Pārtika

LPUF: Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana Latvijā palīdzētu mazināt darbaspēka trūkumu

LETA,26.12.2018

Jaunākais izdevums

Kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem palīdzētu risināt darbaspēka trūkuma problēmu Latvijā, pauž Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure norādīja, ka viens no svarīgākajiem LPUF nākamā gada uzdevumiem būtu rast risinājumu darbaspēka piesaistes un slimības lapu problēmas risinājumam. Pēc viņas teiktā, darbaspēka trūkuma problēmu īstermiņā palīdzētu risināt kontrolēta ārvalstu darbaspēka ievešana uz trim gadiem, tāpēc uzņēmējiem un politiķiem ir jāsēžas pie viena galda, lai tas būtu iespējams.

Viņa piebilda, ka problēma darba spēkā trūkuma apstākļos ir arī slimības lapas, ko darbinieki Latvijā nereti izmanto kā instrumentu, lai atpūstos uz darba devēja un valsts rēķina. «Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā tik daudz dienu kā Latvijā netiek apmaksātas, sevišķi »A« slimības lapa, ko apmaksā darba devējs. Tā ir vienkārša lieta, kas mūsu uzņēmēju konkurētspēju pasliktina,» sacīja Šure, paužot cerību, ka jaunā valdība un politiķi ņems vērā esošās problēmas un palīdzēs tās risināt.

LPUF padomes priekšsēdētāja informēja, ka nākamgad ir iecerējusi turpināt diskusiju par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikas produktiem līdzīgi, kā tas ir citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju un iespēju pirmās nepieciešamības preces iegādāties par patērētājiem draudzīgāku cenu.

Savukārt starp LPUF šā gada sasniegumiem pārtikas jomā ir uzņēmumiem sniegtais lielais atbalsts ar projektiem, kas vērsti uz konkurētspējas celšanu, inovācijām un jaunu eksporta tirgu apgūšanu. Šure atgādināja, ka ar Pārtikas nozares kompetenču centra palīdzību ir iespēja saņemt atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei pārtikas nozarē, piesaistot ES struktūrfondu līdzfinansējumu līdz pat 80% apmērā. «Ar jauniem produktiem un tehnoloģijām kopā ar zinātniekiem ir apgūti 5,2 miljoni eiro, ir noslēgts projekta pirmais posms. Ceram, ka kopā ar Ekonomikas un Finanšu ministriju turpināsim sniegt atbalstu uzņēmējiem arī nākamo divu gadu laikā,» pastāstīja Šure.

Šure piebilda, ka LPUF turpina arī darbinieku apmācību projektu ar Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, kura ietvaros ir apgūti 0,6 miljoni eiro, apmācīti 1064 darbinieki no 41 uzņēmuma. LPUF Pārtikas produktu klasteris turpina Latvijas ražotāju eksporta aktivitātes ar 85% ES līdzfinansējumu.

Viņa atzīmēja, ka palīdzību vietējiem uzņēmējiem sniedz arī «Zaļais iepirkums», un palielinās uzņēmumu skaits, kas saviem produktiem saņem «Zaļās karotītes» vai «Bordo karotītes» kvalitātes zīmes, kas sniedz papildu priekšrocības valsts un pašvaldību iepirkumos, pozitīvi ietekmējot ne tikai nozari, bet arī sabiedrību, jo tiek patērēts vairāk kvalitatīvas vietējo ražotāju produkcijas.

LPUF padomes priekšsēdētāja atzīmēja, ka arī šogad svarīgs virziens bija arī darbs pie kvalitatīviem produktiem, ar kuriem aizstāt un izkonkurēt importa produkciju. LPUF turpināja veicināt nacionālās pārtikas kvalitātes zīmju «Zaļās karotītes» vai «Bordo karotītes» atpazīstamību un nozīmi.

