Latvijas kapitāla tirgus aktivitāti var vairot ne tikai lielie valsts uzņēmumi, bet arī pašvaldību kapitālsabiedrības. Rīgas pašvaldības uzņēmumi, ievērojot tirgus mērogu, ir vieni no lielākajiem valstī un noteikti atstātu jūtamu ietekmi uz biržas aktivitāti kopumā, tādēļ arī Dienas Biznesa jautājumi trīs prāvāko Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību vadītājiem par viņu redzējumu, kapitāla nepieciešamību un iespējamajiem riskiem un ieguvumiem procesā.

Jautājumus Dienas Bizness uzdeva AS Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājam Ilvaram Pētersonam, SIA Rīgas ūdens valdes loceklei Agnesei Ozolkājai un SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētājam Mārim Ozoliņam.

Visticamāk, jau esat dzirdējuši par atsevišķu valsts kapitālsabiedrību ienākšanu kapitāla tirgū, emitējot obligācijas par dažādām summām. Kā redzat Latvenergo, Augstspriegumu tīklu un Altum obligāciju emisijas, vai šī pieredze varētu būt noderīga arī pašvaldību kapitālsabiedrībām?

Ilvars Pētersons:- Rīgas Siltums ar interesi seko līdzi valsts kapitālsabiedrību ienākšanai kapitāla tirgū. Šīs obligāciju emisijas ir veiksmīgs piemērs tam, kā kapitāla tirgus var kalpot par papildu finansējuma ieguves avotu, lai nodrošinātu uzņēmumu attīstības un investīciju projektus, vienlaikus piesaistot privāto un institucionālo investoru līdzekļus.Ienākšana kapitāla tirgū, emitējot obligācijas, varētu būt arī potenciāli noderīgs solis, lai finansētu stratēģiskus uzņēmuma projektus vai investīcijas, īpaši tajās jomās, kas saistītas ar ilgtspējību un infrastruktūras modernizāciju. Pirms šādas iniciatīvas izskatīšanas būtu jāveic rūpīga izvērtēšana, analizējot tirgus apstākļus, uzņēmuma finansiālo situāciju un vajadzības, kā arī potenciālos ieguvumus un riskus.

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Torņakalnā attīstīs kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves teritoriju Līdz ar deviņu daudzdzīvokļu ēku būvniecību starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi Rīgā, jauno projektu attīstītājs “Bonava Latvija” iecerējis sakopt kādreizējās Rīgas Eļļas spiestuves un tai pieguļošo teritoriju 3,3 hektāru platībā.

Degradētās teritorijas attīstībā un projekta, kas ieguvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”, būvniecībā kopumā iecerēts ieguldīt 45 miljonus eiro.

Topošais “Hartmaņa kvartāls”, ko veidos deviņas dzīvojamās mājas ar vairāk nekā 400 moderniem un energoefektīviem dzīvokļiem un labiekārtotas piemājas teritorijas, būs pirmais attīstītāja projekts Torņakalnā.

Pirmo ēku Jelgavas ielā 55b, kurā plānots izbūvēt 72 divu līdz četru istabu dzīvokļus, iecerēts sākt būvēt 2025. gada sākumā, savukārt nodot ekspluatācijā – 2026. gada vasarā.

“Lai gan Torņakalns atrodas nieka 10 minūšu brauciena attālumā no dinamiskā, mainīgā un aktīvā pilsētas centra, tas joprojām sevī glabā pašpietiekamas mazpilsētas vēsturisko šarmu – šauras, bruģētas ieliņas ar koka mājām un ziedošiem mazdārziņiem, amizantas, pilsētvidē paslēpušās senatnīgas muižas, kā arī industriālos vaibstus – rūpnīcas un darbnīcas, gar kurām līkumo gadu gaitā attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra. Torņakalns ir viena no zaļākajām un vēsturiskām vērtībām bagātākajām Rīgas apkaimēm, ko cienām arī mēs. Esam iecerējuši saglabāt un integrēt plānotajā apbūvē senās eļļas spiestuves 45 metrus augsto sarkano ķieģeļu dūmeni, kas ar laiku kļūs par kvartāla simbolu un vietzīmi. Godājot apkaimes vēsturi un kādreizējās rūpnīcas dibinātāju, māju ciemats guvis nosaukumu “Hartmaņa kvartāls”,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, tirgum gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu pēc jauno ASV inflācijas datu publiskošanas. Eiropas biržās akciju cenas mainījās bez vienotas tendences.

