Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Saldus rajona tiesa šonedēļ pasludinājusi saldējuma ražotājas AS Druva Food maksātnespējas procesu un par maksātnespējas procesa administratori iecēlusi Dainu Zaķi, vēsta Lursoft Klientu Portfelis.

2.novembrī attiecīgais ieraksts veikts maksātnespējas reģistrā un komercreģistrā, un kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā. Tiesā ar pieteikumu pasludināt AS Druva Food par maksātnespējīgu vērsās divi pieteicēji. Šā gada 10.oktobrī pieteikumu tiesā iesniedza SIA Time to be, kas šovasar veica AS Druva Food saldētavas remonta darbus, bet kuras rēķinu 5500 eiro apmērā uzņēmums nav apmaksājis, liecina tiesas lēmums. Savukārt 18.oktobrī pieteikumu par AS Druva Food maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniedzis uzņēmuma bijušais izpilddirektors Nerijus Gedeika, jo uzņēmums viņam nav pilnībā izmaksājis darba algu par vairākiem 2017.gada mēnešiem no maija līdz septembrim. AS Druva Food darba samaksas parāds izpilddirektoram, ar kuru septembrī darba līgums tika izbeigts pusēm vienojoties, ir nepilni 12 tūkstoši eiro.

No Komercreģistra izslēgts Druvas saldējuma bijušais ražotājs AS "Druva Food", liecina informācija "Firmas.lv".

Kurzemes rajona tiesas lēmums paredz, ka 12.jūlijā tika izbeigts 2017.gadā iesāktais "Druva Food" maksātnespējas process saistībā ar izpildīto kreditoru prasījumu segšanas plānu. No Komercreģistra uzņēmums izslēgts 14.jūlijā.

Šī gada aprīlī notikušās kreditoru sapulces darba kārtība liecina, ka maksātnespējīgās "Druva Food" pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējā prasījuma summa veidoja 7,618 miljonus eiro, tai skaitā 7,106 miljonus eiro galveno pieprasījumu un 512 129 eiro blakus pieprasījumu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka "Druva food" mantu par gandrīz miljonu eiro 2018.gadā iegādājās uzņēmums "Tērvete food, kura mērķis bija atsākt ražošanu. Kopumā "Tērvete food" kompānijas "Druva food" mantas kopība izmaksājusi 998 203,5 eiro.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

AS Druva Food īstenojusi projektu, kura ietvaros uzstādīta jauna saldējuma ražošanas līnija, tādējādi ļaujot palielināt ne tikai saldējuma ražošanas jaudas, bet arī izstrādāt jaunus produktus.

Projekta īstenošanai piesaistīts arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalsts programmā Augstas pievienotās vērtības investīcijas.

Palielinoties saldējuma ražošanas apjomiem, uzsākta arī nākamā investīciju projekta īstenošana Baltijā lielākās saldējuma vafeļu ražotnes izveidei, kuras mērķis ir nodrošināt pieaugošo pašpatēriņu un nodrošināt pieprasījumu no Baltijas, Krievijas, Polijas un Rietumeiropas tirgus saldējuma ražotājiem. Ražošanas uzsākšana paredzēta 2014. gada otrajā pusē. Tirgū plānots piedāvāt gan tradicionālās vafeļu glāzītes, gan tītos vafeļu konusus, kas Baltijā šobrīd netiek ražoti.

Paplašināta AS Druva Food valde, tajā par valdes locekli ieceļot Aleksandru Musarovu, liecina Lursoft dati.

Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija liecina, ka pārtikas ražotāja valdi kopš 2008.gada veidojusi tikai viena amatpersona – valdes priekšsēdētājs Aldis Ošenieks, kurš uzņēmumā darbojas teju kopš tā pirmsākumiem.

Kādreizējā AS Druvas pārtika, kas kopš pagājušā gada augusta pazīstama kā AS Druva Food, reģistrēta 1994.gadā. Pērn uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 9,46% līdz 826,279 tūkstošiem latu.

Pagājušo gadu AS Druva Food noslēgusi ar 75,34 tūkstošu latu peļņu, salīdzinot ar 271,72 tūkstošu latu zaudējumiem 2011.gadā.

Šogad AS Druva Food reģistrētas trīs komercīlas, visu ķīlu ņēmējs ir AS SEB banka.

Vēl pirms pāris gadiem saldējumu ražotāji apgalvoja, ka savas produkcijas gatavošanā augu taukus vairs neizmanto. Šobrīd augu tauki atkal iezagušies atsevišķu saldējumu sastāvdaļās, trešdien raksta laikraksts Neatkarīgā.

