Grozījumi tā sauktajos «Skolas bulciņu likumos» praksē tiek ieviesti godprātīgi. Ēdnīcu pavāres rūpīgi no ēdienkartēm izslēdz tomātu pastu un majonēzi, bet skolu kafejnīcās bulkas no plauktiem pazudušas. Bērni likumu apiet katrs pa savam, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Vecāku nopirktas bulkas skolēni nu stiepj līdzi jau tā smagajās somās, savukārt kabatās - maisiņi ar sāli. To, ka ēdienam pietrūkst tikai sāls, Kalvenes pamatskolas vecāko klašu zēni sapratuši jau tūdaļ jaunā gada pirmajā ēdienreizē, bet nākamajās pusdienās bijuši līdzi maisiņi ar sāli. «Nu viņi saber tur tik daudz, ka tiešām sāku baiļoties. Viss galds ar sāli nokaisīts. Ko darīsi, tas tagad ir aizliegtais auglis un... kas pusaudžiem ir aizliegts, to viņi grib ar dubultu spēku,» par saviem novērojumiem pastāsta Kalvenes pamatskolas ēdnīcas šefpavāre Dagrita Medisa. Savukārt Aizputes vidusskolā privātās kafejnīcas vadītāja Liene Freidenfelde no plauktiem izņēmusi visas bulciņas, kuras nāca no ceptuves pāri ielai. «Bulkām nebija ne vainas,» saka kafejnīcas vadītāja.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija 2017. gada maijā Ādažu Čipsi ražotnē saražojis par 19% vairāk produkcijas nekā 2016. gada maijā, sasniedzot 598 tonnas. Tas ir lielākais čipsu un sāļo uzkodu ražošanas apjoms mēnesī kopš ražotnes dibināšanas 1979.gadā.

Šāds ražošanas apjoma pieaugums galvenokārt ir saistīts ar sāļo uzkodu un kartupeļu čipsu pieprasījuma pieaugumu Latvijā un eksporta tirgos, kā arī veiktajām investīcijām tehnoloģiskajos uzlabojumos.

Orkla Confectionery & Snacks Latvija ir lielākais kartupeļu čipsu un sāļo uzkodu ražotājs Latvijā. Uzņēmuma produkcija ar zīmolu Taffel tiek eksportēta uz Baltijas valstīm, Skandināviju, ASV, Krieviju, Lielbritāniju, Gruziju, Kazahstānu un Azerbaidžānu.

2016. gadā Orkla Confectionery & Snacks Latvija ieguldīja Ādažu Čipsi ražošanas procesos, investējot 320 000 eiro kartupeļu pirmapstrādes līnijā un 60 000 eiro čipsu ražošanā, lai uzsāktu jauna veida vafeļčipsu izgatavošanu un virzīšanu tirgū.

Latvijas dzelzceļš (LDz) ir vienojies ar Baltkrievijas uzņēmumu Beloruskaļij par kravu pārvadājumu apmaksu un noslēdzis līgumu par kālija sāls pārvadāšanu 2009. gadā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tomēr neapmierinātība par situāciju ar šīm kravām paliek. Laikraksta Dienas Bizness rīcībā nonākusi Beloruskaļij vēstule Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim, kurā var noprast, ka Baltkrievijas pusi nebūt neapmierina līguma nosacījumi, lai gan tā līgumu parakstījusi.

"Parakstītais līgums /../ nav nekas vairāk kā nodomu deklarācija un faktiski tukša vieta," pauž Baltijas asociācija Transports un Loģistika (BATL).

Savukārt Uģis Magonis citam laikrakstam - NRA apgalvojis, ka Latvija bez kālija sāls tranzīta nepalikšot, bet kāds uzņēmums gan to var zaudēt. Kālija sāls kravu tranzīts, pēc Magonis teiktā, caur Latvijas ostām varētu atsākties aprīlī. Tiesa, šobrīd nav zināms, caur kurām Latvijas ostām tas tiks darīts. Uzņēmumam Kālija parks tagad ir pēdējā iespēja atrisināt savas problēmas. Taču, ja tas neizdosies, kālija sāli iespējams transportēt vai nu caur Liepājas, vai Rīgas ostu, piebildis LDz valdes priekšsēdētājs.

Latvijā ziemas periodā nav citas alternatīvas, kā kaisīt sāli vai nu arī atsevišķus ceļus atstāt ledū, kā tas, piemēram, ir Somijā, atzīst uzņēmuma Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdis Vladimirs Kononovs.

