Pēc biedrības Mārketinga padome pasūtījuma izcepta īpaša Ziemassvētku torte, kas šodien tiks pasniegta daudzbērnu ģimenēm, kuras viesosies pie Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils. Tā būs līdz šim lielākā un smagākā Zaļās karotītes torte.

Ingūna Gulbe, biedrības Mārketinga padome direktore: "Zaļās karotītes tortes cepšana Ziemassvētkos ir mums jauna tradīcija. Šī torte ir īpaša, jo cepta no Zaļās karotītes produktiem, kas nozīmē augstu kvalitāti un izcilas garšas īpašības. Tā apvieno visus Zaļās karotītes produktu ražotājus no dažādiem Latvijas reģioniem un to ieguldīto darbu kvalitatīvu un labu produktu audzēšanā un ražošanā. Valsts prezidents Valdis Zatlers ir Zaļās karotītes patrons. Tādēļ arī nolēmām šo Zaļās karotītes torti, kas tapusi pēc īpašas receptes, pasniegt daudzbērnu ģimenēm Valsts prezidenta rīkotajā svinīgās egles iedegšanā pie Rīgas pils."

Bordo karotīti, ko paredzēts ieviest 2014. gadā, plānots integrēt ar preču zīmi Rīgas marka.

Par to šobrīd tiek veiktas pārrunas ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, informē Latvijas pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. Šāda iespēja palīdzētu pārtikas uzņēmumiem eksportā uz ārvalstīm. Paredzēts, ka uzņēmumi, kas būs saņēmuši karotītes preču zīmi, ar atvieglojumiem varēs saņemt preču zīmi Rīgas marka, jo būs izpildījuši noteiktas kvalitātes prasības.

Trešdien zemkopības ministre Laimdota Straujuma parakstīja līgumu ar LPUF vadību par karotītes nodošanu LPUF pārziņā. LPUF turpmāk rūpēsies par karotītes popularizēšanu, lietošanas tiesību piešķiršanu un līgumu slēgšanu ar ražotājiem. Savukārt Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) no šā gada 1. janvāra veic karotītes produktu atbilstības kontroles. LPUF jau pērn saņēmusi ap 300 tūkstošus Ls klastera ietvaros, ko paredzēts tērēt karotītes aktivitātēm.

Rīt, 12.septembrī plkst.12:00 restorānā "Sarkans" Stabu ielā 10 biedrība "Mārketinga padome" sadarbībā ar lielveikalu tīkliem "RIMI Latvija" un "ELVI" kvalitatīvu produktu popularizēšanas kampaņas ietvaros piešķirs pirmos "Zaļās karotītes" ordeņus.

"Zaļās karotītes" ordenis ir atzinība par izcilu kvalitāti. Apbalvoti tiks "Kvalitatīvs produkts Latvija" sadarbības partneri, godināti arī lielveikalu tīkli "RIMI Latvija" un "ELVI", kā arī mediji, kas ilgstoši atbalstījuši "Zaļās karotītes" ideju un tās augstos kvalitātes standartus.

"Tuvojoties "Zaļās karotītes" sešu gadu jubilejai, esam pārliecinājušies, ka šī kustība ir kļuvusi karaliska gan pēc vēriena, gan pēc satura. Tā kā karaliskam vērienam pieklājas dot apbalvojumus, ar šo dienu mēs iedibinām "Zaļās karotītes" ordeni, kas tiks pasniegts pašiem produktiem, to popularizētājiem un izcilākajiem pārdevējiem." atzīst biedrības "Mārketinga padome" direktore Ingūna Gulbe.

Latvijā un Baltijā lielākā bioloģiskās putnkopības zemnieku saimniecība "Karotītes" piesaistījusi "BluOr Bank" finansējumu 1,643 miljonu apmērā, kas paredzēts saimniecības paplašināšanai un modernizācijai.

Ar saņemtā finansējuma palīdzību Tukuma novada zemnieku saimniecībā uzsākta jaunas kautuves ēkas būvniecība, kā arī tiks izveidots mūsdienīgs gaļas un barības sagatavošanas cehs. Kopējās saimniecības modernizācijas projekta investīcijas sasniedz 4,703 miljonus eiro, ko veido bankas piešķirtais aizdevums, Lauku atbalsta dienesta un Eiropas Savienības fondu finansējums, kā arī paša uzņēmuma līdzekļi.

