Ļoti labi, ka ir bijusi virzība startup likuma radīšanā, bet problēma ir tāda, ka ar šo režīmu iespējams tiks finansēti tikai 0 – 5 uzņēmumi gadā, un tas sanāk valsts līdzekļu izšķērdēšana lietās, kas nestrādā. Man patīk jau izskanējušais viedoklis, ka šis ir sākums, pamatu ielikšana.

Ārzemēs reģistrētu fondu investīcijas pie mums notiek ļoti reti (0-3 gadā) un ļoti iespējams pielāgojot visus uzņēmumu un riska kapitāla investoru filtrus varam nonākt pie 0, kas būs izgāšanās. Varbūt beigās būs kāds viens vienīgs uzņēmums, kurš kvalificēsies šai programmai, sauksim to par Latviešu Vienradzi.

Ārzemju investori pārsvarā pieprasa uzņēmumu pārreģistrāciju uz ārzemēm, kas nozīmē, ka šo programmu visdrīzākais nevarēs pielietot, jo IP tiks pārcelts uz ārzemēm visos šajos gadījumos. Tātad likumam primāri jārupējas lai Latvijā darbojošies fondi varētu izmanto šo likumu.

Kopā Latvijā līdz šim darbojās 4 riska kapitāla fondi (FlyCap, Imprimatur, ZG Capital, Expansion) un 2 Private Equity fondi (BaltCap, Livonia), bet no šiem visaktīvāk investējuši IT un citu nozaru startupos ir tikai 2 fondi, FlyCap un Imprimatur. Šobrīd trim riska kapitāla fondiem ir beigušies investīciju periodi, kas nozīmē, ka viņi vairs nevar investēt un ceturtajam nauda palikusi tikai pāris investīcijām un investīciju periods beigies 2017. gada vidū.

Budžeta un finanšu komisijā Saeimā tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās.

Par likumprojekta ietekmi, kas šobrīd ir ceļā uz pēdējo balsojumu Saeimā un tūdaļ pēc apstiprināšanas stāsies spēkā, Dienas Bizness izjautāja labklājības ministru Gati Eglīti.

Fragments no intervijas

Jau iepriekš nācāt klajā ar piedāvājumu palielināt pensiju fondu ienesīgumu un samazināt pārvaldītāju komisiju maksas. Pašreiz varam runāt par konkrētu likumprojektu, kas paver lielākas fondu peļņas iespējas. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kāda ir tā jēga!

Šī likumprojekta galvenā jēga ir panākt to, lai Latvijas pensiju fondu nauda tiktu vairāk ieguldīta nekustamajā īpašumā, proti, mežos, lauksaimniecības zemē, komercīpašumos. To jau dara skandināvu pensiju fondi, lietuvieši, igauņi. Viņu pensiju fondu nauda vairāk tiek novirzīta ekonomikai, un tam ir acīmredzami rezultāti.

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Šā gada pirmajā pusgadā visi atvērtie ieguldījumu fondi darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegums atspoguļoja straujos aktīvu cenu kāpumus finanšu tirgos, kas bija īpaši izteikti gada pirmajā ceturksnī, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Tā kā nozīmīgu daļu no fondu portfeļa veido ieguldījumi ASV dolāros denominētos finanšu instrumentos, tad ienesīguma kāpumu veicināja arī tas, ka pusgada laikā ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 8,6%.

Jūnija beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu sešu mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 37,3%. Kaut gan obligāciju fondu aktīvi pusgada laikā uzrādīja vislielāko pieaugumu (par 35,3 miljoniem eiro jeb par 26,6%), kopumā obligāciju un naudas tirgus fondu grupā aktīvi nedaudz samazinājās, jūnija beigās sasniedzot 173,8 miljonus eiro, ko ietekmēja viena naudas tirgus fonda likvidācijas process. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Kopējie atvērto ieguldījumu fondu aktīvi 2015. gadā pieauga par 3%, gada beigās sasniedzot 217,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Vairums ieguldījumu fondu darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, un to sniegumu lielā mērā ietekmēja fondu ieguldījumu valūta – labu sniegumu eiro izteiksmē uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu valūta ir ASV dolārs, jo tā vērtība attiecībā pret eiro gada laikā būtiski pieauga.