Viņš skaidro, ka piemēram, Japānā, izmanto arī magnija sāli, kas ir dabai labvēlīgs, gandrīz kā mēslojums. Vienlaikus šis sāls ir piecas līdz sešas reizes dārgāks, nekā Latvijā lietotais. Ķīmisko savienojumu esot daudz, bet LAU izmanto lētāko. «Tas ir valsts lēmums, jo citas alternatīvas nav, ja nu vienīgi nekaisīt vispār. Somijā, piemēram, ļoti daudzi ceļi netiek kaisīti un stāv ledū,» skaidro Kononovs. Cilvēki braucot ar radžu riepām, brauc uzmanīgi, un neviens nesūdzoties, jo tādi ir spēles noteikumi.

Latvijā arī vairāki ceļi, īpaši D klasē un daži C klases ceļi, kas tiek atstāti ledū, ledus tiek rievots un sāls netiek izmantots. Ceļš esot slidens, un par to ir jābrauc nedaudz citādākām prasmēm un citādākā veidā - lēnāk un uzmanīgāk.

No nākamā gada varētu ieviest akcīzes nodokli neveselīgiem pārtikas produktiem – desām un gaļas izstrādājumiem, palmu eļļai, cūku taukiem un speķim, kartupeļu čipsiem, zupām un citiem produktiem.

To paredz Veselības ministrijas izstrādātais projekts, kas ļautu palielināt līdzekļus veselības nozarei. Akcīzes nodokli 5 Ls jeb 7 eiro par 100 kilogramiem plānots ieviest desām un citiem gaļas izstrādājumiem, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta. Palmu eļļai akcīzes nodokļu likme paredzēta 15 Ls jeb 21 eiro par 100 litriem, bet cūku taukiem un speķi, - 15 Ls jeb 21 eiro par 100 kg. Tāds pats akcīzes nodokļa apjoms paredzēts arī kartupeļu čipsiem, popkornam un sāļajām kukurūzas uzkodām, kas satur sāli vairāk par 1,25 g uz 100 g produkta un gatavajām zupām un buljonam, kas satur sāli vairāk par 1 g uz 100 g produkta.

Akcīzes nodokļa izmaiņas varētus skart arī saldinātos bezalkoholiskos dzērienus, kur akcīzi paredzēts dubultot, savukārt enerģijas dzērieniem likme būtu 15 lati jeb 21 eiro par 100 litriem. Tāpat nākamo trīs gadu laikā paredzēts vidēji par 10 % ik gadu palielināt akcīzi alkoholiskajiem dzērieniem, izņemot alu, bet alum šī nodokļa palielinājums plānots 30 % gadā. Izmaiņu mēŗkis – sasniegt Igaunijas līmeni, kur akcīzes palielināšana ļāvusi uzlabot sabiedrības veselību.

Ekonomikas krīzē bizness sokas kompānijām, kuras palīdz cilvēkiem vieglāk pārdzīvot grūtos laikus - lētā pārtika, kosmētika, aksesuāri, kā arī sīko pakalpojumu bizness.

Recesijas laikā dizaineru apģērbi paliek uz pakaramajiem veikalos, bet lūpu krāsām tendence ir pretēja —sievietes tās pērk vairāk, jo par pieņemamu cenu var sevi iepriecināt. Analītiķi šo fenomenu vēro kopš Lielās depresijas laikiem. 1930.gadā lūpu krāsas pārdošana ASV auga par 25%, divas reizes — arī pēc terora aktiem 2001.gada 11. septembrī. Lielbritānijā 2008.gada pēdējā ceturksnī lūpu krāsa pārdota par 10% vairāk nekā gadu iepriekš.

Analītiķi arī norāda uz lēto aksesuāru pārdošanas pieaugumu. Piem., 2008.gadā Lielbritānijā tika pārdots rekordliels kaklasaišu skaits — 12,4 milj. zīda un 21,4 milj. no cita auduma. 2005.gadā, kad ekonomikas stāvoklis bija krietni labāks, šie skaitļi bija attiecīgi 10,5 milj. un 16,4 milj.

Lielākā daļa jeb 59% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanu ar akcīzes nodokli.

22% norāda, ka drīzāk neatbalsta, bet 37% - noteikti neatbalsta. To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, augusta beigās veiktais pētījums.

