Tā kā būvdarbu veicējs - būvkompānija ACB - remontdarbus Brīvības ielas posmā no Lāčplēša ielas līdz Bruņinieku ielai un Valdemāra ielas posmā no Zirņu ielas līdz Laktas ielai nav pabeigusi noteiktajā termiņā, par katru kavējuma dienu būvkompānijai jāmaksā 7400 eiro dienā, informē Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

«Matemātika vienkārša,» saka Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs norādot, ka par divām dienām kopā sanāk jau 14 800 eiro. Par nedēļu soda nauda būs 51 800 eiro. Ja kavēs divas nedēļas – 103 600 eiro.

Haoss Rīgas ielās

Remontdarbi Brīvības ielā bija jāpabeidz līdz svētdienai, 17. septembrim.

Rīgas mērs arī pārējiem būvniekiem atgādina, ka laikā nepabeidzot remontus, arī viņiem tiks piemērotas soda naudas, ko var piemērot gan par neiekļaušanos termiņos, gan neatbilstību kvalitātes prasībām.

Uzņēmuma A.C.B. projektu vadītājs Dāvis Serdāns informē, ka mēra viedoklies tiek respektēts, taču norāda, ka projekta izpildes gaitā ir bijuši vairāki iepriekš neparedzēti un neplānoti apstākļi, ar kuriem uzņēmums nebija rēķinājies. «Ir saprotams, ka ielu remontdarbus savas infrastruktūras pilnveidei izmanto komunikāciju ierīkotāji, taču, parakstot līgumu, precīzi komunikācijas darbu apjomi nebija norādīti - tajā skaitā gan SIA Rīgas ūdens, gan AS Sadales tīkla, gan SIA Lattelecom darbi projektam bija neparedzēti,» skaidro D.Serdāns.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko pretendē uz WTA gada labākās spēlētājas balvu, vēsta Sieviešu tenisa asociācija (WTA).

Tāpat Ostapenko ir starp kandidātēm uz visvairāk progresējušās tenisistes balvu.

20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Pēc pagājušās sezonas Latvijas sportiste pasaules rangā bija vien 43.pozīcijā, bet šī gada februārī bija noslīdējusi pat uz astoto desmitu.

Uz gada spēlētājas balvu izvirzītas arī rumāniete Simona Halepa, spāniete Garvinje Mugurusa, čehiete Karolīna Plīškova, ukrainiete Jeļina Svitoļina un amerikāniete Venusa Viljamsa.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Lai nodrošinātu satiksmes nepārtrauktību – vienlaikus savu ceļu varētu turpināt gan Daugavgrīvas šosejas autobraucēji, gan kravas vilcieni ceļā uz Krievu salu -, Bolderāja 2 stacijas tuvumā slejas 12 metrus augsts smilšu uzbērums. Lai to izveidotu, ceļu būvnieki izmantojuši 190 000 kubikmetru smilšu, kas ietilpst aptuveni 10 500 kravas mašīnās, teikts paziņojumā medijiem.

«Šis uzbērums strādnieku vidū ir ieguvis slavu kā «nāves kalns»», jo būvdarbu laikā šajā uzbērumā savu funkcionēšanu ir beiguši pieci frontālie iekrāvēji, kā amizantu faktu būvniecības laikā atzīmē A.C.B. ceļu būves speciālists Dāvis Serdāns.

Projekts ir saistīts ar Rīgas vēsturiskā centra un UNESCO Pasaules Mantojuma pieminekļa zonas atslogošanu no kravu pārkraušanas darbībām Daugavas labajā krastā, pārvietojot kravas termināļus no Andrejsalas un Eksportostas uz Rīgas brīvostas no jauna izbūvējamo teritoriju Krievu salā Daugavas kreisajā krastā.

«Šajā projektā viens izaicinājums seko otram. Sākot ar to, ka objekta lielākā daļa atrodas uz purva, beidzot ar to, ka 12 metru augstais uzbērums jāizveido vietā, kurā nav praktiski nekādu piebraukšanas iespēju,» stāsta D. Serdāns. «Objektā strādājām visu diennakti, vairākus mēnešus pēc kārtas. 23 stundas bija reālais darba laiks, viena stunda tika veltīta degvielas uzpildīšanai un darbaspēka maiņai,» piebilst D. Serdāns.

