Zaļā karotīte - simbols, kas norāda, ka veikala plauktā noliktais pārtikas produkts ir ražots Latvijā no šeit pieejamajām izejvielām. Tā tas ir bijis līdz laikam, kamēr par šā simbola piešķiršanu un kūrēšanu atbildēja Ingunas Gulbes vadītā Agrārās ekonomikas institūta Mārketinga padome.
Būtu panaivi domāt, ka Zaļā karotīte ir veicinājusi Latvijas pārtikas noietu ārvalstu tirgos, taču pašmāju tirdzniecībā tam ir gan nozīme, jo vietējie patērētāji ļoti labprāt dod priekšroku pašu ražotāju produktiem, lai gan tie nereti ir dārgāki par importa precēm.
Savukārt Zemkopības ministrijas vēlme turpmāk uzticēt Zaļās karotītes piešķiršanas un popularizēšanas tiesības un pienākumus nevis Agrārās ekonomikas institūtam, bet gan Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) izraisa visnotaļ nopietnu jautājumu - kas būs jāsaprot patērētājam, uz gurķu burciņas veikala plauktā ieraugot attiecīgo simbolu?! PVD uzdevums ir rūpēties un kontrolēt, lai Latvijas tirgū nenonāktu noteiktām veterinārajām prasībām neatbilstoši, cilvēku veselībai un dzīvībai kaitīgi produkti. Balstoties uz minēto, PVD varētu uzspiest zīmogu ar zaļas karotītes attēlu uz pilnīgi visiem pārtikas produktiem, kas nonāk legālajā tirdzniecībā Latvijā, jo preci, pret kuru PVD ir pretenzijas, tirgot nedrīkst vispār. Turklāt nav arī skaidrs, kāpēc PVD būtu jānodarbojas ar Zaļās karotītes popularizēšanu un vai šīs institūcijas rīcībā ir pietiekami daudz resursu, lai to darītu. Drīzāk jau šeit runa ir pavisam par kaut ko citu...
Laika gaitā tā nu ir iznācis, ka valdošajai elitei, it īpaši iepriekšējo Zemkopības ministrijas vadītāju tuvu stāvošām personām diez ko nav patikuši Gulbes izteikumi par situāciju Latvijas tirgū. Un, ja vēl runa ir nevis par vienu vai diviem izteikumiem, bet gan par profesionālu tirgus datu analīzi vairāku gadu garumā, tas noteikti nevarētu patikt politiķiem, kuri allaž ir centušies parādīt, ka viņu valdīšanas laikā politikā viss ir rožaināk nekā realitātē. Tālāk jau scenārijs vienkāršs - it kā taupības nolūkos, it kā dievs viņu zina, kāpēc, Mārketinga padomei tiek apšņikāti finanšu līdzekļi, tādējādi vismaz vienā jomā praktiski atstājot bez darba arī Gulbi. Lielāka problēma ir faktā, ka mūsu amatpersonām regulāri paticis bliezt pa zvirbuļiem ar haubici. Proti, vēršoties faktiski pret vienu cilvēku, tiek «iegriezts» ļoti daudziem Latvijas uzņēmumiem.
Redz, nav šaubu par to, ka Gulbe bez darba, turklāt gana labi apmaksāta, dzīvē nepaliks, bet simbols, kas patērētājiem parādīja, kuru pārtikas produktu var uzskatīt par pilntiesīgu Latvijas preci, principā ir nolemts iznīcībai. Tas nozīmē mazākus ienākumus vietējiem ražotājiem un arī mazāku naudu valsts kasē nodokļu veidā. Nu, nav jēgas uzturēt simbolu, ar kura palīdzību tiktu norādīts, ka cepumu paciņa, kas atrodas veikala plauktā, ir ražota uzņēmumā, kur ir regulāri izmazgātas grīdas, darbinieki strādā ar tīrām rokām un lietus notekūdeņi netek iekšā mīklas baļļā. Bet tieši šajā virzienā kārtējās Latvijas amatpersonu neapdomības dēļ tiek stūrēts.