Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Situācija pārtikas nozarē ir satraucoša, jo pieaugums ir novērojams visās izdevumu pozīcijās, līdz ar to pārtikas cenu kāpuma turpinājums ir neizbēgams, norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijā.

Pārtikas cenu kāpums ir novērojams ilgākā laika periodā, un arī turpinājumā cenas pieaugs. Atsevišķās produktu grupās ir iespējams pat ļoti straujš cenu pieaugums, tomēr kopumā kāpums notiks pakāpeniski un dažādās produktu grupās būs atšķirīgs, jo ir daudz faktoru, kas to ietekmē.

Cenas pārtikas preču izejvielām gadu laikā ir kāpušas, taču šobrīd situācija izejvielu tirgū visā pasaulē liecina par ļoti strauju pieaugumu. Kopš gada sākuma gandrīz visiem izejmateriāliem ir augušas iepirkuma cenas, turklāt arī turpmāk tiek prognozēts pārtikas izejvielu cenu pieaugums dažādās pozīcijās.

“Ražotāji ir veikuši investīcijas energoefektivitātes celšanā, lai samazinātu elektrības cenu izmaiņu ietekmi, tomēr šobrīd pieaugums ir novērojams faktiski visās izdevumu pozīcijās. Ja citos gados redzējām izejvielu cenu pieaugumu tikai dažās pārtikas un dzērienu rūpniecības nozarēs, tad šogad tas skar pilnīgi visas nozares – piena, gaļas, augļu un dārzeņu, saldumu un uzkodu, maizes, zivju un dzērienu ražošanas nozares,” uzsver Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Pēdējos mēnešos pasaulē augusi daudzu pārtikas izejvielu cena. Tas rada bažas, ka dzīves kvalitāte vēl vairāk var pasliktināties jau tā trūcīgajiem un cilvēkiem attīstības reģionos, kur pārtikas iegādei jāatvēl daudz lielāka daļa ienākumu.

Piemēram, Apvienoto Nāciju mērītā pasaules pārtikas cenu indeksa vērtība nupat sasniegusi savu augstāko līmeni sešos gados. Tāpat, piemēram, Bloomberg mērītā Lauksaimniecības izejvielu cenu indeksa vērtība kopš jūnija palēkusies aptuveni par trešo daļu līdz augstākajam līmenim divos ar pusi gados.

Izšķirīgo pārtikas izejvielu vērtībai pieaugt likuši vairāki faktori. Viens ir vēlme pārtikas izejvielas pie pandēmijas izaicinājumiem uzkrāt. Tāpat vērojamas loģistikas problēmas – izveidojušies tā saucamie pudeles kala efekti, kad kādu izejvielu, kura it kā ir pietiekami, kādu iemeslu (piem., tās pašas pandēmijas) rezultātā tāpat ir grūti piegādāt no punkta A uz punktu B. Pārtikas izejvielu cenu pieaugumam palīdz arī laika apstākļi. Tiek gaidīts lielāks sausums, kas preču biržā pacēlis kviešu, sojas pupiņu, kukurūzas un rīsu cenu. Piemēram, sojas pupiņu cena ASV preču biržā kopš maija ir pieaugsi jau par 60% līdz 13,4 ASV dolāriem par bušeli.

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Pēc Zemkopības ministrijas un Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas aicinājuma atsaukušies vairāki desmiti pārtikas nozares uzņēmumu, kas nekavējoties gatavi Ukrainai ziedot dažādus pārtikas produktus.

“Gan lieli, gan vidēji, gan mazi pārtikas ražotāji ir gatavi sniegt savu atbalstu, ziedot pārtiku Ukrainas iedzīvotājiem. Latvijas pārtikas ražotāji ir gatavi nodrošināt produktus, kas šobrīd ir visnepieciešamākie, tāpat nozare gatava nodrošināt Ukrainas bēgļus ar darba vietām,” atklāj Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Pārtikas koncerns Food Union Ukrainas iedzīvotājiem jau ziedojis 26 tonnas pārtikas produktu un ir gatavs veikt vēl vairākus apjomīgus pārtikas kravu sūtījumus.