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks drīzumā cer iekļūt populārāko Valmieras tūrisma objektu sarakstā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdztekus jau tagad valmieriešu un pilsētas viesu iecienītajai Sajūtu parka baskāju takai un vairākām skriešanas un nūjošanas trasēm šovasar plānots to papildināt ar jaunu aktīvās atpūtas objektu – taku kokos. Takas montāžu plānots sākt jau šomēnes, un apmeklētājiem tā tiks atvērta jūlija vidū. Sajūtu parka apsaimniekotājs ir SIA Vidzemes Olimpiskais centrs, kurš arī finansē takas izveidi. Projekta izmaksas paredzētas gandrīz 40,3 tūkst. eiro (ar PVN). Takas elementu un konstrukciju projektēšanu, izgatavošanu un uzstādīšanu veic SIA Ežu tornis.

Mežs pilsētā

Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parks darbojas trešo sezonu, tas izvietots līdzās J. Daliņa stadionam esošajā mežā. Kā stāsta J. Daliņa Sporta Rehabilitācijas centra vadītāja Iluta Urbanoviča, teritorijas sakopšanā ticis ieguldīts milzīgs darbs. «Kad sākām apsaimniekot stadionu un viesnīcu, pamanījām, ka līdzās atrodas arī mežs, un sapratām, ka varam to izmantot kā vietu, kur cilvēkiem nākt un izbaudīt dažādas sajūtas, ko sniedz daba. Ieejot mežā, cilvēks iedarbina visas savas maņas – tausti, ožu, garšu. Te apkopots sajūtu gammu spektrs,» viņa stāsta.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Latvijas sieviešu tenisa pirmā rakete un šī gada «French Open» čempione Aļona Ostapenko piektdien ieguva Sieviešu tenisa asociācijas (WTA) gada progresējušākās tenisistes balvu.

Tikmēr par gada labāko spēlētāju kļuvusi šī brīža pasaules ranga otrā rakete Garvinje Mugurusa no Spānijas. Arī Ostapenko pretendēja uz šo balvu, ko gan beigās nav ieguvusi.

Tieši Ostapenko un Mugurusa guvušas visspilgtākos panākumus šosezon - viņas šovasar triumfēja Francijas atklātajā čempionātā un Vimbldonas čempionātā.

Pašlaik 20 gadus vecā Ostapenko šosezon tika pie saviem pirmajiem diviem WTA tituliem karjerā. Jūnijā viņa triumfēja Francijas atklātajā čempionātā, gūdama vienu no lielākajiem panākumiem Latvijas sporta vēsturē, bet septembrī viņa uzvarēja Seulas WTA «International» turnīrā. Ostapenko WTA rangā ieņem rekordaugsto septīto vietu un nodrošinājusi vietu šīs sezonas noslēguma turnīrā.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Pirms vasaras aktīvās tūrisma sezonas uzsākšanās Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) visā valstī veikusi uzlabojumus dabas tūrisma infrastruktūrā, dodot iespēju iepazīt Latvijas skaistākās vietas.

«Mūsu dabas vērtības vienmēr ir bijušas kā magnēts gan ārvalstu ceļotājiem, gan vietējiem tūristiem un Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir tās apsaimniekot ilgtspējīgi, pārdomāti virzot apmeklētāju plūsmu, kā arī sniedzot iespēju uzzināt par ikvienas vietas vērtībām,» pauž Juris Jātnieks, DAP ģenerāldirektors.

Ķemeru Nacionālajā parkā šopavasar pabeigts Dunduru pļavu skatu tornis, bet Kaņiera ezera putnu vērošanas tornim izgatavotas jaunas trepes, bet no pilskalna paveras plašs skats uz ezeru, jo ar talcinieku palīdzību novākti ainavai priekšā aizaugušie koki un krūmi.

Visos reģionos dabas takās DAP darbinieki veikuši sīkus remontdarbus, labojot nožogojumus, dabas taku segumu, robežzīmes un norādes. Pēc aizvadītās ziemas pirmajiem mēnešiem, kas bija īpaši slapji, Gaujas Nacionālajā parkā vairākās vietās izskalotas takas un sabojāti tiltiņi, tie visi pašlaik ir atjaunoti un daudzviet uzcelti pilnīgi jauni. Apkārt gada sākumā tapušajam noslīdenim pie Gūtmaņalas izveidots jauns takas posms un tiltiņi, un plānots novietot informatīvo stendu, vēstot par ģeoloģiskajiem procesiem Gaujas senlejā.

Latvijā aizvien populārāks gan pašmāju, gan ārvalstu tūristu vidū kļūst dabas tūrisms. Īpaši iecienīti ir četri Latvijas nacionālie parki - Gaujas, Slīteres, Ķemeru un Rāznas Nacionālais parks -, kas ir īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT). Jāteic, ka ĪADT nav nekādu īpašu ierobežojumu tūristiem vai tūrisma pakalpojumu sniedzējiem. Izņēmums ir dabas rezervātu teritorijas, kur drīkst uzturēties tikai ar speciālām atļaujām, piektdien raksta laikraksts Diena.

Nacionālajos parkos tūristi drīkst medīt un makšķerēt, ievērojot vispārējo kārtību, ir pieejamas gan peldvietas, gan telšu vietas, gan ēdināšanas iestādes un naktsmītnes. Svarīgs nacionālo parku attīstības jautājums ir tūrisma infrastruktūra, kas iever ĪADT raksturīgās dabas takas, skatu torņus, velomaršrutus, putnu un dzīvnieku vērošanas vietas.

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atzīst, ka viena no problēmām ir tā, ka valstij nacionālajos parkos tikpat kā nepieder zemes platības (izņemot mežus), tās pieder pašvaldībām un privātīpašniekiem. Gaujas Nacionālais parks ir DAP Vidzemes reģionālās administrācijas pārziņā. Tās direktors Rolands Auziņš atsaucas uz pasaules praksi, kura «liecina, ka dabas teritoriju aizsardzība visefektīvākā ir tad, ja tās pieder valstij». R. Auziņš stāsta, ka ir bijušas sarežģītas pārrunas ar privātīpašniekiem, piemēram, veidojot dabas takas, jo ir bijuši īpašnieki, kas nav ļāvuši šīm takām šķērsot viņiem piederošo īpašumu, tāpēc takas veidotas, šos īpašumus apejot. Tomēr ir arī daudz privātīpašnieku, kas novērtē dabas vērtības, ierīko dabas takas un skatu torņus tūristiem.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

Latvijas dabas takas var kļūt par ārvalstu tūristu magnētiem. Tās uztur kā publiskais, tā privātais sektors.

Aptuveni pirms trim gadiem dzimusi ideja par Gaujas Nacionālo parku (GNP) kā vienotu tūrisma galamērķi. Spēkus apvienojušas deviņas pašvaldības – Sigulda, Cēsis, Valmiera, Līgatne, Pārgauja, Amata, Priekuļi, Kocēni un Inčukalns. «Toreiz tika izsludināta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā Klasteru programma, kuras ietvaros kopā ar bijušo Siguldas reģiona tūrisma biedrību (tagad GNP tūrisma biedrību) iesniedzām pieteikumu un saņēmām atbalstu idejas tālākai virzīšanai,» atminas Siguldas Attīstības aģentūras direktore, Gaujas Nacionālā parka tūrisma klastera vadības grupas pārstāve Laura Konstante. Projekts tiek līdzfinansēts no ERAF, tā kopējās izmaksas ir ap 483,78 tūkst. eiro.

Mangaļsalā, dabas parka Piejūra teritorijā, labiekārtota pludmales zona, kā arī jaunas, labiekārtotas pastaigu takas un autostāvvietas, informē Rīgas domē.

Darbi veikti Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta īstenotā projektu Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija dabas parkā Piejūra un LIFE CoHaBit gaitā, kuru mērķis ir mazināt antropogēno slodzi uz Eiropas Savienības aizsargājamiem biotopiem.

Jaunais teritorijas labiekārtojums ir vērsts uz dabas vērtību saglabāšanu, papildus sniedzot dažādas atpūtas iespējas piekrastē – gan aktīvas, gan izzinošas.

Šogad dabas parkā Piejūra ir izbūvēta labiekārtota veselības taka Mangaļsalā, kura ir aprīkota ar vingrošanas elementiem.

Kopā izbūvētas piecas atpūtas takas un pagarinātas divas jau esošās takas, takās izvietoti soliņi, atkritumu urnas un velosipēdu novietnes. Kopējas labiekārtoto pastaigu taku garums Mangaļsalā un Vecāķos sasniedz gandrīz divus kilometrus. Mangaļsalas ielā 5a un Mangaļsalas ielā 2 ir izbūvētas labiekārtotas autostāvvietas.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Biķernieku trases teritorijā esošajos mežos ir paplašinātas, samarķētas un sakoptas skrējēju un velosipēdistu takas.

Biķernieku trase jau otro gadu nodrošina, lai trašu teritorijā būtu iespējas trenēties ne tikai ar šosejas velosipēdiem pa asfalta segumu, bet arī ar MTB velosipēdiem ārpus Biķernieku autotrases daļas.

Izveidotās skrējēju un velo trases ir papildinātas un atsevišķi marķētas, kas vijas cauri Biķernieku trases mežu teritorijai. Velosipēdistiem tiek piedāvāta taka 3,5 km garumā un skriešanas takas garums ir 4 km.

Būtiski, ka abas takas var izmantot arī tad, kad trasē notiek sacensības vai kāds cits pasākums.

Takas izveidotas bez finansējuma piesaistīšanas.

40.jubilejas gadā Līgatnes dabas takās apmeklētājus gaida vairāki uzlabojumi - pēc remonta atvērts skatu tornis, no kura var vērot Gaujas nacionālā parka ainavu. Savukārt ar uzņēmēju atbalstu teritorijā izveidots bērnu rotaļu laukums un ierīkoti soliņi, informē Dabas aizsardzības pārvaldē.

Skatu tornis Līgatnes dabas takās uzbūvēts 1976. gadā Cepurīšu kalnā - Līgatnes dabas taku teritorijas un tuvākās apkārtnes augstākajā vietā. Tas tika slēgts 2014. gada vasarā slikta tehniskā stāvokļa dēļ. Tornis ir 22m augsts, un tas ir ļoti iecienīts apmeklētāju objekts Līgatnes dabas takās, jo no tā paveras lielisks skats uz iespaidīgo un mežiem klāto Gaujas senleju ļoti plašā, vismaz 20 km rādiusā. No torņa saskatāmas arī Gūdu klintis.

Savukārt ar zīmola Ādažu čipsi atbalstu Līgatnes dabas takās tapis bērnu laukums un 30 jauni soliņi, kas līdz šim ļoti pietrūcis, lai objekts būtu saistošāks pašiem mazākajiem, kā arī pārvietošanās kļūtu ērtāka un būtu iespējams atpūsties pastaigas laikā.

Jaunu taku, laipu būvniecības u.c. infrastruktūras ierīkošanas dēļ no šīs nedēļas līdz 2015.gada 1.oktobrim apmeklētājiem tiek slēgtas Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas, informē Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

«Līgatnes dabas takās ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem šajā gadā ievērojami tiek uzlabota dabas tūrisma infrastruktūra. Uzsākti takas rekonstrukcijas darbi pie lāču voljera – tiek demontēta vecā laipa, kuras vietā taps jauna ar skatu platformu, kas būs piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat jauna taka top pie meža cūku voljera un citviet teritorijā. Diemžēl aktivitāšu dēļ lielākajā daļā taku teritorijas ir ierobežotas iespējas aplūkot dzīvniekus. Tāpat darbu zonā ir intensīva būvniecības tehnikas kustība, kas traucē apmeklētājiem baudīt gaidīto un cerēto mierīgo atpūtu dabā. Taču šīs ir īslaicīgās neērtības, kas vainagosies ar drošāku un ērtāku vidi, sakārtotāku infrastruktūru jau šā gada oktobrī,» saka Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange.