Decembra beigās obligāciju fondu gada ienesīgums bija robežās no -1,4% līdz +39,7% (negatīvs tikai diviem fondiem). Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga par 31%, gada beigās sasniedzot 173,8 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no 1,2% līdz 8,6%. Šo fondu aktīvi gada laikā pieauga gandrīz 4,5 reizes, decembra beigās sasniedzot 12,7 milj. eiro. Šo pieaugumu lielā mērā ietekmēja viena jauna fonda ienākšana tirgū. Jauktie fondi galvenokārt bija ieguldījuši ieguldījumu fondu apliecībās un parāda vērtspapīros, kas gada beigās veidoja attiecīgi 62% un 38% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.

Ieguldījumu fondiem 2016. gada deviņos mēnešos ļoti atšķirīgs ienesīgums dalījumā pēc ieguldījumu politikas un reģionālā fokusa, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

FKTK ir apkopojusi ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu darbības rezultātus 2016. gada deviņos mēnešos. Ieguldījumu fondu sniegums 2016. gada deviņos mēnešos bija izteikti atšķirīgs dalījumā pēc fondu ieguldījumu politikas kā arī pēc to reģionālā fokusa. Visi obligāciju fondi, izņemot vienu, 2016. gada deviņos mēnešos darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, savukārt lielākā daļa akciju fondu ar negatīvu ienesīgumu. Līdzīgi kā iepriekšējā ceturksnī īpaši augsts ienesīgums bija tiem fondiem, kas 2014. gadā bija lielākie zaudētāji saistībā ar rubļa vērtības kritumu vai ieguldījumiem Krievijā.

Septembra beigās obligāciju fondu deviņu mēnešu ienesīgums bija robežās no -2% līdz 24.3%. Šo fondu kopējie aktīvi kopš gada sākuma samazinājās par 1.2% un septembra beigās sasniedza 172 milj. eiro. Obligāciju fondi pārsvarā fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma/ augsta riska (high yield) segmentā.

Sociāli atbildīga investēšana ir plaša sfēra, kas ir pakļauta ļoti dažādām interpretācijām.

Pēdējo gadu laikā investīciju pasaulē populāri runāt par ētisku un sociāli atbildīgu ieguldīšanu. Jāņem gan vērā, ka aiz šiem skaistajiem vārdiem var slēpties kaut kas līdzīgs reklāmai, un, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka pietiekami daudzu līdzekļu pārvaldnieku prakse realitātē rāda, ka tiem pašiem vecajiem ieguldījumu produktiem tiek piedēvēti vien jauni, šiem laikiem atbilstošāki nosaukumi, bet tas, kur šie fondi iegulda, daudz nemainās. Jau ziņots, ka dažādus sociāli atbildīgus fondus (gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldītos), ņemot vērā aktuālo modes tendenci, arvien vairāk rada tādas milzīgas finanšu iestādes kā Goldman Sachs, BlackRock un Morgan Stanley (vai arī tiek pārdēvēti vecie fondi).

Finanšu tirgos ceturkšņa sākumā dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums gada sākumā par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Neskatoties uz to, vairums ieguldījumu fondu gada pirmajā ceturksnī uzrādīja pozitīvu ienesīgumu. Labāk veicās tiem fondiem, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) informācija.

2013. gada 31. martā vidējais triju mēnešu ienesīgums atvērtajiem obligāciju un naudas tirgus fondiem (13 fondi) bija 1,6% (tikai vienam fondam no 13 ienesīgumas bija negatīvs), savukārt vidējais 12 mēnešu ienesīgums bija 6,8% un tas bija pozitīvs visiem fondiem.

Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir ASV dolārs, kas gada laikā piedzīvoja vērtības pieaugumu attiecībā pret latu. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis marta beigās sasniedza 128,9 milj. latu.

Šie fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – marta beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 72,6 milj. latu jeb 56,3% no to kopējā ieguldījumu portfeļa, t.sk. lielāko daļu, t.i., 53,2 milj. latu, veidoja naudas līdzekļi (prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm un termiņnoguldījumi kredītiestādēs). 8,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs (izņemot Latviju) un 24,8% – NVS valstīs (t.sk. Krievijā – 16.7%, galvenokārt regulētā tirgū tirgotos komercsabiedrību parāda vērtspapīros).