Gada inflācija ASV augustā samazinājusies līdz 2,5% salīdzinājumā ar 2,9% jūlijā, līdz ar to reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada februāra, turklāt inflācijai kritums fiksēts piekto mēnesi pēc kārtas, liecina Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Tomēr, neietverot pārtikas produktu un enerģijas cenas, gada inflācija ASV augustā veidojusi 3,2%, bet mēneša inflācija bijusi 0,3%.

Jaunie dati palielina FRS pārliecību, ka inflācija tuvojas tās noteiktajam 2% mērķim, tāpēc ir gaidāma FRS procentlikmju samazināšana šomēnes. Tomēr šie dati arī palielina iespējamību, ka procentlikmes tiks samazinātas tikai par 0,25%, nevis par 0,5%.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, tirgum pozitīvi reaģējot uz ziņām, ka bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu skaitam ASV reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, bet biržās Āzijā un Eiropā galvenie indeksi piedzīvoja lejupslīdi vai tikai nelielu pieaugumu.

ASV Nodarbinātības ministrijas publiskotie dati liecina, ka pagājušajā nedēļā ASV saņemti 233 000 jaunu bezdarbnieka pabalsta pieprasījumu. Analītiķi bija prognozējuši, ka bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits pagājušajā nedēļā saruks tikai līdz 240 000.

Šie dati palīdzējuši kliedēt bažas par ASV ekonomikas recesiju, kas pirmdien izraisīja strauju akciju cenu kritumu. Galvenie Volstrītas indeksi pirmdien samazinājās par vairāk nekā 2,5%. Šīs bažas izraisīja nelabvēlīgie ASV nodarbinātības un rūpnieciskās ražošanas dati, kas tika publiskoti aizvadītās darba nedēļas izskaņā.

Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga, jauniem Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem un labai ASV mikroshēmu ražotāja "Micron" prognozei veicinot investoru optimismu.

Eirozonā visstraujāk pieauga Parīzes biržu indekss, ko pārsvarā nodrošināja no Ķīnas patērētājiem atkarīgo luksusa preču ražotāju akcijas.

Volstrītas indekss "Standard & Poor's 500" sasniedza jaunu rekordu, bet pieauga arī indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Nasdaq Composite".

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un citas augstākās amatpersonas ceturtdien atzina, ka pasaules otrajai lielākajai ekonomikai jārisina jaunas problēmas, un solīja atrisināt ilgstošo krīzi mājokļu sektorā un veicināt darbavietu radīšanu.

"Pēc mēnešiem ilgām tirgus gaidām Ķīnas varas iestādes beidzot atzīst, ka jāveic ievērojams darbs, lai uzlabotu pasaules otrās lielākās ekonomikas stāvokli," sacīja "Tickmill Group" tirgus stratēģis Patriks Manelijs.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien strauji samazinājās, pastāvot bažām par iespējamu ASV ekonomikas recesiju.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 2% līdz 8008,23 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 1,4% līdz 7148,99 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 1,8% līdz 17 339,00 punktiem.

Āzijā pirmdien visstraujāk kritās Tokijas biržas indekss "Nikkei 225" - par 12,4% līdz 31 458,42 punktiem. Tas bija lielākais šī indeksa kritums kopš 1987.gada. Taču otrdienas rītā, atsākoties tirdzniecībai biržā, "Nikkei 225" atkal pieauga par 3,91% līdz 32 687,26 punktiem.