Salīdzinoši biežāk šādas iespējamās nodokļi izmaiņas neatbalsta cittautieši un nepilsoņi.

Savukārt 35% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pauž atbalstu atsevišķu neveselīgo pārtikas produktu grupu aplikšanai ar akcīzes nodokli 15% atbildējuši, ka noteikti atbalsta, bet 20% - drīzāk atbalsta. Salīdzinoši biežāk starp šādu atbildi sniegušajiem ir sievietes, latvieši, respondenti ar salīdzinoši augstiem mēneša ienākumiem.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Otrdienas rīts rīdziniekiem sākās visnotaļ daudzsološi – lai gan pa nakti sniega sega uz ielām bija izveidojusies tik biezā slānī, ka problemātiski bija gan braukt ar automašīnu, gan arī iet ar kājām, Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) nāca klajā ar paziņojumu, ka tik draņķīgi tīrīt ielas jau nu nevarēs, un izsauca «uz tepiķa» atbildīgo institūciju vadītājus.

Bija jau arī par ko – ne vienam vien bija izdevies novērot, kā pa Rīgas ielām, kaisot sāli, vizinās automšīnas ar paceltām šķūrlāpstām. Vienkārši sakot, tā vietā, lai ielas notīrītu un sniegu aizvestu, ar sāls palīdzību tas tika padarīts par netīru putru, kam vajadzētu izkust un aiztecēt. Redzot Ušakova kareivīgo nostāju, radās pat cerība, ka minētajai bezjēdzībai beidzot tiks pielikts trekns punkts. Bet nekā! Jau tās pašas dienas beigās Rīgas domes oficiālā politika bija – sāls kaisīšana ir normāla prakse, kas tiek īstenota, lai nebūtu jātērē nauda sniega izvešanai... Veikli gan tā dēvēto atbildīgo institūciju darbinieki dienas gaitā bija izskalojuši smadzenes Ušakovam!

Iekārtas, kuras izplatītāji demonstrē un dēvē par ūdens attīrīšanas filtriem, patiesībā ūdeni destilē jeb padara to nedzīvu. To atklājis Ventspils ūdensapgādes uzņēmums Ūdeka, veicot eksperimentu un pārbaudot reklamētos filtrus.

«Šādā ūdenī vairs nav nekādu ķīmisko vielu un minerālvielu, kas ir vitāli nepieciešamas cilvēka organismam. Destilēts ūdens negatīvi ietekmē cilvēka vielmaiņu, jo rada dehidrāciju – ūdens zudumu,» stāsta SIA Ūdeka valdes priekšsēdētājs Imants Svētiņš. Uzņēmums veicis eksperimentu, kurā piedalījies viens no izplatītājiem – jūrmalnieks Jānis un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Eksperiments sākas ar to, ka Jānis ielej divās glāzēs ūdeni – vienu no krāna un otru – «attīrīto». Ar īpašu ierīci, kas ir līdzīga elektroniskam termometram, tiek noteikts skaitlis, kas, pēc Jāņa vārdiem, nosaka piemaisījumu daudzumu ūdenī – «attīrītajā» ūdenī šis skaitlis ir ap 10, bet krāna ūdenī – vairāk nekā 200 vienības. «Patiesībā šī ierīce nosaka ūdens elektrovadītspēju – destilētā ūdenī nav sāļu un minerālvielu, tāpēc šis skaitlis ir zems. Bet, kā zināms, cilvēka organismam ir nepieciešami gan sāļi, gan minerālvielas,» saka Imants Svētiņš. Tālāk eksperiments turpinās ar īpašu ierīci, kurai ir četri metāla stienīši un kas ir pievienojama elektrībai. Tā tiek saukta par parastu sildierīci un ielikta paralēli abās glāzēs – katrā pa diviem stienīšiem. Ķīmiskas reakcijas rezultātā «attīrītais» ūdens nereaģē, savukārt krāna ūdens kļūst zaļi melns un tajā parādās nogulsnes. Tā Jānis cenšas pierādīt, cik nekvalitatīvs ir krāna ūdens. «Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka katrā pārī viens no šiem stienīšiem ir no dzelzs, bet otrs – no alumīnija. Tātad šī ir parasta elektrolīzes ierīce ar pozitīvo un negatīvo polu.