Savukārt šodien ceļu uz Ukrainu sāk Dobeles dzirnavnieka pirmais pārtikas ziedojums Ukrainas iedzīvotājiem – vairāk nekā 40 tonnas dažādu pārtikas produktu. Arī Dobeles dzirnavnieks turpinās sniegt ilgtermiņa atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem līdz pat kara beigām un arī pēc tam, lai palīdzētu valstij atkopties no kara sekām.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra prognozētā straujā pārtikas cenu kāpuma laikā pārtikas ražotāji aicina valdību uzņemties atbildību, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrs ir brīdinājis par būtisku pārtikas cenu kāpumu, un patlaban nekas neliecina, ka tas varētu iet secen," atzina Šure, piebilstot, ka cenu kāpums veikalu plauktos nereti nozīmē, ka arī ražotājiem savas jostas jāsavelk vēl ciešāk, tādēļ šajā situācijā nozare sagaida lielāku atbildības uzņemšanos no valsts puses.

Viņa norādīja, ka pārtikas ražotāji pandēmijas laikā ir "paveikuši savu mājasdarbu", lai turpinātu ražot, lai jebkādos apstākļos spētu nodrošināt veikalu plauktus ar pirmās nepieciešamības pārtikas precēm.

"Šajā laikā vismaz daļa nozares ir strādājusi pa nullēm," uzsvēra padomes priekšsēdētāja.

Tāpat padomes priekšsēdētāja norādīja, ka pārtikas nozare Covid-19 pandēmijas laikā no valsts nav saņēmusi pietiekamu atbalstu un lielākoties nozare ir izdzīvojusi pati saviem spēkiem un resursiem. Līdztekus pandēmija ir prasījusi lielus papildu izdevumus, lai pasargātu darbiniekus no saslimšanas, tostarp tika pastiprinātas higiēnas prasības, drošības normas, aizsarglīdzekļi, regulāras testēšanas un tamlīdzīgi.

Pašlaik ir ļoti grūti izteikt prognozes par pārtikas cenu turpmāko attīstību Latvijā, taču tuvākajā laikā pārtikas cenas Latvijā turpinās kristies, lai gan ilgākā termiņā nevajadzētu cerēt, ka tās atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms kara Ukrainā izraisītās krīzes, aģentūras LETA rīkotajā diskusijā "Pārtikas cenas - kur slēpjas problēmas un kas gaida nākotnē?" atzina eksperti.

"Cenām pašlaik ir jāiet uz leju, tā ir taisnība. Bet domāt, ka šis kritums visu laiku turpināsies un mēs atkal dzīvosim leiputrijā, kāda bija pirms šī lielā kāpiena… Tā tas nav un nebūs. Tas vienkārši vairs nav iespējams. Daudzas izmaksu komponentes ir pieaugušas un tās nesamazināsies. Uz efektivitātes rēķina var kaut ko panākt, bet arī tam ir robežas," uzsvēra Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.

Pārtikas ražotāji un tirgotāji atkārtoti aicina samazināt PVN likmi pārtikai 

Pārtikas ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju pārstāvji aģentūras LETA rīkotajā diskusijā...

Viņa gan norādīja, ka pašlaik izteikt prognozes ir visai sarežģīti, bet domāt, ka viss būs lēti, daudz un lielā izvēlē, nav pamata.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis diskusijā sacīja, ka pašlaik pārtikas cenu kritums lielā mērā ir panākts uz agresīvu akciju rēķina. Savukārt, ja skatās uz pieprasījumiem, kurus veikali par pamata jeb bāzes cenām saņem no piegādātājiem, tad daudz vairāk ir par cenu palielinājumu, nevis samazinājumu.

Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka pārtikas patēriņa cenu inflācija nākamajos mēnešos par trim vai četriem procentpunktiem turpinās samazināties. Viņš gan arī pauda, lai gan tendence ir vienota, var atšķirties skaitļi par to, cik liels patiesībā pašlaik ir pārtikas cenu kāpums mazumtirdzniecībā.

Viņš skaidroja, ka Centrālā statistikas pārvalde inflāciju aprēķina, sekojot izvēlētu pārtikas produktu grozam, bet pircēju paradumi pēdējā gada laikā ir būtiski mainījušies.