Volstrītā pirmdien tirdzniecībā "S&P 500" indekss samazinājās par 3% līdz 5186,33 punktiem, kas bija lielākais kritums gandrīz divu gadu laikā. "Dow Jones Industrial Average" vērtība samazinājās par 1033 punktiem jeb 2,6% līdz 38 703,27 punktiem, un "Nasdaq Composite" indekss noslīdēja par 3,4% līdz 16 200,08 punktiem.

Koksnes atlikumu pārstrādes tehnoloģiju attīstība un ieviešana Latvijas kokapstrādes nozarē ir cieši saistīta ar uzņēmumu “RMP” un tā vadītāju Jeļenu Kozjmenkovu. Jau vairāk nekā 20 gadus “RMP” ir Vācijas hidraulisko briketēšanas sistēmu ražotāja “RUF” ekskluzīvais pārstāvis, kas ievieš kurināmo brikešu ražošanas projektus Baltijas valstīs.

Pēdējās desmitgadēs biokurināmā ražošana attīstās īpaši strauji gan ekonomisko, gan vides apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, pamatražošanas atlikumu izmantošana ļauj kokapstrādes uzņēmumam radīt tirgū pieprasītu produktu, kam, lai gan tas ir blakusprodukts, ir stabils pieprasījums gan vietējā tirgū, gan ārvalstu Eiropas tirgos.

Otrkārt, pārdomāta un atbildīga uzņēmuma politika attiecībā uz ražošanas atlikumu pārstrādi veicina vides piesārņojuma mazināšanu. Tas ne tikai nodrošina normatīvo vides prasību izpildi un veicina uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanu, bet arī sniedz morālu gandarījumu uzņēmuma darbiniekiem, kuri apzinās savu sociālo atbildību.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, valdot bažām par saspīlējumu Tuvajos Austrumos pēc apmēram 180 Irānas raķešu izšaušanas uz Izraēlu.

ASV un Eiropas biržās akciju cenas krasi saruka pēc šiem Irānas raķešu triecieniem, kas bija Teherānas atbilde uz tās atbalstītu kaujinieku līderu nogalināšanām Izraēlas uzbrukumos.

Lielāko daļu šo raķešu pārtvēra Izraēlas pretgaisa aizsardzība vai gaisa spēki, pirms tās sasniegtu Izraēlu, un Izraēlas armija pēc apmēram vienas stundas paziņoja, ka Irānas uzbrukums ir beidzies.

Zelta kā droša ieguldījuma cena pieauga par aptuveni 1% līdz jaunam rekordam virs 2600 ASV dolāriem par unci.

Eiropas biržās akciju cenas tirdzniecības sesijas sākumā bija pieaugušas pēc datu publiskošanas, ka gada inflācija eirozonā septembrī samazinājusies līdz 1,8% salīdzinājumā ar 2,2% augustā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada aprīļa.

Akciju cenas Eiropas biržās pirmdien svārstījās, bet Āzijas biržās pārsvarā kritās bažās par vāju Ķīnas ekonomikas sniegumu, kas pārspēja optimismu par šomēnes gaidāmu ASV procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena, tāpēc biržas bija slēgtas.

Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, noslēdzot tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

Investoru noskaņojumu pasliktināja bažas par Ķīnas ekonomiku pēc datu publiskošanas, kas parādīja, ka Ķīnas rūpniecības sektora aktivitāte augustā samazinājusies ceturto mēnesi pēc kārtas un vairāk, nekā bija gaidāms.

Šie dati "ieskandināja trauksmes zvanus", atzīmēja tirdzniecības grupas "Scope Markets" galvenais tirgus analītiķis Džošua Mahonijs.

ASV biržu indeksi "Dow Jones Industrial Average", "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pirmdien nemainījās, jo ASV bija brīvdiena - Darba diena.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pārsvarā pieauga un Volstrītā sasniedza jaunus rekordus cerībās uz ASV monetārās politikas mīkstināšanu, investoriem pievēršot maz uzmanības politiskajām krīzēm Dienvidkorejā un Francijā.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga līdz jauniem rekordiem. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 45 000 punktu atzīmes, bet indekss "Nasdaq Composite" sasniedza jaunu rekordu trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

"Tirgus šobrīd meklē attaisnojumus kāpumam, un tiešām nav nekā, kas varētu darboties pret šo naratīvu," sacīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Eiropā Parīzes biržas indekss pieauga, neraugoties uz Francijas valdības krišanu parlamenta neuzticības balsojumā. Palielinājās arī Frankfurtes biržas indekss, bet Londonas biržas indekss samazinājās.

Naftas cenas trešdien kritās pēc otrdien pieredzētā kāpuma par aptuveni 2,5%.

Lietuvas ieguldījumu pārvaldnieks "Lords LB Asset Management" apturējusi "Preses nama" biznesa kvartāla būvniecību Rīgā, kura pirmajā kārtā plānoja investēt 114 miljonus eiro, vēsta Lietuvas lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

"Pēc ģenerāluzņēmēja maiņas būvniecības vidū cena pieauga, tāpēc [projekta attīstītājam] bija jāpielāgo projekta finansēšanas shēma. Projekta izstrādes ātrums ir palēninājies. Ir jābūt skaidrībai par finansējuma avotiem, un sagaidāms, ka līdz vasaras beigām "Preses nama" būvniecība notiks pilnā sparā," "Verslo žinios" informēja nekustamo īpašumu pakalpojumu kompānijā "Colliers Baltics".

"Lords LB Special Fund V" pārvaldnieks Giedrjus Bernots portālam teicis, ka darbi objektā pašlaik nenotiek, tomēr viņš nekomentēja, kas ir noticis un kādēļ nolemts apturēt būvdarbus.

"Verslo žinios" avots Rīgā atklājis, ka būvdarbi "Preses nama" kvartālā apturēti šā gada sākumā, bet tos atsākt plānots septembrī.

Lai uzlabotu satiksmes drošību, 18. novembra – Varšavas ielas un 18. novembra – Valkas ielas krustojumos Daugavpilī ir uzstādītas satiksmes uzraudzības iekārtas – viedie luksofori.

Tie turpmākos sešus mēnešus testa režīmā nodrošinās satiksmes papildu uzraudzību, lai noteiktu, kā satiksmes dalībnieki ievēro luksofora signālu prasības. Viedie luksofori jeb augstas izšķirtspējas kontroles iekārtas uzstādītas sadarbībā ar SIA “Latvijas Mobilais Telefons” pēc uzņēmuma iniciatīvas un sešus mēnešus darbosies testa režīmā. Viedie luksofori spēj veikt dažādas funkcijas: atpazīt un klasificēt objektus, noteikt to trajektoriju un atrašanās vietu, atpazīt un nolasīt automašīnu numurus, tāpat tie spēj noteikt luksofora signālu. Risinājumu veido īpaši konfigurēts, ar datorredzes algoritmiem aprīkots mini dators, divas augstas izšķirtspējas videokameras, tīkla aprīkojums, stiprinājumi un LMT izstrādāta programmatūra.

Zemkopības ministrija, veicot 3,1 milj. eiro ieguldījumu sava elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkla izveidē, nav rīkojusies atbilstoši saviem attīstības plāniem un jēgpilni, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Izveidotais elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls neatbilst ministrijas autoparka esošajām un nākotnes vajadzībām, arī tajā uzstādītās uzlādes iekārtas neatbilst attiecīgajās vietās pieejamajām tehniskajām iespējām, norāda VK.

VK secina, ka ZM izsludināja iepirkumu, nenosakot ne apkalpojamo elektroautomobiļu parku un tā dinamiku, ne nepieciešamo uzlādes punktu skaitu un atrašanās vietas. Uzlādes staciju tīkla plāna izstrāde bija viens no iepirkuma pasūtījumiem, bet uzlādes iekārtu tehniskie parametri bija jau noteikti iepirkuma nolikumā. ZM elektroautomobiļu uzlādes staciju tīkls ir izveidots, ne tikai izvēloties neatbilstošu tehnisko risinājumu, bet arī izvēlētais risinājums nav īstenots tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu. Tāpat VK norāda, ka, aizbildinoties ar nepieciešamību izveidot elektroautomobiļu uzlādes staciju tīklu līdz 2022. gada beigām, ZM iegādājās nevis iepirkumā piedāvātās un vispārīgās vienošanās dokumentācijā apstiprinātās uzlādes iekārtas, bet cita ražotāja un citas jaudas iekārtas. Ministrija jau 2022. gadā samaksāja apmēram 80 % no atvēlētajiem līdzekļiem, bet pirmās uzlādes stacijas ekspluatācijā tika nodotas tikai 2023. gada rudenī.