LPUF ir Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvo atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pārtikas ražotāji aicina apturēt 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu

Db.lv,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotāji joprojām saglabā cerību par pozitīvu importa-eksporta bilanci pārtikas ražošanas industrijā šogad, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Šobrīd tirdzniecības bilance ir negatīva, jo imports pavisam nedaudz pārsniedz eksportu, taču, ja nenotiks kas ārkārtējs, tad rudens un ziemas mēnešos eksporta apjomiem vajadzētu pieaugt daudz straujāk. Tā rezultātā mēs arī ceram gadu noslēgt ar pozitīvu bilanci,» sacīja Šure.

Viņa atgādināja, ka šā gada pirmajā pusgadā pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports veidoja 19% no kopējās eksporta vērtības, un šīs produkcijas vērtība Latvijas 2018. gada pirmajā pusgadā ir par 108 miljoniem eiro lielāka nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Latvijai šā gada pirmajā pusgadā bija otrs lielākais eksporta vērtības pieaugums starp Eiropas Savienības (ES) valstīm - pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksporta vērtība palielinājās par 9,7% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas uzņēmēju konkurētspējas priekšrocība salīdzinājumā ar ražotājiem citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir veiklība un manevrētspēja, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

«Viena no mūsu priekšrocībām noteikti ir tā, ka mūsu uzņēmumi ir salīdzinoši mazāki, līdz ar to veiklāki un manevrētspējīgāki. Mēs varam ātrāk reaģēt uz normatīvu izmaiņām, ātrāk reaģēt uz pieprasījuma izmaiņām, radot kādus jaunus un inovatīvos produktus,» viņa sacīja.

Pēc Šures teiktā, tāpat Latvijas pārtikas uzņēmēju priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem citās ES valstīs ir augstā aktivitāte ES fondu izmantošanā, tādējādi gūstot papildus līdzekļus dažādu projektu realizācijai. Šure gan uzsvēra, ka to nevar attiecināt uz visiem uzņēmumiem, bet tikai aktīvākajiem, kuri prot izmantot dotās iespējas.

Pēc LPUF padomes priekšsēdētājas teiktā, lielajiem ražotājiem, kas ir galvenie Latvijas eksportētāji, svarīgs būtu valsts atbalsts, līdzīgi kā tas ir citās valstīs, piemēram, Lietuvā, kur no budžeta līdzekļiem tiek sniegts atbalsts lielajiem eksportētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša

LETA,10.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pārtikas uzņēmumi: Ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta

LETA,09.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotājiem praktiski nebūs iespēju atlaist darbiniekus bez Covid-19 sertifikāta, jo nozarei jau patlaban trūkst darbaspēka, aģentūrai LETA atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Darbaspēka ziņā situācija pārtikas nozarē joprojām ir izaicinoša," sacīja Šure, komentējot valdības ierosināto likumprojektu par darbinieku iespējamo atlaišanu, ja tie nebūs spējīgi uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

Viņa arī norādīja, ka lēmums par darbinieku atlaišanu kopumā ir katra uzņēmuma individuāla atbildība, taču pieļāva, ka šādas normas iespējamā ieviešana kaut nedaudz varētu veicināt vakcinēšanās gaitu.

"No otras puses gan valdība rīkojas kā dzelzceļa pārmijnieks, noraujot sviru un atbildības vilcienu no saviem pleciem kārtējo reizi pārvirzot uz uzņēmējiem," piebilda Šure.

Vaicāta par aplēsēm, cik pārtikas nozarē nodarbinātie vakcinējušies, Šure norādīja, ka kopumā nozare nav atrauta no valsts un, līdzīgi kā valstī kopumā, arī pārtikas ražošanā vakcinēto skaits varētu būt mērāms no 30% līdz 40%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

LPUF: Strauja pārtikas cenu kāpuma laikā aicinām valdību uzņemties atbildību

LETA,12.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozētā straujā pārtikas cenu kāpuma laikā pārtikas ražotāji aicina valdību uzņemties atbildību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs ir brīdinājis par būtisku pārtikas cenu kāpumu, un patlaban nekas neliecina, ka tas varētu iet secen," atzina Šure, piebilstot, ka cenu kāpums veikalu plauktos nereti nozīmē, ka arī ražotājiem savas jostas jāsavelk vēl ciešāk, tādēļ šajā situācijā nozare sagaida lielāku atbildības uzņemšanos no valsts puses.

Viņa norādīja, ka pārtikas ražotāji pandēmijas laikā ir "paveikuši savu mājasdarbu", lai turpinātu ražot, lai jebkādos apstākļos spētu nodrošināt veikalu plauktus ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.

"Šajā laikā vismaz daļa nozares ir strādājusi pa nullēm," uzsvēra padomes priekšsēdētāja.

Tāpat padomes priekšsēdētāja norādīja, ka pārtikas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no valsts nav saņēmusi pietiekamu atbalstu un lielākoties nozare ir izdzīvojusi pati saviem spēkiem un resursiem. Līdztekus pandēmija ir prasījusi lielus papildu izdevumus, lai pasargātu darbiniekus no saslimšanas, tostarp tika pastiprinātas higiēnas prasības, drošības normas, aizsarglīdzekļi, regulāras testēšanas un tamlīdzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Darbaspēka problēma pārtikas ražošanā līdz ar ārkārtas situāciju tikai saasināsies

LETA,13.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību saistībā ar jaunajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem Covid-19 izplatības ierobežošanai, atzina Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pārtikas nozarei jāturpina strādāt neatkarīgi no situācijas valstī, lai nodrošinātu ar pārtiku gan vietējo tirgu, gan eksportu. Līdztekus tam tagad mums ir jālauza galva, kā pielāgoties un izpildīt ārkārtas situācijas noteikumus," sacīja Šure.

Cita starpā pārtikas ražotājiem bažas sagādā ražošanas nepārtrauktības nodrošināšana, piemēram, maiņu darba īstenošana jeb jautājums, kurus darbiniekus drīkst likt maiņās un ko darīt ar tiem, kurus nedrīkst.

Viņa uzsvēra, ka nozarē ir ļoti daudz jautājumu un neskaidrību, un neapmierinātība ir gan darba devēju, gan darbinieku vidū.

"Pat profesionāli juristi ļoti piesardzīgi vērtē, kas ir kas, un nav skaidras atbildes, vai augstāks juridiskais spēks ir Darba likumam vai Ministru kabineta rīkojumam "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"," komentēja federācijas padomes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas biznesam nekādu izrāvienu nedos, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Pēdējais Finanšu ministrijas piedāvātais variants, kurš ir pārrunāts un izdiskutēts gan ar darba devējiem, gan koalīcijas partneriem, ir, varētu teikt, tāds kompromisa veidojums. Tas gan nav tik slikts kā iepriekšējie priekšlikumi, bet nevar teikt, ka tas dos biznesa izrāvienu, salīdzinot ar kaimiņvalstīm," teica Šure.

Viņa uzsvēra, ka kopumā veids, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemams. "Tas, kā tika virzīta nodokļu reforma, ir pilnīgi nepieņemami. Divus gadus pie reformas dažādās apakšgrupās tika piesaistīti speciālisti, finansisti, grāmatveži, kas ir milzīgs privātā biznesa resurss. Pēc diviem gadiem, kad jau izpētījām, kuru scenāriju varētu ņemt, pēkšņi parādās jocīgs scenārijs, kas paredz birokrātijas palielinājumu. Situācija uzņēmumiem bija pilnīgi šokējoša, jo par to netika runāts iepriekš," stāstīja Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Ražotāji: depozīta sistēmai ir jābūt centralizētai bezpeļņas organizācijai

Zane Atlāce - Bistere,24.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apliecinot visu dzērienu ražotāju vienošanos par mērķtiecīgu sadarbību un finansiālo gatavību, lai Latvijā ieviestu depozīta sistēmu efektīvai iepakojumu savākšanai un otrreizējai pārstrādei, 24. aprīlī tika parakstīts sadarbības memorands.

Atbalsta memorandu depozīta sistēmai visas dzērienu ražotāju nozares vārdā parakstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Latvijas Bezalkoholisko dzērienu uzņēmumu asociācija, Latvijas Alus Darītāju Savienība un Latvijas Alus Darītāju Asociācija.

