Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Starptautiskā piena produktu un saldējuma ražošanas uzņēmumu grupa Food Union Group iegādājusies dāņu saldējuma izplatītāju Hjem Is caur saldējuma ražotāju Premier Is (Mejerigaarden AS), kuru Food Union iegādājās jau 2015.gadā, informē uzņēmumā.

«Hjem Is iegāde nostiprinās mūsu pozīcijas Dānijas saldējuma tirgū, atbalstot mūsu centienus paplašināties Ziemeļeiropā. Hjem Is ir nacionāla mēroga saldējuma izplatīšanas uzņēmums, kurš specializējas saldējuma piegādē uz mājām. Šāds uzņēmējdarbības veids ir ļoti izplatīts Skandināvijas valstīs, īpaši Norvēģijā un Dānijā. Hjem Is ir lielisks papildinājums mūsu grupas pārstāvniecībai Dānijā, kurā jau veiksmīgi darbojas vadošais zīmolu saldējuma ražotājs Dānijā, Premier Is. Līdz ar Hjem Is iegādi mēs turpināsim saldējuma ražošanas un piegādes tradīcijas Dānijā, » sacīja Food Union Group dibinātājs un globālais vadītājs Andrejs Beshmeļņickis.

Premier Is dibināts 1927. gadā, un šodien uzņēmums ieņem vadošās pozīcijas Dānijas zīmola saldējuma produktu ražošanā. Premier Is izstrādā un ražo saldējumus savā rūpnīcā Thistedā, Ziemeļjitlandē.

Par godu Latvijas saldējuma rūpniecības 50. jubilejai piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis 20 jaunas saldējuma šķirnes, informē uzņēmumā.

Svinīgās saldējuma sezonas produktu izstrādē un jaunajās iekārtās investēti 820 000 eiro – no tiem 700 000 eiro ir paša uzņēmuma kapitāls, bet 120 000 eiro Eiropas fondu atbalsts.

Visi jubilejas gada jaunumi ir izstrādāti “Food Union” Saldējuma kompetences centrā.

“Šogad aprit 50 gadi, kopš Latvijā sākusies industriāla saldējuma ražošana, kas šim sasaldētajam desertam piešķīra plašpatēriņa produkta statusu. Tās pirmsākumi meklējami 1971. gadā, kad “Rīgas piena kombinātā” darbu uzsāka pirmā saldējuma fabrika valstī – specializētas ražotne saldējuma masveida produkcijai Latvijas un kaimiņvalstu tirgiem. Šo gadu laikā vairākas pārtikas meistaru paaudzes ir radījušas un spodrinājušas tūkstošiem saldējuma veidu,” saka Irēna Holodnaja, “Food Union” vadītāja Latvijā.

Saldējuma ražotājs SIA "Rūjienas saldējums" īstenojis ilgi lolotu projektu un uzsācis lielo saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanu.

Produkta ražošana uzsākta sadarbībā ar uzņēmuma partneriem ASV un Dienvidkorejā.

Kā Dienas Biznesam pastāstīja uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, tad saldējuma bumbiņu jeb "Minimelts BIG" ražošanas iekārtu iegādē investēti aptuveni 200 000 eiro, kā arī nenovērtējams uzņēmuma tehnologu, tehnisko darbinieku un citu iesaistīto darbs.

Šobrīd "Minimelts BIG" sorberta saldējums pieejams ar trīs garšām - mango, ķiršu un kivi. Šie saldējumi ir vegāniski, bez laktozes un glutēna.

VIDEO: Saldējums nav politiska prece 

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts...

Pašlaik saražotas saldējuma pirmās partijas un tas pagaidām tiek piedāvāts 2,4 kilogramu lielā iepakojumā, taču uzņēmums izstrādā iepakojumu, lai "Minimelts BIG" varētu piedāvāt arī mazumtirdzniecībā.

Vaicāts, kā "Minimelts BIG" atšķiras no "Rūjienas saldējuma" ražotā "Mini Melts" bumbiņsaldējuma, I.Miezis norādīja, ka šo produktu var uzglabāt tādās pašās saldētavās, -18 grādu temperatūrā kā standarta saldējumu un tam nav nepieciešamas speciālas iekārtas kā ierastajam "Mini Melts".

I.Miezis cer, ka tuvāko mēnešu laikā "Minimelts BIG" būs pieejams mazumtirdzniecībā Latvijā, kā arī šo produktu plānots arī eksportēt.