Būvmateriālu ražotājs CEMEX Latvijā ieviesis jaunu tehnoloģiju, kas no cementa ražošanas blakusprodukta iegūs sāli. Veicot 1,7 miljonus eiro investīcijas, Brocēnu cementa rūpnīcas teritorijā izveidota neliela eksperimentālā ražotne ar mazgāšanas un filtrācijas līniju, kā arī kristalizācijas iekārtu, kas atdalīs hlorīdus un citus vērtīgus sāļus no blakusprodukta, ko iegūst cementa ražošanas procesā, informē uzņēmumā.

Šis projekts uzskatāms par nozares inovāciju un īstenots ciešā sadarbībā ar Šveicē bāzēto CEMEX pētniecības centru CEMEX Research Group AG.

Ražotne gadā spēs saražot līdz 500 tonnām dažāda tipa tehnisko sāli, kā piemēram, sāļu maisījumu ceļu kaisīšanai pret apledojumu un potenciāli arī sāli, kuru izmanto minerālmēslu ražošanā.

Izveidojot sāls ražotni, CEMEX palīdzēs uzņēmumiem, kuri meklē veidus kā aizstāt esošos augstu izmaksu sāls produktus tehniskajām vajadzībām ar izdevīgākām alternatīvām.

Projekta attiecināmās izmaksas ir 963 125,50 eiro, no kurām 436 082,50 eiro ir Eiropas Reģionālā Attīstības Fonda un valsts budžeta līdzfinansējums un 527 043 eiro SIA CEMEX finansējums.

Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija ekspluatācijā nodevusi jaunu cehu Liepājā un gatavojas būvēt proteīna rūpnīcu Puzē, raksta Latvijas Avīze.

Zivju sālīšanas cehs nodots ekspluatācijā 30. jūlijā, bet pagājušajā nedēļā pabeigta iekārtu montāža un ekspluatācijā nodota zivju sālīšanas līnija. Vēl nepieciešams iziet ceha atzīšanas procesu Pārtikas un veterinārajā dienestā. Kopumā jaunajā cehā ieguldīti 300 tūkstoši eiro, stāsta biedrības Nacionālās zvejniecības ražotāju organizācija valdes priekšsēdētājs Inārijs Voits.

Cehu plānots iedarbināt septembrī, kad būs iespējams sākt sālīt nozvejotās brētliņas. Zivju sālīšanas cehs ļaus dažādot zivju apstrādi un sagatavot jaunu produkciju eksporta tirgiem. Šobrīd jau aptuveni 60% nozvejoto zivju zvejnieki apstrādā paši un nākotnē šis apjoms varētu tikai palielināties. Līdz ar jaunā ceha nodošanu radītas piecas sešas jaunas darba vietas.

Pārtikas preču pirkšanas trakums apvienojumā ar protekcionismu var novest pie augstākām cenām, kas pasaulē var radīt papildu izaicinājumus.

Pircēju bariem pasaulē pandēmijas panikas iespaidā dodoties uz veikaliem iepirkt makaronus un citus nepieciešamo pārtikas preču kalnus, biržā visai strauji augusi kviešu cena. Rezultātā tā kopš marta vidus ASV preču biržā palēkusies jau gandrīz par 17% līdz 5,8 ASV dolāru atzīmei par bušeli. Aptuveni par 10% - līdz 190 eiro par tonnu - kviešu cena pusotras nedēļas laikā palēkusies arī Euronext biržā Parīzē. Pēdējās nedēļas aug arī rīsu cena. "Bloomberg" raksta, ka no Taizemes nākošo rīsu cena kopš janvāra palēkusies par 14%.

Katrā ziņā visam pa virsu pārtikas krīze nebūtu joks – dažkārt tas pats nosacīti nesen piedzīvotais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Pasaules bagātākajā daļā pandēmijai komplektā nākusi interesanta parādība – cilvēki pieņēmušies svarā, kam pašam par sevi, laikam ejot, var būt būtiska negatīva ietekme uz sabiedrības veselību un tādējādi – arī ekonomiku.

Piemēram, "Bloomberg" izceļ, ka pandēmija padziļinājusi gan finansiālo, gan veselības nevienlīdzību. Daudzi cilvēki pandēmijas apstākļos, iespējams, daudz biežāk atrodoties ledusskapja tuvumā, mēdzot ēst gan vairāk, gan neveselīgāk. Rezultātā arī Apvienotās Nācijas steigušas bridināt – ja pasaulē riski no neveselīgas ēšanas netiks apkaroti, tad ar to saistītā maksa veselībai nākamajos 10 gados viena gada laikā var pārsniegt 1,3 triljonus ASV dolārus.