Saeimas deputāti šodien otrajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Imigrācijas likumā, tajā pašā laikā vairāki priekšlikumi neguva parlamenta vairākuma atbalstu.

Atbalstīts priekšlikums piešķirt Ministru kabinetam (MK) tiesības izvērtēt termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai ekonomisko attīstību un vairākos gadījumos noteikt ierobežojumus šo atļauju izsniegšanai uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem.

Ierobežojumi attiektos uz visu vai kādas konkrētas trešās valsts pilsoņiem, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) rosinātajos priekšlikumos.

Deputātu atbalstītie grozījumi paredz, ka MK, izvērtējot termiņuzturēšanās atļauju ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstī vai koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus atļauju izsniegšanai konkrētos gadījumos. Saskaņā ar pašlaik spēkā esošo likuma redakciju grozījumi ļaus noteikt ierobežojumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu par ieguldījumu veikšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā, par nekustamā īpašuma iegādāšanos, par pakārtotām saistībām ar Latvijas kredītiestādi vai par valsts vērtspapīru iegādi.

2016. gada vasaras sezonas noslēgumā Saulkrastos, Baltās kāpas apkārtnē plānota neparasta dabas objekta – Dabas dizaina parka – izveide. Tas iecerēts kā sabiedrību piesaistošs objekts, kas izglītos par saudzīgu cilvēku rīcību pret vietējām dabas vērtībām, skaidros, kas ir ekosistēmu pakalpojumi un mazinās apmeklētāju radīto ietekmi uz apkārtnes ekosistēmu, teikts paziņojumā medijiem.

Dizaina dizaina parka koncepcijas izstrādei priekšlikumus sniedz arī Latvijas augstskolu studenti, kuri 14.janvārī prezentēja savas idejas Saulkrastu Baltās kāpas apkārtnes labiekārtošanai un Dabas dizaina parka objektu izveidei.

RTU studentu ieteikumu vidū bija Baltās kāpas apkārtnes celiņu izveide bez pakāpieniem, tiltu izveide, kas sastāvētu no dažāda augstuma gaismas kubiem-saules kolektoriem, kas atrastos virs vai zem ūdens līmeņa. Tāpat studenti ieteica risinājumus celiņu iezīmēšanai un apkārtnē esošo liepu izcelšanai, izmantojot dažādus oriģinālus gaismas efektus. Studenti arīdzan prezentēja idejas Baskāju takas izbūvei, aicināja Dabas dizaina parkā ieviest koka elementus, atdarinot dzīvās dabas formas, savukārt, no teritorijā esošās tualetes izveidot kafejnīcu ar jumta terasi un riteņu, slēpju nomu.

Šosezon kopējais soda naudu apmērs par iebraukšanu bez maksas Jūrmalā rekordaugsts - 5 miljoni eiro

Strauji pieaugusi summa, kuru Jūrmala izrakstījusi soda naudās autovadītājiem, kas pilsētā iebraukuši, nesamaksājot divu eiro lielo iebraukšanas maksu. Sodu apmērs kopumā šosezon sasniedzis piecus miljonus eiro, un daudzi šoferi tagad saņem vēstules par sodiem, kas mērāmi pat tūkstošos, ceturtdien vēstīja LNT raidījums «900 sekundes».

