Konkrētu cēloni Saldus novada SIA «Druvas Unguru» mājas cūku saslimšanai ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), visticamāk, neizdosies noskaidrot, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš teica, ka «Druvas Unguri» augstā līmenī ievēroja biodrošību, un arī uzņēmuma teritorija bija norobežota. Tik lielā fermā, kāda ir «Druvas Unguri», būs ļoti grūti noskaidrot patieso cēloni mājas cūku saslimšanai un, visticamāk, to arī neizdosies noskaidrot.

«Ir iespējams noskaidrot, kur ĀCM sākās un kad tas sākās. Taču tiešu saslimšanas ar ĀCM cēloni ir ļoti grūti noskaidrot, ja analīzēs skaidri nav redzams, piemēram, tas, ka cūkām ir baroti āboli, zāle vai dzīvnieku kuņģos atrodas neapstrādātā veidā tieši no laukiem nākusi zaļā masa,» viņš teica. PVD ģenerāldirektors piebilda, ka plānots pētīt «Druvas Unguru» dzīvniekus pa grupām, novietnēm, lai noskaidrotu, kad saslimšana ar ĀCM aizsākās un kāda bija tās dinamika.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) vēlas norādīt, ka neviena no Āfrikas cūku mēra apkarošanai paredzētajām automašīnām nav PVD centrālā aparāta darbinieku rīcībā, informē dienests.

PVD ir iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu, kurā tā norādījusi, ka par saņemto finansējumu PVD iegādājies 22 automašīnas, kas nepieciešamas gan kontrolpunktu vajadzībām, gan mežacūku līķu pārvadāšanai un saimniecību apsekošanai, tostarp sešas no automašīnām atstājot centrālās pārvaldes Rīgā rīcībā un neizmantojot paredzētajiem mērķiem - to maršruts pamatā esot bijis no mājām uz darbu un atpakaļ, informē PVD.

Piecas no iegādātajām automašīnām uzreiz netika nogādātas PVD pārvaldēs un kontroles punktos, jo slimības apkarošanas sākumpunktā nebija precīzi zināms, kādā virzienā slimība izplatīsies un attiecīgi – kurā reģionā šis tehniskais atbalsts būs visvairāk nepieciešams. Tomēr dažu mēnešu laikā pēc automašīnu piegādes, tās tika nogādātas PVD pārvaldēm, kuru teritorijā izplatījās Āfrikas cūku mēris un tās joprojām tur tiek izmantotas paredzētajiem mērķiem. Valsts kontroles konstatētais, ka automašīnu maršruts bijis no mājām uz darbavietu, ir pamatots - Āfrikas cūku mēra apkarošanas darbi, tostarp izsaukumi uz vietām, kur atrasti meža cūku līķi, kas nekavējoties jāsavāc, notiek ne tikai darba dienās un ne tikai darba laikā, tāpēc automašīnas patiešām netiek atstātas pārvaldes stāvvietā, bet tuvāk inspektoru dzīvesvietām, lai nekavējoties dotos izsaukumos jebkurā diennakts laikā.

Saldus novada SIA «Druvas Unguriem» izmaksājamā kompensācija par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ, varētu pārsniegt miljonu eiro, sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis.

Viņš skaidroja, lai saimniecība saņemtu kompensāciju, PVD iesniegs Zemkopības ministrijā (ZM) informāciju par «Druvas Unguros» iznīcināto dzīvnieku skaitu. Pēcāk ZM, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, aprēķinās atbalsta likmes - konkrētu daudzumu naudas par konkrētas kategorijas dzīvniekiem. Tad ZM iesniegs valdībā pieprasījumu, lūdzot papildus finansējumu, ko valsts saimniecībai samērā ātri izmaksās.

