Pārtikas ražotāja a/s Druvas pārtika mainījusi nosaukumu, un turpmāk uzņēmums tiks dēvēts par a/s Druva Food, liecina informācija Lursoft.

Pērn uzņēmums apgrozīja aptuveni vienu miljonu Ls iepretim 1,45 milj. Ls 2010. gadā, un uzņēmuma vadība pērna gada rezultātus skaidroja ar sliktajiem laika apstākļiem. Pagājušajā gadā uzņēmums turpinājis darboties ar peļņu.

A/s Druvas pārtika reģistrēta 1996. gada decembrī, reorganizējot tāda paša nosaukuma SIA, kas tika izveidota kolhoza Druva likvidācijas gaitā 1994. gadā, liecina informācija uzņēmuma mājas lapā. Kolhoza laikos uzņēmumā tika ražots ābolu vīns un dabīgi gāzēts vīns, tomēr astoņdesmitajos gados tā ražošana tika samazināta un 1986. gadā tika uzsākta saldējuma ražošana. 2004. gadā uzņēmumā tika ierīkoti arī dārzeņu konservu, gaļas pārstrādes un kulinārijas – konditorejas cehi.

Saldējuma ražotājs AS Druva Food pagājušo gadu noslēdzis ar 75,3 tūkstošu latu peļņu, salīdzinot ar 271,7 tūkstošu latu zaudējumiem iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, pērn AS Druva Food apgrozījums sarucis par 9,46%, līdz 826,2 tūkstošiem latu. Lielākos ieņēmumus uzņēmums guvis no produkcijas realizācijas Latvijā (724,68 tūkstošus latu), aiz kuras seko Igaunija (50,1 tūkstotis latu) un Lietuva (47,45 tūkstoši latu). Produkcija 4,04 tūkstošu latu apmērā realizēta arī Vācijā.

Kā norāda uzņēmuma vadība, saldējuma pārdošanas apjoms pērn būtiski sarucis, ko ietekmējis arī preces patēriņa sezonālais raksturs, kuru savukārt ietekmē vasaras laika apstākļi. Tāpat arī pērn krasi samazinājusies ražošana un realizācija, jo, veiksmīgi piesaistot Lauku atbalsta dienesta fondu līdzekļus, AS Druva Food nomainījusi visas ražošanas iekārtas.

Kurzemes apgabaltriesa līdz 22. februārim atlikusi lietas izskatīšanu, kurā maksātnespējīgā a/s Baltic Frozen Food Group (BFFG) vēršas pret a/s Druvas pārtika ar prasību atzīt darījumu par spēkā neesošu, parāda piedziņu, prasības nodrošinājumu.

Tiesas sēde atlikta, lai dotu iespēju saistībā ar prasību sasaukt maksātnespējīgās BFFG kreditoru sapulci. Db.lv jau rakstīja, ka BFFG apstrīd pirms vairākiem gadiem starp abiem uzņēmumiem notikušu bezskaidras naudas darījumu. Savukārt BFFG palikusi parādā Saldus saldējuma ražotājam aptuveni 250 tūkstošus latu, un līdz ar to a/s Druvas pārtika ir BFFG lielākais nenodrošinātais kreditors.

2007. gada novembrī A. Ošenieks saņēmis a/s Druvas pārtika lielāko akcionāru piedāvājumu izpirkt a/s akcijas, un, izmantojot privātu kredītu Hansabankā, 2007. gada 28. decembrī parakstīja darījuma līgumu. Loģistikas a/s Baltic Frozen Food Group 2006. gadā izveidoja a/s Druvas pārtika iepriekšējie īpašnieki un Daugavpils saldējuma fabrika. 2008. gada jūnijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ierosināja a/s BFFG maksātnespējas lietu.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

A/s Druvas pārtika plāno vērienīgu modernizāciju, kas ļautu ražošanas jaudu kāpināt par 30% – 40%.

«Mēs redzam labas perspektīvas palielināt noieta tirgu, tāpēc plānojam gan modernizēt esošās iekārtas, gan arī uzstādīt jaunas,» DB skaidroja a/s Druvas pārtika lielākais akcionārs un valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks. Plānots modernizēt un paplašināt gan saldējuma ražotni, gan arī saldētavu. Uzņēmējs pagaidām nevēlas atklāt plānoto ieguldījumu apjomu, jo norit iepirkumi, tomēr tie nebūšot mazi. A. Ošenieks lēš, ka pēc modernizācijas ražošanas apjomu būs iespējams palielināt vairāk nekā par trešo daļu. Vērienīgajiem attīstības plāniem uzņēmums cer piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

SIA “Tērvete food” komanda 2022. gadā ir rūpīgi strādājusi pie zīmola “Druvas saldējums” attīstības un vairāku jaunu produktu līniju izveides.

Gada nogalē uzņēmums saņēmis sertifikāciju bioloģisku saldējumu ražošanai un ievieš tirgū pirmos bioloģiskos saldējumus bērniem sadarbībā ar Latvijā plaši zināmo un iemīļoto bērnu seriālu “Tutas lietas”.