Parakstot memorandu, nozares pārstāvji apņemas ne tikai atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, finansiāli atbalstot sistēmas ieviešanu, bet arī nodrošināt tās darbību, ievērojot depozīta sistēmas pamatprincipus – depozīta sistēmas centralizētu darbību, bezpeļņas principu (visus ieņēmumus reinvestējot sistēmas attīstībā), kā arī uzturēt ciešu sadarbību starp ražotājiem un mazumtirgotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Latvijas pārtikas ražotāju konkurētspēja samazinās nodokļu nesamērības dēļ

LETA,12.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais faktors, kas apgrūtina pārtikas ražošanu Latvijā, ir nodokļu nesamērīgums starp Baltijas valstīm, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Kā skaidroja Šure, Latvijas ražotāji nodokļos samaksā vairāk nekā tādi paši ražotāji Lietuvā un Igaunijā, tādēļ "konkurētspēja ir, kāda ir, - jeb tādas nav".

Vienlaikus viņa pieminēja, ka, lai gan izejvielu cenu krīze ir apstājusies un pierimusi, karš Ukrainā turpinās un ir daudz neskaidrību graudu un pārtikas cenās.

"Mūsu gadījumā svārstības pret šodienu izejvielām ir 10-20% atkarībā no reģiona, sausuma un klimatiskajām pārmaiņām. Labā ziņa ir tā, ka izejvielu cenas nav dubultā, kā tas bija pagājušajā gadā," teica LPUF pārstāve. Pēc viņas teiktā, patlaban visvairāk izejvielu dārdzību izjūt saldumu ražošana, konditoreja un kakao produkti.

Šure skaidroja, ka inflācijas rādītāji Latvijā un kaimiņvalstīs bija vieni no visaugstākajiem Eiropā, jo valstu atkarība visās jomās, tostarp enerģētikā, no Krievijas bija vislielākā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas uzņēmumu federācija: Novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām

Lelde Petrāne,18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pārtikas produkcijas ražošana un piegādes veikaliem tiek veiktas pilnā apmērā, bet ir novērojamas problēmas ar loģistiku uz robežām. Šis jautājums ir jārisina, jo ilgtermiņā tas var negatīvi ietekmēt situāciju ar pārtikas apgādi Latvijā, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Zemkopības ministrijā izveidota krīzes vadības grupa, kurā ir pārstāvēti gan lauksaimnieki un tirgotāji, gan pārtikas ražotāji un ministrijas pārstāvji. Krīzes vadības grupa katru dienu izvērtē situāciju un veic nepieciešamās darbības, lai palīdzētu uzņēmējiem kritiskos jautājumus novērst.

"Vēlos atgādināt, ka Latvijā ražotāji saražo vairāk pārtikas nekā valsts iedzīvotāji patērē. Mēs monitorējam situāciju nozarē un redzam, ka ražošana pašreiz norit bez aizķeršanās un piegādes tiek veiktas pilnā apjomā.

Skatoties ilgākā termiņā, bažas rada sarežģītā loģistikas situācija uz valstu robežām, kur stundām, pat diennaktīm garās rindās stāv kravas automašīnas ar izejvielām un saražoto produkciju. Ir nepieciešams organizēt speciālus robežšķēršošanas koridorus pārtikas piegādēm, kas arī valdības līmenī tiek risināts," skaidro I. Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LPUF: Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas var pieaugt par 3-5%

LETA,11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas resursu nodokļa likmju izmaiņu dēļ pārtikas produktu cenas mazumtirdzniecībā Latvijā var pieaugt par 3-5%, kas ražotājiem būs smags trieciens, uzskata Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Signāli ar iecerēm par nodokļu izmaiņām, kas tiek gatavotas, rada lielu satraukumu. Piemēram, ar "vides karogu" virzītās dramatiskās izmaiņas dabas resursu nodokļa likmēs būs smags trieciens ražotājiem, ko uz savas ādas izjutīs ikviens Latvijas iedzīvotājs, jo sekos neizbēgams cenu kāpums, pārtikas produktu cenām veikalu plauktos pieaugot par 3-5%," sacīja Šure.

Tāpat starp turpmākajiem nozares uzņēmumu galvenajiem izaicinājumiem viņa minēja valsts atbalstu eksportspējīgajiem uzņēmumiem, kas pandēmijas radītajos izaicinājumos ir būtisks.

"Lielie ražotāji ir galvenie eksportētāji valstī, tāpēc valstij būtu jāsaprot, ka piešķirtie atbalsta līdzekļi ir nevis izdevumi, bet investīcijas nākotnē, kuras nāks atpakaļ ar nodokļu, eksporta pienesumu valsts budžetam," uzsvēra Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki vietējie pārtikas ražotāji, piegādājot lielveikalu tīklam "Sky" produkciju, nav saņēmuši par to samaksu, norādīja biedrības "Siera klubs" vadītāja Vanda Davidanova.

Savukārt veikalu tīkla pārvaldošā uzņēmuma SIA "Skai Baltija" ģenerāldirektore Monta Damlica skaidroja, ka maksājumu kavēšanās radusies uzņēmuma reorganizācijas procesu dēļ.

"Siera klubs" vadītāja stāstīja, ka problēma ilgst vairākus mēnešus, un parādi no tirdzniecības tīkla puses veido vairākus desmitus tūkstošu eiro. Tostarp vairāki ražotāji izlēmuši pagājušajā nedēļā plānotās piegādes pārtraukt, līdz norēķini tiks veikti.

Vienlaikus Davidanova arī norādīja, ka ražotāji ir satraukti, vai nauda vispār tiks saņemta. "Nesaņemtie maksājumi būtiski ietekmē ražotāju apgrozāmos līdzekļus," uzsvēra biedrības vadītāja.

Arī Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure apstiprināja, ka daži no federācijas biedriem saskaras ar atliktajiem maksājumiem, kuri tiek savstarpēji saskaņoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sloga pieaugums nodokļu reformas rezultātā Latvijā nav atbalstāms, pēc tikšanās ar koalīcijas pārstāvjiem žurnālistiem akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš solīja, ka darīs visu, lai nākamajā nedēļā valdībā varētu uzklausīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par iespējamajām izmaiņām nodokļu sistēmā, tādējādi "kliedējot mītus" un nodrošinot pilnīgu informāciju sabiedrībai.

Premjers stāstīja, ka FM piedāvājums paredz ieviest obligātu, vismaz minimālu sociālo maksājumu, lai visiem būtu iespēja pieprasīt sociālo palīdzību, piemēram, bezdarba gadījumā. Vienlaikus neesot paredzēts grozīt standartnodokļu režīmu.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas - prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," pauda politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārtikas ražotāji lūdz parūpēties par drošu loģistiku pārtikas piegādēm Ukrainai

Db.lv,03.03.2022

Šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājuma atsaukušies vairāki desmiti pārtikas nozares uzņēmumu, kas nekavējoties gatavi Ukrainai ziedot dažādus pārtikas produktus.

“Gan lieli, gan vidēji, gan mazi pārtikas ražotāji ir gatavi sniegt savu atbalstu, ziedot pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi nodrošināt produktus, kas šobrīd ir visnepieciešamākie, tāpat nozare gatava nodrošināt Ukrainas bēgļus ar darba vietām,” atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas koncerns Food Union Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedojis 26 tonnas pārtikas produktu un ir gatavs veikt vēl vairākus apjomīgus pārtikas kravu sūtījumus.

Savukārt šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu. Arī Dobeles dzirnavnieks turpinās sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem līdz pat kara beigām un arī pēc tam, lai palīdzētu valstij atkopties no kara sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas ražotājiem izaicinājumus sagādā apgrozāmo līdzekļu pieejamība

LETA,07.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas uzņēmumiem lielākos izaicinājumus sagādā apgrozāmo līdzekļu pieejamība, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Visi piegādātāji prasa priekšapmaksu, bet vienlaikus tirgotāji norēķinās ar pēcapmaksu. Attiecīgi jautājums, ko darīt vidējam posmam - ražotājiem? Uzņēmumiem jāmaksā ne tikai par izejvielām, kas tiek ievestas no citām valstīm, bet arī vietējiem zemniekiem, primārajiem lauksaimniecības ražotājiem. Tad galaproduktu ražotāji paliek bedrē, kurā naudas apgrozāmajiem līdzekļiem nav," skaidroja Šure norādot, ka diemžēl daļai ražotāju šis varētu būt izdzīvošanas gads.

Šure stāstīja, ka pārtikas ražošanas nozarē situācija ir sarežģīta un izaicinoša, bet nozare strādā un pielāgojas saspringtajiem ārējiem faktoriem, tiek turpināts ražot, eksportēt un piepildīt vietējo veikalu plauktus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas nozarē Latvijā trūkst kopumā aptuveni 3500 darbinieku, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Viņa norādīja, ka pārtikas nozares uzņēmumi jau ilgstoši saskaras ar būtisku darbaspēka trūkumu.

Pēc Šures teiktā, pārtikas nozarē trūkst vairāk nekā 10% no nepieciešamā darbinieku skaita, kas kavē nozares veiksmīgu attīstību. Trūkst vārītāju, ražošanas līniju operatoru, konditoru, maizes cepēju, atslēdznieku, saiņošanas operatoru un citu darbinieku.

Federācijas vadītāja norādīja, ka darbinieku iztrūkuma dēļ netiek pilnībā izmantotas uzņēmumu jaudas, pieaug pašizmaksa, pazeminās konkurētspēja un kavējas investīciju piesaiste Latvijas uzņēmumiem. Viss kopumā rada zaudējumus Latvijas ekonomikai.

"Nekas neliecina, ka pārtikas ražotājus nākamgad gaidītu viegli laiki. Ir pilnīgi skaidrs, ka nepieciešamība pēc atbalstiem pieaugs, un te būs svarīga loma jaunajai valdībai un Saeimai," sacīja Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas atveseļošanas un noturības plāna programmu ieviešana tiek nepamatoti kavēta

Db.lv,06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību Latvijas atveseļošanas un noturības plāna (ANM) programmu ieviešanas kavēšanai, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas: Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un septiņas eksportējošo nozaru asociācijas (LETERA, LIKTA, LKF, LAĶĪFA, MASOC, LPUF, LEEA) iesniegušas kopīgu vēstuli Ministru prezidentam, ekonomikas ministrei un finanšu ministram, kurā aicina veikt Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) vadības un attiecīgo Finanšu ministrijas amatpersonu nomaiņu.

Eiropas Savienības finanšu līdzekļi Latvijas izaugsmei un attīstībai ir būtiski un nozīmīgi – īpaši šajā mūsu tautsaimniecībai tik sarežģītajā laikā. Ir nepieņemami un nav attaisnojami, ka Latvijas ekonomiskais izrāviens tiek kavēts no valsts pārvaldes puses. Koncentrējoties uz birokrātiskiem procesiem un formālismiem, nevis mērķi un rezultātiem, ANM plānā iekļautās ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformas, digitālās transformācijas programmas netiek ieviestas plānotajos termiņos. Līdz ar to nav pieejamas investīcijas, kas tik ļoti nepieciešamas Latvijas izaugsmei un attīstībai. Un tā vietā, lai koncentrētos uz ekonomisko transformāciju, Latvijas konkurētspējas atpalicība no reģiona valstīm turpinās pieaugt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Jersikas čipsu ražotājs šogad plāno apgrozījuma pieaugumu

LETA,30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jersikas čipsu ražotājs, uzņēmums «Glear» šogad plāno nelielu apgrozījuma pieaugumu salīdzinājumā ar gadu, sacīja kompānijas valdes loceklis Artis Paegle.

«Mēs ceram uz nelielu izaugsmi šogad. Taču ne tik strauju, kāda tā bija iepriekšējā gadā. Šis vairāk ir tāds kā stabilizēšanās gads,» pauda Paegle.