Jaunās ēkas būvniecības darbus paredzēts pabeigt līdz 2024.gada pavasarim, savukārt iekārtu uzstādīšanu un sagatavošanu darbam - līdz nākamā gada jūlijam. ZS "Karotītes" astoņu darbības gadu laikā kopš dibināšanas kļuvusi par Baltijā lielāko bioloģiskās vistas gaļas audzētāju, un produkciju ražo gan ar savu, gan privātajām bioloģiskās produkcijas preču zīmēm. Unikālā un pašu radītā biznesa formula saimniecībai ļauj nodrošināt gaļas produkcijas piegādes cikliskumu un regularitāti. Tas savukārt pēdējos gados pavēris ceļu sadarbības uzsākšanai ar vadošajām pārtikas lielveikalu ķēdēm un bioloģiskās pārtikas ražotājiem. ZS "Karotītes" galvenie klienti ir lielveikali, bioloģiskās produkcijas tirgotāji un bioloģiskās pārtikas, tostarp bērnu pārtikas, ražotāji visā Eiropā.

Veikalu tīkls ELVI atzīts par draudzīgāko Zaļās karotītes produktu tirgotāju Latvijā, saņemot biedrības Mārketinga padome gadskārtējo nomināciju, informēja SIA ELVI grupa ģenerāldirektors Ģirts Kurmis.

Balva piešķirta, balstoties uz vietējo patērētāju un uzņēmēju aptauju, kurā ELVI atzīts par draudzīgāko Zaļās karotītes produktu tirgotāju Latvijā. „ELVI pieredze liecina, ka bieži vien pircēji izvēlas savējos produktus - Latvijā ražotu pārtiku. Un, apzinoties to augsto kvalitāti, dažkārt to dara pat neskatoties uz cenu,'' skaidroja Ģ. Kurmis.

Biedrības Mārketinga padome aptaujā par “tautā mīlētākajiem “karotītes” produktiem 2007” tika nominēti:

• Tautā mīlētākais “karotītes” produkts 2007 Nr.1 – Īstā rupjmaize - Sia Lāči;

• Tautā mīlētākais “karotītes” produkts 2007 Nr.2 – Biezpiena sieriņš Kārums vaniļas – a/s Rīgas piensaimnieks;

Pirmais septembris ir aiz tuvējiem kalniem, bērni veiksmīgi palaisti skolās un dārziņos, un maciņš arī pie reizes krietni patukšīts. It kā jau ierasta lieta - augustā un septembrī lielāko daļu no ģimenes budžeta rezervēm investēt nākotnē - bērnu izglītībā, ar naivu cerību, ka vecumdienās būs kāds, kas pīrāgus pie gultas pienesīs. Tomēr jautājums palicis – kurā vietā mājo tā valsts garantētā un Latvijas konstitūcijā iegrebtā bezmaksas pamatizglītība?

Man (kā mātei) kādā veselā saprāta kaktiņā nemitīgi gruzd jautājums – kas tad īsti ir bezmaksas izglītība, ja jau bērnu palaižot uz skolu, pat obligātās mācību grāmatas ir jāpērk par savu naudu. Kā tas var būt, ka ir skolas, kuru bibliotēkās mācību gada sākumā visiem skolniekiem var izniegt mācību grāmatas, bet citās skolās tās jāiegādājas pašiem vecākiem?

Saprotams, jāatbalsta vietējie ražotāji, t.i. grāmatizdevēji, jāsilda ekonomika, radot mākslīgu apriti – un kas var būt izdevīgāks, kā to darīt uz bērnu rēķina? Vecāki no daudz kā atteiksies, lai tikai viņu čabulīši būtu apģērbti un izskoloti. Bet vai tas ir normāli, turklāt kāpēc vecākiem pārsvarā ir jāsilda dažādu kilbloku (Zvaigznes ABC īpašniece) personiskā ekonomika? Kāpēc skolas mācību grāmatām jābūt ar centimetru bieziem vākiem un greznām reprodukcijām? Lai, tos sējumus staipot, atvase jau bērnībā traumētu mugurkaulu? Un vecāki - ģimenes budžetu, maksājot par katru šādu izdevumu daudzus latus! Kāpēc nevar speciāli skolniekiem izdot vienkāršākas grāmatas, kuru cena ir saprāta robežās? Cik ir reālā vienkāršākas grāmatas pašizmaksa, parādīja publicists Lato Lapsa, kas savu pagaidām pēdējo grāmatu par specdienestiem («Cits ķēķis») lika pārdot par pašizmaksu, tās cena (aptuveni 400 lpp!) bija lats ar santīmiem...

