Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem, jo tās var kalpot kā izejviela biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai
Pašlaik skujas lielākoties tiek atstātas cirsmās, daļa tiek izmantotas kā kurināmais, šķeldojot zarus, tomēr tās var kalpot kā izejviela, lai ražotu dažādus bioproduktus. Pēc aptuvenām aplēsēm ik gadu mežā paliek apmēram 360 000–400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt ne tikai miljardiem eiro ienākumus, bet arī radīt jaunas darba vietas. To, ka iespēju ir daudz dažādās jomās, apliecina arī SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens. Viņš norāda, ka skujas ir labs resurss, kuru pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai, un paver iespējas iegūt industriālos produktus kā ekstraktu, pastu, kas izmantojami augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanai.
Pieredze jau ir
«Skuju izmantošanai ir gara vēsture, jo tautas medicīnā priežu un egļu skujas bija ne tikai vitamīnu avots, bet arī sava veida pretiekaisuma, sirds, asinsvadu un citu slimību (radikulīts, bronhīts) ārstniecības līdzeklis,» skaidro J. Rubens. Viņš norāda, ka sava veida skuju ekstraktu senči izmantojuši ūdens procedūrās, lai mazinātu muskuļu sāpes, stiprinātu nervu sistēmu u.tml. « Savulaik skujas tika izmantotas, lai ārstētu cingu, kuras iemesls ir C vitamīna trūkums,» tā J. Rubens. Viņš atgādina, ka jau kopš pērnā gadsimta piecdesmitajiem gadiem Latvijas valsts mežzinātnes institūts Silava līdzās tādiem pētniecības centriem kā Krasnojarska un Ļeņingrada veica pētījums attiecībā par skuju preparātu īpašībām un arī attiecīgu produktu izstrādi. «Jau 1956. gadā tika atvērta skuju ekstraktvielu ražotne, bet pēc vairāk nekā 20 gadiem skuju pārstrādes cehi Kalsnavā, Strenčos, Piltenē un citur. Pašlaik šāda skuju pārstrāde nelielos apmēros notiek Piltenē,» skaidro J. Rubens. Viņš pozitīvi vērtē situāciju, ka Piltenē ir saglabājusies skuju ekstrakta ražotne, taču šodienas apstākļiem tās ražošanas jaudas ir mazas salīdzinājumā ar tām iespējām, ko varētu iegūt, pārstrādājot kaut vai tikai 1% no to skuju daudzuma, kas paliek cirsmās kā mēslojums. «Pašlaik Latvijā ir vairāki uzņēmumi – SIA BF-ESSE, a/s Biolat un vēl daži –, kuri nodarbojas ar skuju ekstraktu un pastu pārstrādi dažādos produktos, visvairāk cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātājos,» norāda J. Rubens. Viņš atgādina, ka pasaulē arvien pieaug spiediens sintētisko produktu nomaiņai ar augstvērtīgiem, bioloģiski aktīviem dabas produktiem, kas iegūti no atjaunojamām augu valsts izejvielām, pielietojot videi draudzīgas bezatlikumu tehnoloģijas.
Vajag vismaz miljonu
«Protams, lai Latvija varētu kļūt par industriālo skuju ekstrakta piegādātāju, ir vajadzīgas ne tikai attiecīgās ražotnes, bet arī ražošanas procesa un paša produkta sertifikācija,» norāda J. Rubens. Viņš atzīst, ka vienas mūsdienīgas skuju ekstrakta ražotnes ar jaudu 200 t gadā izveidei ir nepieciešams vismaz viens miljons eiro. Investīcijas ir atkarīgas no iekārtu iegādes un rafinēšanas procesā izmantojamajiem šķīdinātājiem (CO2; nefrāze). «Tā ir liela nauda,» uz jautājumu, vai SIA BF-ESSE būtu gatava būvēt šādu ražotni, atbild J. Rubens.
Visu rakstu lasiet 5. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!
#1/8
#2/8
#3/8
#4/8
#5/8
#6/8
#7/8