Viņš paskaidroja, ka šogad lielāku uzņēmuma izaugsmi kavēja no uzņēmuma neatkarīgi faktori - izejvielu un ražošanas materiālu pieejamība. «Glear» produkcijas galvenā izejviela ir kartupelis, no kura izžāvēts viss mitrums. Šādi izejvielu Latvijā neražo un to var iegādāties tikai ārpus Latvijas - uzņēmums to pērk Itālijā. Pērn Eiropā bija ļoti karsta vasara, kartupeļu raža ienācās švaka, līdz ar to radās izejvielas deficīts. Vienlaikus Paegle atzīmēja, ka nākamais gads izejvielas pieejamības ziņā izskatās daudz cerīgāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Lai pielāgotos iedzīvotāju pirktspējai, ražotāji piedāvā vairāk akcijas

LETA,14.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pielāgojoties patērētāju gaidām un pieprasījumam un redzot lielo nākotnes nenoteiktību, ražotāji vairāk orientējas tieši uz akcijām, intervijā norādīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Šure skaidroja, ka iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos pārtikas ražotāji Latvijā izjūt ļoti krasi un asi, turklāt Latvijas iedzīvotāji pārtikai tērē lielāku daļu savu ienākumu nekā citās valstīs. Zemākajai cenai ir ļoti liela nozīme un pat vēl lielāka nekā līdz šim, tādēļ pārtikas ražotāji lielāko uzsvaru liek tieši uz ekonomisko segmentu un pārstrukturē klāstu, lai pielāgotos pirktspējai, norādīja Šure.

Viņa stāstīja, ka, tā kā nākotnes neskaidrības dēļ ir ļoti riskanti uzreiz dot cenas samazinājumu kopumā, Latvijas pārtikas ražotāji ļoti daudz produktu grupās piedāvā akciju cenas. "Ceram, ka mazumtirgotāji arī atspoguļo šīs akcijas cenas veikalu plauktos," piebilda Šure.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes (KP) pētījumā par pārtikas preču piecenojumu veikalos iesaistītie uzņēmumi noliedz Latvijā ražotām precēm lielāku piecenojumu nekā importētajām, pauda aptaujātie uzņēmumi.

Kopumā KP tirgus uzraudzībā par olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgu tika analizēti septiņi tirdzniecības tīkli - "Maxima", "Rimi", "Lidl", "Elvi", "Mego", "Stockmann" un "Depo".

"Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris sacīja, ka mazumtirgotājs nenosaka pārdošanas cenu atkarībā no preces izcelsmes valsts.

"Ņemot vērā, ka konkrētajā pētījumā bija iekļauta tikai šaura preču izlase no dažādiem mazumtirgotājiem, neapskatot plašāku produktu klāstu attiecīgajās kategorijās, no pētījuma ir sarežģīti izdarīt visaptverošos secinājumus, kas būtu attiecināmi uz visām preču grupām," teica Beseris, piebilstot, ka kopumā, vērtējot dažādas preču grupas, "Maxima Latvija" gadījumā secinājumus par augstāku piecenojumu Latvijā ražotai produkcijai izdarīt nevar, jo uzcenojums atkarībā no to veida un specifikas dažādiem produktiem var atšķirties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) ārkārtas kongresā biedri ceturtdien vienprātīgi secinājuši, ka Latvija piena nozare sasniegusi punktu, kurā piena produktus ražot vairs nav izdevīgi, informē LPCS pārstāvji.

Saistībā ar strauji augošajām izmaksām piena ražošanā un pārstrādē Latvijā šī gada pirmajos trīs mēnešos pieaugusi svaigpiena ražošanas un pārstrādes pašizmaksa. Lai arī svaigpiena cena Latvijā vidēji kāpusi par 21%, bet pārstrādes pašizmaksa - par 15%, izmaksas joprojām ir lielākas, nekā svaigpiena iepirkuma cenas un gatavās produkcijas pārdošanas cenas attiecība, tādēļ piena ražotāji un pārstrādātāji turpinot strādāt ar arvien lielākiem zaudējumiem katru mēnesi.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka pie šādām izmaksām darbību turpināt ir bezjēdzīgi, un nozares pārstāvji turpmāk redz tikai divus iespējamos scenārijus - piena produktu cenu paaugstināšanu vai pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu piena produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru