Saldējuma ražotājam «Druva food» ir apstiprināts mantas pārdošanas plāns, un mantas pārdošanas termiņš noteikts 30.aprīlis, liecina informācija «Firmas.lv».

Atbilstoši «Druva food» mantas pārdošanas plānam iecerēts pārdot kustamo mantu - automašīnu «Mercedes Benz 2528» ar piespiedu pārdošanas vērtību 6000 eiro, nekustamo īpašumu, tostarp dzīvokli Dārza ielā 2-4, Saldū un veikalu Striķu ielā 7-1A, Saldū, kuru vērtību plānots precizēt, izdarot papildinājumus mantas pārdošanas plānā. Tāpat iecerēts pārdot arī patentu valdē reģistrētas preču zīmes - «Druvas produkti», kas attiecas uz uzņēmuma ražotajiem gaļas izstrādājumiem, termiski apstrādātiem augļiem un dārzeņiem un pelmeņiem, kā arī preču zīmi «Studentu pelmeņi», kas attiecas uz pelmeņiem. Abu preču zīmju kopējā iespiedu pārdošanas vērtība ir 6000 eiro. Prognozējamo līdzekļu apmērs, kurus plānots iegūt pēc neieķīlāto parādnieka mantu pārdošanas, vēl tiks precizēts.

Saldus rajona tiesa šonedēļ pasludinājusi saldējuma ražotājas AS Druva Food maksātnespējas procesu un par maksātnespējas procesa administratori iecēlusi Dainu Zaķi, vēsta Lursoft Klientu Portfelis.

2.novembrī attiecīgais ieraksts veikts maksātnespējas reģistrā un komercreģistrā, un kreditori var pieteikt savus prasījumus viena mēneša laikā. Tiesā ar pieteikumu pasludināt AS Druva Food par maksātnespējīgu vērsās divi pieteicēji. Šā gada 10.oktobrī pieteikumu tiesā iesniedza SIA Time to be, kas šovasar veica AS Druva Food saldētavas remonta darbus, bet kuras rēķinu 5500 eiro apmērā uzņēmums nav apmaksājis, liecina tiesas lēmums. Savukārt 18.oktobrī pieteikumu par AS Druva Food maksātnespējas procesa pasludināšanu iesniedzis uzņēmuma bijušais izpilddirektors Nerijus Gedeika, jo uzņēmums viņam nav pilnībā izmaksājis darba algu par vairākiem 2017.gada mēnešiem no maija līdz septembrim. AS Druva Food darba samaksas parāds izpilddirektoram, ar kuru septembrī darba līgums tika izbeigts pusēm vienojoties, ir nepilni 12 tūkstoši eiro.

No Komercreģistra izslēgts Druvas saldējuma bijušais ražotājs AS "Druva Food", liecina informācija "Firmas.lv".

Kurzemes rajona tiesas lēmums paredz, ka 12.jūlijā tika izbeigts 2017.gadā iesāktais "Druva Food" maksātnespējas process saistībā ar izpildīto kreditoru prasījumu segšanas plānu. No Komercreģistra uzņēmums izslēgts 14.jūlijā.

Šī gada aprīlī notikušās kreditoru sapulces darba kārtība liecina, ka maksātnespējīgās "Druva Food" pieteikto un atzīto kreditoru prasījumu kopējā prasījuma summa veidoja 7,618 miljonus eiro, tai skaitā 7,106 miljonus eiro galveno pieprasījumu un 512 129 eiro blakus pieprasījumu.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka "Druva food" mantu par gandrīz miljonu eiro 2018.gadā iegādājās uzņēmums "Tērvete food, kura mērķis bija atsākt ražošanu. Kopumā "Tērvete food" kompānijas "Druva food" mantas kopība izmaksājusi 998 203,5 eiro.

Aptuveni pēc mēneša darbu varētu sākt Tērvete food saldējuma ražotne Druvā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

AS Agrofirma Tērvete īpašnieks Vitauts Paškausks sarunā ar DB pastāstīja, ka jūlija beigās vai augusta sākumā tiks sākta saldējuma ražošana, bet pagaidām vēl notiek iepirkumi un tiek iegādātas nepieciešamās iekārtas. «No Tērvetes piena ražosim saldējumu,» teica V. Paškausks. Viņš gan nevēlējās plašāk komentēt jautājumus, kas saistīti ar ieguldījumiem un ražotnes plāniem, sakot, ka tas vēl ir pāragri. Tiklīdz būsim ražotni palaiduši, stāstīsim plašāk, piebilda V. Paškausks.

Nonāca izsolē

Šā gada martā saldējuma ražotājas AS Druva food nekustamo īpašumu, kustamo mantu un ieķīlāto preču zīmi par gandrīz miljonu eiro iegādājies pērn reģistrētais uzņēmums Tērvete food, kura mērķis ir atsākt ražošanu, iepriekš pavēstīja Druva food maksātnespējas procesa administratore Daina Zaķe. Kā liecina Lursoft dati, Tērvete food ir reģistrēts pērn 2.novembrī Jelgavā un kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Uzņēmuma darbības veids ir holdingkompāniju darbība, tas pilnībā pieder Santai Paškauskai, bet valdes priekšsēdētājs ir alus ražotāja Tērvete AL padomes priekšsēdētājs Niks Paškausks. Agrofirma Tērvete ir lielākais lauksaimnieciskās produkcijas ražotājs, tostarp piena ražotājs. 2016. gadu Tērvete pabeidza ar 12,47 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš, taču agrofirmas zaudējumi pērn pārsniedza vienu miljonu eiro, kas, visticamāk, saistīts ar zemo piena iepirkuma cenu. Pagājušā gada vadības ziņojums Lursoft vēl nav publiskots. Tērvete food šogad martā izsolē ar vienu soli iegādājies Druva food mantas kopību. Ja tiesa apstiprinās izsoles aktu, kompānija samaksās solīto naudu un izpildīsies visi likumā noteiktie nosacījumi, lai Tērvete food kļūtu par Druva food kustamās mantas īpašnieci, iepriekš vēstīja LETA.

Vietējs, dabisks un inovatīvs – galvenās patērētāju diktētās tendences saldējuma ražotājiem; izejvielu dārdzību amortizē piens

«Ne tik daudz karsts kā vienkārši saulains laiks nepieciešams, lai cilvēki iegādātos saldējumu,» norāda AS Druva Food valdes priekšsēdētājs un otrs lielākais akcionārs Aldis Ošenieks. Šogad par sezonas sākumu var uzskatīt aizvadītās nedēļas nogali, bet pērn sezona bija sākusies jau maijā. Pateicoties zemajai piena iepirkuma cenai, saldējuma cenai šovasar nevajadzētu daudz mainīties, lai gan DB aptaujātie ražotāji norāda, ka atsevišķas izejvielas, piemēram, kakao pupiņas, kļuvušas dārgākas.

Patērētāju paradumi nav būtiski mainījušies, stāsta ražotāji. Vadošā Baltijas saldējuma ražotāja un eksportētāja Food Union (Rīgas piena kombināts un igauņu Premia Foods) saldējuma zīmolu vadītāja Linda Petrovska atzīmē, ka patērētājiem pieaug tendence izvēlēties multi pakas – iepakojumus ar trim, pieciem, pat desmit saldējumiem baudīšanai ģimenes lokā vai plašākā kompānijā. Saldējuma patēriņš uz vienu cilvēku Latvijā ir līdzīgs kā iepriekšējos gados – vidēji ap 6,5 litriem saldā našķa uz vienu iedzīvotāju gadā. «Ceram uz siltu un saulainu vasaru, kas veicinātu patēriņa, un līdz ar to arī vidējā rādītāja pieaugumu,» piebilst L. Petrovska. A. Ošenieks atzīst, ka jau pašā sezonas sākumā jūtama pirktspējas mazināšanās. «Krīze to ir ietekmējusi, bet precīzi vēl nevaru novērtēt, jo laikapstākļi līdz šim nav bijuši nozarei labvēlīgi,» saka A. Ošenieks. Ne tikai patērētāju izvēle par labu vietējam produktam, bet arī piensaimniecības krīze un atbalsts tajā vietējiem zemniekiem novedis pie situācijas, ka saldējums Latvijā lielākoties tiek ražots no piena, turklāt vietējā, uzsver SIA Saltums-2 vadītājs un līdzīpašnieks Jānis Trokša.