Viņš arī minēja, ka vienam konkrētam veikalu tīklam, kura nosaukumu gan Krūzītis neatklāja, ir lūgts aprēķināt pārtikas cenu izmaiņas visām tā sortimentā esošajām precēm. Lai gan Centrālās statistikas pārvaldes dati liecināja, ka maijā, salīdzinot ar šo pašu laiku pirms gada, pārtikas preces bija par 18% dārgākas, veikalu tīkla aprēķini uzrādīja cenu kāpumu par 10%.

"Tagad noteikti pārtikas inflācija jau ir zem 10%. Tas neapšauba kopējo tendenci, bet tas parāda, ka var būt atšķirības arī datos," piebilda Krūzītis.

Savukārt Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsvēra, ka mēs dzīvojam globālā pasaulē. Tādēļ liela ietekme uz pārtikas cenām būs karam Ukrainā, laika apstākļiem un tam, kas notiek pasaules tirgos.

Viņš uzsvēra, ka prognozes vienmēr ir tikai prognozes. "Ja atceramies, kas notika Covid-19 laikā, kad vienkārši aizvēra robežas un nevarēja ievest neko, kas notiek karā Ukrainā, tad es domāju, ka ekonomikas analītiķiem drīz var nebūt darba, jo viņu prognozes var tikpat labi piepildīties un tikpat labi nepiepildīties," sacīja Gūtmanis.

Tāpat viņš pauda, ka lauksaimniecībā ir jādara viss iespējamais, lai mēs spētu sevi pabarot. "Mums ir jānodrošina vispusēja lauksaimniecības ražošana, lai mēs varam sevi apgādāt, jo tas ir nacionālās drošības jautājums. Mēs redzam, ka to ļoti pašlaik izjūt Ukraina, un tas ir tas, uz ko mums primāri būtu jākoncentrējas," uzsvēra Gūtmanis.

Arī SIA "Latvijas tirgotāju savienība" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis aicināja neaizmirst Ukrainas kara ietekmi, jo tieši tas sāka būtisko pārtikas cenu kāpumu.

"Es personīgi uzskatu, ka šī ir cena, kas mums ir jāmaksā par šo karu. Tā ir runa par mūsu drošību. Tādēļ arī pircējiem būtu jāsaprot, ka ne jau veikalnieks ir tas, kurš šīs cenas dzen uz augšu. Arī tā ir maksa par mūsu mieru un agresora apturēšanu Ukrainā, tādēļ ir jābūt iecietīgiem," norādīja Okmanis.

Jau vēstīts, ka Centrālās statistikas pārvades dati liecina, ka kopš maija tieši pārtikas cenām ir lielākā ietekme uz kopējo inflāciju Latvijā, apsteidzot līdzšinējo līderi - ar mājokli saistītās izmaksas. Ja jūnijā kopējā inflācija samazinājās zem 10%, tad pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas joprojām bija par 14,4% augstākas nekā pirms gada šajā laikā. Jūnijā gan pārtikas cenas, salīdzinot ar maiju kritās, tiesa nedaudz - par 0,1%. Turklāt virkne ekonomistu uzsver, ka vēl nevaram runāt par nopietnu pārtikas cenu samazināšanās tendenci, jo kritumu pamatā veicināja sezonālo dārzeņu cenas un akcijas veikalos.

Šī gada sākumā inflācija turpinās augt un gada vidējā inflācija šogad varētu sasniegt 6-7% pretstatā 3,3% pērn, prognozē banku analītiķi.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka iemesli straujajam inflācijas kāpumam jau vairākus mēnešus nemainīgi balstās maksas par mājokli, transporta un pārtikas sadārdzinājumā. Šo trīs grupu kopējais devums ir 6,34 procentpunkti. Arī pārējās grupās ir vērojams cenu pieaugums, kaut mazāk izteiksmīgs. Arī eirozonā inflācija decembrī pieauga par 0,1% līdz 5%, kas ir augstākais līmenis kopš eiro ieviešanas. Inflācija, neskaitot enerģijas cenas izmaiņas, decembrī pieauga par 0,3% līdz 2,8%, bet inflācija arī bez svaigas pārtikas, alkohola un cigaretēm nemainījās - 2,6%.

