Ūdenslīdēji no ezera pie Čeļabinskas pilsētas Krievijā izcēluši vairāk nekā pustonnu smagas atliekas no meteorīta, kas gada sākumā eksplodēja šajā reģionā. Zinātnieki pavēstījuši, ka šis ir līdz šim lielākais atrastais meteorīta gabals.

Februārī virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometrus uz austrumiem no Maskavas, eksplodēja meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisīja postījumus un ievainoja vairākus simtus cilvēku.

Meteorīta atliekas no Čebarkulas ezera izvilktas, ietinot speciālā pārklājumā. Pēc nogādāšanas uz sauszemi, fragments salūzis trijās daļās. Tās sverot savukārt nav izturējuši svari, kad bija sasnieguši 570 kilogramu atzīmi, vēsta BBC.

Čeļabinskas Valsts universitātes asociētais profesors Sergejs Zamozdra atklājis, ka no ezera izceltās atliekas, saskaņā ar sākotnējiem pētījumu datiem, apliecina, ka tās ir daļa no februārī eksplodējušā debesu ķermeņa. Zinātnieks arī pieļāvis, ka atrastās atliekas varētu būt vienas no desmit lielākajiem meteorīta fragmentiem pasaulē.

Kopš šā gada 15. februāra, kad Krievijas Urālu reģionā, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošus kilometru uz austrumiem no Maskavas, nogāzās meteorīts, tiešsaistes tirdzniecības vietnē TaoBao, kas ir Ķīnas atbilde Amazon, parādījušies vismaz četri meteorīta fragmentu tirgotāji.

Viens no tirgotājiem, atbildot uz britu laikraksta Telegraph jautājumiem skaidro, ka meteorīta daļiņas, kas sver aptuveni 10 gramus, ir īstas. Tās esot savācis kāds viņa paziņa Krievijā.

Kāds cits TaoBao lietotājs, kurš tirgo meteorīta it kā unikālos fragmentus, norāda, ka vienas daļiņas cena ir 100 tūkstoši juaņu (8 530 Ls), taču pēc tam uz vairākiem Telegraph uzdotiem jautājumiem TaoBao lietotājs vairs nav atbildējis.

Tikmēr Ķīnas vietējie eksperti norāda, ka TaoBao tirgotās Krievijas meteorīta daļiņas, visticamāk, nav īstas. Viens no viņiem vietējam laikrakstam Shanghai Daily norādījis, ka īstiem meteorīta fragmentiem būtu jābūt starptautiski atzītiem sērijas numuriem.

Gandrīz gadu pēc tam, kad medijus pāršalca vēsts par meteorīta nokrišanu Latvijas ziemeļos, eksperti vērtē vai mobilo sakaru operatora Tele2 reklāmas kampaņa sasniegusi mērķi. 7.guru.lv apkopotie secinājumi ir pretrunīgi.

Viens no kampaņas veiksmīguma rādītājiem pavisam noteikti ir klientu skaita pieaugums īsi pēc «meteora» nokrišanas. Mēneša laikā tika iegūti 55 tūkstoši jaunu klientu. Tomēr bez ievērības nedrīkst atstāt arī faktu, ka gada laikā operators zaudējis 25 tūkstošus klientu. Turklāt uzņēmumu Reputācijas topā Tele2 kritis par 18 pozīcijām.

Kā informējis Jānis Spoģis, Tele2 mārketinga un tirdzniecības direktors, jau pirmajā nedēļā, salīdzinot ar iepriekšējā mēneša attiecīgo periodu, citu operatoru klientu interese par Tele2 tarifu plāniem bija pieaugusi par 175%. Direktors arī atzīst, ka jaunā tarifu plāna pārdošanas rezultāti bija ievērojami lielāki nekā cerēts un mēneša prognozes tika pārsniegtas dažu dienu laikā.