Vēl pirms pāris gadiem saldējumu ražotāji apgalvoja, ka savas produkcijas gatavošanā augu taukus vairs neizmanto. Šobrīd augu tauki atkal iezagušies atsevišķu saldējumu sastāvdaļās, trešdien raksta laikraksts Neatkarīgā.

Food Union sastāvā ietilpstošā Rīgas piena kombināta valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs pērn vasaras sākumā Neatkarīgajai atzina, ka «visi saldējumi ražoti no Latvijas piena un krējuma, izmantojot tikai dabiskas sastāvdaļas. Augu taukus uzņēmums saldējuma ražošanā neizmanto jau vismaz divus gadus». Arī Druva Food pārdošanas vadītājs Jānis Muižnieks pagājušajā gadā uzsvēra, ka «Druvas saldējuma produkcija atbilst augstākajiem standartiem. Saldējums ražots no īsta piena, nodrošinot pircējiem plašas izvēles iespējas garšas ziņā, šī kvalitātes zīme laika gaitā ļāvusi cilvēkiem mūsu saldējumu iemīlēt».

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top zīmola Druvas saldējums produkcija divu kilogramu iepakojumos ar košļeņu aromātu (bubble gum) ražotnē Saldus novada Druvā.

Pēc aptuveni gadu ilga klusuma perioda pagājušā gada rudenī atsāka darboties saldējuma ražotne Saldus novada Druvā. Pēc iepriekšējo saimnieku – Druva Food – maksātnespējas 2017. gadā, ēkas, iekārtas un zīmolu pagājušā gada sākumā iegādājās SIA Tērvete food, kas ietilpst holdingā Agrolats Group.

Jaunie ražotnes saimnieki produkcijai saglabājuši iepriekšējo zīmolu – Druvas saldējums. «Vārds ir vērtība, kas jāsaglabā. Šie mēneši, kopš esam atsākuši ražot un pārdot produkciju, to pierāda. Dzirdam komplimentus, klienti pauž prieku, ka Druvas saldējums atkal redzams veikalos,» stāsta SIA Tēvete food valdes loceklis Andris Limanāns. «Tas tikai apliecina, ka būtu bijis ļoti žēl, ja tas pazustu no tirgus,» viņš piebilst. Pirmajā sezonā Druvas saldējums orientējas uz klientiem Kurzemē, kur zīmols vēsturiski ir vislabāk atpazīstams.

Pārtikas ražotājs Food Union ceturtdien, 5. martā, sveica un apbalvoja labākos AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens piena piegādātājus 2014.gadā, informē Food Union sabiedrisko attiecību pārstāve Linda Mežgaile.

Kopā sešās nominācijās par kvalitatīvākā svaigpiena ražošanu, par lielākā svaigpiena daudzuma piegādi, par veiksmīgu sadarbību, par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā un par lielāko svaigpiena izslaukumu, kā arī nominācijā Latvijas piensaimniecības patriots tika apbalvoti 30 piena piegādātāju. Pasākums kopumā pulcēja teju 350 zemniekus no visas Latvijas.

«Pagājušais gads piena nozarē ir bijis raibs kā Holšteinas melnraibā govs! Gada sākumā sasniegta rekordaugstākā piena iepirkuma cenu atjaunotajā Latvijā, gada nogalē – cenas kritums līdz piena ražošanas pašizmaksas līmenim saistībā ar notikumiem kaimiņos un pasaulē. Taču ir viens faktors, kas piena nozarē ir nemainīgi stabils – stabila attīstība piena ražotāju profesionalitātes, piena kvalitātes un izslaukuma pieaugumā,» stāsta Food Union padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Šogad vasara Latvijā iesākusies ar vēsiem laikapstākļiem, tomēr saldējuma ražotāji ir optimistiski, tostarp meklējot arī jaunus eksporta ceļus

Jau pirms pāris gadiem Latvijā saražotā saldējuma eksports bija noķēris valstī ievestā saldējuma apjomus, liecina oficiālie statistikas dati.