Situācija dažādās dalībvalstīs atšķiras. Beļģijā, Austrijā, Vācijā un Somijā inflācija decembrī bija zemāka nekā novembrī. Francijas centrālās bankas vadītājs izteicies, ka inflācija Francijā un eirozonā ir tuvu maksimumam un turpmāk tai vajadzētu palēnināties. ECB galvenais ekonomists Filips Leins izteicies, ka neskatoties uz rekordaugsto cenu pieaugumu 5% apmērā decembrī eirozonas inflācija šogad samazināsies. Vērtējot pašreizējās enerģijas cenas un nākotnes līgumus, var pieņemt, ka inflācija ES ir sasniegusi vai ļoti tuvu augstākajam punktam, uzskata D.Gašpuitis.

Uzņēmumu skaits, kas ieguvuši tiesības produktus marķēt ar Zaļās un Bordo karotītes pārtikas kvalitātes zīmēm, turpina pieaugt arī Covid-19 laikā – karotīšu produktu skaits ir pārsniedzis 800. Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai turpina pievienoties gan lielāki uzņēmumi, gan zemnieku saimniecības un mājražotāji.

10. jūnijā Latvijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa Covid-19 ierobežošanai. Šis laiks bija izaicinājums visai pasaulei, un Latvijas pārtikas nozare nebija izņēmums. HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana) segments faktiski apstājās līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Pārtikas ražotāji meklēja jaunus un radošus risinājumus, piemēram, uzsāka tirdzniecību internetā, nodrošinot produktu piegādes uz mājām.

Mums ir prieks, ka ir arvien jauni uzņēmumi, kas gatavi veikt sertificēšanos Pārtikas un veterinārajā dienestā, lai savu produkciju varētu marķēt ar Zaļās un Bordo pārtikas kvalitātes zīmēm. Aktīvākie pandēmijas laikā izrādījušies mazie un vidējie uzņēmumi. Piemēram, Nacionālajai pārtikas kvalitātes shēmai nesen pievienojies Amatas novada gaļas pārstrādes uzņēmums "Sidrabi", graudaugu ražošanas un fasēšanas uzņēmums "Oma Food" no Pārgaujas novada, Jaunjelgavas piena pārstrādes uzņēmums "Sērenes piens", kā arī "Alūksnes putnu ferma".

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Pārtikas izejvielu tirgus atrodas mini supercikla sākumā, norādījuši vairāki pasaules lielākie šādu izejvielu tirgotāji.

Financial Times izceļ, ka tādu pārtikas nozares kompāniju kā Cargill, Cofco, Viterra un Scoular vadītāji pauž pārliecību, ka kukurūzas, kviešu un sojas pupiņu cena augsta var saglabāties nākamos divus līdz četrus gadus. Pamatā pieprasījums pēc pārtikas izejvielām liels saglabāšoties no Ķīnas puses. Tāpat sava loma būšot ekonomiku zaļināšanai. Proti, lielāka daļa no pārtikas izejvielām tikšot novirzīta biodegvielas ieguvei.

"Mēs noteikti redzam mini superciklu. Mēs esam vidē, kur noteikumus diktē liels pieprasījums - cilvēku populācija aug, to bagātība aug un tie arī patērē vairāk. Un tam vēl ir jāpievieno uz augu valsts bāzēts degvielas pieprasījums," FT teic, piemēram, Viterra vadība.

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk vietu ieņem uz svētku galda.

«Lai gan uzņēmuma darbības spektrs ir plašs, pārtikas industrija ir viena no svarīgākajām biznesa daļām,» teic SIA Gaschema valdes loceklis Jānis Zandbergs. Uzņēmums izveidots 2007.gadā un nodarbojas ar tehnisko, metināšanas, pārtikas un speciālo gāzu, kā arī citu ķīmijas produktu izplatīšanu Baltijas valstīs.

J. Zandbergs teic, ka šis ir viens no nedaudziem uzņēmumiem, kas Latvijā nodarbojas ar gāzveida produktu realizāciju un piedāvā Baltijā ražotu gāzi. Tas savukārt rada priekšrocības, kad runa ir par cenu konkurenci.

Tas nav nekas indīgs

Latvijā SIA Gaschema nodarbina aptuveni piecpadsmit darbinieku lielu komandu. «Šis ir ļoti specifisks bizness,» atzīst J. Zandbergs, «Latvijas tirgū nav augsta līmeņa speciālistu šādos jautājumos, paši izglītojam savus darbiniekus.» Lai nostiprinātu darbību Kurzemē, uzņēmuma tirdzniecības centriem Rīgā un Daugavpilī pievienots arī trešais Liepājā. Paralēli uzņēmums sadarbojas arī ar 25 partneriem visā Latvijā, kas izplata Gaschema produktus.

