi izprata ekonomikas un finanšu tirgus cikliskumu. Daži principi vienmēr paliek nemainīgi, arī tas, ka ar laiku jebkurā sistēmā parādās riski. Vēsturiski visai bieži pārāk augsts un straujš kāda aktīva cenas pieaugums pēc tam mijas ar šī aktīva strauju cenas kritumu.

Daži interesenti pauž bažas, ka nupat izsludinātā Rīgas satiksmes zemās grīdas tramvaju iepirkuma nolikums, iespējams, rakstīts vienam konkrētam uzņēmumam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme nule kā izsludinājis iepirkumu par 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādi. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau nākamā gada otrajā pusē pa 4. tramvaja maršrutu Imantas virzienā. Orientējošā iepirkuma summa pēc uzņēmuma norādītā ir 70 milj. eiro. Patlaban Rīgas satiksmei kopumā ir 189 tramvaji, no kuriem 26 ir zemās grīdas. Tie kursē 6. un 11. tramvaja maršrutos. Iepriekšējais zemās grīdas tramvaju iepirkums noslēdzās 2008. gadā. Saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Rīgas satiksmi un tramvaju piegādātāju Škoda Transportation, Rīga ir saņēmusi 26 zemās grīdas tramvajus, no kuriem 20 ir trīs sekciju un seši – četru sekciju tramvaji.

Polija ir liela un diezgan komplicēta valsts, kurā dzīvo gandrīz 40 miljoni iedzīvotāju

Tā šo valsti raksturo LIAA Ārējās ekonomiskās pārstāvniecības Polijā vadītāja Inese Šuļžanoka. Latvijas vārds daudziem poļiem neko neizsaka, un nereti viņi jauc visas Baltijas valstis. Kaut arī Polija ir tepat blakus un ar Baltiju tai ir līdzīga vēsture, varētu domāt, ka viņi daudz ko zina par Baltiju, bet tā nav, tāpēc, sākot prezentāciju potenciālajam sadarbības partnerim, vajadzētu nedaudz pastāstīt par savu valsti un tad – par uzņēmumu. Poļi pārsvarā uzskata, ka Latvija ir valsts austrumos, un ierindo vienā plauktā ar Moldovu un Baltkrieviju, uzskatot, ka esam nabadzīgie radinieki, kas sagaida no poļiem vidējas vai ne pārāk labas kvalitātes lietas, tādēļ tas ir izaicinājums – parādīt, ka tā nav, piebilst LIAA pārstāve.

Lai arī Baltijas lielo kompāniju finanšu direktori neredz pamatu tālākam kredītprocentu likmju kritumam, tikai neliela daļa plāno izmantot šo situāciju, lai saviem investīciju projektiem piesaistītu finansējumu ar pievilcīgām likmēm. Aptuveni 17% lielo uzņēmumu Baltijā jau šobrīd izmanto vai apsver iespēju nodrošināt savam uzņēmumam izdevīgu ilgtermiņa finansējumu šobrīd, kad procentu likmes atrodas vēsturiski zemākajos līmeņos, liecina SEB bankas veiktās lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptaujas rezultāti Baltijas valstīs.

Latvijā 15% lielo uzņēmumu atbildējuši, ka zemo procentu likmju vidi aktīvi izmanto, lai nodrošinātu savai kompānijai finansējumu ar izdevīgiem nosacījumiem. Vēl 4% plāno to darīt tuvākajā laikā. 40% respondentu izvēlējušies atbildi “iespējams”, norādot uz gatavību apsvērt rīcību, bet vēl 40% aptaujāto finanšu direktoru norādījuši, ka tie dod priekšroku tirgus noteiktajai «peldošajai» likmei.

«Šogad no jauna izsniegtajiem aizdevumiem bāzes likme visbiežāk ir vienāda ar nulli un arī pievienotās likmes atrodas ļoti zemās pozīcijās. Tādēļ no uzņēmēju viedokļa šis ir izdevīgs brīdis, lai paātrinātu savus investīciju plānus un izdevīgi piesaistītu tiem finansējumu ar zemām likmēm. Turklāt, ja skatāmies no ilgtermiņa plānošanas viedokļa, tālredzīga rīcība būtu pārskatīt pašreizējo uzņēmuma ilgtermiņa saistību portfeli, nofiksējot tajā zemās procentu likmes, jo izvēle par labu «peldošajai» likme var nest ieguvumus brīžos, kad likmes ir zemas, taču tirgum piemīt tendence svārstīties un likmes visticamāk pieaugs,» norāda SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Uz samazināto pievienotas vērtības nodokļa likmi 5% cer maize, gaļa, piens, olas, grāmatas un preses izdevumi.

To rāda Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēde. Jāatgādina, ka no 2018. gada Latvijā tika ieviesta PVN likme 5% apmērā. Tā tika ieviesta Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem, kam līdz tam bija 21% likme.

Jāņem gan vērā, ka Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem 5% PVN likme darbosies tikai līdz 2020. gada 31. decembrim, bet par tās tālāko likteni lēmums ir jāpieņem valdību veidojošajiem politiķiem. Turklāt līdz šim ir bijuši vairāki neveiksmīgi mēģinājumi arī piena produktiem, maizei, gaļai, vistu un paipalu olām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējiem 21% līdz 5%. Cerību uz to, ka šāda ideja varētu materializēties, rada Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā rakstītais: Izvērtēsim iespējas samazināt PVN svaigai gaļai, svaigām zivīm, olām un piena produktiem.

Šogad starptautiskajos tirgos Latvijai vēl būs jāaizņemas vismaz 350 miljoni eiro, bet šī summa var arī pieaugt, intervijā aģentūrai LETA atzina Valsts kases (VK) pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

"Pamata scenārijs paredz, ka mēs šogad kapitāla tirgos piesaistām vienu miljardu eiro. Divas trešdaļas no šī apmēra jau ir piesaistītas, bet 350 miljoni eiro mums vēl būs jāpiesaista līdz gada beigām. Vienlaikus es uzsvēršu, ka tas ir pamata scenārijs, jo ir daži lielumi, kuri to vēl var ietekmēt. Pirmkārt, mēs redzam, ka diezgan būtiski pieaug pieprasījums pēc Valsts kases aizdevumiem - pamatā no pašvaldību puses. Ja tas turpinās pieaugt, tad mums būs jāpiesaista papildu resursi, lai nodrošinātu šos aizdevumus. Otrkārt, mēs vienmēr esam bijuši aktīvi un mēģinājuši izmantot labvēlīgu situāciju tirgos. Ja procentu likmes saglabāsies zemas, iespējams, mēs varētu veikt arī priekšfinansēšanu jau nākamā gada vajadzībām," pauda Āboliņš.

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, EY nodokļu ekspertu komanda ir analizējusi partiju programmu nodokļu sadaļas un secina, ka viens no populārākajiem ierosinājumiem ir ieceres samazināt PVN likmes atsevišķām preču un pakalpojumu kategorijām.

Pēc EY ekspertu vērtējuma, šādi solījumi nav vērtējami viennozīmīgi no to ekonomiskās ietekmes viedokļa, proti, šīs idejas kopumā saskan ar jaunākajām Eiropas Savienības (ES) nodokļu politikas tendencēm, tomēr to ieviešanā jāvērtē, vai iespējams panākt līdzsvaru starp patērētāju interesēm un budžeta ilgtspēju.

Savās programmās partijas sola samazināt PVN likmes pārtikas produktiem, ēdināšanas pakalpojumiem, medikamentiem, ēku apsaimniekošanas pakalpojumiem, siltumenerģijai, kā arī citām pirmās nepieciešamības precēm.

“Pirmkārt, būtu jāatceras, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pakļauta Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kas līdzsvaro PVN piemērošanu dalībvalstīs kopējā tirgus ietvaros. Gan preču un pakalpojumu kategorijas, kurām iespējams piemērot samazinātās likmes, gan šo likmju apmērs ir ierobežots, lai izvairītos no konkurences kropļojumiem,” saka Ilona Butāne, EY partnere un Nodokļu prakses vadītāja.

Īpašumu Latvijā joprojām lielākoties apdrošina kredītiestāžu prasību dēļ, taču lēnām aug arī brīvprātīgi iegādātu apdrošināšanas polišu skaits, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Asās konkurences dēļ īpašuma apdrošināšanas cenas īpaši neaug, apdrošinātāji klientus vilina ar papildu pakalpojumiem.

Īpašumu apdrošināšanas polišu cena ir ļoti dažāda. Kā liecina DB veiktā cenu aptauja, tās cena maziem sērijveida dzīvokļiem varētu būt pat 15–20 eiro, savukārt lielākai jaunbūvei tā var pārsniegt 200 eiro. Polišu cenas pēdējā gada laikā nav augušas, taču nākotnē tās varētu palielināties, tiesa, kāpums nebūs straujš, paredz eksperti. Apdrošinātāji patlaban cenšas uzlabot privātpersonu īpašuma apdrošināšanas produktu – konkurence šajā segmentā ir ļoti liela, norāda Gjensidige Baltic Privātpersonu īpašuma produktu vadītāja – risku parakstītāja Kitija Lase. Patlaban apdrošinātāji aizvien biežāk papildu klasiskajiem standarta riskiem piedāvā dažādus bonusus, piemēram, diennakts tehnisko palīdzību mājās, īres izdevumus, kamēr tiek veikts tā remonts, mantas apdrošināšanu ārpus mājokļa. Populārāka kļūst arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas ar īpašuma apdrošināšanu iet roku rokā, viņa stāsta.

Lai arī oficiālā motosezonas atklāšana šogad ieplānota 26.aprīlī, salīdzinoši siltie laikapstākļi sekmējuši to, ka motobraucēji OCTA polises pastiprināti sākuši iegādāties jau martā. «Šā gada martā motobraucēju noslēgto OCTA līgumu skaits sasniedzis 6388, kas ir par gandrīz 10% vairāk nekā pērn un pieckārt vairāk nekā 2013.gadā,» informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos motociklu, mopēdu un motorolleru īpašnieki bija noslēguši 7851 OCTA polišu iegādes līgumus.

2014.gadā motobraucēji pavisam kopā iegādājās tuvu 34 000 OCTA polises. «Moto transporta vadītāju iegādāto OCTA polišu skaits pieaug no gada uz gadu. Jāatzīmē, ka proporcionāli lielākais noslēgto līgumu skaita pieaugums vērojams 2012. un 2013.gadā, kas skaidrojams ar to, ka no 2011. gada 26. oktobra spēkā ir likuma norma, ka OCTA polise jāiegādājas arī mopēdu un motorolleru īpašniekiem,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs.

«Pēdējos gados novērojam, ka motosezona aizvien pagarinās, kas skaidrojams ar salīdzinoši siltajiem pavasara un rudens mēnešiem. Piemēram, pērn septembrī tika noslēgti 2027 līgumi, bet oktobrī 1155 līgumi. Savukārt šā gada februārī noslēgto līgumu skaits sasniedza 1076,» informē J.Stengrevics, piebilstot, ka lielākā daļa OCTA polišu mototransportam tiek iegādāta uz 6 mēnešiem, savukārt visam gadam polisi iegādājas gandrīz 20% mototransporta līdzekļu īpašnieku.

Šogad veselības apdrošināšanā varētu būt vērojams cenu kāpums 5% robežās, jo beidzot sajutīsim ietekmi no cenu pieauguma ārstniecības iestādēs, kas notika 2014. gada laikā, stāsta apdrošināšanas kompānijas Ergo veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.

Ergo ir novērojis tendenci, ka cenas par atsevišķiem medicīnas un veselības aprūpes pakalpojumiem pieaugušas pat līdz 40%, un dažos segmentos tās ir pat pārsniegušas pirmskrīzes līmeni. To sekmējusi dažādu pakalpojumu sadārdzināšanās, tomēr galvenais iemesls ir fakts, ko apliecina arī Ergo partneri – veselības aprūpes iestādes, ka Latvijā atjaunojusies pirktspēja.

Veselības aprūpes pakalpojumu cenu pieaugums vistiešākajā mērā atspoguļojas arī veselības apdrošināšanas polišu cenās: likumsakarīgi – jo pakalpojumi lētāki, jo zemākas polišu cenas. Tāpēc veselības aprūpes pakalpojumu cenu izmaiņas vērtējam ļoti stingri, jo īpaši, lai aizsargātu apdrošināto personu intereses, nepieļaujot ātru polišu limitu izsīkumu.

Rīgas satiksme (RS) ir izsludinājusi iepirkumu 20 jaunu zemās grīdas tramvaju iegādei. Paredzēts, ka jaunie zemās grīdas tramvaji Rīgā varētu sākt kursēt jau 2016.gada otrajā pusē pa 4.tramvaju maršrutu Imantas virzienā, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Orientējošā iepirkuma summa – 70 miljoni eiro. Jaunais tramvaju iepirkums neietekmēs sabiedriskā transporta biļešu cenas Rīgā, taču būtiski palielinās pasažieru pārvadājumu kvalitāti – īpaši to pasažieru, kuri ikdienā izmanto tramvajus.

Iepirkuma procedūra paredz, ka uzvarētājam jāsaražo un jāpiegādā 15 trīs sekciju un 5 četru sekciju zemās grīdas tramvaji. Pirmais transporta līdzeklis ir jāpiegādā ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no iepirkuma līguma noslēgšanas brīža. Visiem transportlīdzekļiem ir jābūt piegādātiem ne vēlāk kā 18 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Tramvajiem jābūt piemērotam pasažieriem ar īpašām vajadzībām un ierobežotām pārvietošanās spējām. Tāpat tramvajiem jābūt droši ekspluatējamiem esošajā Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūrā bez pārbūvēm.

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.