Balodis piebilda, ka pēcāk daļu līdzekļu valsts atgūs no Eiropas Komisijas (EK). Līdz tam gan paies zināms laiks, kamēr EK veiks aprēķinus. EK Latvijai līdzfinansē izdevumus līdz 75% apmērā par pasākumiem, kas veikti ĀCM uzraudzībā, kontrolē un apkarošanā, taču EK lēmumā par konkrētā gadījumā izmaksājamo atbalsta apmēru ir «griesti».

Pirmdien, 7. septembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (LZMP) ārkārtas sēdē informēs, ka pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) konstatēšanas Latvijā 2014. gada jūnijā, neraugoties uz veiktajiem plašajiem apkarošanas pasākumiem, bīstamā infekcijas slimība turpina izplatīties, informē Zemkopības ministrija.

Kopš ĀCM konstatēšanas cūkgaļas iepirkuma cena gada laikā ir samazinājusies par 15%, radot finansiālas problēmas Latvijas cūkaudzētājiem. Šobrīd cūkaudzētāju zaudējumi sasnieguši 8,1 miljonu eiro. Būtiski ir pieaudzis to saimniecību skaits, kuras skar tirgus ierobežojumi (šobrīd ierobežojumi ir noteikti 40% visu Latvijā reģistrēto cūku) un kurām jāsamazina ražošanas apjomi vai jāpārtrauc ražošana.

Latvija lūdz EK paredzēt finansiālu atbalstu 23,5 miljonu eiro apmērā, lai varētu izveidot cūkaudzētājiem pieejamu drošības fondu, piemēram, 3 gadu laika periodam ražošanas pārkārtošanai ĀCM izplatības laikā ar mērķi saglabāt ražošanas resursus tirgus orientētajās saimniecībās. EK ārkārtas finansējums būtu paredzēts šādām aktivitātēm: ražošanas optimizācijai saimniecībās ĀCM konstatēšanas vai apkarošanas pasākumu radīto tirgus ierobežojumu ietekmē; sivēnmāšu genofonda saglabāšanai līdz brīdim, kad saistībā ar ĀCM izplatību atjaunosies normāli tirgus apstākļi. Latvija arī lūdz EK paredzēt lielāku EK līdzfinansējumu noņemto paraugu transportēšanai uz laboratoriju, savvaļas dzīvnieku (meža cūku) līķu savākšanai, kā arī paplašināt laboratorisko testu sarakstu.

Lai palīdzētu nozarei uzturēt ražošanu sarežģītajā situācijā saistībā ar Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību, jau līdz šā gada beigām cūkkopji valsts atbalstā varētu saņemt kopumā apmēram piecus miljonus eiro, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Cūkkopjiem ganāmpulku atjaunošanai paredzētais finansējums ļaus atsākt uzņēmējdarbību. Atbalsta intensitāte būs no 80% līdz pat 100%, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs atbalsts,» sacīja Dūklavs.

Kā apliecināja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece, cūkkopjiem šis atbalsts ir ļoti nozīmīgs situācijā, kad ĀCM izplatās gan mežacūku, gan mājas cūku vidū, neraugoties uz stingrajiem biodrošības pasākumiem.

«Šis finansējums būs ļoti labs atspaids, turklāt jau šogad, jo pieteikšanās plānota jau augusta vidū. Tikmēr situācijā, kad ĀCM strauji pieaug mežacūku vidū, nav prāta darbs pilsētā noķertos dzīvniekus vest atpakaļ uz mežu, kā tas tiek darīts Rīgā. Savukārt zemniekiem, īpaši bioloģiskās cūkgaļas ražotājiem, būtu jāaizliedz laist cūkas āra aplokos, kā tas patlaban tiek atļauts. Stingrajiem noteikumiem jāpakļaujas visiem - gan mazajiem, gan lielajiem ražotājiem, citādi mēra izplatībai nebūs robežu,» sacīja Lejniece.