Pašmāju patērētāji biežāk izvēlas tepat Latvijā ražoto auksto kārumu, no vietējām izejvielām, tai pat laikā paralēli jau klasiskajām vērtībām pieprasa arī inovatīvus un nebijušus produktus. Tomēr, lai saldējuma ražotāji spētu strādāt, visu darbību nevar balstīt uz Latvijas tirgu, līdz ar to jau vairākus gadus lielie ražotāji cenšas iekarot jaunus eksporta tirgus, un Latvijas saldējums tiek novērtēts arī citās valstīs. Lai gan šis aukstais našķis tiek uzskatīts par sezonālu produktu, tomēr tas tiek ēsts visu gadu, mainās tikai apjomi un tilpumi.

Piena pārstrādes grupa Food Union godinājusi labākos ražotņu AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks svaigpiena piegādātājus 2015.gadā. Zemnieki tika godināti par ievērojamiem panākumiem savu saimniecību ražošanas efektivitātes uzlabošanā un attīstībā, kā arī par pienesumu Latvijas piensaimniecības attīstībai kopumā. Pasākums pulcēja 300 zemniekus no visas Latvijas.

Kopumā septiņās nominācijās – Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā, Par efektīvu saimniekošanu un un kvalitatīvu svaigpiena ražošanu, Par lielāko svaigpiena daudzuma piegādi, Par veiksmīgu sadarbību un aktīvu iesaisti piensaimniecības veicināšanā, Par ilglaicīgu un lojālu sadarbību, Par centību un nominācijā Latvijas piensaimniecības patrioti – Food Union apbalvoja 31 piena piegādātāju no visas Latvijas.

Nominācijā Par nozīmīgu ieguldījumu piensaimniecības attīstībā Latvijā apbalvojumus saņēma SIA Kalnāji īpašnieks Vladislavs Butāns Tukuma novadā, SIA Agro-Kaķenieki īpašnieks Vasilijs Pravdivecs Dobeles novadā, SIA Pampāļi īpašnieks Jānis Vaļko Saldus novadā, A/S LIS Latgale īpašniece Valentīna Sarkane no Viļānu novada un J. Gierkena Z/S īpašnieks Juris Gierkens no Krimuldas novada.

Saldus novada piena lopkopības saimniecībā Saldus Druva, kompleksā Dzintari atklātas automātiskās slaukšanas iekārtas ar deviņiem Monobox slaukšanas robotiem un ferma, informē saimniecība Saldus Druva.

Iekārtu iegāde notikusi SIA Saldus Druva modernizācijas projekta ietvaros un kopējās izmaksas ir 3,3 miljoni eiro, no tiem 1 miljons eiro piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem.

Ekspluatācijā nodota ferma, kas paredzēta 540 slaucamām govīm ar 9 slaukšanas robotiem, atnešanās aplokiem un piena telpām. Līdz šim Saldus Druva darbojās trīs dažādās vietās esošās piesietā tipa govju fermās un, kā norāda saimniecības vadība, tam bija nepieciešams apjomīgs un neefektīvs energoresursu un darba spēka patēriņš.

Apkopojot trīs atsevišķu fermu ganāmpulkus zem viena jumta, galvenie ieguvumi būs un jau ir redzami: piena izslaukuma kāpums, atvieglota pārvalde, efektīvāk izmantoti cilvēkresursi.

Noslēdzies AS Druva Food izsludinātais konkurss par saldējuma ražošanas ceha iekārtu komplekta iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Konkursā saņemti četru pretendentu pieteikumi, un par uzvarētāju atzīta Čehijas kompānija Vojta s.r.o. Uzvarētāja piedāvātā līgumcena ir 274,4 tūkstoši eiro.

Komplektā ietilpst saldējuma masas sajaukšanas iekārtas, beramo saldējuma piedevu padeves iekārta un gaisa kompresors.

Tāpat uzņēmums par 169,2 tūkstošiem eiro iegādāsies saldējuma vafeļu cepšanas veidnes. Arī tās iegādāsies Čehijas kompānija Vojta s.r.o.

Iepirkums tiek īstenots ar Lauku atbalsta dienesta finansējumu.

Izvērtējot pārdošanas rezultātus un patērētāju viedokli, globālā informācijas un mērījumu kompānija Nielsen par trīs veiksmīgākajiem jaunajiem produktiem 2014.gadā atzinusi SCA Hygiene Products ražoto Zewa Moll Soft & Strong trīs kārtu tualetes papīru, Polven Provansas majonēzi ar tradicionālo garšu, kā arī Rīgas Miesnieka cāļa cepamdesas ar sieru.

Veiksmīgākie jaunie produkti noteikti kopumā 18 produktu grupās. Piena produktu grupā veiksmīgākais produkts ir uzņēmuma Food Union ražotais krējuma zemeņu saldējums no piena un krējuma Pols. Vieglā alkohola grupā – Cēsu alus ražotais alus Miezītis Stiprais 7.1%. Bezalkoholisko dzērienu grupā – Royal Unibrew ražotais minerālūdens Mangaļi Vita Fruit ar zemeņu garšu.

Stiprā alkohola grupā – S.P.I. Group ražotais Rigas Prestige Cuvee bruts dzirkstošais vīns; saldumu grupā – Wrigley ražotā Orbit Melleņu košļājamā gumija; maizes izstrādājumu grupā – Fazer ražotā Druva Klona baltmaize; dzērienu grupā, kas nav gatavi tūlītējai lietošanai (kafija, tēja, kakao) – Mondelez ražotā Jacobs Kronung Harmonious&Smooth maltā kafija.

Noslēdzies saldējumu ražošanas uzņēmuma AS Druva Food izsludinātais konkurss par saldējuma vafeļu ražošanas ceha ar gatavās produkcijas pakošanas un ar saldējuma vafeļu pakošanas materiālu izgatavošanas telpām un saldējuma uzkrāšanas saldētavas būvniecības darbiem.

Kā liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, iepirkumā piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi SIA Selva Būve un SIA Friteks. Konkursā uzvarējis uzņēmums SIA Friteks, kurš piedāvājis būvdarbus veikt par 2,099 miljoniem eiro.

Projekts tiek veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu aktivitātē par lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanu.

Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu - tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Konkurence saldējuma tirgū ir diezgan sīva. Nozīmīgu daļu tirgus paņem importa produkti ar latviskiem nosaukumiem, kurus ražo gan Lietuvā, gan Igaunijā. Liela daļa pircēju tos pērk kā vietējo produktu, neapzinādamies, ka, pateicoties mārketinga viltībai, maksā par importa preci, norāda AS Druva Food valdes priekšsēdētājs un otrs lielākais akcionārs Aldis Ošenieks.

Piekoriģējusi projektu izmaksas, Rīgas dome turpina lemt par arvien jauniem aizņēmumiem izglītības projektu īstenošanai .

Plašāk par šīm un citām tēmām lasiet raksta galerijā!

Šā gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija (MNA) no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājusi naudas līdzekļus 163 513 eiro apmērā 24 maksātnespējīgo uzņēmumu 205 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018.gada 1.ceturksnī bija 792 eiro.

Salīdzinājumam 2017.gada 1.ceturksnī 20 maksātnespējīgo uzņēmumu 489 darbinieku prasījumu apmierināšanai tika novirzīti 434 896 euro un vidējā viena darbinieka prasījuma segšanai piešķirtā summa bija 888 euro.

Maksātnespējas administrācijas direktore Inese Šteina uzsver: «Tendences, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir līdzīgas – 2017.gada pirmajā ceturksnī lielāko daļu – 413 darbinieku prasījumi 365 848 eiro apmērā – veidoja MAS »KVV Liepājas metalurgs« darbinieku prasījumi. Savukārt pozitīvi vērtējams, ka 2018.gada 1.ceturksnī Maksātnespējas administrācija darbinieku prasījumu garantijas fondā ir atguvusi 113 980,72 eiro, kas ir 6,7 reizes vairāk kā 2017.gada 1.ceturksnī, kad tika atgūti 16 840 eiro.»

Nākotnē Saldus novada attīstību ir iecerēts balstīt uz jau šobrīd spēcīgām nozarēm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik Saldus novadā dzīvo gandrīz 26,8 tūkstoši iedzīvotāju un darbojas 2290 uzņēmumi, no kuriem lielākā daļa ir kokapstrādes un pārtikas ražošanas, kā arī mazumtirdzniecības uzņēmumi.