"Recesijas iespaidā cilvēkiem būs mazāki ienākumi. Tādējādi liela daļa pāries uz lētāku, mazāk veselīgu pārtiku, kas varētu palielināt liekā svara un aptaukošanās līmeņus," teikuši organizācijas ekonomisti.

Kurzemes apgabaltiesa 7. jūnijā plāno skatīt maksātnespējīgās a/s Baltic Frozen Food Group (BFFG) prasību pret a/s Druvas pārtika. Tiesai jālemj par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, parāda piedziņu, prasības nodrošinājumu.

Šī ir jau otrā instance, pirmajā BFFG prasība ir noraidīta, DB pastāstīja a/s Druvas pārtika vadītājs Aldis Ošenieks. Viņaprāt, prasība ir BFFG administratores mēģinājums iegūt kaut kādus finanšu līdzekļus, jo a/s Druvas pārtika ir lielākais nenodrošinātais BFFG kreditors.

BFFG palikusi parādā Saldus saldējuma ražotājam aptuveni 250 tūkstošus latu, norādīja A. Ošenieks. Savukārt BFFG apstrīd pirms vairākiem gadiem starp abiem uzņēmumiem notikušu bezskaidras naudas darījumu. DB neizdevās sazināties ar ma/s BFFG administratori Gunitu Pikmani.

DB jau rakstīja, ka 2007. gada novembrī A. Ošenieks saņēmis a/s Druvas pārtika lielāko akcionāru piedāvājumu izpirkt a/s akcijas, un, izmantojot privātu kredītu Hansabankā, 2007. gada 28. decembrī parakstīja darījuma līgumu. Loģistikas a/s Baltic Frozen Food Group 2006. gadā izveidoja a/s Druvas pārtika iepriekšējie īpašnieki un Daugavpils saldējuma fabrika. 2008. gada jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosināja a/s BFFG maksātnespējas lietu. A/s Druvas pārtika šobrīd veiksmīgi strādā, uzsvēra A. Ošenieks.

Eiropas birokrātija laiku pa laikam nāk klajā ar kādu jaunu regulu vai direktīvu, kam principā ideja ir laba, taču netiek ņemts vērā, ka ir valstis, kas visu iztulko pa savam.

Šoreiz runa ir par Eiropas Komisijas (EK) rekomendāciju 12 dažādās produktu grupās samazināt sāls saturu par 16 %.

Idejai patiesībā nav ne vainas. Visā pasaulē ļoti daudzi cilvēki slimo ar dažādām slimībām, attiecībā uz kurām saslimšanas risku varētu mazināt, uzturā mazāk lietojot sāli. Taču acīm redzami šā ieteikuma autori nav ņēmuši vērā, ka savulaik ES tika uzņemta tāda valsts kā Latvija, kas katru rekomendāciju fiksi vien pārvērš par obligātu prasību.

Ir jau bijušas situācijas, kad lauksaimnieki teju katrā kūtī ir spiesti ierīkot pa ūdenskrānam ar foto elementu, kā arī mērīt, vai kūts grīdai ir noteikta leņķa slīpums. Savukārt šajā gadījumā mūsu Veselības ministrijas obligātuma mīlestība dzen šokā pārtikas ražotājus. Iemesls tam ir vienkāršs - ir pietiekami daudz pārtikas produktu, tostarp maize, kam receptūra, ražošanas tehnoloģiskais process neļauj sastāvā vēl vairāk samazināt sāls daudzumu. Rezultātā mutiski mūsu valstsvīri visu laiku vārās par nepieciešamību celt Latvijas produktu eksportspēju, bet faktiski dara visu iespējamo, lai tas nenotiktu. Diez, kā gan var eksportēt kādu produktu, ja valsts grib likt to ražot nekvalitatīvu?!

Bieži vien pārtikas cenas veikalu plauktos palielinās arī tad, kad vairumtirdzniecības cenu ražotāji ir jau samazinājuši, pauda aptaujātie pārtikas ražošanas pārstāvji.

AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils stāstīja, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotajiem produktiem cenas nav celtas kopš 2022.gada vasaras sākuma.

"Tas ir bijis izaicinoši, jo vienlaikus ļoti daudzās pozīcijās pieauga izmaksas, taču esam spējuši efektivizēt un optimizēt procesus, lai amortizētu lielos izdevumus, neietekmējot produktu gala cenu - cenu, par kuru pārdodam preci mazumtirgotājiem," skaidroja Amsils.

Viņš uzsvēra, ka "Dobeles dzirnavnieka" ražotie produkti veido pārtikas preču patēriņa pamatu, tāpēc uzņēmums uzņemas atbildību, lai šie produkti būtu pieejami visiem patērētājiem. Vienlaikus Amsils norādīja, ka, tā kā "Dobeles dzirnavnieks" preci nepārdod tieši gala patērētājiem, uzņēmums nevar ietekmēt mazumtirgotāju uzcenojumus un nodrošināt cenas nemainību.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Izstāde Security Essen, kurai šogad tika atzīmēta 40. gadadiena, notika no 23. līdz 26. septembrim Vācijas pilsētā Esenē. Tā ir viena no lielākajām pasaules mēroga drošības izstādēm, kurā savu sniegumu apskatei izliek visi nozīmīgākie nozares spēlētāji. Ik gadu izstāde apvieno ap 1000 dalībnieku no visas pasaules un vairāk kā 35 000 apmeklētāju no 115 valstīm. Izstāde ir vieta, kur gūt drošības nozares jaunumu un tehnoloģisko atklājumu esenci. Tā apvieno gan pasaulē plaši atpazīstamus ražotājus, kā, piemēram, Bosch, Honeywell, Siemens un citus, gan arī mazāk atpazīstamus ražotājus no Āzijas. Arī mums ar kolēģi bija iespēja apmeklēt šo izstādi, lai mēs būtu informēti par aktuālākajiem drošības nozares sasniegumiem. Mūsu sarakstā bija vismaz 150 ražotāji, kurus, mūsuprāt, būtu vērts apmeklēt, līdz ar to izstādes dienās no viena paviljona uz citu nostaigājām vismaz 30 km. Daudz kilometru noieti. Daudz atziņu gūts.

Premium ražotāji aizņem milzu teritorijas atsevišķos paviljonos, bet mazāk atpazīstami un bieži vien arī zemākas kvalitātes ražotāji pulcējas citos, mazākos, paviljonos. Vairāki ražotāji no Āzijas valstīm varēja lepoties ar stendiem tajos paviljonos, kuros bija atzītie pasaules zīmoli. Atrašanās blakus zināmiem ražotājiem nebija nejaušība, jo savas produkcijas kvalitāti un funkcionalitāti viņi cenšas tuvināt attīstības virziena noteicējiem šajā nozarē. Tomēr kopumā ir vērojama viena konceptuāla lieta, kas atšķir Āzijas ražotāju produkciju no lielo zīmolu produkcijas. Āzijas ražotāji fokusējas uz gala iekārtām – kamerām, detektoriem, sensoriem un citiem dzelžiem, tādējādi cenšoties līdzināties rietumu analogiem, bet par būtiski zemāku cenu. Dažiem vislielākajiem tas arī sāk izdoties. Savukārt lielo zīmolu ražotājiem dzelžu kvalitāte un funkcionalitāte ir kā standarts, bet fokuss ir uz informācijas analīzi, pārvaldību, integrācijas iespējām, lietošanas ērtumu – kā ērtāk visu šo informāciju sistematizēt, apstrādāt un izvilkt maksimālu labumu lietotājam. Tāpat ļoti svarīgs ir tehniskais atbalsts, kas Āzijas ražotājiem vai nu nav, vai ir ļoti lēns un neelastīgs.

Lai arī līdz šim daudzkārt izskanējis, ka Latvijā ir dārgākā pārtika Baltijā, laikraksta Diena veiktais produktu cenu apsekojums septembra sākumā liecina, ka lielākoties dārgākā pārtika tomēr ir Igaunijā, kur augstāka ir arī cilvēku pirktspēja.

Dažās produktu grupās Latvijā pārtika ir vislētākā, taču galvenokārt esam pa vidu. Pārtikas produktu piegādātāji gan pauž, ka Latvijā būtu jābūt vēl lētākai pārtikai, ja lielveikali «neuzspiestu» apjoma atlaides, lai tās kompensētu, ražotāji paaugstina produktu cenas.