Pēc Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojuma Saldus novada uzņēmumā SIA «Druvas Unguri» visu cūku likvidācija varētu tikt īstenota deviņās dienās, ja nebūs tehnisku aizķeršanos, piektdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis. Valdība cūku likvidēšanai piešķīrusi 367 000 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

M.Balodis stāstīja, ka dienests šobrīd gatavojās sākt cūku likvidāciju saimniecībā. «Apmēri ir tiešām lieli un mūs gaida saspringtas nedēļas,» teica Balodis. Cūkas tiks likvidētas uz vietas saimniecībā, izmantojot humānu metodi - gāzi. Pēc tam dzīvnieku līķi tiks nogādāti uzņēmumā Limbažos, kur tie augstā temperatūrā tiks sadedzināti. Kopumā ir jālikvidē vairāk nekā 15 tūkstoši cūku.

PVD vadītājs uzsvēra, ka «Druvas Unguri» bija viena no paraugsaimniecībām, kurā biodrošības prasības tika ievērotas visaugstākajā līmenī, stingrākas nekā to paredz Ministru kabineta noteikumi. Tādēļ Balodis nevarēja pateikt, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. «Pabeigsim akūto fāzi un tad centīsimies saprast, kā vīruss iekļuvis saimniecībā. Tas gan nebūs viegli,» atzina Balodis. Iespējamība, ka ĀCM vīruss fermā nonācis ļaunprātības dēļ pagaidām netiek izskatīta.

Patlaban Latvijas apdrošināšanas kompānijas atturīgi vērtē iespēju slēgt polises par cūku apdrošināšanu pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM), līdz ar to audzētāji sākuši attiecīgas sarunas ar vienu no Eiropas lielākajām apdrošināšanas kompānijām, aģentūru LETA informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Apdrošinātāji līdz šim bijuši ļoti uzmanīgi tiklīdz runa ir par tā dēvētajām A klases slimībām, tostarp ĀCM un Klasisko cūku mēri. Polises tiek piedāvātas par samērā augstu cenu un nav izdevīgas. Tādēļ audzētāji paļaujas tikai uz kompensācijām, kuras slimības uzliesmojuma gadījumā pienākas par reģistrētajām cūkām pēc to likvidēšanas, sacīja Lejniece.

Vienlaikus viņa norādīja, ka interesi par sadarbību cūku fermu apdrošināšanā izrādījis kāds no lielākajiem apdrošinātājiem Eiropā.

Esam saņēmuši signālus, ka viena no lielākajām starptautiskajām kompānijām būtu ar mieru mūsu fermas apdrošināt. Patlaban izskatām piedāvājumu un tuvākajā laikā sāksim sarunas, sacīja Lejniece.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) apstiprināts saimniecībā ar 48 mājas cūkām Krāslavas novada Robežnieku pagastā, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Slimības skartajā novietnē sākti slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumi.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās 48 cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM skarto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Cūku novietnēm, kas atrodas karantīnas zonā, aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus šīs zonas.

PVD atzīmē, ka šis šogad ir ceturtais ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnēs Latvijā. Tostarp pirmais uzliesmojums tika konstatēts 27.jūnijā Gulbenes novadā, bet pārējie divi pagājušajā nedēļā - 14. un 15.jūlijā - Madonas novadā.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien ir saņēmis informāciju no Igaunijas kolēģiem par mājas cūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) trīs cūku novietnēs, informē PVD.

Divas no ĀCM skartajām novietnēm ir komerciālas saimniecības, kas atrodas Vīlandes reģionā un pieder vienam īpašniekam. Abās saimniecībās kopā ir 546 cūkas. ĀCM apstiprināts arī vienai cūkai piemājas saimniecībā Valgas reģionā, netālu no Latvijas robežas. Igaunijas veterinārais dienests ir uzsācis apkarošanas pasākumus ĀCM skartajās novietnēs.

Visas trīs ĀCM skartās novietnes atrodas jau iepriekš noteiktās karantīnas zonās, kur regulāri tiek konstatēti ĀCM saslimšanas gadījumi meža cūkām.

ĀCM pirmo reizi Igaunijā tika konstatēts 2014.gada 8.septembrī meža cūkām, un līdz šim Igaunijā mājas cūku saslimšana ar ĀCM nebija reģistrēta.

Saldus novada SIA «Druvas Unguri» ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) slimo cūku likvidēšanai plāno atvēlēt 367 000 eiro, paredz valdības ārkārtas sēdē iesniegtais Zemkopības ministrijas (ZM) rīkojuma projekts.

ZM informēja, ka ceturtdien valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors izdeva rīkojumu par karantīnas noteikšanu un ierobežojumiem Saldus novada Saldus pagastā, pamatojoties uz Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta «Bior» testēšanas pārskatu, kurā ir oficiāli apstiprināts, ka «Druvas Unguros» dzīvniekiem ir konstatēts ĀCM.

Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamo informāciju, inficētajā novietnē šā gada 1.augustā bija reģistrētas 15 570 cūkas. Visi dzīvnieki inficētajā novietnē ir jālikvidē, lai nodrošinātu slimības uzliesmojuma likvidēšanu.

Tā kā patlaban Latvijā ir ļoti silti laikapstākļi, kas pēc cūku nogalināšanas sekmē līķu ātru sadalīšanos, ir pieņemts lēmums dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus pēc iespējas ātrāk likvidēt uzņēmumā SIA «Grow Energy». Uzņēmums ir iesniedzis sarakstu ar dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu transportēšanas un pārstrādes izmaksām, kas veido 316,89 eiro par tonnu. Tādējādi valdībai būs jālemj piešķirt uzņēmumam līdzekļus, kas nepārsniedz 307 700 eiro.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) saņēmis informāciju no Igaunijas kolēģiem par jauniem mājas cūku saslimšanas gadījumiem ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) trīs cūku novietnēs.

Divas no ĀCM skartajām novietnēm ir komerciālas saimniecības, kas atrodas Jarvas un Tartu reģionā. Abās saimniecībās kopā ir 1571 cūka. ĀCM apstiprināts arī vienai cūkai piemājas saimniecībā Valgas reģionā, netālu no Latvijas robežas.

Igaunijas veterinārais dienests ir uzsācis apkarošanas pasākumus ĀCM skartajās novietnēs.

Pirms tam saslimšana mājas cūkām Igaunijā konstatēta 2015.gada 21.jūlijā, kad ĀCM skāra 546 mājas cūkas. Savukārt ĀCM meža cūkām pirmo reizi Igaunijā konstatēja 2014.gada 8.septembrī.

Šī situācija kārtējo reizi liecina par to, ka biodrošības pasākumu neievērošana rada ļoti augstu risku cūku saslimšanai ar ĀCM, kam seko milzīgi ekonomiskie zaudējumi, uzsver PVD.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 25 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Bauskas novadu, liecina PVD informācija.

Bauskas novada Vecsaules pagastā konstatēta viena no ĀCM nobeigusies cūka. Tāpat ĀCM pirmo reizi konstatēts arī Lībagu pagastā (Talsu novadā), kur konstatēta viena no ĀCM nobeigusies meža cūka.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī piecām cūkām Tukuma novada Degoles pagastā, četrām meža cūkām Talsu novada Īves pagastā, kā arī divām meža cūkām Limbažu novada Viļķenes pagastā.

Tāpat ĀCM konstatēts arī pa vienai meža cūkai Balvu novada Lazdulejas pagastā, Beverīnas novada Brenguļu pagastā, Daugavpils novada Vaboles pagastā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, Gulbenes novada Druvienas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Priekuļu novada Priekuļu un Liepas pagastos, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, Talsu novada Laucienes un Ārlavas pagastos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 55 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušās mežacūkas, turklāt sērga pirmoreiz skārusi Pušas un Taurenes pagastus, liecina PVD informācija.

Rēzeknes novada Pušas pagastā ĀCM konstatēts sešām meža cūkām un arī Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā vīruss atklāts sešām meža cūkām.

ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī 15 meža cūkām Dundagas novada Dundagas pagastā, pa trim meža cūkām Dobeles novada Dobeles pagastā un Tukuma novada Lestenes pagastā. Tāpat ĀCM konstatēts arī divām meža cūkām Madonas novada Aronas pagastā, Tukuma novada Degoles pagastā.

ĀCM pagājušajā nedēļā konstatēts arī pa vienai meža cūkai Baltinavas novada Baltinavas pagastā, Ērgļu novada Sausnējas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Lubānas novada Indrānu pagastā, Ludzas novada Pureņu pagastā, Madonas novada Liezēres pagastā, Pārgaujas novada Raiskuma pagastā, Rēzeknes novada Mākoņkalna, Freimaņu, Kantinieku un Audriņu pagastos, kā arī Ropažu novada Ropažu pagastā, Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā, Talsu novada Laucienes, Valdgales un Laidzes pagastos, kā arī Ventspils novada Ances pagastā.

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris (ĀCM) ir ļoti bīstamas dzīvnieku infekcijas slimības, ar kurām slimo gan mājas, gan meža cūkas. 2012.gada novembrī Latvijā konstatēts pirmais klasiskā cūku mēra inficēšanās gadījums, 2014.gada jūnijā pirmais Āfrikas cūku mēra gadījums, atgādina Valsts kontrole.

Cīņai ar abām infekcijām atbildīgajām iestādēm tika piešķirts papildu finansējums 13,9 miljoni eiro. Pateicoties vakcinācijai, Klasisko cūku mēri izdevās ierobežot. Savukārt ĀCM straujās izplatības dēļ 2014.gadā infekcijas skartajās teritorijās tika izsludināta ārkārtēja situācija, pieņemti vairāki lēmumi, lai ierobežotu slimības izplatību. Par spīti veiktajiem pasākumiem un iztērētajiem līdzekļiem, ĀCM izplatība mājas un meža cūku populācijā Latvijā turpinās, negatīvi ietekmējot lopkopības nozari.

Jau kopš 2000.gada ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija ir aicinājusi Latvijas valdību apmācīt lauksaimniekus slimības atpazīšanā un instruēt par nepieciešamo rīcību slimības izplatīšanās gadījumos. Kopš 2009.gada ir bijuši aicinājumi izstrādāt ĀCM apkarošanas rīcības plānu. Taču tikai pēc tam, kad Latvijā tika konstatēts pirmais ĀCM gadījums, Zemkopības ministrija (ZM) sāka rīkoties, paredzot, piemēram, pasākumus mežacūku skaita ierobežošanai, kā arī stiprinot biodrošības prasības.

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Jau pērn Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) bija jāsniedz garantijas trešajām valstīm, ka, neraugoties uz Āfrikas cūku mēra gadījumiem, var turpināties dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu, savukārt šogad slimības izplatības dēļ attiecīgais eksports būs nopietni apdraudēts, atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis.

«Ja mēris pietuvosies Rīgai tiktāl, ka tā būs jāiekļauj karantīnas teritorijā, proti, 40 kilometru rādiusā ap Rīgu tiks konstatētas slimas mežacūkas, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu, kā arī dzīvnieku barības eksports caur Rīgas ostu būs nopietni apdraudēts,» sacīja Balodis.

Pēc PVD datiem, 2015.gada pirmajā pusgadā caur Rīgas ostu uz trešajām valstīm - Baltkrieviju, Krieviju, Azerbaidžānu, Tadžikistānu, Kazahstānu, Maroku un citām - izvestas vairāk nekā 700 dzīvnieku barības kravas. Tāpat izvestas teju 300 dzīvnieku izcelsmes pārtikas kravas uz tādām valstīm kā Libāna, Gruzija, Malaizija, ASV, Maroka, Izraēla, Saūda Arābija, Taizeme, Ēģipte, Singapūra.

Valdība otrdien, 23.augustā, uzklausīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzraudzību un apkarošanu un Pārtikas un veterinārā dienesta kapacitāti slimības ierobežošanai, informē ZM.