«Mums ir aktīvi iedzīvotāji, rosība ir tiešām nopietna. Bezdarba rādītājs pat uz Kurzemes fona ir labs – 7,5%,» saka Indra Rassa, Saldus novada domes priekšsēdētāja.

Nākotnē Saldu viņa vēlētos redzēt kā pilsētu, kur cilvēkiem ir patīkami dzīvot, lai visi nepieciešamie pakalpojumi būtu sasniedzamā attālumā, kā arī visiem būtu darbs. «Varbūt būtu vairāk vajadzīgs darbs sievietēm,» viņa saka. Nozarēs, kas novadā ir spēcīgas un kas nodarbina samērā daudz darbinieku, piemēram, lauksaimniecībā, kokapstrādē un metālapstrādē vairāk strādā vīrieši. Sievietes vairāk nodarbinātas šūšanas un pārtikas uzņēmumos, kā arī, piemēram, Bites zvanu centrā.

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

Latvijā ir salīdzinoši maz precedentu, kad vēsturiskiem zīmoliem tiek notrausti putekļi, tie sāk jaunu dzīvi. Parasti tiek uzposts pazīstams zīmols, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2001. gadā Ogres maiznieks apvienojās ar Druvu – Latvijas maiznīcu ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi, visu ražotni pārceļot uz Ogri. Tā paša gada nogalē maiznīcu iegādājās somu Fazer Bakeries. Tolaik Latvijā maizes tirgū dominēja cits somu uzņēmums Hanzas maiznīca, jaunizveidotās maiznīcas tirgus daļa bijusi aptuveni 5%. Sākotnēji uzņēmuma produktu portfelī bija maize ar Ogres maiznieks un Druvas zīmoliem. «Druva bija atpazīstama kā vecākā un lielākā pēckara maizes marka Latvijā, to apstiprināja arī patērētāju pētījumi, tāpēc maiznīca turpināja strādāt tikai ar Druva zīmolu. Pirmās maizes ar Fazer zīmolu tirgū parādījās tikai 2005. gadā,» stāsta Fazer Bakeries Baltic mārketinga direktore Baltijā Kristīne Grapmane. Pirmā Druva zīmola atjaunošana tika veikta 2002. gadā, vienlaikus ar zīmola vizuālo maiņu atjaunots produktu portfelis. Otrā zīmola atjaunošana īstenota 2008. gadā, tikai nedaudz mainot logo un atjaunojot produktu iepakojumus. Trešā zīmola atjaunošana bijusi 2014. gada nogalē. Līdzīgi kā tas ir ar modi, arī zīmoli pilnveidojas, lai būtu pievilcīgi patērētājiem, saka K. Grapmane. Zīmola atjaunošana ir palīdzējusi noturēt pozitīvu tirdzniecības dinamiku agresīvas konkurences apstākļos. Ieguldītais darbs ir vainagojies panākumiem – zīmola tirgus daļa ir pieaugusi no sākotnēji nepilniem 5% līdz aptuveni 15% no kopējā maizes tirgus, viņa apgalvo. Kopējās Druvas rebrendinga investīcijas netiek atklātas, zīmola attīstībā tiek investēts nepārtraukti, visa dzīves cikla garumā. Piemērām, katra jauna produkta ienākšana, katra komunikācijas kampaņa ir investīcija zīmola attīstībā.

Uzņēmums “Fazer Latvija”, kas strādā ar diviem maizes zīmoliem – “Fazer” un “Druva” - investējis 3,8 miljonus eiro jaunas tostermaižu produkcijas ražošanas līnijas attīstībā.

Šis solis palielinās ražošanas jaudu par 30%, tādējādi nodrošinot pircējus ar jau pieprasītiem un jauniem produktiem ar pievienoto vērtību.

“Tirgū ir novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet ir kvalitatīvi un ar pievienoto vērtību. Saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem, tostermaizes segments pēdējos gados ir kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tās patēriņš pēdējo 2 gadu laikā ir pieaudzis par 12%*. Tādēļ, sekojot līdzi pircēju paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Latvija” ir aprīkojis ražotni Ogrē ar modernu tostermaižu ražošanas līniju, lai patērētājam spētu piedāvāt labāko no tā, ko maize var mums sniegt,” atklāj “Fazer Bakery Baltic” vadītāja Anne Mere.

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.

«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.

Šajā reizē portāls db.lv ciemojas Fazer maizes ražotnē Ogrē, kur top dārzeņu maize!

Uzņēmuma pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus atpakaļ - 1946. gadā, kad Rīgā darbu uzsāka maizes un makaronu fabrika, kuras produkcija tika marķēta ar Druvas zīmolu. 2001. gadā Druva apvienojas ar Ogres apkaimē zināmāko maiznīcu - Ogres maiznieks, un pārceļ ražotni uz Ogri. Uzņēmums turpina darbību kā Ogres maiznieks, un, apvienojot abu uzņēmumu pieredzi, piedāvā pircējiem gan iecienītas, gan jaunas maizes šķirnes.

2001. gada beigās Ogres maiznieku pārņem Somijas lielākā un pazīstamākā maiznīca - Fazer Bakeries. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums ir Fazer maiznīcas Druva, vēlāk 2005. gadā tas tiek pārdēvēts par Fazer maiznīcām, bet 2012. gada 27. martā uzņēmuma jaunais nosaukums ir Fazer Latvija. No 2010. gada Fazer Latvija pārņem Fazer saldumu tirdzniecību Latvijā.

“Fazer Bakery Baltic”, kas Latvijā pārstāv uzņēmumu “Fazer Latvija” SIA , kā arī maizes zīmolus “Fazer” un “Druva”, darbu sāk jauna vadītāja – Anne Mere, kas nomaina amatā līdzšinējo vadītāju Klāvu Bērziņu, kurš iepriekš uzņēmumu vadīja trīs gadus.

Pirms pievienošanās “Fazer” A.Mere ieņēma dažādus vadošus amatus Ziemeļvalstu pārtikas uzņēmumā “HKScan”, kas Latvijā pārstāv tādus zīmolus kā “Rīgas Miesnieks” un “Rakvere”, viņa uzņēmuma biznesu Baltijā vadīja pēdējos piecus gadus.

A. Meres iepriekšējā darba pieredze ir saistīta ar biznesa vadību, darbības kompetenču uzlabošanu, zīmola stratēģiju īstenošanu, kā arī mazumtirdzniecības biznesa attīstības veicināšanu dažādos tirgos.

“Lielāko savas karjeras laiku esmu strādājusi pārtikas nozarē, 18 gadus manas darbības fokuss ir bijis saistīts ar mājputnu un cūkgaļas ražošanas, pārstrādes un pārdošanas biznesu Baltijas valstīs. Esmu pārliecināta, ka mana pieredze un esošās zināšanas veicinās “Fazer” zīmola attīstību, izaugsmi un nostiprinās uzņēmuma pozīcijas tirgū,” stāsta A. Mere.

Fazer ražošanas konsolidācijas projekts Baltijā ir sekmīgi pabeigts, un notikusi visu ražošanas līniju pārnešana uz Ogres un Kauņas maiznīcām.

Projekta ietvaros Fazer maiznīcā Ogrē ir paplašināta ražotne, pārveidojot esošās līnijas un uzstādot jaunu porciju maižu līniju. Tikmēr darbi turpinās – aktīvi norit jaunās saldēto kūku un konditorejas izstrādājumu ražotnes būvniecība, kas ir pēdējo gadu vērienīgākais Fazer attīstības projekts Baltijas valstīs. Kopumā Fazer ceptuvē un jaunajā ražotnē Ogrē tiks izveidotas papildu 40 jaunas darba vietas, un plānoto investīciju apjoms pārsniedz 5 milj. eiro.

«Esam paveikuši ļoti nozīmīgu darbu, lai nostiprinātu pozīcijas maizes tirgū Latvijā un citu Baltijas valstu tirgos ilgtermiņā. Vienlaikus jāsaka, ka tikpat liels darbs veicams, lai uzsāktu saldētu kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanu un eksportu jau šā gada rudenī. Pašreiz meklējam papildu jaunus darbiniekus gan maiznīcai, gan jaunajai ražotnei, kur nepieciešamas zināšanas un pieredze konditorejas izstrādājumu ražošanā,» komentē Mindaugas Snarskis, Fazer Bakery Baltic rīkotājdirektors.