Ažiotāžu izraisījušā Tele2 Meteorīta akcija vēl nav palīdzējusi atgūt visus pērn zaudētos klientus, piektdien raksta žurnāls Lietišķā Diena/Dienas bizness.

Starptautiskā Tele2 informācija liecina, ka tās Latvijas meitasuzņēmumam 2009.gada 30.septembrī bija 1.077 miljoni klientu, no kuriem aptuveni 700 tūkstoši — priekšapmaksas karšu lietotāji. Pret 2008.gada 30.septembri klientu skaits samazinājies par 54 tūkstošiem. 27.oktobrī Tele2 ar viltus meteorītu Mazsalacā sacēla ažiotāžu visā Latvijā. Tele2 sabiedrisko attiecību pārstāve Vita Sirica vēl nevarēja atklāt datus par klientu skaitu 2009.gada beigās, jo starptautiskais Tele2 tiek kotēts biržā.

Jāatgādina, ka Meteorīta akcijā, pēc ekspertu aplēsēm, ieguldīti 3.7 miljoni latu.

Krievijā virs Urālu reģiona, kas atrodas aptuveni 1,5 tūkstošu kilometrus uz austrumiem no Maskavas, piektdienas rītā eksplodējis meteorīts. Sprādziena triecienvilnis un meteorīta atlūzas izraisījušas postījumus un ievainojušas vairākus simtus cilvēku. To apliecinājušas arī Krievijas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Krievijas iekšlietu ministrija aplēsusi, ka medicīnisko palīdzību meklējuši vairāk nekā 500 cilvēku Čeļabinskas apgabalā. Ievainojumus guvuši Čeļabinskas, Jemanželinskas, Jetkulas, Kopeiskas, Korkinas un Južnouraļskas iedzīvotāji.

Lielākajai daļai cietušo reģistrētas grieztas brūces, sasitumi un citas nelielas traumas. Daļa tomēr ieguvusi galvaskausa traumas. Ārstēšanos slimnīcā turpinājuši ap simts cilvēku. Pēc meteorīta sprādziena Čeļabinskas apgabalā slēgtas skolas.

Krievijas mediji ziņo, ka Čeļabinskas pilsētā novēroti mobilo sakaru traucējumi un veikta daļēja evakuācija. Vietējās varasiestādes ieviesušas pastiprinātu svarīgāko pilsētas iestāžu apsardzi un aktivizētas Krievijas Ārkārtas ministrijas vienības.

Lauma Fabrics iegādājusies 50% kapitāldaļas uzņēmumā Tele Textiles Latvia, kas nodarbojas ar tehniskā tekstila jeb ģeotekstila ražošanu, informē uzņēmumā.

Tele Textiles Latvia ražotos poliestera audumus galvenokārt izmanto grunts nostiprināšanai ceļu būvē un erozijas novēršanai. Norvēģijas uzņēmums Tele Textiles AS uzsāka ģeotekstila ražošanu jau sešdesmitajos gados un to eksportēja pa visu Eiropu.

2014. gadā Norvēģijas uzņēmums tika reorganizēts un iekārtas tika pārvestas uz Liepāju. Šobrīd Tele Textiles Latvia ražotne ir iekārtota no Lauma Fabrics īrētajās telpās, kopumā aizņemot aptuveni 3000 kvadrātmetrus. Šogad uzņēmums plāno saražot aptuveni 1,7 miljonus kvadrātmetrus ģeotekstila audumu un eksports veido 100%. Produkcija tiek realizēta uz Poliju, Itāliju, Nīderlandi, Skandināviju un citām Eiropas valstīm.

Arī pēc slavenās meteorīta reklāmas Latvijas iedzīvotājiem atslābt neļausim, sola starptautiskās telekomunikāciju kompānijas Tele 2 mārketinga vadītājs Frederiks Vramē intervijā laikrakstam Telegraf.

Vramē dzīvojis Latvijā 90. gadu sākumā, un cilvēki bijuši ļoti drūmi slikto ekonomisko apstākļu dēļ. Tagad, ekonomikai krītot, drūmums atkal pārēnmot cilvēkus. Tāpēc kompānija nolēmusi dot mazliet rožainākas noskaņas (pink) sabiedrībai. Meteorīta idejas autori bijuši no Latvijas reklāmas kompānijas Inspired, taču konkursā par labāko reklāmas ideju uzvarējusi Krievijas reklāmas aģentūra Robusto, kas savulaik veiksmīgi palīdzējusi Tele 2 ieiet Krievijas tirgū. Akciju organizējušas šīs abas kompānijas sadarbībā ar zviedru kolēģiem. Arī turpmāk būšot pārsteidzošas reklāmas akcijas, jo galvenais esot neļaut sabiedrībai garlaikoties.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Neraugoties uz plašām reklāmas akcijām, Tele2 klientu skaits Latvijā pagājušā gada 4. ceturksnī samazinājies par teju 20 tūkstošiem, līdz 1,058 miljoniem gada beigās.

Par to liecina starptautiskās Tele2 publicētais finanšu pārskats par 2009. gadu. Tādējādi, salīdzinot ar 2008. gadu, Tele2 klientu skaits pagājušā gada laikā samazinājies par 48 tūkstošiem. 2008. gada beigās klientu skaits bija 1,106 miljoni.

Žurnāla rīcībā esošie datorikas institūta (DIVI) rādītāji par laika periodu pirms Meteorīta, tā laikā un pēc akcijas liecina, ka Meteorīta nokrišana oktobra beigās vēl neapstādināja negatīvu Tele2 klientu plūsmu, bet pēc pozitīvas (+850) klientu plūsmas decembrī šogad janvārī atkal tā iegājusi «sarkanajā zonā».

Krievija atslepenojusi informāciju par milzīgām rūpniecisko dimantu atradnēm Sibīrijā, kas, kā apgalvo kaimiņvalsts, varētu radīt revolūciju rūpniecībā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas Sibīrijas nodaļa norāda, ka Popigajas meteorīta krāterī atrasti dauzi triljoni karātu ārkārtīgi cietu dimantu, kurus iespējams izmantot rūpniecībā. Atrastie dimanti ir vismaz divas reizes cietāki nekā parastie, tādējādi to izmantošanā paveras ārkārtīgi plašas iespējas, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Dimantu atrašana var izraisīt apvērsumu dažādu instrumentu, ierīču un mehānismu izgatavošanas nozarēs, tomēr, visticamāk, neietekmēs pašu dimantu tirgu, jo tos neizmantos juvelierizstrādājumos.

Saskaņā ar Krievijas zinātnieku aplēsēm, Popigaijas meteorīta krāterī dimantu ir desmit reizes vairāk nekā visā pasaulē kopumā.

Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.

Savā paziņojumā sakāt, ka lēmums par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes atstādināšanu ir pieņemts uz dienesta pārbaudes ziņojuma pamata. Dienesta pārbaude tik īsā laikā bija notikusi par šo pēdējo korupcijas gadījumu?

Notika tā, ka sakrita divas lietas – 15. jūnijā es izdevu rīkojumu par dienesta pārbaudi, kādēļ netiek pildīts mans uzdevums par rotācijām muitā, bet tā vietā sodīti mazie gariņi, lielos neaiztiekot. Otrdien [13. septembrī] šī pārbaude beidzās, un tur ir ļoti nopietni secinājumi par valsts pārvaldes kārtības pārkāpumiem, un tieši uz šī ziņojuma pamata es rosinu Jaunzemes disciplinārlietu. Protams, ņemot vērā, ka šī jaunākā situācija ar VID amatpersonu aizturēšanām ir kliedzoša, mēs arī pievienosim šo lietu klāt un tad uz dienesta izmeklēšanas rezultātu pamata pieņemsim tālākos lēmumus. Šobrīd man vēl nav sagatavots parakstīšanai dokuments par disciplinārkomisijas sastāvu, bet varu pateikt, ka tie būs citi cilvēki, nevis tie, kas iepriekš veica šo dienesta pārbaudi, tā, lai nebūtu vieni un tie paši izvērtētāji.