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Latvijas iedzīvotāju naudas uzkrājumi aug, to apliecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkoptie dati. Taču lielākā daļa no brīvajiem naudas līdzekļiem atrodas iedzīvotāju banku kontos un depozītos, kam šobrīd piedāvātās procentu likmes ir tuvu nullei. Labā ziņa gan ir tā, ka nulles procentu depozītu likmes veicinājušas iedzīvotāju izpratni par alternatīvajiem ieguldījumu veidiem, jo ieguldīt un krāt var ne tikai bankās.

Jebkurš, ieguldot 10, 100 vai 1000 eiro, kļūst par investoru, taču tas, cik daudz izdosies nopelnīt, būs atkarīgs no katra individuālās riska apetītes. Tas, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties savus brīvos līdzekļus tur bankas kontā, rāda, ka riska apetīte un zināšanas par investīcijām kopumā sabiedrībā ir zemas. Iedzīvotāji labākajā gadījumā iegulda naudu uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, kur ar zemu risku var gūt salīdzinoši lielu atdevi, bet tikai pateicoties dāsnajai valsts subsīdijai (atmaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli), kas arī no šī gada ir samazināta.

Ja naudu neturam bankā, tad kur citur likt tai pelnīt? Mūsdienās jebkurš Latvijas iedzīvotājs var kļūt par līdzīpašnieku uzņēmumiem praktiski jebkurā pasaules valstī, jebkurā nozarē un jebkādā apmērā. Lai gan izvēlēties akcijas, kurās ieguldīt, var būt azartiski un aizraujoši, izredzes kā individuālam investoram sasniegt labākus rezultātus nekā vidēji tirgū ir niecīgas. Tāpēc ieguldīšanu akcijās var pielīdzināt kazino – visticamāk, savu naudu zaudēsi, bet varbūt dažreiz arī nopelnīsi. Tajā pašā laikā pats kazino (akciju pirkšanas gadījumā brokeri, konsultanti un birža) nopelnīs vienmēr.

Latvijas strauji augošiem uzņēmumiem no Baltijas valstu fondiem ir pieejams aptuveni viens miljards eiro to attīstības atbalstīšanai, liecina Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla asociācijas pētījums par Baltijas privātā un kapitāla tirgu 2022.gadā, kas tapis sadarbībā ar KPMG.

Latvijas Privātā un iespējkapitāla asociācija (LVCA) pārstāvji informē, ka 2022.gadā Baltijas valstu privātā un iespējkapitāla fondi ir investējuši 212 miljonu eiro Baltijas valstu uzņēmumos - par 44% vairāk nekā gadu iepriekš.

Tostarp Latvijas kompānijās ir ieguldīti vien 17 miljoni eiro. Vairums investīciju Latvijā veiktas uzņēmumos, kas darbojas enerģētikas un vides nozarē. Kā nozīmīgākās (pēc summas) iespējkapitāla investīcijas pētījums piemin "Change Ventures" investīciju "Aerones", "Expansion Capital" investīciju "Folded", "Karma Ventures" investīciju "Sonarworks". Savukārt privātā kapitāla fondu lielākās investīcijas Latvijā veiktas uzņēmumos "Dzīves ĀBECE" ("BaltCap"), "Dry Port Systems" ("FlyCap") un "PV Power" ("BaltCap").

Latvija var piesaistīt ārvalstu investorus, taču, tāpat kā tas notiek visā pasaulē, viss sākas ar vietējiem investoriem, intervijā DB paziņoja Oksfordas universitātes Said Business School profesors Tims Dženkinsons.

Kādēļ uzreiz nevar piesaistīt ārvalstu investoru naudu?

Ja vietējie investori neiegulda naudu investīciju fondos, ārvalstu investors var jautāt sev: «Ja vietējie tur neiegulda naudu, tad kādēļ man būtu jāiegulda?» Ir jāpiesaista ārvalstu investoru nauda, taču tas ir nākamais solis. Pastāv Eiropas Investīciju fonds, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, un investīcijām var piesaistīt arī vietējos pensiju fondus. Un tad jau var pievērsties citiem investoriem.

Cik daudz laika aizņem process no ieguldījumu fonda izveides līdz ārvalstu investoru naudas ieguldīšanai?Dažkārt tas aizņem 4-5 gadus. Viņi skatās uz to rezultātu, kuru uzrādījuši pirmie fondi. Ja viss ir kārtībā, var gaidīt, ka viņi nāks.