Food Union sastāvā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn vasaras sākumā Neatkarīgajai atzina, ka «visi saldējumi ražoti no Latvijas piena un krējuma, izmantojot tikai dabiskas sastāvdaļas. Augu taukus uzņēmums saldējuma ražošanā neizmanto jau vismaz divus gadus». Arī Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks pagājušajā gadā uzsvēra, ka «Druvas saldējuma produkcija atbilst augstākajiem standartiem. Saldējums ražots no īsta piena, nodrošinot pircējiem plašas izvēles iespējas garšas ziņā, šī kvalitātes zīme laika gaitā ļāvusi cilvēkiem mūsu saldējumu iemīlēt».

Vietējs, dabisks un inovatīvs – galvenās patērētāju diktētās tendences saldējuma ražotājiem; izejvielu dārdzību amortizē piens

«Ne tik daudz karsts kā vienkārši saulains laiks nepieciešams, lai cilvēki iegādātos saldējumu,» norāda AS Druva Food valdes priekšsēdētājs un otrs lielākais akcionārs Aldis Ošenieks. Šogad par sezonas sākumu var uzskatīt aizvadītās nedēļas nogali, bet pērn sezona bija sākusies jau maijā. Pateicoties zemajai piena iepirkuma cenai, saldējuma cenai šovasar nevajadzētu daudz mainīties, lai gan DB aptaujātie ražotāji norāda, ka atsevišķas izejvielas, piemēram, kakao pupiņas, kļuvušas dārgākas.

Patērētāju paradumi nav būtiski mainījušies, stāsta ražotāji. Vadošā Baltijas saldējuma ražotāja un eksportētāja Food Union (Rīgas piena kombināts un igauņu Premia Foods) saldējuma zīmolu vadītāja Linda Petrovska atzīmē, ka patērētājiem pieaug tendence izvēlēties multi pakas – iepakojumus ar trim, pieciem, pat desmit saldējumiem baudīšanai ģimenes lokā vai plašākā kompānijā. Saldējuma patēriņš uz vienu cilvēku Latvijā ir līdzīgs kā iepriekšējos gados – vidēji ap 6,5 litriem saldā našķa uz vienu iedzīvotāju gadā. «Ceram uz siltu un saulainu vasaru, kas veicinātu patēriņa, un līdz ar to arī vidējā rādītāja pieaugumu,» piebilst L. Petrovska. A. Ošenieks atzīst, ka jau pašā sezonas sākumā jūtama pirktspējas mazināšanās. «Krīze to ir ietekmējusi, bet precīzi vēl nevaru novērtēt, jo laikapstākļi līdz šim nav bijuši nozarei labvēlīgi,» saka A. Ošenieks. Ne tikai patērētāju izvēle par labu vietējam produktam, bet arī piensaimniecības krīze un atbalsts tajā vietējiem zemniekiem novedis pie situācijas, ka saldējums Latvijā lielākoties tiek ražots no piena, turklāt vietējā, uzsver SIA Saltums-2 vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Trokša.

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

Šogad vasara Latvijā iesākusies ar vēsiem laikapstākļiem, tomēr saldējuma ražotāji ir optimistiski, tostarp meklējot arī jaunus eksporta ceļus

Jau pirms pāris gadiem Latvijā saražotā saldējuma eksports bija noķēris valstī ievestā saldējuma apjomus, liecina oficiālie statistikas dati.

Pašmāju patērētāji biežāk izvēlas tepat Latvijā ražoto auksto kārumu, no vietējām izejvielām, tai pat laikā paralēli jau klasiskajām vērtībām pieprasa arī inovatīvus un nebijušus produktus. Tomēr, lai saldējuma ražotāji spētu strādāt, visu darbību nevar balstīt uz Latvijas tirgu, līdz ar to jau vairākus gadus lielie ražotāji cenšas iekarot jaunus eksporta tirgus, un Latvijas saldējums tiek novērtēts arī citās valstīs. Lai gan šis aukstais našķis tiek uzskatīts par sezonālu produktu, tomēr tas tiek ēsts visu gadu, mainās tikai apjomi un tilpumi.

Pēc krīzes, kad dominēja lētums, šovasar saldējuma ražotāji sola konkurēt premium segmentā.

Saldējuma tirgus pērn pieaudzis par 5 % un ražotāji sagaida kāpumu arī šogad. Tendences liecina, ka pircēji priekšroku dod saldējumam no piena un krējuma un šīm tendencēm seko arī aukstā našķa ražotāji.

Valstī lielākais saldējuma ražotājs – Food Union jau pērn savu zīmolu Ekselence un Pols saldējumus sāka ražot no piena un šogad arī Latvijā pirktākais saldējums Tio tiek ražots bez augu taukiem, kā galveno sastāvdaļu izmantojot pienu un krējumu. Pagaidām vēl tikai Karlsona ražošanā tiek izmantoti augu tauki, bet plānots no tiem atteikties.