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga līdz jauniem rekordiem, bet Eiropas biržās kritās, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība sasniedza jaunu maksimumu, pasaulei gatavojoties jaunai Donalda Trampa prezidentūrai ASV.

Republikāņu kandidāts Tramps otrdien sakāva demokrātu kandidāti viceprezidenti Kamalu Herisu un atgriezīsies Baltajā namā četrus gadus pēc tam, kad to atstāja pēc zaudējuma Džo Baidenam.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

"ASV akciju tirgus kāpuma pamatojums ir tāds, ka Tramps tiek uzskatīts par uzņēmējdarbībai draudzīgu un varēs viegli pieņemt nodokļu samazinājumus bez lielas pretestības no demokrātu puses, kuri ir zaudējuši kontroli pār Senātu," sacīja "City Index" un "'FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

"Reakciju šodien nosaka fakts, ka [republikāņiem] tā bija pilnīga uzvara (..) uzvarot vēlēšanās, elektoru balsojumā, tautas balsojumā, Senāta vēlēšanās, un izskatās, ka viņi arī saglabās arī kontroli pār Pārstāvju palātu. Ir skaidrs, ka tirgus ir eiforijā," sacīja "GW&K Investment Management" akciju portfeļa pārzinis Ārons Klārks.

Akciju tirdzniecība Volstrītā trešdien noslēdzās ar galveno indeksu lejupslīdi, kamēr Eiropas biržu indeksi palielinājās.

Sākoties akciju tirdzniecībai, Volstrītas indeksi kāpa, sekojot tendencei Parīzes, Frankfurtes, Tokijas un citās biržās, kas reaģēja uz Japānas centrālās bankas signālu, ka tā vēlreiz nepalielinās bāzes procentlikmi.

Taču pēcpusdienā ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" un citi indeksi kritās. Analītiķi skaidroja, ka ASV Finanšu ministrijas obligāciju izsole, kas neizraisīja cerēto investoru interesi, ir katalizators turpmākai tirdzniecībai pēc pirmdien piedzīvotās akciju cenu lejupslīdes.

Pēc pirmdien pieredzētā krituma nenoteiktība tirgū ir normāla parādība, norādīja "Interactive Brokers" analītiķis Stīvs Sosniks.

Jau ziņots, ka pirmdien, pieaugot bažām par ASV ekonomikas recesiju, galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 2,5%. Liela ietekme uz akciju cenu kritumu bija arī jenas vērtības pieaugumam, kas izjauca ierasto tirdzniecības stratēģiju - aizņemties līdzekļus ar zemām procentlikmēm Japānā un ieguldīt citviet augsti ienesīgos aktīvos, piemēram, ASV tehnoloģiju uzņēmumu akcijās.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pieauga dienu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nolēma samazināt bāzes procentlikmi par 0,5 procentpunktiem un solīja to samazināt arī turpmāk.

Galvenie Volstrītas indeksi, kas trešdien bija samazinājušies, ceturtdien visu dienu pieauga. Indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 42 000 punktu atzīmes, un arī indekss "Standard & Poor's 500" noslēdza tirdzniecības sesiju ar jaunu rekordu.

"Procentlikmju samazināšana, kas notika vakar, šodien izraisīja ievērojamu atbildi - lai gan vakar tā tika uztverta ar apslāpētu entuziasmu," sacīja akciju analīzes firmas "Briefing.com" tirgus analītiķis Patriks O'Hērs.