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi. Akcelerācijas fondos agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, gudro naudu jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, informē Altum.

Programmas īstenošanai kopumā pieejams ERAF finansējums 15 miljonu eiro apmērā, un potenciālie fondu pārvaldnieki jeb finanšu starpnieki līdz 10.aprīlim var iesniegt savus pieteikumus atlasei.

Saskaņā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma datiem, par iespējām finansējuma piesaistei no riska kapitāla fondiem ir dzirdējuši 42% Latvijas uzņēmēju, savukārt 44% no uzņēmējiem, kuri ir dzirdējuši par riska kapitāla fondiem, ieteiktu jaunu un strauji augošu uzņēmumu īpašniekiem finansējuma piesaistei griezties pie Latvijā strādājošiem riska kapitāla fondiem. Kopumā 21% uzņēmēju atzīst, ka plāno piesaistīt papildus finansējumu uzņēmuma uzsākšanai, izaugsmei vai darbības paplašināšanai tuvāko gadu laikā.

Latvijā esošie meži audzē Skandināvijas pensionāru ienākumus, savukārt pašmāju pensiju fondi mežos neiegulda.

Latvijā nav maz uzņēmīgu cilvēku, kuri paši privātā kārtā pērk zemes un tās apmežo vai arī iegādājas mežus, kuri būtībā pildīs sava veida pensiju fonda funkciju. To, ka ārzemnieku pensiju nauda tiek ieguldīta Latvijas mežos un tā arī ģenerē labus ienākumus (peļņu), apliecina tikai šā gada vasaras darījums vien, kurā tika pārdotas otras lielākās mežsaimniecības kompānijas (SIA Foran Real Estate) kapitāldaļas un īpašnieku vidū bija Zviedrijas SPP Pension& Forsakring (piederēja 29,37034%), kas šajā kompānijā ienāca akciju kapitāla palielināšanas rezultātā 2008. gadā.

Akciju kapitāla palielinājuma rezultātā iegūtos līdzekļus Foran Real Estate izmantoja atsevišķu meža īpašumu iegādei un nelielu meža īpašumu portfeļu iegūšanai visā Latvijas teritorijā, norādīts uzņēmuma mājaslapā. SIA Foran Real Estate pārziņā bija nedaudz vairāk kā 54,2 tūkst. ha, no kuriem 40,27 tūkst. ha – mežu platība, 10,37 tūkst. ha – lauksaimniecības zeme un 3563 ha – citas zemes. Foran Real Estate piederošajos mežos esošo kokaudžu krājas kopējais apjoms ir vairāk nekā 4,5 milj. m3. Arī iepriekš Latvijā ir bijuši darījumi ar mežiem, to apsaimniekojošajām kompānijām, kuru dalībnieku vidū ir bijuši ārvalstu pensiju fondi.

Pērn obligāciju un naudas tirgus fondu vidējais gada ienesīgums sasniedzis 8,4%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati.

Labāku sniegumu uzrādījuši tie obligāciju un naudas tirgus fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta ir eiro, jo ASV dolārs gada laikā piedzīvoja nelielu vērtības kritumu attiecībā pret latu. Šo fondu kopējais ieguldījumu portfelis decembra beigās sasniedza 117,9 miljonus latu. Atvērtie obligāciju fondi un naudas tirgus fondi līdzekļus galvenokārt ieguldīja Latvijā – decembra beigās Latvijā ieguldīto līdzekļu apmērs sasniedza 68,9 milj. latu jeb 58,5% no to kopējā ieguldījumu portfeļa. 10,6% no šo fondu portfelī turētajiem finanšu instrumentiem bija izvietoti pārējās Eiropas Savienības valstīs un 22,5% – NVS valstīs.

Šoreiz par to, kā pensiju fondi pieņem lēmumus par investīcijām, kā, visticamāk, attīstīsies pensiju fondi un kā veidot uzkrājumu stratēģiju pensionāriem.

Kā pensiju fondi izvēlas, kur investēt?