Mobilo sakaru operators SIA "Tele2" tiesā iesniedza prasību pret Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), ar kuru apstrīd Finanšu ministrijas (FM) un tās padotībā esošo iestāžu mobilo sakaru pakalpojumu iepirkuma konkursa nolikumā izvirzītās prasības, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesa lietu ir izskatījusi rakstveida procesā, un spriedums tiks sagatavots 7.martā.

FM sacīja, ka pērnā gada 6.februārī tika izsludināts atklāts konkurss mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai FM, tās padotības iestādēm un Fiskālās disciplīnas padomei.

Vēlāk par šī konkursa nolikumā izvirzītajām prasībām "Tele 2" kā potenciālais pretendents 22.martā iesniedza IUB iesniegumu, ar kuru apstrīdēja nolikumā izvirzītos saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijus.

IUB 22.aprīlī atstāja spēkā apstrīdētā nolikuma prasības un atļāva turpināt iepirkuma procedūru, tajā skaitā slēgt iepirkuma līgumu. Ņemot vērā izdoto labvēlīgo administratīvo aktu, FM turpināja konkursu nolikumā un Publisko iepirkumu likumā noteiktajā kārtībā.

Lai gan 99% SIA Tele Textile Latvia saražotā ģeotekstila tiek eksportēts, uzņēmums plāno iekarot arī vietējo patērētāju uzticību

Norvēģijas uzņēmums Tele Textile pirms trīs gadiem reorganizēja savu darbību un pārcēla savu ražošanu no Norvēģijas uz Latviju, nodibinot SIA Tele Textile Latvia. Uz Latviju tika pārvestas arī sešas iekārtas, lai varētu ražot ģeotekstilu. Šobrīd uzņēmums ir iegādājies klāt vēl divas jaunas iekārtas – stelles, kas ļauj saražot par 10% līdz 15% vairāk. Plānots, ka šogad uzņēmuma apgrozīums sasniegs 900 tūkst. eiro, bet nākamgad tas varētu augt vēl par aptuveni 20%.

Ģeotekstila ražotājs 99% no produkcijas eksportē uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Kopējais eksporta apjoms pagājušajā gadā sasniedza 795,11 tūkst. eiro, kas ir par 23% vairāk nekā 2015. gadā, kad eksporta apjoms bija 643 tūkst. eiro. Lielākais uzņēmuma saražotās produkcijas noieta tirgus ir Polija, jo tur notiek intensīva ceļu būve. Tomēr SIA Tele Textile Latvia met aci arī uz Krievijas tirgu.

SIA Tele Textile Latvia ražoto ģeotekstilu šogad izmēģina arī Latvijas ceļu būvnieki – līdz šim visa produkcija tika eksportēta, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2017. gadā uzņēmums sasniegs aptuveni 900 tūkst. eiro apgrozījumu un saražos 1,2 milj. m2 austā materiāla. Salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir aptuveni 30% pieaugums, lēš SIA Tele Textile Latvia tirdzniecības vadītājs Krists Egliņš. 2018. gadā uzņēmums plāno ap 20% apgrozījuma pieaugumu un paralēli eksporta tirgiem cer paplašināt arī noietu Latvijā. SIA Tele Textile līdz šim visu saražoto produkciju eksportēja uz Poliju, Zviedriju, Itāliju, Norvēģiju, Nīderlandi, Igauniju un citām Eiropas valstīm. Šogad arī Latvijas autoceļu un ēku būvniecības projektos ticis izmantots Liepājā ražotais austais materiāls.

Trīs darbības gadu laikā iegūta pieredze gan tehniskā auduma ražošanā, gan tirgus izpētē, stāsta K. Egliņš. Patlaban uzņēmumā strādā 14 darbinieki trīs maiņās, lai nodrošinātu nepārtrauktu ražošanas ciklu. Tele Textile Latvia no poliestera diegiem ražo austo ģeotekstila materiālu, ko pārsvarā izmanto lielas slodzes ceļu būvē, ja tā pamatne ir nestabila. Austais materiāls neļauj grantij un šķembām ar laiku nosēsties un sajaukties ar zemi, tāpēc ceļš ilgu laiku paliek stabils un nenosēžas. Liepājnieku ražotā materiāla priekšrocības ir liela noturība spriedzes apstākļos ilgtermiņā un izturība pret bojājumiem, apgalvo ražotnes vadītājs. Materiāls, pēc viņa stāstītā, ir piemērots dažādu veidu augsnei un veic arī materiālu atdalīšanas un filtrācijas funkcijas. «Tirgū ir pieejami arī neaustie ģeotekstila materiāli, kas ir lētāki, tomēr tie nav tik izturīgi kā austie ģeotekstila materiāli,» zina teikt K. Egliņš.

Norvēģijas kapitāla uzņēmums AS Tele Textiles Liepājā nolēmis atvērt tehniskā tekstila ražotni jeb aušanas rūpnīcu, informē portāls liepajniekiem.lv.

Liepājas domes Attīstības pārvaldes vadītājs Mārtiņš Ābols Kurzemes Vārdam apstiprinājis, ka kompānija nolēmusi savu ražotni veidot SIA Lauma Fabrics telpās, radot pilsētā jaunas darba vietas.

Uzņēmums Tele Textiles uz Liepāju jau sācis vest iekārtas, kā arī pašlaik meklē ražošanas vadītāju.

AS Tele Textiles dibināta 1936. gadā Nūtodenes pilsētā Norvēģijā kā zīda aušanas fabrika. Sešdesmitajos gados no zīda aušanas kompānija pārgāja uz sintētisko šķiedru ražošanu. Tagad kompānija ražo augsnes stabilizēšanas un erozijas kontroles plaša pielietojuma produktu. Tele Textiles izstrādājumus izmanto ceļu būvē un dažādās hidrotehniskās būvēs un objektos.

Iekšlietu ministrija izstrādājusi un ceturtdien, 7.janvārī, Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi likumprojektu «Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā», kurā paredzēta atbildība fiziskām un juridiskām personām par apzinātu sabiedrības vai speciālo dienestu maldināšanu, kā rezultātā dienesti ir iesaistīti reaģēšanā uz nepatiesu notikumu.

Šādu grozījumu izstrādāšana tika uzsākta pēc viltus meteorīta nokrišanas Mazsalacā, informē iekšlietu ministrija. Šīs tele 2 reklāmas akcijas rezultātā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas un citu institūciju amatpersonas tika iesaistītas reaģēšanā uz nepatiesu notikumu. Pašlaik spēkā esošās normas par viltus izsaukumiem paredz atbildību tikai fiziskai personai, kas tieši veikusi atbildīgo dienestu izsaukšanu, bet atbildība nav paredzēta juridiskai personai, kuras interesēs apzināti nepatiess izsaukums ir veikts, kā arī atbildība nav paredzēta par darbībām ar kurām maldinātas citas personas, kā rezultātā atbildīgie dienesti ir iesaistīti reaģēšanā uz nepatiesu notikumu.

Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) nolēmusi, ka Tele2 viltus meteorīta akcija bija pārāk izaicinoša, taču nav atzinusi to par neētisku. «Tele2 ir pārvērtējusi sabiedrības izpratni,» lēmumu skaidro LRA valdes locekle Ingrīda Krīgere-Lāce.

Sankcijas pret Tele2 nav iespējams piemērot, jo «tā nav asociācijas biedrs, bet mediju aģentūra Inspired, kura bijusi iesaistīta akcijā, nebija tās organizatore.»

LRA vērtēja akciju pēc sava ētikas kodeksa.

LRA aicinās reklāmdevējus nākotnē pirms šādu akciju veikšanas rūpīgi izvērtēt visus iespējamos riskus. «Mēs centīsimies veicināt to, lai pirms šādu radikālu akciju veikšanas reklāmdevēji nopietni izvērtē, kā uz to reaģēs attiecīgās institūcijas, lai sabiedrībai nerastos aizvainojums, nesapratne vai sajūta, ka tā novērtēta kā zemāk stāvoša,» skaidro I.Krīgere-Lāce.

Asociācijas ētikas kodekss par tā normu pārkāpšanu paredz izteikt brīdinājumu vai ieteikumu medijiem nepārraidīt attiecīgo reklāmu. Asociācija pavisam nesen pieņēmusi jaunu ētikas kodeksu, tomēr tā izstrādi Tele2 viltus meteorīta akcija nekādā veidā neesot ietekmējusi.

«Kampaņas Live Riga organizētāji amatieriski nosaukuši Rīgu par pilsētu, kurā pirmo reizi izgaismota Ziemassvētku egle . Esmu pārliecināts, ka šī kļūme nav bijusi Rīgas pilsētas vadītāju vēlme, bet gan traģiska kļūda, ko izraisījuši entuziasti ar savām nepārdomātajām aktivitātēm un bez nopietnas pieredzes tūrisma galamērķu, pilsētu vai valstu tēla veidošanā,» tā laikrakstā Diena savu viedokli pauž Pāvo Plivs Igaunijas reklāmas aģentūru savienības valdes loceklis.

«Es priecājos, ka Rīga ir nolēmusi veidot pilsētas zīmolu un, izmantojot reklāmas kampaņas, demonstrēt pilsētas spēku un pievilcību. Tas ir nepieciešams arī Rīgas iedzīvotājiem. Taču kampaņas Live Riga veidotāji nopietni riskē ar pilsētas reputāciju un zīmolu. Rīga ir izvēlējusies sevi pozicionēt kā pirmās Ziemassvētku eglītes dzimšanas vietu - tas labākajā gadījumā samulsina kaimiņvalstis (piemēram, igauņu un vācu vēsturnieki uzskata, ka pirmoreiz eglīte tika rotāta Tallinas pilsētas laukumā 1441.g.), bet sliktākajā gadījumā liek domāt, ka Rīga un Latvija vēlas kļūt pazīstama kā vieta, kas uzmanību piesaista nevis ar saturu, bet ar apšaubāmām mārketinga metodēm (Live Riga kampaņa seko tūlīt pēc «meteorīta» reklāmtrika). Teiciens «labāk sliktas ziņas nekā vispār nekādu ziņu» neattiecas uz zīmola veidošanu. Tām unikālajām priekšrocībām, kuras vēlaties ņemt zīmola izveides pamatā, jābūt reālām un neapšaubāmām. Ar aptraipītu zīmolu produktam ir grūti izveidot labu reputāciju.»

Cilvēki Krievijā, kuri domāja, ka redz meteorīta sprādzienu debesīs virs valsts, ir kļūdījušies. Tas, kam viņi patiesībā kļuva par lieciniekiem, bija amerikāņu ieroču pārbaude, tā paziņojis viens no valsts prominentākajiem politiķiem, raksta metro.co.uk.

Medijs atgādina, ka lielāko daļu lielo notikumu pasaulē pavada sazvērestības teorijas. Tā tas bija, piemēram, ASV prezidenta Džona F. Kenedija slepkavības gadījumā, kā arī pēc 11. septembra teroristu uzbrukumiem ASV.

Līdz ar to nesenā gadījuma Krievijā visai interesantais skaidrojums no Vladimira Žirinovska puses daudziem lielu pārsteigumu nerada. Db.lv jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā virs Krievijas Urālu reģiona eksplodēja meteorīts, izraisot paniku vietējos iedzīvotājos, nodarot bojājumus ēkām un ievainojot lielu skaitu cilvēku.

Igaunijas lielākās salas Sāremā galvenie apskates objekti - Kāli meteorīta krāteris apriņķa vidienē, Pangas klintis salas ziemeļu krastā un Anglas vējdzirnavu pakalns ar četrām 19.gs koka dzirnavām ir viena apsaimniekotāja rokās.

Uzņēmēja Alvera Sagura dzimtā vieta ir Sāremā, un vairākus gadus viņš darbojies mežu apsaimniekošanas nozarē ģimenes uzņēmumā. Tūrismam A. Sagurs pievērsies pirms 30 gadiem, kad salā sāka attīstīties viesu uzņemšana.

Nesen A. Sagurs iegādājās Anglas vējdzirnavām blakus esošo kokapstrādes kompleksu, kur plāno izveidot jaunu apmeklētāju centru un nodrošināt aktivitātes, kas ļautu ielūkoties tajā, kā darbi veikti senatnē.

Anglas apmeklētāju centrā viņš jau izveidojis vērienīgu kolekciju ar seniem instrumentiem, kas ir viena no lielākajām antīko instrumentu kolekcijām Igaunijā, ja ne visā Ziemeļeiropā.

Zemi, kas ietver šos ievērojamos Sāremā apskates objektus, A. Sagurs nomā. Sākotnēji viņš attīstīja viesiem ērtus stāvlaukumus un informācijas stendus, taču laika gaitā viņš katrā no apskates vietām izveidojis arī vasaras kafejnīcas un restorānus.

Latvijas mobilo sakaru operatora Tele2 mātes uzņēmums Zviedrijā atvainojas par viltus meteorīta radīto apjukumu. Tikmēr Mazsalacā uzsākti terotrijas sakopšanas darbi.

Tā norādījusi kompānijas pārstāve Stokholmā Pernilla Oldmarka.

Zviedrijas laikrakstam Dagens Nyheter P. Oldmarka norāda, ka vairāk informācijas par kampaņu nevarot sniegt, jo tas draudētu ar kampaņas iznīcināšanu.

«Tā ir tikai bedre, ko mēs esam izrakuši, turklāt es pieņemu, ka mums bija šīs zemes īpašnieka atļauja,» norāda P. Oldmarka.

Jau vēstīts, ka Mazsalacā nokritušais «meteorīts» ir ķīmisku savienojumu izdedži, savukārt platā bedre izrakta cilvēku rokām, un mobilo sakaru kompānija Tele2 jau atzina, ka «meteorīts» ir daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas.

Interneta vietnē time.com publicēti pagājušā gada Top 10 dažādās kategorijās. Vienā no šīm kategorijām -Top 10 Nepatiesības - iekļuvusi arī Latvija ar meteorīta skandālu.

Pirmajā vietā šajā topā iekļuvusi nepatiesība par ASV prezidenta Baraka Obama veselības aprūpes reformu, bet otrajā vietā ir skandāls saistībā ar gaisa balonu un sešus gadus veco puiku, kas tika plaši atspoguļots pasaules medijos.

10.vietā šajā topā ar nosaukumu Latvija ir garlaikota (Latvia Is Bored) atrodas stāsts par viltus meteorīta nokrišanu Mazsalacā.

Kā vēstīts, Mazsalacā nokritušais «meteorīts» izrādījās daļa no Tele2 reklāmas kampaņas. Telekomunikāciju operators norādīja, ka ar šo akciju gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu. Arī šis gadījums tika atspoguļots daudzos ārvalstu medijos, gan pirms patiesības nākšanas gaismā, gan pēc tam.

Rīgā, Nīcgales ielā, 2.jūnijā Latvijā durvis vērs vēl nebijis zinātniski izglītojošs muzejs - Mazo meteorītu muzejs. Muzejs sākotnēji darbosies atkarībā no pieprasījuma tikai ar iepriekšēju rezervāciju, informē IT Observer valdes loceklis Kārlis Bērziņš.

Latvijas Mazā meteorītu muzeja fondos glabājas mikro un makro paraugi no vairāk kā 5% no visu novēroto uz Zemes nokritušo meteorītu fragmentiem. Daudzveidības ziņā Meteoriti.LV kolekcija ir kļuvusi par plašāko meteorītu kolekciju Baltijā. Tajā pārstāvēti paraugi no lielākās daļas meteorītu klasēm, kas nokrituši visos Zemes kontinentos. Muzejā būs apskatāmi arī citi ar meteorītiku saistīti objekti - impaktīti, tektīti, medaļas, izglītojoši plakāti u.c.

Latvijas teritorijā pavisam zināmi nokrituši tikai 4 akmens meteorīti - Līksnā (1820), Biržos (1863), Neretā (1864) un Baldonē (1890). Diemžēl gandrīz visa šī bagātība no Latvijas tika izvesta, izņemot dažus desmitus gramus Baldones meteorīta fragmentus, kas tika saglabāti Latvijas Universitātē. 2014. gadā Meteoriti.LV darbības rezultātā tika atgūts neliels pirmā Latvijas Līksnas meteorīta fragments un mikroskopa plānslīpējums. Šobrīd tiek veikts aktīvs darbs citu Latvijas meteorītu paraugu atgūšanai.

Lielākā daļa jeb 23% iedzīvotāju Latvijas ekonomikas augšupeju uzlūkotu kā Ziemassvētku brīnumu, tomēr ir arī tādi, kam brīnums būtu meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, liecina Lindorff veiktās iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz mazāk jeb 17% respondentu kā brīnumu uzskatītu baltus Ziemassvētkus, bet 16% minējuši vinnestu loterijā. Katrs desmitais jeb 11% no aptaujātajiem kā Ziemassvētku brīnumu gribētu visu parādsaistību piedošanu.

Neliela daļa jeb 6% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu kas cits, piemēram – bērniņa pieteikšanās ģimenē, meteorīta iekrišana Saeimas plenārsēdē, kopā būšana ar tuviniekiem, kā arī miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Tikai 1% iedzīvotāju atzīmējuši, ka viņu Ziemassvētku brīnums būtu jau sen gaidīta dāvana.

Savukārt, domājot par lietu, ko varētu uzdāvināt Ziemassvētku vecītis, teju trešdaļai respondentu jeb 27% tā būtu veselība. Otrā populārākā atbilde ir gan saticība ģimenē un ar apkārtējiem, gan arī brīvība no visām parādsaistībām. Pārējie Ziemassvētku vecītim gribētu lūgt vairāk naudas, darbu un optimismu.

Jau tiek sakārtots ceļš, lai atvieglotu piekļūšanu viltus meteorīta bedrei Mazsalacā, kas netiks aizbērta un pārvērsta par tūrisma objektu.

«Sākumā gribēju bedri aizbērt un lauku izlīdzināt. Bet tā kā saņemu daudz zvanu gan no draugiem visā Latvijā, gan citiem interesentiem, tad esmu nolēmis vismaz līdz nākamā gada Jāņiem meteorīta bedri neaizbērt un saglabāt. Ar Tele2 esam vienojušies, ka lauks tiks aparts pavasarī, kad tas būs daudz lietderīgāk,» atzīst zemes īpašnieks Harijs Krastiņš.

Db.lv jau ziņojis, ka nedēļas sākumā Mazsalacā it kā nokrita un uzliesmoja meteorīts, zemē izsitot pamatīgu bedri. Uz notikuma vietu bija sabraukuši speciālisti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, armijas un zinātnieki, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra, kā arī Latvijas Universitātes. Pēcāk izrādījās, ka tā ir tikai daļa no plānotās Tele2 reklāmas kampaņas, ar kuru uzņēmums gribēja parādīt, ka pat krīzes laikā Latvija var izdarīt ko interesantu.