Vai protat atšķirt karotītes? Šķiet, šāda spēle pārskatāmā nākotnē varētu tikt piedāvāta Latvijas patērētājiem, tādējādi ļaujot viņiem noskaidrot savas modrības līmeni, pērkot dažādus pārtikas produktus. Kā zināms, jau vairākus gadus Latvijā ir ieviests Zaļās karotītes simbols, kuru uz saviem izstrādājumiem brīvprātīgā kārtā ir tiesības attēlot tiem ražotājiem, kuri vismaz 75% apmērā izmanto vietējās izejvielas. Cik lielā mērā šis Zaļās karotītes zīmols ir veiksmīgs – tas ir cits jautājums. Tomēr tā ideja pilnībā ir skaidra. Savukārt nedaudz mulsinoša ir pašreizējā iecere, teiksim tā, palielināt karotīšu klāstu.

Problēma slēpjas faktā, ka daļai pārtikas produktu, kas itin veiksmīgi tiek ražoti Latvijā, vietējās izejvielas nepieciešamajā apjomā nemaz nav iespējams izmantot. Nu, nav iespējams mūsu valstī izaudzēt, piemēram, kafijas pupiņas un citas tamlīdzīgas lietas. Toties ir vēlme norādīt, ka produkti, kuru izejvielas galvenokārt tiek importētas, arī tiek izgatavoti Latvijā. Un to ir paredzēts darīt, šāda veida produktiem piešķirot Sarkano karotīti. Un te jau jārēķinās ar vienu otru problēmu... Pirmkārt, Latvijas iedzīvotājiem tradicionāli ir paticis pirkt vietējās izcelsmes pārtiku, kas ir ražota no vietējos laukos izaudzētas lauksaimnieciskās produkcijas. Tā tas vienkārši ir! Dažu labu reizi ievestās izejvielas nav pat par mata tiesu nekvalitatīvākas par vietējām, bet mūsu patērētājiem tas nav diez ko svarīgi. Savukārt bāšana acīs, ka konkrētais produkts gan ir ražots Latvijā, taču daudzas sastāvdaļas, kas bija vajadzīgas tā pagatavošanai, nācās ievest, var izraisīt pat pretēju efektu. Otrkārt, jārēķinās, ka, manipulējot ar dažādu krāsu karotītēm, vismaz sākotnēji var iznākt tāda kā patērētāju maldināšana. Proti, ieejot veikalā un ieraugot, ka uz plauktā novietotas preces ir karotītes simbols, pircējs var nospriest, ka tās ir pagatavotas no vietējām izejvielām, nepievēršot uzmanību karotes krāsai. Treškārt, nevar izslēgt iespēju, ka pircējiem vienkārši sāks jukt, kura karotīte ko īsti apzīmē, un arī tas nebūtu labvēlīgs aspekts.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmu (NPKS), ko aizvien ļoti liela Latvijas sabiedrības daļa zina kā zīmolu Zaļā karotīte, no nākamā gada kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Šo ziņu aizvadītajā nedēļā apstiprinājusi Zemkopības ministrijā. «PVD veiks kvalitātes shēmā iesaistīto dalībnieku uzraudzības un kontroles funkcijas, kas līdz šim tika deleģētas kontroles iestādei (Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam), kuras darbību uzraudzīja PVD. Samazināsies kontroles institūcijas uzturēšanas izmaksas un izmaksas kvalitātes shēmas dalībniekiem. PVD ir kvalificēts personāls darba veikšanai un nebūs nepieciešami arī papildu līdzekļi speciālistu apmācībai,» norādīts Zemkopības ministrijas (ZM) speciālistu sagatavotajā atbildē Latvijas Avīzei.

Aizvien neesot zināma organizācija, kas uzņemsies Zaļās karotītes atpazīstamības un uzticamības veicināšanu. Tātad Zaļā karotīte, visticamāk, mainīsies, tomēr patlaban vēl nav skaidrs, kā, secinājis laikraksts.

Pērn ieviestā Bordo karotīte izvērtusies par legālu vietējo ražotāju protekcionismu, savukārt divu karotīšu - Zaļās un Bordo - līdzās pastāvēšana pircējiem galvu nejaucot, jo katrai no tām ir sava nozīme, norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas vadītāja Ināra Šure.

«Neatkarīgi no tā, ar kādu karotīti produkts marķēts, kvalitāte pārsniedz noteiktos standartus, pārstrāde ir izsekojama, kā arī produkts nesatur neko no ģenētiski modificētiem organismiem. Produktiem jābūt ražotiem Latvijā, bet atšķirība ir izejvielu proporcijās. Zaļās karotītes sastāvā 75% jābūt vietējām izejvielām, bet Bordo pieļauj arī ievestās izejvielas,» sacīja Šure.

Jautāta, kāpēc nevar atstāt tikai vienu - Bordo - «karotīti» un nejaukt galvu ne pircējiem, ne ražotājiem, Šure atbildēja noraidoši.