Galvenā frāze pensiju uzkrājumu pārvaldīšanā ir “augsta atbildība”. Iedomājieties, ka jums uz desmitiem gadu ir uzticēti tūkstošu cilvēku līdzekļi. Un visus šos gadus jums ir ne tikai jānodrošina līdzekļu aizsargātība, bet arī jānopelna klientu labā, lai nodrošinātu viņiem pienācīgu dzīvi pensijā. Tāpēc pārvaldīšanas uzņēmumi vienlaicīgi dzīvo gan tagadnē, gan nākotnē.

Pensiju uzkrājumu pārvaldīšanas uzņēmumu pirmā prioritāte ir drošība. Pārvaldītājs var uzticēties tikai tiem investīciju projektiem, kuri ir uz 100% droši un nodrošinās līdzekļu aizsardzību un pavairošanu.

Nauda finanšu tirgū, ja tā atrodas riskantākos instrumentos, var sadegt vienā mirklī. Nupat notikušais akciju krahs sevišķi nežēlīgs bijis pret daudzu naftas nozares pārstāvju vērtspapīriem.

Tiesa gan, tas tāpat nav īsti pielīdzināms tiem zaudējumiem, ko piedzīvojuši šādi fondi ar reizinātāju.

Proti, ja kāds spekulants patiesām pēc paša brīvas gribas vēlas piedzīvot sevišķi krāsainu emociju gammu, tad viņš var iegādāties fondus ar reizinātāju. Tie sevišķi labi parasti sāk izskatīties brīdī, kad cenas ilgstoši kāpušas, un alkatība liek meklēt arvien lielāku risku. Tiesa gan, eksperti ar šādiem ieguldījumiem investoriem, kas nav ļoti pieredzējuši, īpaši aizrauties neiesaka. Turklāt gandrīz nekad šādu fondu turēšana nav attaisnojama ilgtermiņā. Tie pārsvarā ir piemēroti vien īsāka termiņa spekulācijām.

Ar riska reizinātājiem aprīkotie fondi vislabāk sevi pierāda tad, ja ir konkrēta un spēcīga tirgus virzība vienā vai otrā virzienā. Tad attiecīgi var cerēt nopelnīt, piemēram, trīs vai četras reizes vairāk nekā ir kāda kopējā tirgus indikatora vērtības izmaiņa. Tomēr, ja cena nedodas tur, kur vajag, iznākums var būt graujošs - sevišķi tiem, kas gluži neizprot, kā darbojas konkrētais mehānisms. Izejvielu gadījumā šādi fondi ir īpaši riskanti, ja ņem vērā to, ka tā pati naftas cena var mainīties strauji un neparedzami.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu anulēt IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un anulēt ierakstu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā par IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde.

Licence anulēta pēc IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde lūguma FKTK anulēt tai izsniegto licenci ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. Vienlaikus FKTK lēma arī anulēt ierakstu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā par IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde.

IPS AS Hipo Fondi aktīvu pārvalde licences anulēšanas brīdī neveic darbību ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai un darbību kā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs, kā arī sabiedrībai nav saistību pret ieguldījumu fondu ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

Šobrīd valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā ir 8 valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāji.

Kopš gada sākuma Latvijas ieguldījumu fondos straujš kāpums; akciju tirgus iepriecina

Pēc mērenā kopējā 2014. gada atvērto fondu snieguma, kur obligāciju un naudas tirgus fondu gada ienesīgums bija robežās no -44,1% līdz +15,5%, jaukto fondu gada ienesīgums bija robežās no -0,4% līdz +9,5% un akciju fondu gada ienesīgums – robežās no -43,4% līdz +20,2%, šā gada pirmais ceturksnis uzsākts ļoti veiksmīgi, un Latvijas ieguldījumu fondi uzrāda līdz pat 58% ienesīgumu.

Iespaidīgus rādītājus sniedz Krievijas akciju fondi, tomēr fondu pārvaldnieki tajos iegulda piesardzīgi. Salīdzinot ar valsts obligācijām un citiem fiksēta ienākuma aktīviem, pievilcīgu sniegumu demonstrē akciju tirgus, rosinot uz augstāka riska ieguldījumiem. Paaugstināta riska aktīviem ļoti pretimnākoša ir arī G7 valstu centrālo banku politika.