«Esam spiesti cenas skrūvēt augšā, jo lielie tīkli mūs spiež zemē ar saviem noteikumiem,» Dienai atklājis kāds uzņēmējs, kurš piekritis sarunai tikai ar noteikumu, ka paliks anonīms. Kāds uzņēmējs, kurš arī vēlējies palikt anonīms, skaidrojis, ka ar problēmām saskaroties visi, jo Latvijā neesot tāda veikala vai veikalu tīkla, kas neprasa bonusus, un tāda ražotāja vai piegādātāja - vismaz pārtikas nozarē -, kas no tā neciestu.

Lai gan gadiem tiek runāts par ielās izkaisītā sāls nebūt ne pozitīvajiem efektiem, visticamāk, citu pretslīdes materiālu tuvākajā laikā neizmantos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Katru gadu, iestājoties ziemai, sabiedrībā raisās diskusija par sāls izmantošanu ielu kaisīšanai. Cilvēki pauž sašutumu par sāls «sagrauztajiem» apaviem, sabojātajām automašīnu virsbūvēm un nodarīto kaitējumu pilsētā augošajiem kokiem. Šobrīd portālā manabalss.lv tiek vākti paraksti iniciatīvai Par pilsētas ielām bez sāls, lai šo ideju iesniegtu izskatīšanai Saeimā, vēl pietrūkst 3786 paraksti. Iniciatīvas autors ir Fīlips Kapustins. Iniciatīva piedāvā blīvi apdzīvotās vietās un pilsētās sāls vietā kaisīšanai izmantot smiltis. Tajā atzīmēts, ka pilnīgi nekaitīgu pretapledošanas materiālu nav, taču smiltis mazāk bojā apavus un automašīnu virsbūves nekā sāls. Ejot pastaigās ar mīluļiem, smiltis, atšķirībā no sāls, nerada kairinājumu mājdzīvnieku pēdām. Jāmin, ka pirmo reizi sāls ceļu pretapledojuma apstrādē izmantots pagājušā gadsimta 50. gados ASV, un pašlaik tas joprojām ir numur viens pretapledojuma reaģents visā pasaulē.

Dāņu cūkkopības celmlauzis Latvijā, viena no lielākajiem ražotājiem SIA Gaižēni direktors Alekss Rasmusens (Alex Rasmussen) domā, ka sabiedrībā joprojām valda mīti par dāņu cūkkopju darbību Latvijā, turklāt sabiedrība tiek mākslīgi tracināta. Pēdējā laikā uzbangojušie nemieri Gudeniekos, arī Sesavā, kur dāņi plāno būvēt cūkkopības kompleksus, liek izvērtēt situāciju kopumā.

A. Rasmusens, kurš Latvijā darbojas kopš 90. gadu sākuma, domā, ka vainīga arī lēmējvaras neizglītotība, pieņemot lēmumus. Uzņēmējs ir pārliecināts, ka šeit iespējams taisīt biznesu, taču atgādina, ka konkurence ir milzīga.

Kāpēc atkal un atkal uzbango sabiedrības nemieri pret dāņu plāniem attīstīt jaunus cūkkopības kompleksus Latvijā?

Latvijā dzīvoju kopš 1993. gada - faktiski uzskatu sevi par vietējo, kaut gan mans uzvārds ir nevis Bērziņš, bet Rasmusens. Tas mani jau sāk mazliet personiski aizskart, ka aizvien vairāk tiek teikts «dānis, dānis», piesaukta cūkkopība un piesārņojums - sabiedrība tā ļoti tiek tracināta ar negatīvismu. Šeit ir daudz subjektīvisma, nepatiesu apgalvojumu, ļoti daudz mītu un nepatiesības.

Paaugstinātā sāls pieprasījuma dēļ SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" (LSTK) veiktajās piegādēs iespējami īslaicīgi pārtraukumi, tomēr satraukumam par ilgstošu sāls trūkumu nav pamata, sacīja LSTK vadītājs Ilmārs Krivads.

LSTK spēj apgādāt veikalus iepriekš plānotajos apjomos, taču šī brīža ģeopolitiskās situācijas dēļ ir izveidojusies nepamatota ažiotāža, kam neviens sāls tirgotājs nav gatavs, sacīja Krivads.

Ukraina aizliedz vairāku pārtikas produktu eksportu 

Ukrainas valdība aizliegusi vairāku pārtikas produktu eksportu....

LSTK sāls uzkrājums veidots pēc standarta pieprasījuma februārī un martā. Uzkrājums tiek veidots diviem līdz trīs mēnešiem, taču šobrīd sāls tiek masveidā izpirkts.

"Ieraugot tukšos sāls plauktus veikalos, protams, rodas psiholoģisks satraukums, tāpēc cilvēki izpērk sāli, un mēs kā sāls piegādātāji un ražotāji neesam priecīgi par radušos situāciju," sacīja Krivads.

Līdz šim LSTK iepirka sāli no Ukrainas un Baltkrievijas tā lētās cenas dēļ, bet šobrīd kara dēļ nav iespējamas piegādes no Ukrainas, savukārt no Baltkrievijas nav iespējami sūtījumi politisko sankciju dēļ.

Turpmāk sāls tiks iepirkts no citām Eiropas valstīm, tostarp no Polijas, Vācijas, Turcijas, Nīderlandes un Dānijas.

LSTK ir veikusi sāls pasūtījumus, kas šobrīd jau ir ceļā, tomēr jārēķinās ar iespējamiem pārtraukumiem sāls apgādē, jo "sāls ir lēta, bet smaga prece, un nav iespējams ātri piegādāt vairākas tonnas sāls," norādīja Krivads.

Viņš arī sacīja, ka šīs krīzes rezultātā būs novērojams cenu pieaugums.

"Šādas situācijas notiek ik pa brīdim - tā bija Covid-19 pandēmijas sākumā, tā bija, kad Latvija pievienojās eirozonai, un arī tad, kad iestājāmies Eiropas Savienībā (ES). Arī šoreiz iedzīvotāju satraukums norimsies," sacīja Krivads.

Aicinot iedzīvotājus neļauties satraukumam, Krivads uzsvēra, ka drīzumā veikalos būs pieejams sāls, un tā izpirkšana ir nepamatota, jo "sāls ir, bija un būs".

SIA "Latvijas sāls tirdzniecības kompānija" reģistrēta 1999.gada februārī, un tās pamatkapitāls ir 71 142 eiro. LSTK 2020.gadā strādāja ar 1,221 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās trīs reizes un bija 40 582 eiro. Finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

Veikalos "Maxima", "Rimi" un "Lidl" sāls iztrūkums ir īslaicīgs, norādīja lielāko Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu pārstāvji.

Ukrainas notikumu straujās attīstības dēļ "Maxima" veikalos ir traucētas piegādes no šīs valsts ražotājiem. Šie traucējumi īpaši jūtami rupjā sāls krājumu nodrošināšanā, norādīja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Lai papildinātu "Maxima" veikalu plauktus, pakāpeniski tiek vests sāls no citiem piegādātajiem, kā arī "Maxima" veikalos pieejami dažādi sāls veidi, ko nodrošina partneri no citām valstīm ārpus Ukrainas, piemēram, no Itālijas, Spānijas un Pakistānas.

Dupate-Ugule aicina cilvēkus saglabāt mieru un iegādāties rezerves nelielā apjomā, jo esošais sāls iztrūkums "Maxima" veikalos skaidrojams ar cilvēku vēlmi pirkt vairāk nekā nepieciešams.

Viņa uzsver, ka uztraukumam nav pamata, jo piegādes pakāpeniski normalizēsies un jau tuvākajā laikā tiks piegādāts sāls visiem "Maxima" veikaliem nepieciešamā daudzumā.

Uztraukumam par sāls trūkumu nav pamata arī "Rimi" veikalos, norādīja "Rimi Latvia" ārējās komunikācijas vadītāja Inga Bite.

Viņa uzsvēra, ka veikalu tīkla piegādātāji ir apstiprinājuši, ka sāls krājumi ir pietiekoši, un pēc īslaicīga pieprasījuma pieauguma tuvākajā laikā uz "Rimi" noliktavu tiks piegādāti papildu krājumi, kurus pēc iespējas drīzāk nogādās uz veikaliem.

Savukārt "Lidl" veikalos lielāks pieprasījums novērots atsevišķām precēm, tostarp dažādiem sausajiem produktiem, sālim un citiem produktiem ar ilgu uzglabāšanas termiņu, informēja "Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis.

Viņš norādīja, ka "Lidl Latvija" pašlaik aktīvi strādā ar saviem piegādātājiem un loģistikas partneriem, lai nodrošinātu augsta pieprasījuma preču piegādi veikaliem un lai klientiem nodrošinātu pēc iespējas labāku preču pieejamību.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.