Līdz šim Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) bija izdevies līdz minimumam samazināt mājas cūku saslimšanu ar ĀCM, tomēr pēdējā mēneša laikā ir konstatēti vairāki slimības uzliesmojumi mājas cūku novietnēs. Arī mežacūku populācijā ĀCM izplatības teritorija kopš 2015. gada vasaras ir palielinājusies vairākkārtīgi.

Mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 723 dzīvniekiem 63 novadu 193 pagastos, kā arī divās pilsētās - Rēzeknē un Pļaviņās. Mājas cūkām mēris konstatēts divās saimniecībās Vārkavas un Gulbenes novadā, kur bija jāizkauj attiecīgi 50 un 142 cūkas. PVD 2015.gadā tika veicis 9086 biodrošības pārbaudes cūku novietnēs un ĀCM noteiktajās aizsardzības un uzraudzības zonās. Šogad līdz 1.jūnijam biodrošības pārbaudes ir veiktas jau 5500 cūku novietnēs.

Lai divām cūkkopju saimniecībām izmaksātu kompensācijas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) dēļ likvidētajiem dzīvniekiem, no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tiks novirzīti 6486 eiro, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, reģistrētu dzīvnieku īpašnieks saņem kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības uzliesmojuma laikā, 90 dienu laikā no iesnieguma iesniegšanas brīža Lauku atbalsta dienestā.

Iesniegums par ĀCM dēļ likvidētajām cūkām no zemnieku saimniecības TD Sveķi saņemts 28.jūlijā un no zemnieku saimniecības Celiņi - 19.augustā, līdz ar to cūku īpašniekiem tiks izmaksātas kompensācijas.

Saskaņā ar iepriekš izdotajiem rīkojumiem par pieaugušu sivēnmāti vai kuili kompensācija ir 170 eiro, par nobarojamo cūku vai jauncūku - 120 eiro un par piena sivēnu - 35 eiro.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori šajā nedēļā konstatējuši 20 no Āfrikas cūku mēra (ĀCM) nobeigušos mežacūku, tajā skaitā ĀCM pirmo reizi konstatēts Ķekavas novadā, kā arī Babītes un Ugāles pagastos, liecina PVD informācija.

ĀCM pirmo reizi konstatēts vienai beigtai meža cūkai Ķekavas novada Ķekavas pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Babītes un Ugāles pagastos.

Tāpat ĀCM meža cūku populācijā šajā nedēļā konstatēts arī sešām meža cūkām Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, pa divām meža cūkām Tukuma novada Irlavas pagastā un Madonas novada Liezēres pagastā, kā arī pa vienai beigtai meža cūkai Alūksnes novada Mārkalnes un Ziemeru pagastos, Dobeles novada Dobeles pagastā, Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, Limbažu novada Limbažu pagastā, Madonas novada Bērzaunes pagastā un Rēzeknes novada Lūznavas pagastā.

Līdz ar to mežacūku populācijā ĀCM šogad konstatēts 976 meža cūkām 75 novadu 202 pagastos.

Laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu piecām piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām Ciblas novada Ciblas pagastā, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Lai arī saimniecībā tika ievēroti biodrošības pasākumi un saimnieki bija informēti par ĀCM, iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zaļbarības izbarošana.

Pēc slimības atklāšanas PVD, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, ir uzsācis ĀCM apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas.

Ap skarto novietni trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā – uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti kontrolēs mājas un meža cūku veselības stāvokli. Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustību.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Baldones novadā atrastajai beigtajai meža cūkai ar trim sivēniem saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu.

Līdz šim Baldones novadam tuvākie ĀCM apstiprinātie gadījumi meža cūkām bija Ogres novadā un Biržu rajonā Lietuvā, Latvijas pierobežā.

PVD aicina medniekus pievērst pastiprinātu uzmanību notikumiem mežā un stingri ievērot medību higiēnu.