Autovadītāju pārkāpumi šosezon fiksēti biežāk, jo pie iebraukšanas Jūrmalas teritorijā uzstādītas videotehniskās ierīces, kuras fiksē iebraukušo auto reģistrācijas numurus. Tos vēlāk pašvaldība salīdzina ar datu bāzi, kurā pieejami dati par transportlīdzekļiem, kuriem ir iegādāta ilgtermiņa elektroniskā iebraukšanas caurlaide. Ir autovadītāji, kuri mēģinājuši iebraukt kūrortpilsētā bez maksas 50, 60 un pat 70 reizes. Viņiem soda naudās var nākties samaksāt divus, trīs un pat četrus tūkstošus eiro. Viens rekordists, taksometra šoferis, šajā sezonā iebraucis pilsētā bez vienreizējās caurlaides pat 200 reizes, tātad viņa sods ir aptuveni 10 tūkstoši eiro.

Latvijas spēlētājs Kristaps Porziņģis no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Dalasas "Mavericks" aizmainīts uz Vašingtonas "Wizards", bet pretējā virzienā ceļos Dāvis Bertāns, ceturtdien vēsta "The Dallas Morning News".

"Mavericks" otro reizi trīs gadu laikā ir veikusi lielu darījumu, tajā iesaistot Porziņģi.

Pēc 2019.gada sezonas Porziņģis ar "Mavericks" parakstīja piecu gadu līgumu par maksimālo iespējamo summu 158,3 miljonu ASV dolāru (138,3 miljoni eiro) apmērā. Tas notika tikai dažus mēnešus pēc tam, kad Dalasas vienība viņu ieguva septiņu spēlētāju darījumā ar Ņujorkas "Knicks", laikā, kamēr viņš atveseļojās pēc 2018.gada februārī veiktās krustenisko saišu operācijas.

Kā "The Dallas Morning News" žurnālistam Bredam Taunsendam pavēstījis informācijas avots, Dalasas klubs pretī saņems arī "Wizards" aizsarga Spenseru Dinvidiju.

Tāpat ESPN ziņo, ka darījumā tiks iekļauts "Wizards" uzbrucējs Bertāns.

Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis savā jaunajā mājvietā Dalasā jūtas komfortabli, jo pāreja no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) komandas Ņujorkas «Knicks» uz «Mavericks» bijusi gluda, norādīja spēlētājs.

Pašlaik 23 gadus vecais Porziņģis turpina atkopties no ceļgala traumas, bet iepriekšējā nedēļā viņš pirmo reizi piedalījās pilnvērtīgā «Mavericks» treniņā. Tas izsauca spekulācijas, ka, iespējams, latvietis šosezon vēl varētu uzspēlēt, tomēr pagaidām uz to nav atbildes.

«Beidzot atsākt trenēties ar komandu man bija kā pēc ilga ceļa tuksnesī atkal redzēt ūdeni. Atkal varēju izbaudīt sacenšanos vienam ar otru, pat ja tas bija tikai uz 15-20 minūtēm,» sarunā ar «Fox Sports» teica Porziņģis. «Esmu tāda tipa spēlētājs, kurš var pielāgoties visam. Redzot, kā komanda spēlē un kā tā dalās ar bumbu, es zinu, ka man nebūs problēmu iejusties šajā vienībā.»

#Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.

Latvijas zvaigzne Kristaps Porziņģis otrdien Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) spēlē sarāva ceļgala krusteniskās saites, kas viņu no basketbola atturēs uz daudziem mēnešiem.

Porziņģa pārstāvētā Ņujorkas Knicks komanda savā laukumā ar rezultātu 89:103 (26:25, 20:25, 17:26, 26:27) kapitulēja Milvoki Bucks, latvietim laukumu atstājot, kad viņš 11 minūšu laikā bija sametis desmit punktus.

Incidents otrdien notika otrās ceturtdaļas sākumā, kad Porziņģis pēc bumbas trieciena grozā no augšas sadūrās ar Bucks lielāko zvaigzni Janni Adetokunbo, neveiksmīgi piezemējās un uzreiz sāpēs saķēra kreiso ceļgalu.

Stundu pēc spēles Knicks komanda apstiprināja, ka latvietis sarāvis kreisā ceļgala krusteniskās saites. Parasti atlabšana no šādām traumām prasa vismaz deviņus mēnešus, bet bieži vien ieilgst aptuveni gada garumā.