Eiropā Frankfurtes biržas indekss noslēdza tirdzniecības sesiju ar rekordu 19 002,38 punktu līmenī, bet sesijas laikā bija sasniedzis jaunu rekordu 19 044,96 punktu līmenī.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos, investoriem šonedēļ gaidot svarīgus lēmumus par procentlikmēm ASV un citās centrālajās bankās.

Eiropas biržās un Volstrītā neizdevās izvairīties no nestabilitātes, kuru pagājušajā nedēļā izraisīja dažādi uzņēmumu peļņas rādītāji un tehnoloģiju uzņēmumu akciju krišanās.

Eiropā Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, bet Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās. Volstrītas indeksi maz mainījās.

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), Anglijas Banka un Japānas centrālā banka šonedēļ lems par savu monetāro politiku.

"Lai gan nekādas pārmaiņas nav gaidāmas FRS sanāksmē šonedēļ, tagad ir liela varbūtība, ka septembrī notiks procentlikmju pazemināšana," atzīmēja "Interactive Investor" tirgu pārzinis Ričards Hanters.

Naftas cenas kritās, neraugoties uz saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, bet Eiropas biržās pārsvarā nedaudz pieauga, neraugoties uz eirozonas un Šveices centrālo banku lēmumiem pazemināt procentlikmes, kamēr to politikas noteicēji brīdināja par ekonomiskām un politiskām problēmām reģionā un ārpus tā.

Volstrītas indeksi kritās dienu pēc tam, kad indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz bija pārsniedzis 20 000 punktus.

Parīzes biržas indeksam bija niecīgs kritums, bet Frankfurtes biržas indekss pieauga par 0,1% pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma pazemināt procentlikmes par 0,25 procentpunktiem. Tā bija trešā ECB procentlikmju pazemināšana pēc kārtas un ceturtā šī gada laikā.

ECB prezidente Kristīna Lagarda sacija, ka bankas politikas noteicēji pirms šī lēmuma apsprieda politisko "neskaidrību" Eiropā un ASV. Viņa pieminēja "politisko situāciju dažās dalībvalstīs" un Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Lagarda brīdināja, ka eirozonas ekonomika "zaudē impulsu" un "lielāku domstarpību risks globālajā tirdzniecībā var ietekmēt eirozonas izaugsmi".

Pēc straujā krituma akciju cenas pasaules biržās otrdien atkal pieauga, un Volstrītā atgriezās nosacīts miers, lai gan analītiķi brīdina, ka iespējami jauni satricinājumi.

Āzijā visstraujāk kāpa Tokijas biržas indekss "Nikkei 225". Indekss, kas pirmdien piedzīvoja lielāko kritumu kopš 1987.gada, pieauga par 10,2% līdz 34 675,46 punktiem.

Arī galvenie ASV indeksi pēc pirmdienas lejupslīdes otrdien kāpa. ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien palielinājās par 0,8% līdz 38 997,66 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" pieauga par 1% līdz 5240,03 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1% līdz 16 366,85 punktiem.

"Es ceru, ka mēs atgūsim zināmu stabilitāti," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Eblins, piebilstot, ka lejupslīdes riski vēl pastāv.

Tikmēr Eiropā akciju cenu kāpums biržās nebija tik izteikts. Londonas biržas indekss FTSE 100 otrdien pieauga par 0,2% līdz 8026,69 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,3% līdz 7130,04 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX palielinājās par nepilniem 0,1% līdz 17 354,32 punktiem.

Pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma pazemināt procentlikmes Eiropas biržās akciju cenas ceturtdien piedzīvoja kāpumu, un arī Volstrītā akciju cenas pieauga.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts, ka noguldījumu iespējas uz nakti likme tiks samazināta par 0,25 procentpunktiem līdz 3,5%. Noguldījumu iespējas likme ir procentlikme, ar kuras palīdzību ECB padome nosaka savas monetārās politikas nostājas virzību.