Vasaras periodā ir augstākais slimības izplatīšanās risks. PVD aicina visus dzīvnieku turētājus, jo īpaši tos, kuri savā piemājas saimniecībā tur cūkas, stingri ievērot noteiktos biodrošības pasākumus, lai tādejādi pasargātu savus dzīvniekus no saslimšanas un maksimāli samazinātu infekcijas slimību izplatīšanos apkārtējā teritorijā.

Tāpat PVD atgādina: ja tiek nomedīta vai atrasta meža cūka ĀCM karantīnas teritorijā, medniekam vai meža cūkas atradējam obligāti jāsazinās ar PVD teritoriālo pārvaldi, kur tas konstatēts, vai veterinārārstu, kurš ņem laboratoriskos paraugus izmeklēšanai.

Otrdien, 14. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai precizētu ĀCM riska zonas Latvijā, informē ZM.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka ĀCM II riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļaustrumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, Limbažu novada Skultes, Limbažu, Umurgas, Katvaru, Pāles un Viļķenes pagasts, kā arī Siguldas novada Mores pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidiem no ceļa Nr. P3.

Savukārt ĀCM III riska zonas teritorijā, papildus jau noteiktajiem novadiem un pagastiem, ietilpst Krimuldas novada Krimuldas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V89 un ceļa Nr. V81, Lēdurgas pagasta daļa, kas atrodas uz dienvidrietumiem no ceļa Nr. V81 un ceļa Nr. V128, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagasts un Siguldas novada Siguldas pagasts un Allažu pagasta daļa, kas atrodas uz ziemeļiem no ceļa Nr. P3.

Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Uz kopumā apmēram piecu miljonu eiro lielo atbalstu saistībā ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) varēs pretendēt ne tikai cūkkopju saimniecības, kuras jau piemeklējusi šī kaite, bet arī jebkura saimniecība Latvijas teritorijā, jo daļa atbalsta paredzēta preventīvajiem drošības pasākumiem, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viņa norādīja, ka šodien notikušajās sarunās Zemkopības ministrijā kopā ar ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem tika runāts par atbalsta piešķiršanas kārtību.

«Plānots, ka finansējums tiks dalīts divās daļās - preventīvajiem jeb profilakses pasākumiem biodrošības pastiprināšanai, kā arī ganāmpulku atjaunošanai pēc tam, kad ĀCM dēļ nācies iznīcināt visas reģistrētās cūkas. Tā kā visa Latvijas teritorija definēta kā riska zona, uz pirmo daļu attiecīgi varēs pretendēt jebkurš Latvijas cūkkopis,» sacīja Lejniece.

Plānots, ka pieteikšanās atbalstam tiks izsludināta šā gada 3.septembrī un ilgs līdz 1.decembrim.

Pirmdien, 20. martā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Sangastē, Igaunijā, tikās ar Igaunijas lauku lietu ministru Tarmo Tammu (Tarmo Tamm) un Lietuvas lauksaimniecības ministru Broņu Markausku (Bronius Markauskas), lai pārrunātu Baltijas valstu kopīgo viedokli sarunās ar Eiropas Komisiju (EK) par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada, informē Zemkopības ministrija.

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri bija vienisprātis, ka tiešajiem maksājumiem nākamajā plānošanas periodā beidzot ir jākļūst taisnīgiem pret visu dalībvalstu lauksaimniekiem un jāsasniedz ES vidējais līmenis, kas būs priekšnosacījums neizkropļotai konkurencei ES vienotajā lauksaimniecības un pārtikas preču tirgū. Tāpat Latvija, Igaunija un Lietuva vēlas EK aktīvāku un ātrāku rīcību, veidojot vienotu ES līmeņa normatīvo regulējumu negodīgo tirdzniecības prakšu novēršanai, jo pagaidām lauksaimnieki pārtikas piegāžu ķēdēs, salīdzinot ar pārstrādātājiem un tirgotājiem, joprojām ir visneaizsargātākais posms.