Patērētāji ir un būs tie, kuri ar savu pirkumu izdara izvēli par labu pašmāju vai importētās pārtikas iegādei, vienlaikus straujas inflācijas apstākļos pircēji bieži vien izvēlas produktus, kuriem ir zemāka cena, ko spēj piedāvāt bieži vien ārvalstu ražotāji.

Kā iespējams būtisks tirgus pārdales brīdis tiek uzskatīts laiks, kurā strauji aug inflācija, un tāda liela pārtikas ražotāja valsts kā Polija ir īstenojusi pasākumus, kuri uzlabo šīs valsts ražotāju, tostarp pārtikas produktu ražotāju, konkurētspēju.

Plānāki maciņi balso par lētāko

“Ja maizes un kulinārijas izstrādājumu ražošanā sīvi spēkojas vietējie ražotāji, jo maize nav eksporta prece, tad piena un piena izstrādājumu sadaļā pašmāju produkcijai ir jāiztur ļoti asa konkurence ar citu valstu produktiem. Arī gaļas tirgū konkurence ir asa, jo jākonkurē arī ar importa produkciju,” situāciju vērtē Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, pauda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure, tostarp komentējot Covid-19 līdzšinējās sekas uz nozari.

Viņa teica, ka palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam bija "darba pilnas rokas" arī ārkārtējās situācijā, kad primāri bija jāapgādā vietējais tirgus ar produkciju, tagad var vairāk pievērsties eksportam.

Pēc Šures teiktā, kopumā pārtikas nozare joprojām turpina darbu pastiprinātas drošības apstākļos, ievērojot paaugstinātas higiēnas normas, nelaižot nepiederošas personas savās ražotnēs.

Viņa atzina, ka, rēķinoties ar apgrozījuma kritumu, daudzi uzņēmumi ir optimizējuši izdevumus mārketingam, reklāmām. Nozares uzņēmumi atceļ gada noslēguma pasākumus darbiniekiem, jo tik augstu risku ražotāji nevar atļauties. "Esam atveseļošanās stadijā, bet nezinām, cik ilgi tā turpināsies, vai nesekos kritiens atpakaļ," sacīja Šure, attiecinot to uz epidemioloģisko situāciju.

1. jūlijā jāstājas spēkā normai, ka jāmaksā dabas resursu nodoklis 1,25 eiro/kg par plastmasas iepakojumu, kurš nav pārstrādājams un nav reģenerēts, 0,8 eiro/kg par pārstrādājamās plastmasas iepakojumu, kas nebūs pārstrādāts, taču Saeima pēdējā brīdī veica korekcijas. Šīs normas administrēšanai nepieciešamie grozījumi noteikumos ieķērušies, pārtika tieši iepakojuma dēļ varot sadārdzināties.

„Jebkura jauna nodokļa piemērošana atsaucas uz produkta gala cenu. Jo augstāki iepakojuma savākšanas rādītāji, jo dārgāk izmaksā to savākšana un pārtikas ražotāju izmaksas proporcionāli pieaug,” situāciju skaidro Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure Viņa uzsver, ka iepakojuma savākšanas rādītājus nedrīkst noteikt augstākus, kā to paredz ES tiesību akti. „Tiem ir jābūt vienādiem vai zemākiem nekā pārējās Baltijas valstīs. Ieviešot dabai draudzīgas tehnoloģijas, ir jāsaglabā Latvijas ražotāju konkurētspēja Baltijas un ES valstu vidū,” tā I. Šure.

Līdz šim maksā valsts

„Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ir ļoti būtiski —20 reizes – pieaudzis plastmasas iepakojuma patēriņš, taču daļa no tā ir ļoti grūti – sarežģīti – pārstrādājama, bet daļa vispār nav pārstrādājama, tāpēc Eiropas Savienība ar regulu ieviesa maksājumu (nodokli) dalībvalstīm — 0,8 eiro/kg par nepārstrādātu plastmasu, tādējādi motivējot dalībvalstis meklēt risinājumus, kā samazināt nepārstrādājamas plastmasas izmantošanu,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.