Ņemot vērā tendenci iegādāties ne tikai gardus, bet arī pēc iespējas dabīgus un tīrus produktus, kā arī, domājot par ietekmi uz vidi, “Druvas saldējums” produktu klāsts papildināts ar diviem bioloģiskiem produktiem, piedāvājot klasisko vaniļas un šokolādes saldējumu.

“Bioloģiskā saldējuma tirgus pēdējo desmit gadu laikā pasaulē ir strauji pieaudzis, tāpēc, domājot par saldējumu pašiem mazākajiem, pieņēmām lēmumu radīt tieši bioloģiskās izcelsmes produktus, lai nodrošinātu dabiskāko pieeju,” stāsta SIA “Tērvete food” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Muižnieks.

SIA "Tērvete Food" šo gadu uzsākusi, atjaunojot zīmola "Druvas saldējums" iepakojuma dizainu, paplašinot produktu piedāvājumu un attīstot jaunus darbības virzienus.

Uzņēmums fokusējas uz zīmola attīstību, paplašina eksporta tirgus, un tāpēc īpaši būtiska ir jaunu, aktuālu produktu ieviešana.

Ražotājs SIA "Tērvete food" zīmola "Druvas saldējums" atjaunošanā investējis 90 000 eiro, vēsta LETA.

"Druvas saldējuma" produktu grozu šosezon papildina jaunie mini saldējumi uz kociņa - Mango-apelsīnu saldējums piena šokolādē, Sāļās karameles saldējums Amber šokolādē, Piparmētru saldējums tumšajā šokolādē un Cigoriņu saldējums tumšajā šokolādē.

"Meklējot risinājumu izcilākajam saldējumam uz kociņa, saldējumu glazūrai izmantojam augstvērtīgu premium šokolādi," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus. "Produktu izstrādē ņēmām vērā to, ka siltā laikā saldējums īpaši ātri kūst, tādēļ ikdienas skrējienā saldējuma izmēram ir būtiska nozīme."

SIA "Tērvete food", kas ietilpst "Agrolats Grupas" uzņēmumu saimē, 2023.gadā turpina ieviest arvien jaunus saldējumu veidus un garšas, kā arī atver veikalu Rīgā, informē uzņēmums.

Šīs sezonas lielākais pārsteigums ir jauni saldējumi mini eskimo grupā. "Domājot par mūsu jaunāko auditoriju, līdzās "TUTAS BIO" saldējumiem vēlējāmies izveidot arī ko košāku un pārsteigumiem pilnu - kā jau bērniem tas patīk -, tāpēc tapa Zemeņu cukurvates saldējums ar sprakšķiem un Zili brīnumi ar sprakšķiem, kuru radīšanā izmantotas augstākās kvalitātes izejvielas, to skaitā, spirulīna ir tā, kas nodrošina Zilo brīnumu skaisti zilgano krāsu," stāsta SIA "Tērvete food" ražošanas vadītāja, pārtikas tehnologs Sanita Vaičkus.

Rūpējoties par to, lai arī klasiski iecienītās garšas tiktu pasniegtas pavisam jaunā veidā, šogad radīti arī jauni saldējumi pašu ceptā vafeļu glāzītē - "divi vienā", proti, vienā saldējuma vafelītē tiek pildīti divi dažādu garšu saldējumi. Citronu sorbets tiek apvienots vienā saldējumā ar vaniļas plombīru, radot "Vasaras" saldējumu, bet Pandas saldējumu līniju papildinās divi "divi vienā" saldējumi - Vaniļas-šokolādes PANDA vafeļu glāzītē un Vaniļas-zemeņu PANDA vafeļu glāzītē. Tāpat kā citu Druvas saldējumu vafeles, arī PANDAS līnijas vafeles tiek ceptas uz vietas Druvas saldējuma ražotnē. Jauno produktu izveidē investēti aptuveni 40 000 eiro.

A/s Druvas pārtika izsludinātajā iepirkumā par uzņēmuma modernizāciju kā labākais no trim pretendentiem atzīts SIA Friteks LV piedāvājums ar līgumcenu 545,98 tūkstoši latu.

Projekts paredz ražošanas ēkas siltināšanu, ledus ūdens vannas, aukstuma centrāles ar siltuma atgūšanu un saldētavas būvniecību, rampas izbūvi, liecina iepirkumu uzraudzības biroja informācija.

Db.lv rakstīja, ka a/s Druvas pārtika plāno vērienīgu modernizāciju, kas ļautu ražošanas jaudu kāpināt par 30% – 40%. Vērienīgajiem attīstības plāniem uzņēmums cer piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Projektu plānots sākt, tiklīdz būs saņemts apstiprinājums projekta atbalstam.