ECB padomes sēdē tika arī nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi pazemināt par 0,6 procentpunktiem līdz 3,65% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi - par 0,6 procentpunktiem līdz 3,9%. Jaunās likmes stāsies spēkā 18.septembrī.

Iepriekšējā ECB padomes sanāksmē jūlijā likmes netika mainītas, taču pirms tam sanāksmē jūnijā visas trīs likmes tika samazinātas par 0,25 procentpunktiem.

ECB vēstījums šodien, iespējams, nebija tik pielaidīgs, kā gaidīts, taču finanšu tirgos ceturtdien tas, šķiet, netika uztverts," sacīja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien saruka pēc vairāku ASV un Eiropas uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritums sekoja ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" paziņojumam, ka tas šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 1,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 45% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. "Tesla" akcijas cena kritās par vairāk nekā 12,3%.

Volstrītas galvenie indeksi kritās, un indekss indekss "Nasdaq Composite" samazinājās pat par 3,6%.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 23,6 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 29% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Alphabet" akcijas cena tomēr kritās par 5,0%, jo kompānijas pārskatā bija minēti relatīvi nelieli ieņēmumi no videoapmaiņas vietnes "YouTube".

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc pazīmēm par politiskās krīzes mazināšanos Francijā. Volstrīta bija slēgta, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena. Ķīnas biržās akciju cenas kritās.

Valdot klusumam Ņujorkas tirgos, "notiek fokusēšanās uz to, kā mainīsies ASV dolāra vērtība, vai kāpums akciju tirgū paplašināsies uz Eiropu 2025.gadā, un vai procentlikmes pasaulē turpinās kristies tuvākajos mēnešos," sacīja XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Investori Eiropā turpināja fokusēties uz Franciju, kur premjerministra Mišela Barnjē tehnokrātu valdība ceturtdien pauda gatavību piekāpties parlamenta opozīcijai, lai panāktu 2025.gada budžeta apstiprināšanu un izvairītos no valdības gāšanas,

Investoru entuziasmu Eiropā ir slāpējis arī ekonomikas vājums Vācijā, kur inflācija novembrī palielinājusies līdz 2,2% salīdzinājumā ar 2% oktobrī,

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pārsvarā kritās, neraugoties uz spēcīgu ASV ekonomikas izaugsmi otrajā ceturksnī, kas īslaicīgi uzlaboja investoru noskaņojumu.

Akciju cenas Eiropas biržās lielākoties saruka pēc vairāku uzņēmumu peļņas rādītāju publiskošanas, kas radīja vilšanos.

Kritumu šonedēļ bija uzsākuši nelabvēlīgi ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla" un interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" ziņojumi par to peļņu.

Kritums turpinājās ceturtdien pēc tam, kad šādus ziņojumus publiskoja arī citas kompānijas.

Investoru noskaņojumu īslaicīgi uzlaboja dati, ka ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta straujāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos. Analītiķi bija prognozējuši, ka valsts IKP otrajā ceturksnī palielināsies par 1,9%.

Akciju cenas otrdien pieauga Volstrītā, bet kritās Eiropas biržās, savukārt pasaules naftas cenas saruka, Ķīnai atliekot paziņojumu par jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

Volstrītas indeksu kāpumu veicināja optimisms par ASV ekonomikas labo stāvokli.

Eiropas biržu indeksi kritās pēc akciju cenu samazināšanās Āzijas biržās un sagrautām cerībām uz lielāku pieprasījumu Ķīnā.

Saasinoties Pekinas un ES tirdzniecības strīdam, Ķīna otrdien paziņoja, ka ieviesīs papildi nodevas brendijam un konjakam, kas importēts no ES. Pēc ES izmeklēšanas par Pekinas subsīdijām Ķīnas elektromobiļu ražotājiem šogad Ķīna sāka izmeklēšanu par ES brendija nozari.

"Remy Cointreau" akcijas cena kritās par vairāk nekā 6%, "Pernod Ricard" akcijas cena - par apmēram 4%, LVMH akcijas cena - par vairāk nekā 3%, un "Kering" akcijas cena - par vairāk nekā 4%.