Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.
No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.
«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.
Gina dzimusi 2006. gada 5. decembrī. Intensīvās audzēšanas kompleksos sivēnmātēm parasti ir četri pieci sivēni metienā, bet Gina sivēnus pasaulē laidusi jau 12 reizes – kopā 145 pēcnācējus.
Mazās populācijas dēļ esot grūti atrast Latvijas baltās šķirnes kuili, ar ko Ginu un citas Latvijas baltās cūkas aplecināt, lai iegūtu tīršķirnes sivēnus.
Pirms gadiem četrdesmit piecdesmit Latvijā audzēja tikai Latvijas baltās, tomēr intensīvā lauksaimniecība spieda cūkaudzētājus no mūsējās atteikties. Un ne jau tikai biezā speķa dēļ, kas Latvijas baltajai ir vairāk nekā citām cūkām (pat 13,7 mm). Mūsu cūkas arī lēnāk aug un karbonādes iznākot mazāk, raksta Latvijas Avīze.
Latvijas lielākā Latvijas balto cūku audzētava ir Dagdas novada Svariņu pagastā, kur jau divus gadus noteikta karantīnas aizsardzības un uzraudzības teritorija klasiskā cūku mēra dēļ. Arī saimniece Viktorija Spila par vietējo šķirni stāvot un krītot, taču nu Āfrikas cūku mēra dēļ noteiktā cūku tirdzniecības lieguma dēļ viņai varot sākt trūkt apgrozāmo līdzekļu barības iegādei.
«Latvijas baltās ir mana sirdslieta,» sacījusi V. Spila. «Tā ir mūsu vietējiem apstākļiem piemērota cūka, ļoti pieticīga, patīkama un pat mīļš dzīvnieks. Man roka neceļas viņas iznīcināt. Tās faktiski ir pēdējās pārstāves gadu gaitā Latvijā izkoptajai šķirnei un ļoti gribētos to saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Mēs cenšamies ievērot visas drošības prasības, ceru, ka mums laimēsies izvairīties, bet epidēmija ir ļoti spēcīga.»