Vēl pirms pāris gadiem saldējumu ražotāji apgalvoja, ka savas produkcijas gatavošanā augu taukus vairs neizmanto. Šobrīd augu tauki atkal iezagušies atsevišķu saldējumu sastāvdaļās, trešdien raksta laikraksts Neatkarīgā.

Food Union sastāvā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn vasaras sākumā Neatkarīgajai atzina, ka «visi saldējumi ražoti no Latvijas piena un krējuma, izmantojot tikai dabiskas sastāvdaļas. Augu taukus uzņēmums saldējuma ražošanā neizmanto jau vismaz divus gadus». Arī Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks pagājušajā gadā uzsvēra, ka «Druvas saldējuma produkcija atbilst augstākajiem standartiem. Saldējums ražots no īsta piena, nodrošinot pircējiem plašas izvēles iespējas garšas ziņā, šī kvalitātes zīme laika gaitā ļāvusi cilvēkiem mūsu saldējumu iemīlēt».

Degvielas cenu pieaugums palielinās uzņēmumu izmaksas un esošās pakalpojumu cenas pie augstām degvielas izmaksām ilgi noturēt nevarēs, atzīst Saldus novada uzņēmēji.

Inženierkomunikācijas projektēšanas un izbūves kompānijas SIA Energoavots valdes loceklis Gatis Vanags norādīja, ka degvielas cenas ir sasniegušas kritisko punktu. Vanags lēsa, ka degvielas cenu pieaugums ietekmēs arī uzņēmuma izmaksas, kas augs proporcionāli tam, par cik kāps degvielas cenas.

Arī saldējuma Druva ražotāja AS Druvas pārtika valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks uzsvēra, ka saistībā ar degvielas cenām drīz būs sasniegta sarkanā līnija. «Pagaidām loģistikas kompānijas notur veco cenu, bet notiek sarunas, ka esošās pakalpojumu cenas nevarēs ilgi noturēt, ja degvielas cenas augs. Tas attiecīgi nozīmē, ka augs arī mūsu izmaksas,» teica Ošenieks, atzīstot, ka pagaidām nevar pateikt, par cik varētu augt Druvas pārtikas izmaksas.

Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Paplašināta AS Druva Food valde, tajā par valdes locekli ieceļot Aleksandru Musarovu, liecina Lursoft dati.

Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka pārtikas ražotāja valdi kopš 2008.gada veidojusi tikai viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks, kurš uzņēmumā darbojas teju kopš tā pirmsākumiem.

Kādreizējā AS Druvas pārtika, kas kopš pagājušā gada augusta pazīstama kā AS Druva Food, reģistrēta 1994.gadā. Pērn uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 9,46% līdz 826,279 tūkstošiem latu.

Pagājušo gadu AS Druva Food noslēgusi ar 75,34 tūkstošu latu peļņu, salīdzinot ar 271,72 tūkstošu latu zaudējumiem 2011.gadā.

Šogad AS Druva Food reģistrētas trīs komercīlas, visu ķīlu ņēmējs ir AS SEB banka.

Ekonomiskās lejupslīdes apstākļos iedzīvotāji Baltijas valstīs, tai skaitā arī Latvijā, aktīvi pērk gaļas pusfabrikātus.

Šī tendence ir saistīta gan ar vispārējo cenu krišanos, gan ar produkcijas kvalitātes uzlabošanos un būtisku sortimenta paplašināšanu, norāda Igaunijas gaļas pārstrādes uzņēmuma Uvic vadība.

«2009.gadā turpinājās stabils gaļas pusfabrikātu popularitātes pieaugums Baltijas valstu iedzīvotāju vidū. Realizācijas apjomi pieauga par 10%, kas lielā mērā ir saistīts ar patērētāju jūtīgumu pret cenas un kvalitātes savstarpējo atbilstību ekonomiskās lejupslīdes apstākļos,» norāda Uvic finanšu direktors Markuss Kirsbergs.

Kompānija šogad un nākamgad prognozē tālāku pusfabrikātu tirgus pieaugumu 2.5-3% robežās, tomēr šajā jomā strādājošo kompāniju tirgus pozīcijas diezin vai radikāli izmainīsies. Uzņēmums paredz eksporta pieaugumu Latvijā 2010 - 2011.gadā par aptuveni 10% gadā.

Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" apbalvots zīmola "Rāmkalni" ražotājs SIA "Rāmkalni Nordeco" no Siguldas novada, informē ministrijā.

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" piešķirta bioloģijas doktorei, laukaugu patoloģijas grupas vadītājai Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olgai Treikalei un lauksaimniecības maģistrei, pētniecei, vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītājai Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vijai Strazdiņai.

Apbalvojumu "Ģimene lauku sētā" saņēma Ozoliņu ģimene no zemnieku saimniecības "Jāņkalni" Madonas novadā.

"Jaunais veiksmīgais zemnieks" - Lauris Ikaunieks no zemnieku saimniecības "Druvas" Rēzeknes novadā, bet "Gada veiksmīgākā kopdarbība" titulu saņēma lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi".