Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA «Druvas Unguri» cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un Pārtikas un veterinārā dienesta vadītājs Māris Balodis.
PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.
Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.
PVD aizsardzības un uzraudzības zonā esošajiem mājas cūku turētājiem atgādina, ka aizliegts pārvietot cūkas no saimniecības uz saimniecību, kā arī izvest cūkas un cūkgaļu ārpus aizsardzības zonas. Tāpat bez PVD inspektora atļaujas nedrīkst pārvietot arī citus mājdzīvniekus.
Šis Latvijā ir šogad jau astotais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām. Visi iepriekšējie konstatēti nelielās piemājas saimniecībās. Kā norāda PVD, ĀCM turpina izplatīties arī citās slimības skartajās valstīs. Līdz šī gada 30.jūlijam Polijā konstatēti 75 ĀCM saslimšanas gadījumi mājas cūkām, Lietuvā - 38, bet Rumānijā 518 gadījumi.
PVD aicina cūku turētājus būt atbildīgiem un, ja tas vēl nav izdarīts - reģistrēt cūkas Lauksaimniecības datu centrā, kā arī rūpīgi ievērot biodrošības noteikumus. Ja biodrošība nebūs ievērota un cūkas nebūs reģistrētas, saimniecība nevarēs saņemt kompensāciju par slimības radītajiem zaudējumiem.
Uzņēmumā «Druvas Unguri» sacīja, ka sniegt komentārus par ĀCM uzliesmojumu var tikai uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un lielākais īpašnieks Teovils Stengrevičs, kurš patlaban nav uz vietas uzņēmumā. Vadītāja kontaktinformāciju kompānijā atteicās sniegt un plašāk no komentāriem atturējās.
Savukārt Saldus novada domes priekšsēdētājs Māris Zusts (LZP) sacīja, ka uzņēmuma darbība novadam ir nozīmīga, taču plašāku informāciju par notikušo un nākotnes perspektīvām viņš varētu sniegt tikai pēc ārkārtas civilās aizsardzības komisijas sēdes, kas notiks rīt, 3.augustā, plkst.15. Uz sēdi ieradīsies gan uzņēmuma, gan PVD pārstāvji.
ĀCM turpina izplatīties arī meža cūku populācijā, šogad slimība konstatēta 666 meža cūkām.
Cūkkopības uzņēmums «Druvas Unguri» pagājušajā gadā strādāja ar 3,331 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 12,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa saruka sešas reizes - līdz 10 962 eiro, liecina informācija «Firmas.lv».
Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ražošanas apmēru ziņā cūkkopībā 2017.gads bija līdzīgs iepriekšējam - kompānija ieguva 1900 tonnu cūkgaļas, kas ir par četrām tonnām vairāk nekā 2016.gadā, kā arī 23 613 sivēnus, kas ir par 2338 sivēniem mazāk nekā 2016.gadā. «Druvas Unguru» cūku skaits gada sākumā bija 13 733, bet gada beigās tas bija samazinājies par 335 cūkām - līdz 13 398 cūkām.
«Druvas Unguri» ieņēmumi no cūkkopības pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājās par 279 200 eiro. No kopējiem cūkkopības ieņēmumiem 87% veidoja ieņēmumi no realizācijas gaļas kombinātiem un pārstrādes cehiem, 1% veidoja sivēnu un šķirnes cūku realizācija, bet 12% - gaļas produktu realizācija pašu veikalā.
«Druvas Unguri» ir reģistrēti 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 584 003 eiro. «Druvas Unguri» nodarbojas ar šķirnes cūku audzēšanu un ciltsdarba organizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā arī cūkgaļas izaudzēšanu, realizāciju, graudu audzēšanu un cūku spēkbarības ražošanu. Uzņēmums pieder 20 Latvijas privātpersonām, tostarp uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Teovils Stengrevičs (78,1%).