Latvijas pārtikas ražotāji un lauksaimnieki pilnībā spēj nodrošināt Latvijas iedzīvotāju pieprasījumu visās pamata pārtikas produktu grupās, kā arī spēj nodrošināt pārtikas produktu izplatīšanu, informē Zemkopības ministrija.

Pārtikas produkti Latvijas saimniecībās un uzņēmumos tiek saražoti lielākā apjomā nekā nepieciešams vietējam patēriņam Latvijā. Tādās nozarēs kā piens un piena produkti, graudaugi, olas, liellopu gaļa un tās produkti, aitu un kazu gaļa pašnodrošinājums būtiski pārsniedz 100%, ļaujot Latvijas ražotājiem šos produktus arī eksportēt. Piemēram, Latvija saražo 3,7 reizes vairāk graudaugu, 2 reizes vairāk liellopu gaļas un tās produktu un 1,7 reizes vairāk olu nekā patērē.

Latvijas pārtikas ražošanas nozare savu spēju nodrošināt Latvijas iedzīvotājus ar pārtikas produktiem nepieciešamajā daudzumā apliecināja arī COVID-19 pandēmijas laikā, kad, atšķirībā no citām valstīm, Latvijas mazumtirdzniecības veikalos pārtikas produkti bija pieejama plašā klāstā un bez piegādes traucējumiem.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Pārtikas ražošanas uzņēmumiem lielākos izaicinājumus sagādā apgrozāmo līdzekļu pieejamība, sacīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Visi piegādātāji prasa priekšapmaksu, bet vienlaikus tirgotāji norēķinās ar pēcapmaksu. Attiecīgi jautājums, ko darīt vidējam posmam - ražotājiem? Uzņēmumiem jāmaksā ne tikai par izejvielām, kas tiek ievestas no citām valstīm, bet arī vietējiem zemniekiem, primārajiem lauksaimniecības ražotājiem. Tad galaproduktu ražotāji paliek bedrē, kurā naudas apgrozāmajiem līdzekļiem nav," skaidroja Šure norādot, ka diemžēl daļai ražotāju šis varētu būt izdzīvošanas gads.

Šure stāstīja, ka pārtikas ražošanas nozarē situācija ir sarežģīta un izaicinoša, bet nozare strādā un pielāgojas saspringtajiem ārējiem faktoriem, tiek turpināts ražot, eksportēt un piepildīt vietējo veikalu plauktus.

Vai iepērkoties Tu pievērs uzmanību marķējumam uz pārtikas produktu iepakojuma? Un ne tikai zīmolam priekšpusē, bet arī pārējai informācijai uz produkta marķējuma? Ražotāji arvien biežāk veido produkta iepakojumu un reklāmu tā, lai produkts izceltos un piesaistītu patērētāja uzmanību. Pielietotās mārketinga metodes kļūst arvien radošākas un spilgtākas, tiek izdomāti orģināli nosaukumi un pievienotas pievilcīgas frāzes. Izvietojot dažādas uzturvērtības un veselīguma norādes uz savu produktu iepakojumiem, ražotāji vēlās informēt patērētājus par produkta kvalitāti un labajām īpašībām, tomēr Valsts zinātniskā institūta “BIOR” eksperts Jānis Ruško uzsver – visām norādēm ir jābūt zinātniski pamatotām un jāatbilst Eiropas Savienības likumdošanā noteiktajiem kritērijiem.

Noskaties video un uzzini, ko nozīmē uzturvērtības un veselīguma norādes uz pārtikas produkta iepakojuma!

Kas tad ir uzturvērtības un veselīguma norādes?

Uzturvērtības un veselīguma norādes var atvieglot Tavu izvēli piedāvāto pārtikas produktu klāstā, kā arī palīdzēt vieglāk atpazīt produktus ar labvēlīgu uzturvērtību un zinātniski pierādītu ietekmi uz veselību. Ražotājiem norāžu izmantošana ir brīvprātīga, bet, ja ir vēlme tās izvietot uz savas produkcijas, tām ir jāatbilst visiem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem un labās prakses piemēriem.

Uzturvērtības norādes pauž, liek domāt vai netieši norāda, ka pārtikas produktam ir sevišķi labvēlīgas uzturīpašības, piemēram, "Kalcija avots", "Olbaltumvielu avots", “Bez cukura” vai “Mazkaloriju”.

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.