«Jau vēsturiski Zaļā karotīte asociējas ar to, ka šo produktu ražošanā ir izmantotas tikai vietējās izejvielas. Tā tas arī ir, jo līdz šim neviens ārzemju ražotājs Zaļo karotīti nav ieguvis, lai gan teorētiski to varētu. Savukārt Bordo karotīte ir paredzēta uzņēmumiem, kuri izejvielas ieved, tādēļ nebūtu pareizi šo uzņēmumu produkciju palikt zem Zaļās kvalitātes zīmes. Tagad sistēma ir daudz skaidrāka,» sacīja uzņēmēja.

Šī gada 27.jūlijā noslēdzās atklātais konkurss par tiesībām realizēt preču zīmes "Kvalitatīvs produkts Latvija" mārketinga un reklāmas kampaņu 2007.gadā.

Mūsu patērētājiem arvien būtiskāk ir apzināties pārtikas kvalitāti un veidot savus ēšanas paradumus pēc iespējas labākus. Tajā "karotīte" ir palīgs ikvienam, kas izvēlas kvalitatīvus Latvijas produktus.

"Kvalitatīvs produkts Latvija" ir aizvadījis jau piekto pastāvēšanas gadu un iemantojis arvien vairāk "karotītes" lietotāju uzticību. Šo gadu laikā preču zīmei veiktas dažādas mārketinga un sabiedrisko attiecību aktivitātes un kampaņas, kas tai nodrošinājušas gandrīz ¾ Latvijas iedzīvotāju atpazīstamību. 2006.gada kampaņu "Ēd ar karotīti" pamanījuši 65% Latvijas iedzīvotāju.

Tradicionāli arī šogad "Mārketinga padome", kas ir "Kvalitatīvs produkts Latvija" administrators, uzklausīja vadošo Latvijas reklāmas, mēdiju plānošanas un sabiedrisko attiecību speciālistu viedokļus un ierosinājumus kampaņas realizācijai.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Ar kampaņu Turies pie karotītēm! Iedzīvotāji tiek aicināti izvēlēties kvalitatīvu, Latvijā ražotu produkciju, kas marķēta ar Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmēm, kā arī pievērst uzmanību informācijai, kas norādīta uz produktu etiķetēm, informē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF).

Federācijas aptauja Pārtikas kvalitātes zīmes Latvijā, kas veikta, gatavojoties kampaņai, liecina, ka Zaļā karotīte ir atpazīstamākā no pārtikas produktu kvalitātes zīmēm Latvijā, un arī tās jaunāko māsu – Bordo karotīti – atpazīst gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju.

Aptauja liecina, ka pārtikas izvēlē galvenais kritērijs iedzīvotājiem joprojām ir cena (79%), taču 71% aptaujāto uzsvēruši arī kvalitātes nozīmi. Kā sava veida iepirkšanās ceļvedis pārtikas iegādē iedzīvotājiem kalpo kvalitātes zīmes uz iepakojuma – 74% aptaujāto tām pievērš uzmanību, sevišķi, ja tiek lemts par kāda jauna produkta iegādi.

Mazie ražotāji jau ikdienā strādā taupīgi, tāpēc, reaģējot uz energoresursu cenu kāpumu, nav iespējams vēl samazināt energoresursu patēriņu, neapdraudot dzīvnieku labturību, stāstīja aptaujātie mazie putnkopības nozares pārstāvji.

Bioloģisko vistu saimniecības Z/S "Karotītes" pārstāve Liene Kalnciema skaidroja, ka, tā kā saimniecība ir vēl maza un tirgū aktīvi darbojas tikai dažus gadus, ikdienas darbs, neatkarīgi no globāliem apstākļiem, ir vērsts uz taupīgumu un izmaksu samazināšanu, un pie esošās situācijas nav pozīciju, kurās uzņēmums varētu veikt taupības pasākumus.

Pēc saimniecības "Karotītes" sniegtās informācijas izmaksas uz bioloģiskajiem kviešiem, salīdzinot ar 2021.gada vasaru, uzņēmumam palielinājušās vairāk nekā divas reizes, bet bioloģiskajiem zirņiem - par 86% un bioloģiskajai sojai - par 36%. Tāpat saimniecībā elektrības rēķins par septembri sasniedzis 4000 eiro.

Šodien, 26.jūnijā, zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ar komisiju noteica tos piecus "karotītes" pārtikas ražotāju uzņēmumus, pie kuriem plīvos "Kvalitātes karogi".

Jau tuvākajā laikā tiks uzvilkti karogi, kas pēc skaita jau būs 15 uzņēmumiem. Izvēloties labākos uzņēmumus, komisija tos vērtēja pēc sekojošiem kritērijiem:

- mērķtiecīga izaugsme un pastāvīga gatavība apliecināt produktu kvalitāti;

- aktīva līdzdarbība "zaļās karotītes" pasākumu programmā;

- ražotāja atbildība pret patērētāju, lietojot zīmi "Kvalitatīvs produkts";

- stabilas un noturīgas produktu kvalitātes nodrošināšana ilgtermiņā;

- vietējo izejvielu izmantošana;

- zīmes "Kvalitatīvs produkts" veiksmīga komunikācija.

Ekspertu komisija izvērtēja "karotītes" uzņēmumus, pieciem no tiem piešķirot īpašo "kvalitātes karogu":

1. Z/s "Dimdiņi"

2. A/s "Latfood"

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

Jau sesto gadu biedrība "Mārketinga padome" Lauksaimniecības tirgus veicināšanas programmas ietvaros un, pateicoties LR Zemkopības ministrijas piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, mazajiem un vidējiem pārtikas uzņēmumiem vai apvienībām palīdz apmaksāt daļu no ekspozīcijas laukuma nomas maksas dalībai starptautiskajā pārtikas izstādē "Riga Food".

Realizējot LR Zemkopības ministrijas lauksaimniecības tirgus veicināšanas programmu, biedrība Mārketinga padome un LVAEI atbalsta vidējos un mazos uzņēmumus, kā arī "karotītes" uzņēmumus.

Biedrība "Mārketinga padome" finansiāli atbalsta uzņēmumus, samazinot platības maksājumus, izstrādājot un realizējot dizainu, sagatavojot informatīvo materiālu par un atbalstāmajiem uzņēmumiem. Stendā notiks arī degustācijas "karotītes" produktiem un aptauja par tautā mīlētāko "karotītes" produktu, aptaujas dati tiek publiskoti "Kvalitatīvs produkts Latvija" jubilejas svinībās.

Plānota arī diskusija 6.septembrī no plkst. 12:00 par tēmu "Pārtikas nozares diferenciācija un specializācija", kurā savos viedokļos un pieredzē dalīsies vadošie Latvijas valsts sektora un pārtikas nozares eksperti un profesionāļi- Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, biedrības "Mārketinga padome" direktore Ingūna Gulbe, SIA "Rimi Latvia" pārstāvis, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" izpilddirektore Edīte Strazdiņa , Latvijas Piensaimnieku Centrālās Savienības valdes priekšsēdētājs Arvīds Ušča. Diskusiju vadīs Sarmīte Plūme konferenču zālē Nr.1.

Par tautā vismīlētāko «karotītes» produktu šogad atzīti SIA «Mārupes siltumnīcas» ražotie gurķi.

Par to liecina biedrības Mārketinga padome rīkotās aptaujas rezultāti. Otrajā vietā ierindojies Lazdonas piensaimnieks ražotais Brokastu biezpiens 9%, bet 3. vietā z/s Galiņi burkāni. Par visdraudzīgāko «karotītes» produktu tirgotāju šogad atzīts SIA Rimi Latvija.

Visa gada laikā aptaujā piedalījās vairāk kā pieci tūkstoši respondentu aizpildītas anketas, kā rezultātā tika noskaidroti tautā vismīlētākie produkti, kuriem piešķirta «karotītes» zīme.

Apbalvošana notika šodien Zaļās Karotītes astoņu gadu Dzimšanas dienas svinībās. Pasākumu ar savu klātbūtni pagodināja arī Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš ir zīmes Kvalitatīvs produkts patrons un pasniedza balvu pirmās vietas ieguvējam SIA Mārupes siltumnīcas valdes priekšsēdētājam Jānim Bērziņam par gardajiem un kraukšķīgajiem gurķiem.

SIA Coolored izdod pieaugušo krāsojamo grāmatu Sounds of the City; drīzumā iznāks arī otrā grāmata – Kitchen Stories

«Šī ir grāmata pieaugušajiem,» saka Rīgas pilsētskicēšanas kustības aktīviste un projekta Coolored.art līdzautore Agnese Aljēna. Ideja par cita līmeņa krāsojamo grāmatu pieaugušajiem radusies palielā domubiedru pilsētskicētāju un viņu draugu pulkā. Pirmā grāmata nonāca tirdzniecībā īsi pirms Ziemassvētkiem. Grāmatā ir dažādu valstu mākslinieku darbi – Indonēzijas, Portugāles, Krievijas, Amerikas, Vācijas, Francijas, Ungārijas, Lietuvas, Latvijas un Lietuvas.

Veikalos jau ir daudz krāsojamo grāmatu pieaugušajiem. «Mums bija doma piedāvāt kaut ko atšķirīgu – radīt kopīgu mākslas darbu, kad viens mākslinieks iesāk un otrs pabeidz,» raksturo Agnese. Atšķirīgais no citām pieaugušo krāsojamām grāmatām ir tas, ka šos zīmējumus paredzēts izkrāsot ar ūdenskrāsām, mākslinieki ļauj likt savu parakstu blakus viņu parakstam, un mākslas darbu var ierāmēt un kārt viesistabā pie sienas. Vienlaikus tas nozīmē, ka krāsojamā grāmata ir dārgāka, jo tajā izmantots biezāks papīrs nekā produktos, ko domāts krāsot ar zīmuļiem, un tālāk neko ar tiem nedarīt. Projekta virzītāji ilgi testējuši dažādus papīrus, jo vēlējās, lai var krāsot ne vien ar zīmuļiem, bet arī ar ūdenskrāsām, marķieriem un pludināmajiem flomasteriem.

Kā Db.lv savā 1. aprīļa ziņā jau prognozēja, a/s Latvenergo, lai veicinātu komunikāciju un izpratni par jaunajiem tarifiem tiešām ir sagatavojis dažādus bezmaksas izdales materiālus iedzīvotājiem.

Starp tiem ir buklets- burtnīca, kur katrs iedzīvotājs varēs ierakstīt savu mēneša elektrības patēriņu kilovatstundās, klāt pievienotā tabulā apskatīties, cik daudz tas izmaksās latos un tādā veidā pats veikt monitoringu, lai secinātu, kad no Starta tarifa jāpāriet uz Pamata tarifu. «Bezmaksas bukleti būs pieejami Latvenergo klientu apkalpošanas nodaļās, Latvijas Pasta nodaļās, kā arī pēc klienta vēlēšanās varēs tikt nosūtīti pa pastu,» DB sacīja a/s Latvenergo Mārketinga un klientu apkalpošanas direktore Solvita Linde.

DB jau rakstīja, ka jaunais Latvenergo tarifs spēkā ir no šā gada 1. aprīļa. Mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kilovatstundām, rēķinot no šā gada 1. aprīļa, tiks piemērots Starta tarifs 8,25 sant./kWh, pēc tam būs jānorēķinās pēc Pamata tarifa 10,74 sant./kWh. Lai izvairītos no norēķināšanās pēc nepareiza tarifa, katram klientam pašam rūpīgi jāseko līdzi savam patēriņam. Db.lv rakstu «Latvenergo iedzīvotājiem dāvinās burtnīcas jauno tarifu aprēķiniem» šā gada 1. aprīlī publicēja kā joku ziņu. Šajā rakstā bija minēts, ka bez burtnīcām Latvenergo mājsaimniecībām dāvinās arī uzlīmes ar jaunajiem tarifiem. Taču a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju vadītājs Andris Siksnis pagaidām neapstiprināja, vai kopā ar bukletiem- burtnīcām tiks izdalītas arī bezmaksas uzlīmes.

Divu gadu laikā, kopš SEB dzīvības apdrošināšana visiem Latvijas pirmklasniekiem dāvina nelaimes gadījumu apdrošināšanu ar risku segumu 1000 latu apmērā, pirmklasniekiem sakarā ar dažādām gūtajām traumām atlīdzībās ir izmaksāti 11 tūkstoši latu.

Kā informēja SEB bankas pārstāve Kristīne Martinsone, arī šogad SEB dzīvības apdrošināšana piedāvā pirmklasniekiem bez maksas saņemt nelaimes gadījumu apdrošināšanu.

SEB dzīvības apdrošināšanas dati liecina - Latvijas reģionos dzīvojošie pirmklasnieku vecāki izrāda aktīvāku interesi par sava bērna pirmo skolas gaitu apdrošināšanu nekā Rīgā dzīvojošie vecāki.

Pirmklasnieku biežākās traumas ir saistītas ar kāju un roku lūzumiem, taču pirmklasnieki mēdz saskarties arī ar acu traumām un pat žokļa lūzumiem. Vidējā atlīdzību summa 2011./2012. mācību gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu ir nedaudz palielinājusies, sasniedzot 55 latus. Divu mācību gadu laikā SEB dzīvības apdrošināšana ir izmaksājusi atlīdzības par 205 negadījumiem, kuros traumas guvuši pirmklasnieki.

Zaļā karotīte - simbols, kas norāda, ka veikala plauktā noliktais pārtikas produkts ir ražots Latvijā no šeit pieejamajām izejvielām. Tā tas ir bijis līdz laikam, kamēr par šā simbola piešķiršanu un kūrēšanu atbildēja Ingunas Gulbes vadītā Agrārās ekonomikas institūta Mārketinga padome.

Būtu panaivi domāt, ka Zaļā karotīte ir veicinājusi Latvijas pārtikas noietu ārvalstu tirgos, taču pašmāju tirdzniecībā tam ir gan nozīme, jo vietējie patērētāji ļoti labprāt dod priekšroku pašu ražotāju produktiem, lai gan tie nereti ir dārgāki par importa precēm.

Savukārt Zemkopības ministrijas vēlme turpmāk uzticēt Zaļās karotītes piešķiršanas un popularizēšanas tiesības un pienākumus nevis Agrārās ekonomikas institūtam, bet gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izraisa visnotaļ nopietnu jautājumu - kas būs jāsaprot patērētājam, uz gurķu burciņas veikala plauktā ieraugot attiecīgo simbolu?! PVD uzdevums ir rūpēties un kontrolēt, lai Latvijas tirgū nenonāktu noteiktām veterinārajām prasībām neatbilstoši, cilvēku veselībai un dzīvībai kaitīgi produkti. Balstoties uz minēto, PVD varētu uzspiest zīmogu ar zaļas karotītes attēlu uz pilnīgi visiem pārtikas produktiem, kas nonāk legālajā tirdzniecībā Latvijā, jo preci, pret kuru PVD ir pretenzijas, tirgot nedrīkst vispār. Turklāt nav arī skaidrs, kāpēc PVD būtu jānodarbojas ar Zaļās karotītes popularizēšanu un vai šīs institūcijas rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai to darītu. Drīzāk jau šeit runa ir pavisam par kaut ko citu...

Mēs dzīvojam realitātē, kad liela daļa iedzīvotāju Latvijā ir spiesti pirkt to pārtiku, kuru var atļauties, nevis to, ko vēlas. Šajā sarežģītajā situācijā aicinām atbalstīt vietējos ražotājus, jo viņi cīnās ar līdzīgām problēmām kā ikviena Latvijas ģimene.

Pēdējais gads daļai pārtikas ražotāju izrādījies liktenīgs, piemēram, ražošanu dramatiski augošo izmaksu dēļ pārtrauca Kazdangas piena pārstrādātājs “Elpa” – viens no Karotīšu saimes uzņēmumiem, kas nākamgad būtu atzīmējis 30 gadu jubileju. Uzņēmums bija iesaistījies Nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā, un vairāk nekā 90 % “Elpas” produkcijas bija ar Zaļās karotītes zīmi. Tagad uzņēmums ir pasludināts par maksātnespējīgu.

Elpa pasludināta par maksātnespējīgu 

Kurzemes rajona tiesa pasludinājusi piena pārstrādes uzņēmumu SIA "Elpa" par maksātnespējīgu,...

Pamatā izejviela un visas piedevas “Elpai” tika ražotas Latvijā, iepērkot pienu no vietējiem zemniekiem, pašiem pārstrādājot un ar nelielu loģistiku izvadājot klientiem un tirdzniecības vietām. Piegādājot produkciju vietējām skolām un bērnu dārziem. Dodot darbu vairākiem desmitiem darbinieku, pērkot pienu no vairāk nekā 50 zemniekiem, maksājot nodokļus valsts kasē. Kompānijas pastāvēšanas laikā nodokļos Latvijas valstij nomaksājot ap sešiem miljoniem eiro.

Darbību Dienvidkurzemes novada kompānijai nācās pārtraukt saistībā ar pieaugušajām cenām energoresursiem, izejvielām ražošanai, kā arī palīgmateriāliem. Martā un aprīlī, kad bija nepieciešams valsts atbalsts, “Elpa” to nesaņēma. Nodokļu nomaksa valstij bija svarīgāka, Valsts ieņēmumu dienests iesaldēja uzņēmuma kontus, izraisot sniega bumbas efektu, kas noveda pie “Elpas” maksātnespējas.

Tagad darbinieki ir palikuši bez darba, zemniekiem ir jāmeklē jauni pircēji pienam, skolām un bērnu dārziem – cits piegādātājs, kaut Dienvidkurzemē “Elpa” bija palicis pēdējais piena pārstrādes uzņēmums. “Elpas” piemērs spilgti ilustrē, kāpēc patērētājiem ir jāatbalsta Latvijas ražotāji, kāpēc jāveicina Latvijas uzņēmējdarbība.

Kaut valsts strādā pie atbalsta mehānismiem, lai šādas situācijas neatkārtotos, arī mēs katrs kā pircējs ar savu maciņu, ar savu lēmumu izvēlēties Latvijas preci varam palīdzēt mūsu ražotājiem. Protams, ka mēs saprotam cilvēku izvēli, ņemot vērā vispārējo cenu kāpumu, tomēr iegādāties lētākās importa preces, bet jāatceras, ka tā ir nauda, kas aizripo citu valstu ekonomiku sildīšanai.

Arī bez atbalsta mehānismiem valstij ir vēl neizmantotas iespējas palīdzēt iedzīvotājiem un ražotājiem vienlaikus, samazinot pievienotās vērtības nodokli pārtikai. Vai tā būtu svaigā pārtika – gaļa, zivis, piens un olas, vai pirmās nepieciešamības preces, bet svarīgi būtu reiz spert šo soli. Tas palīdzētu mazturīgākajiem valsts iedzīvotājiem, samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un sekmētu vietējo uzņēmumu dzīvotspēju. Tas būtu svarīgi, lai vietējie ražotāji var izturēt konkurences cīņā, lai nodrošina darba vietas, lai turpina maksāt nodokļus. Piemēram, Polija ir noteikusi pārtikas produktiem samazināto PVN likmi no 0% līdz 5% apmērā. Latvija Eiropas kartē ir retā valsts, kura šādu iespēju neizmanto.

Arī mēs katrs varam dot savu artavu nebankrotēt tādiem ražotājiem kā “Elpa”, pie iespējas veikalos izvēloties latviešu preci importa preces vietā. Karotīte uz iepakojuma palīdzēs vieglāk atrast Latvijā ražoto. Ir pieejami vairāk nekā 850 dažādi produkti, kuru vietējo izcelsmi apliecina Zaļās un Bordo karotītes kvalitātes zīmes.

Latvijas pircēju labāk zināmajai un uzticamākajai pārtikas kvalitātes zīmei – Zaļajai karotītei – pērn apritēja jau 20 gadi. Karotītes ražotājiem dod priekšrocības, startējot zaļajos pārtikas iepirkumos, bet vienlaikus uzliek zināmu atbildību, jo ražotājiem ir jāveic papildu analīzes, kuras jāuzrāda Pārtikas un veterinārajam dienestam.

Pārtikas ražotāji ir saņēmuši valsts atbalstu, turpina to saņemt, bet stāsts nav beidzies. Priekšā vēl ir ziema, tāpēc ir svarīgi sekot līdzi tendencēm, lai saglabātu mūsu uzņēmumu konkurētspēju, lai atbalsts Latvijas ražotājiem nebūtu mazāks nekā citās valstīs, ar kuru ražotājiem mums jākonkurē par Eiropas pircēju maciņiem. Un paši būsim patrioti un atbalstīsim vietējos ražotājus, pat ja tā piena paka vai maizes kukulis ir par kādu centu dārgāks.

Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes licencēšanas un veicināšanas aktivitātes veiks Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija pēc līguma noslēgšanas.

Kā ceturtdien visu iesaistīto pušu sanāksmē informēja Zemkopības ministrija (ZM), paralēli tam Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija pārtikas klastera ietvaros strādās pie nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kritēriju pilnveides.

Paredzams, ka paplašināsies shēmas ietvaros saražoto produktu ar paaugstinātām kvalitātes prasībām sortiments un apjoms, tiks piesaistīts vairāk pārstrādes uzņēmumu un būs lielākas iespējas Zaļās karotītes produktu popularizēšanai, kā arī tiks saglabāts vietējais tirgus, t.sk. notiks shēmas prasību efektīvāka izmantošana publiskajos iepirkumos, veicinot Latvijas ražotāju pārstāvniecību iepirkumos.

Šodien tiks pacelti mastos kvalitātes karogi divos Karotītes uzņēmumos – a/s Trikātas siers un SIA Daudznozaru kompānijaDaugava. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ar komisiju tos noteica, vērtējot pēc sekojošiem kritērijiem:

- mērķtiecīga izaugsme un pastāvīga gatavība apliecināt produktu kvalitāti;

- aktīva līdzdarbība "zaļās karotītes" pasākumu programmā;

- ražotāja atbildība pret patērētāju, lietojot zīmi "Kvalitatīvs produkts";

- stabilas un noturīgas produktu kvalitātes nodrošināšana ilgtermiņā;

- vietējo izejvielu izmantošana;

- zīmes "Kvalitatīvs produkts" veiksmīga komunikācija.

Mārketinga padomes direktore Ingūna Gulbe ir pārliecināta, ka katrs karotītes uzņēmums ir pelnījis īpašo atzinību, taču šobrīd ir priecīga ieplānot viesošanos pie tiem diviem uzņēmumiem, kuros tiks pacelti Kvalitātes karogi. Karogi simbolizēs uzņēmuma neatlaidīgo un mērķtiecīgo darbu kvalitātes standartu ievērošanā.