Šā gada otrajā ceturksnī visi Latvijā reģistrētie atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot divus naudas tirgus fondus, uzrādīja negatīvu ienesīgumu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Negatīvais ienesīgums atspoguļo kritumu finanšu tirgos, ko galvenokārt izraisīja investoru bažas par to, ka centrālās bankas varētu mazināt ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu (12 fondi) triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 6,6% līdz plus 0,1%, savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 3,5% līdz plus 6,9% un tas bija negatīvs tikai diviem fondiem. Labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nebija ASV dolārs, kas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā.

Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis jūnija beigās sasniedza 141,8 miljonus latu, ceturkšņa laikā pieaugot par 10%, ko ietekmēja trīs jaunu obligāciju fondu ienākšana tirgū.

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Ir tādi fondi, kas mēģina ieguldīt turpat, kur tirgus līderi

Lai gan, investējot kādos finanšu instrumentos, faktiski vienmēr būtu ieteicams domāt ar savu galvu, to klāsts ir tik interesants un plašs, ka pieejami, piemēram, tādi biržās tirgotie fondi, kas seko līdzi atskaitēm par pasaules slavenāko investoru ieguldījumiem un investē līdzīgi. Līdz ar to tiek dota iespēja ieguldīt turpat, kur, piemēram, savas kompānijas naudu liek Berkshire Hathaway vadītājs pasaulslavenais investors Vorens Bafets.

Var kopēt

Būtībā tas, ka kāda biržā tirgotā fonda ieguldīšanas stratēģija balstīta uz kādu tirgus līderu performanci, nekāds jaunums nav. Bieži vien jau tā ir, ka pašam kaut ko jaunu un revolucionāru izdomāt ir grūtāk, nekā to noskatīties no gudrāka kaimiņa (kā rezultātā arī nopelnītā atzīme mēdz sakrist).

Pagājušajā gadā ieguldījumu fondi piedzīvojuši gan kritumus, gan lēcienus, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas eksperti.

Gada sākumā finanšu tirgos dominēja izteikti pozitīvs noskaņojums, ko lielā mērā veicināja ASV politiķu lēmums par fiskālās klints novēršanu, turpretī pirmā ceturkšņa otrajā pusē Kipras notikumi palielināja spriedzi finanšu tirgos. Arī gadā kopumā ik pa brīdim pastiprinājās un mazinājās investoru bažas saistībā ar centrālo banku ekonomikas stimulēšanas pasākumu ierobežošanu.

Pērnā gada decembra beigās atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no mīnus 1,7% līdz plus 2,5% (11 no 14 fondiem pozitīvs), savukārt 12 mēnešu ienesīgums bija no mīnus 6,8% līdz plus 3% (pieciem fondiem negatīvs). Tāpat kā iepriekšējā ceturksnī, labāku sniegumu uzrādīja tie fondi, kuru ieguldījumu pamatvalūta nav ASV dolārs, jo tas piedzīvoja vērtības kritumu attiecībā pret latu gan ceturkšņa, gan gada laikā. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējais ieguldījumu portfelis decembra beigās sasniedza 178 miljonus eiro, gada laikā pieaugot par 6,1%, ko galvenokārt ietekmēja triju jaunu obligāciju fondu izveide.

Vairums ieguldījumu fondu atguvās pēc krasā krituma iepriekšējā ceturksnī, ko ietekmēja ģeopolitiskās spriedzes saasināšanās, un visi atvērtie ieguldījumu fondi, izņemot vienu akciju fondu, 2. ceturksnī darbojās ar pozitīvu ienesīgumu, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

30. jūnijā atvērto obligāciju un naudas tirgus fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 0,04% līdz 7,4%. Atvērto obligāciju fondu un naudas tirgus fondu kopējie aktīvi jūnija beigās sasniedza 183,1 miljonu eiro, praktiski saglabājoties marta beigu līmenī.

Obligāciju fondi fokusējas uz korporatīvajiem parāda vērtspapīriem augsta ienesīguma (high yield) segmentā, savukārt naudas tirgus fondi – uz termiņnoguldījumiem bankās un valdības obligācijām.

Jūnija beigās atvērto jaukto fondu triju mēnešu ienesīgums bija robežās no 1,9% līdz 4,9%. Mēneša beigās šo fondu kopējie aktīvi sasniedza 2,4 milj. eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 5,3%. Jauktie fondi fokusējās uz ieguldījumiem ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībās, proti, tās jūnija beigās veidoja 71% no šo fondu kopējā vērtspapīru portfeļa.