Food Union saldējuma kategorijas attīstības direktors Dmitrijs Dokins to skaidro ar tirgū valdošo tendenci, pircējiem arvien vairāk izvēloties dabīgus produktus. Arī citi ražotāji novērojuši, ka arvien lielāku uzmanību cilvēki Latvijas veikalos pievērš produktu sastāvam - pircēji izvērtē, vai tie nesatur mākslīgas piedevas un vai to gatavošanā izmantoti kvalitatīvi un dabiski produkti. «Ja ekonomiskās krīzes laikā izvēli galvenokārt noteica produktu cena, tagad pircēji ir kļuvuši izglītotāki un daudz rūpīgāk izdara izvēli par labu vienam vai otram pārtikas produktam,» klāsta Druva Food sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Jansone. Šo tendenci apstiprina arī Premia FFL valdes priekšsēdētājs Andis Kļaviņš, uzsverot, ka pircēji aizvien vairāk dod priekšroku produktiem, kas ir veselīgi un satur dabīgas izejvielas. No Premia Foods produktu klāsta vairāk nekā 80% ir krējuma saldējums un šosezon uzņēmums sāk piedāvāt saldējumu no biezpiena, kas esot viens no sarežģītākajiem produktiem, ko pārvērst saldējumā. Premia Foods šogad plāno nostiprināt savu pozīciju Latvijas saldējumu tirgū, sasniedzot vismaz 10 miljonus pārdoto vienību, kas būtu par 25% vairāk nekā pērn. Jāpiebilst, ka Premia Foods daļa saldējuma tirgū pērn bija 22%.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu - tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Konkurence saldējuma tirgū ir diezgan sīva. Nozīmīgu daļu tirgus paņem importa produkti ar latviskiem nosaukumiem, kurus ražo gan Lietuvā, gan Igaunijā. Liela daļa pircēju tos pērk kā vietējo produktu, neapzinādamies, ka, pateicoties mārketinga viltībai, maksā par importa preci, norāda AS Druva Food valdes priekšsēdētājs un otrs lielākais akcionārs Aldis Ošenieks.

Piekoriģējusi projektu izmaksas, Rīgas dome turpina lemt par arvien jauniem aizņēmumiem izglītības projektu īstenošanai .

Plašāk par šīm un citām tēmām lasiet raksta galerijā!

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Noslēdzies AS Druva Food izsludinātais konkurss par saldējuma ražošanas ceha iekārtu komplekta iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti četru pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta Čehijas kompānija Vojta s.r.o. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 274,4 tūkstoši eiro.

Komplektā ietilpst saldējuma masas sajaukšanas iekārtas, beramo saldējuma piedevu padeves iekārta un gaisa kompresors.

Tāpat uzņēmums par 169,2 tūkstošiem eiro iegādāsies saldējuma vafeļu cepšanas veidnes. Arī tās iegādāsies Čehijas kompānija Vojta s.r.o.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

Noslēdzies saldējumu ražošanas uzņēmuma AS Druva Food izsludinātais konkurss par saldējuma vafeļu ražošanas ceha ar gatavās produkcijas pakošanas un ar saldējuma vafeļu pakošanas materiālu izgatavošanas telpām un saldējuma uzkrāšanas saldētavas būvniecības darbiem.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, iepirkumā piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi SIA Selva Būve un SIA Friteks. Konkursā uzvarējis uzņēmums SIA Friteks, kurš piedāvājis būvdarbus veikt par 2,099 miljoniem eiro.

Projekts tiek veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu aktivitātē par lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanu.

Zemkopības ministrijas (ZM) organizētajā konkursā "Sējējs 2021" nominācijā "Gada uzņēmums pārtikas ražošanā" apbalvots zīmola "Rāmkalni" ražotājs SIA "Rāmkalni Nordeco" no Siguldas novada, informē ministrijā.

Balva "Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā" piešķirta bioloģijas doktorei, laukaugu patoloģijas grupas vadītājai Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrā Olgai Treikalei un lauksaimniecības maģistrei, pētniecei, vasaras un ziemas kviešu selekcijas grupas vadītājai Agroresursu un ekonomikas institūta Stendes pētniecības centrā Vijai Strazdiņai.

Apbalvojumu "Ģimene lauku sētā" saņēma Ozoliņu ģimene no zemnieku saimniecības "Jāņkalni" Madonas novadā.

"Jaunais veiksmīgais zemnieks" - Lauris Ikaunieks no zemnieku saimniecības "Druvas" Rēzeknes novadā, bet "Gada veiksmīgākā kopdarbība" titulu saņēma lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Kuldīgas labumi".