"Rūjienas saldējums" mazās saldējuma bumbiņas pēc ASV kompānijas "Minimelts Co" pasūtījuma ražo kopš 2016. gada. Saldējuma ražošanā tiek izmantotas dabiskās izejvielas un iekārtās un ar speciālu tehnoloģiju, izmantojot slāpekli.

Dienas Bizness jau rakstīja, ka "Rūjienas saldējums" apgrozījums trīs gadu laikā dubultojies. Liela loma tajā ir bumbiņsaldējumam "Mini Melts", kas tiek eksportēts uz 22 valstīm pasaulē – visu Eiropu, kā arī Ukrainu –, Latvijā atstājot vien aptuveni 5% šī garduma.

Saldējuma ražotāji meklē aizvien jaunas garšas, lai piesaistītu patērētāju uzmanību kā vietējā, tā eksporta tirgū

Viens no šīs sezonas jaunumiem – melnais saldējums. Kā redzams lielāko veikalu plauktos, to piedāvā gan pašmāju ražotājs SIA Saltums 2, gan arī starptautiski zināmais Unilever. Saltums 2 pārdošanas un mārketinga daļas vadītāja Agija Trokša stāsta, ka ideja par melno saldējumu radusies kādā no darba dienām, intensīvi domājot par iespējamajiem jaunumiem – kāds varētu būt aktuāls produkts? «Novērojām, ka ārzemēs cieņā ir melnā krāsa, un arī Latvijā sāka ienākt šī tendence – melnā krāsa neierastos produktos, piemēram, kosmētikā – lūpu krāsas, sejas maskas. Pamanījām arī cilvēku sajūsmu par melnu saldējumu ārzemēs, cilvēki fotografējās ar melno saldējumiem kā ar aksesuāru. Pie mums Latvijā nekā tāda nebija, steidzāmies pamēģināt,» viņa atzīst.

Tāpat kā maiznieki rītausmā cep svaigu maizi, SIA "M:I Gelato" īpašniece Ilze Motivāne katru rītu gatavo svaigu itāļu saldējumu "gelato".

"Man vienmēr ir bijusi vēlme dot iespēju arī Latvijā pagaršot, kāds ir svaigi gatavots itāļu "gelato". Nolēmu izveidot sezonālu tirdzniecības koncepciju, iegādājoties "Ape Piaggio" mašīnīti, kurā mēs veicam tirdzniecību vasaras mēnešos dažādos "street food" un privātos pasākumos," stāsta I.Motivāne. Šobrīd katru dienu "M:I Gelato" pastāvīgā atrašanās vieta ir Tallinas ielas kvartāla "Street Food Angārs".

Atšķirībā no Latvijā zināmā saldējuma, "gelato" ir mazāk gaisa un taukvielu, bet vairāk piena. Tas netiek turēts saldētavas temperatūrā, bet gan augstākā, kas to padara krēmīgāku un mīkstāku nekā saldējumu, kas glabājas saldētavā. "Latvijā "gelato" pazīst cilvēki, kuri ir ceļojuši. Pārējie lielākoties par to neko nezina. Ir gadījies, ka, padzirdot, ka tas ir itāļu "gelato", cilvēks nosaka: "Nē, paldies - esmu par Latvijas preci!" Tad mēs stāstām, ka mūsu saldējums ir tapis tepat Mārupē un viss ir roku darbs," viņa teic.

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» investēs kopumā 11,1 miljonu eiro, lai tuvāko divu gadu laikā izveidotu svaigo piena produktu Izcilības centru, informē «Food Union» sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Mežgaile.

Izcilības centra izveide paredz jauna ražošanas ceha būvniecību 2 miljonu eiro apmērā, jaunu ražošanas iekārtu iegādi 2,85 miljonu eiro apmērā ar mērķi izstrādāt jaunus un inovatīvus produktus un paplašināt produktu piedāvājumu, kā arī visas ražošanas Rīgā koncentrāciju vienuviet, proti, AS «Rīgas piena kombināts» teritorijā. SIA «Rīgas piensaimnieks» ražošanas pārvietošanā uz AS «Rīgas piena kombināts» teritoriju un AS «Rīgas piena kombināts» esošās infrastruktūras modernizācijā tiks investēti 6,25 miljoni eiro.

««Food Union» orientācija uz produktu inovācijām un mūsdienīgām ražošanas tehnoloģijām ir bijusi kopš tā dibināšanas 2011.gadā, kad uzņēmums gada laikā investēja vairāk nekā 30 miljonus eiro jaunu ražošanas iekārtu iegādē. Tagad, sešus gadus vēlāk, uzņēmums ir nobriedis nākamajam lielajam solim investīciju plānā, kas paredz Rīgas ražotņu centralizāciju un Izcilības centra izveidi, lai turpinātu būt produktu inovāciju līderi svaigo piena produktu kategorijās,» stāsta AS «Rīgas piens kombināts» valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs.

Piena produktu un saldējuma ražošanas grupa “Food Union”, kurā ietilpst ražotnes AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, un loģistikas uzņēmums SIA “Premia”, 2021. gadu noslēgusi ar konsolidētā apgrozījuma pieaugumu par 4%, tam sasniedzot 111,5 miljonus eiro.

Bruto peļņa samazinājās par 5% līdz 25,5 miljoniem eiro.

Apgrozījuma pieaugums 2021. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energo resursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam  

Turpinoties inflācijai, nevar izslēgt, ka patēriņa grozs varētu mainīties, kā rezultātā pircēji...

"Rezultāti tika sasniegti izaicinošā tirgus vidē ar ilgstošu Covid-19 pandēmijas ietekmi, nelabvēlīgiem laikapstākļiem vasaras otrajā pusē un straujam izejvielu un izmaksu kāpumam, pateicoties saskaņotam komandas darbam," komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Baltijas valstīs un “Food Union” grupas Eiropā biznesa attīstības vadītājs.

Par spīti Covid-19 pandēmijas radītajiem ierobežojumiem un apgrūtinātajām piegādes ķēdēm, kā arī 2021.gada nogales strauji augošajām izmaksām, “Food Union” turpināja īstenot ilgtermiņa stratēģiju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību piena un saldējuma kategorijās, attīstot tirgū spēcīgus produktu zīmolus, attīstot ražošanu “Food Union” grupas vajadzībām un eksportam, kā arī paralēli attīstot e-komercijas platformu Pienaveikals.lv un loģistikas pakalpojumu piedāvājumu.

“Ņemot vērā dažādos attīstību ietekmējošos ārējos faktorus, “Food Union” pērnā gada rezultātus vērtējam kā labus. Izcelšu tikai dažus no sasniegumiem – pērn jūnija un jūlija mēnešos mums izdevās sasniegt visu laiku labākos saldējuma pārdošanas rezultātus un tirgus novērtējumā mums izdevās radīt 8 no 10 veiksmīgākajiem saldējuma jaunumiem. Mums izdevies arī diversificēt savu darbību, proti, mūsu internetveikals Pienaveikals.lv pērn apgrozīja vairāk nekā miljonu eiro un, pateicoties investīcijām jaunā un videi draudzīgākā autoparkā, mums ir izdevies uzsākt sniegt loģistikas pakalpojumus citiem produktu ražotājiem un pārdevējiem,” skaidro Irēna Holodnaja, “Food Union” ģenerāldirektore Latvijā.

No pārdošanas viedokļa 2021.gada jūnijā un jūlijā “Food Union” sasniedzis vēsturē labākos saldējuma pārdošanas rezultātus, kam sekoja vēsais un lietainais augusts, kas attiecīgi ietekmēja saldējuma pārdošanu. Kopumā cerētie 2021.gada pārdošanas rezultāti netika sasniegti saistībā ar pieaugošajām izmaksām produktu ražošanā, attiecīgi pieaugošajām gatavās produkcijas cenām veikalos, kas atstāja ietekmi arī uz patērētāju noskaņojumu un pirktspēju gada nogalē un 2022.gada sākumā.

2021.gadā “Food Union” eksportēja produktus ar kopējo vērtību 21,8 miljoni eiro. Galvenie eksporta tirgi 2021. gadā joprojām bija Lietuva, Azerbaidžāna, Ukraina, Igaunija, Krievija un Norvēģija, Apvienotajai Karalistei pievienojoties lielākajiem grupas eksporta tirgiem. Eksporta tirgu izaugsmi lielā mērā veicināja sadarbības attīstība ar citiem “Food Union” grupas uzņēmumiem Saldējuma kompetences centra ietvaros.

Rīgas ražotne grupas ietvaros izceļas ar pilnīgi visu – tai ir sena, cienījama vēsture, Latvijā strādā gudri prāti, kas savas zināšanas nodod citiem Eiropas kolēģiem, tā intervijā DB saka Food Union Eiropas vadītājs Normunds Staņēvičs.

Turklāt tieši Rīgā noris eksperimenti jaunu saldējumu garšas radīšanai, kas pēc tam priecē patērētājus daudzviet Eiropā. N. Staņēvičs uzskata, ka saldējuma biznesā svarīga ir lokālā patērētāja izprašana, jo katrā valstī cilvēkiem garšas ceļojums nedaudz atšķiras.

Fragments no intervijas

Šis gads jums nesis jaunu amatu, esat nonācis Food Union Eiropas vadītāja amatā. Kādi tagad būs jūsu darba pienākumi, un kā to pildīšana mainīs jūsu ikdienu?

Tās ir lielas izmaiņas gan man personīgi, gan grupai kopumā, jo visas Eiropas vadības komanda ir nomainījusies – ir jauns finanšu direktors, ir nozīmēts jauns biznesa transformācijas vadītājs. Izaicinājumi, kas jau līdz šim strauji augošajam Food Union ir bijuši, ir vēl lielāki. Ja skatāmies uz Eiropu kopumā, kas mani priecīgu dara – grupā vadošie speciālisti ir no Rīgas. Ne velti daudzi ir runājuši, ka Rīga vēlas būt intelektuālā bāze, bet mūsu gadījumā tas patiešām tā arī ir noticis. Mūsu akcionāri Honkongā to apzinājās, novērtēja un deva mums iespēju pierādīt savas intelektuālās spējas darbos. Tā ir liela atbildība un izaicinājums. Esmu priecīgs un pateicīgs pildīt šo darbu.

Turpinot atzīmēt saldējuma zīmola “Pols” 50. gadskārtu, Latvijas piena pārstrādes un saldējuma ražotājs “Food Union” investējis 20 000 eiro jubilejai veltīta jaunuma - vaniļas saldējuma konfekšu izveidē un ražošanā.

Jaunais produkts radīts Rīgā bāzētajā “Food Union” saldējuma kompetences centrā, kurā pārtikas ražošanas eksperti izstrādā un testē saldējuma receptes gan Latvijas, gan arī eksporta tirgiem. “Pols” konfektes būs pieejamas arī Lietuvā.

Jaunais produkts produkts tiek ražots uz uzņēmuma jaunākās saldējuma līnijas, kuras iegādē pirms diviem gadiem ieguldīti ap 2 miljoniem eiro.

Aukstais deserts iepakots videi draudzīgā biodegradējamā iepakojumā, kas, ja nonāk dabā, tur sadalās bez atlikuma. Šāds pilnībā videi draudzīgs iepakojuma risinājums zīmola “Pols” pastāvēšanas laikā tiek izmantots pirmo reizi.

Pārtikas koncerns "Food Union", kurā šobrīd ietilpst AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", pērn strādāja ar 109,7 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11% vairāk nekā gadu iepriekš.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

To, ka saldējums elegantā, melnā iepakojumā ar dažādu dzīvnieku attēliem tiek ražots Latvijā, saldummīļi jau pamanījuši, bet zīmola TU sasaisti ar Tukumu nojauš vien retais.

SIA Tu Food saldējuma ražotne, kas ir iemitinājusies bijušajās Tukuma gaļas kombināta telpās, darbojas jau trīs gadus. Uzņēmums palēnām kāpina ražošanas apjomus un vasaras sezonu sagaida ar vairākiem jauniem produktiem, starp kuriem pamatā ir klasiskas vērtības – bērnības konfekšu Gotiņa un mazkaloriju citrona saldējuma garšas. Produktu portfelī ir daudz eksotisku toņkārtu – populārākā no tām ir mango smūtijs, ko iecienījušas daiļā dzimuma pārstāves gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Mango smūtijs ir arī SIA Tu Food komandas favorīts.

No saldā krējuma

Receptūras top uz vietas uzņēmumā, tās izstrādā tehnoloģe, kurai ir 40 gadu pieredze saldējuma ražošanā. Viņa ir radījusi visus SIA Tu Food produktus – 28 dažādus saldējumus un piecu veidu smūtijus. «Pētām tirgu, analizējam patērētāju paradumus, konsultējamies ar sadarbības partneriem par jaunajām modes tendencēm. Cenšamies uzlabot un mūsdienīgot klasiskās vērtības,» saka uzņēmuma pārdošanas vadītāja, tukumniece Guna Bērziņa. Uzņēmuma ražošanas jauda ir divi tūkstoši tonnu produkcijas gadā, taču šobrīd tā vēl nav sasniegta. «Trīs gadu laikā uzņēmums ir piedzīvojis dinamisku izaugsmi, tas ir gatavs augošajam pieprasījumam veikalos, kā arī izstrādājis sadarbības piedāvājumu HoReCa segmentam – kafejnīcām un restorāniem,» informē uzņēmuma pārstāve. SIA Tu Food saražotie saldie našķi galvenokārt tiek realizēti Latvijā, daļa tiek eksportēta uz Krieviju un Ukrainu. Nesen ir apgūts arī Spānijas tirgus. Vasarā lielākie pārdošanas apjomi ir porciju saldējumiem, bet ziemas sezonā – ģimenes iepakojumiem. Lai arī konkurence starp saldējuma ražotājiem Latvijā ir visnotaļ sīva, īsta saldējuma segmentā, proti, tāda, kas gatavots no saldā krējuma, dabīgām piedevām – augļiem un ogām –, darbojas pamatā tikai mājražotāji un mazie, vidējie uzņēmumi, pie kādiem šobrīd ir pieskaitāma arī SIA Tu Food, secina G. Bērziņa. Viņa atzīst, ka patērētāji izvēlas arvien jaunas garšas, paliekot uzticīgi klasiskajām vērtībām. «Tāpēc mums ir izaicinājums – saglabāt augstu kvalitāti klasiskajām receptēm, nepārtraukti meklējot ne tikai jaunas garšas, bet arī jaunus veidus, kā baudīt saldējumu,» teic G. Bērziņa.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir investējis 90 000 eiro sava funkcionālākā zīmola “Lakto” attīstībā, radot jaunu produktu kategoriju – raudzēta piena produktu līnija “Lakto Imuno” bez laktozes.

Jauno bezlaktozes raudzēto piena produktu “Lakto Imuno” recepti izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra vadošie pārtikas tehnologi – Rīgā. Savukārt produktu ražošana notiek uzņēmuma specializētajā rūpnīcā “Valmieras piens” – Valmierā.

“Lakto Imuno” bezlaktozes raudzēta piena produkti ir pieejami ar četrām dabīgām augļu un ogu piedevu garšām – granātābolu, mango, aveņu-melleņu un zemeņu-rabarberu.

Produkti tiek fasēti mazās 100 g pudelītēs. “Radot inovatīvo “Lakto Imuno” līniju bez laktozes, esam spēruši nozīmīgu soli ne vien mūsu uzņēmuma, bet arī visas Latvijas pārtikas rūpniecības ietvaros. Esam gandarīti, ka šie jaunie dzērieni ir mūsdienīgām uztura tendencēm atbilstoši,” komentē Ilona Jaroša, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

SIA Rūjienas saldējums pilotprojekta ietvaros jūlijā uzstādījis trīs pašapkalpošanās bumbiņsaldējuma MiniMelts tirdzniecības automātus, portālam db.lv pastāstīja Rūjienas saldējuma valdes priekšsēdētājs Igors Miezis.

Divi tirdzniecības automāti izvietoti Rīgā – tirdzniecības centros Galerija Azur, Olimpia un viens tirdzniecības centrā Apelsīns, kas atrodas Ādažos. «Pašlaik tas ir testa režīmā, lai redzētu patērētāju attieksmi,» saka I. Miezis. Pilotprojekta rezultātus vērtēs šī gada rudenī, un līdz tam bumbiņsaldējuma MiniMelts tirdzniecības aparātus citās Latvijas pilsētās nav plānots izvietot.

Uzņēmuma mērķis ir paplašināt pārdošanas ģeogrāfiju, bet to iecerēts panākt ar sadarbības partneru starpniecību. Piemēram - Smiltenē bumbiņsaldējums nopērkams Smiltenes piena veikalā. Šādi sadarbības partneri ir vairākās pilsētās. Otrs pārdošanas kanāls ir izbraukumu tirdzniecība. I. Miezis stāsta, ka, piemēram, fesitivālā Positivus, MiniMelts guvis ļoti lielu atsaucību.

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir paplašinājis zīmola “Valmiera” inovatīvo piedāvājumu ar diviem jauniem “Shake Me Up” jogurta kokteiļiem, to attīstībā ieguldot 25 000 eiro.

Jaunie jogurta kokteiļi ir ar ķiršu un banānu garšu, kā arī ar ar cepumu un krēma garšu.

“Pēc pirmajiem pārdošanas rādītājiem jau redzam, ka abi jaunie kokteiļi ar banānu-ķiršu un cepumu-krēma garšām patērētājiem jau ir iegaršojušies – tas priecē un rada pārliecību, ka dzeramo uzkodu kategorijai Latvijā ir labs izaugsmes potenciāls,” saka “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja Ilona Jaroša.

Jauno “Valmieras” jogurta kokteiļu receptes ir izstrādātas “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centrā. Ražošana notiek “Rīgas piena kombinātā” uz PET līnijas, līdz ar to produkta iepakojums ir šķirojams un pārstrādājams.

Uzņēmumu grupā ir Latvijas "Valmieras piens" un "Rīgas piena kombināts", kas 2020.gada februārī pievienoja "Rīgas piensaimnieku", tāpat grupā ir lielākais saldējuma ražotājs Igaunijā "Premia", lielākais saldējuma ražotājs Dānijā "Premier Is" un saldējuma izplatītājs "Hjem Is", saldējuma ražotājs Norvēģijā "Isbjrn Is", saldējuma ražotājs Rumānijā "Alpin57Lux". "Food Union" ir arī divas piena produktu un bērnu pārtikas ražotnes Ķīnā.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū vēl neesošu produktu izstrāde ir recepte Food Union ienākumu audzēšanai ar divciparu izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta piena produktu ražotāja Food Union grupas (kurā ietilpst divi lieli ražošanas uzņēmumi Latvijā — AS Rīgas Piena kombināts un AS Valmieras Piens, viens distribūcijas uzņēmums – AS Premia FFL, kā arī ražošanas uzņēmums Dānijā —Premier Is un distribūcijas uzņēmums Hjem Is, Norvēģijā – ražošanas uzņēmums Isbjorn Is un distribūcijas uzņēmums Den Norske Isbilen, Rumānijā – ražošanas uzņēmums Alpin, Lietuvā distribūcijas uzņēmums – Premia KPC un Igaunijā ražošanas uzņēmums – Premia TKH) valdes priekšsēdētājs Artūrs Čirjevskis. Viņš atzīst, ka lielākais uzsvars tiek likts uz jaunu tirgu apguvi, kur jau ir pirmie pozitīvie piemēri - svaigā siera piegādes uz Saūda Arābiju, Kāruma sieriņu piegādes uz Balkānu reģiona valstīm, saldējuma Pols ieceļošana Dānijā.

Šogad vasara Latvijā iesākusies ar vēsiem laikapstākļiem, tomēr saldējuma ražotāji ir optimistiski, tostarp meklējot arī jaunus eksporta ceļus

Jau pirms pāris gadiem Latvijā saražotā saldējuma eksports bija noķēris valstī ievestā saldējuma apjomus, liecina oficiālie statistikas dati.

Pašmāju patērētāji biežāk izvēlas tepat Latvijā ražoto auksto kārumu, no vietējām izejvielām, tai pat laikā paralēli jau klasiskajām vērtībām pieprasa arī inovatīvus un nebijušus produktus. Tomēr, lai saldējuma ražotāji spētu strādāt, visu darbību nevar balstīt uz Latvijas tirgu, līdz ar to jau vairākus gadus lielie ražotāji cenšas iekarot jaunus eksporta tirgus, un Latvijas saldējums tiek novērtēts arī citās valstīs. Lai gan šis aukstais našķis tiek uzskatīts par sezonālu produktu, tomēr tas tiek ēsts visu gadu, mainās tikai apjomi un tilpumi.

Piena piena produktu ražotājs "Food Union" šovasar izvērsis zīmolu "Ekselence", "Pols" un "Lakto" produktu eksportu uz Austrumāziju – Honkongu, Singapūru un Taivānu.

Pēdējo trīs mēnešu laikā eksporta apmērs sasniedzis 126 tonnas, bet līdz gada beigām plānots kopējam apjomam sasniegt 270 tonnas ar Latvijā ražotu saldējumu un biezpiena sieriņiem, kā arī Igaunijā ražotu saldējumu.

"Izglītotais un maksātspējīgais Āzijas pircējs no pārtikas produktiem pieprasa Eiropas līmeņa kvalitāti. Tamdēļ bruģējam savu ceļu šajā ļoti asas konkurences tirgū ar Latvijā un Igaunijā pazīstamiem zīmoliem. Mūsu mērķis ir turpināt kāpināt eksporta apjomu uz šiem tirgiem, savukārt nākamajā gadā ieiet vēl divās Austrumāzijas valstīs," stāsta Normunds Staņēvičs, "Food Union" vadītājs Eiropā.

Eksports uz Austrumāziju apgriezienus pakāpeniski sāka uzņemt aizvadītā gada nogalē, bet vislielāko pieaugumu piedzīvoja šā gada jūnijā līdz ar "Food Union" ieiešanu Taivānas tirgū. Lielākā daļa no eksporta produktiem tiek ražoti uzņēmuma centrālajā Latvijas ražotnē AS "Rīgas piena kombināts" un neliela daļa – Igaunijas ražotnē "Premia TKH".

Olu un olu produktu ražotājs Balticovo pieteicis sevi saldējuma segmentā, radot divus jaunus produktus – pēc klasiskas receptes veidotu plombīra saldējumu un Baltijā pirmo olu proteīna saldējumu.

Olu proteīna saldējums ir īpašs ar savu augsto proteīna un zemo ogļhidrātu daudzumu.

"Ola kā neatņemama saldējuma receptes sastāvdaļa – šis ir stratēģiski jauns pavērsiens, un līdz ar to esam ielikuši pamatakmeni Balticovo Premium zīmola un produktu stratēģijas attīstībā. Mums ir liels gandarījums būt pirmajiem Baltijā, kas ir izveidojuši saldējumu, ražošanas tehnoloģijā izmantojot augstvērtīgu olu proteīnu," stāsta AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, valdes loceklis Toms Auškāps.

Pieprasījums pēc proteīna produktiem, tostarp alternatīviem saldējumiem, pēdējo gadu laikā pasaulē ir strauji audzis, taču olu proteīna saldējums var tikt uzskatīts par īpaši ekskluzīvu produktu, kam Baltijā līdzvērtīgu konkurentu patlaban neesot.

Pirmo reizi nu jau atpazīstamais saldējums ar polāro lāci uz iepakojuma Latvijā parādījās pirms 60 gadiem. Tā ražošanu uzsāka Rīgas piena kombināts (RPK). Taču savu pašreizējo nosaukums Pols saldējums ieguva 1971. gadā.

Šodien saldējuma Pols ražotājs RPK ietilpst Food Union grupā, kas saldējumu eksportē uz vairāk nekā desmit dažādām pasaules valstīm. Saldējuma Pols eksporta prioritātes ir Lietuva, Igaunija, Dānija, Norvēgija, Krievija, Lielbritānija, Rumānija un arī Ķīna, uz kuru Food Union eksportē produkciju kopš 2015. gada.

Kopumā uzņēmumā tiek saražots ap septiņiem tūkstošiem tonnu saldējuma ik gadu, no kurām 30% tiek novirzīti eksportam.

Raksta galerijā skaties, kā top saldējums!

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

FOTO: Kā top LED fasāžu produkti Salaspils uzņēmumā Palami

Piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums "Food Union", kurā ietilpst ražotnes AS "Rīgas piena kombināts" un AS "Valmieras piens", 2023.gadu noslēdzis ar konsolidēto apgrozījumu 150,2 miljoni eiro, kas ir par +12% vairāk nekā iepriekšējā periodā (127,8 miljoni eiro).

Bruto peļņa pieaugusi par +49% no 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā uz 26,3 miljoniem eiro 2023.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa 2023.gadā bija negatīva 1 miljona eiro apmērā.

Apgrozījuma pieaugums 2023.gadā saistīts ar jaunu pārdošanas stratēģiju, īpaši attiecībā uz eksporta tirgiem, savukārt bruto peļņas pieaugums - ar izmaksu samazinājumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem. Pērn uzņēmumam izdevies samazināt zaudējumus no 4,2 miljoniem eiro 2022.gadā līdz 1 miljonam eiro.

Būt lokāliem, bet rīkoties globāli 

Jaunu ārvalstu tirgu apguve, jaunu produktu ražošana, kā arī pavisam jaunu, tirgū...

"Lai arī pērn ekonomiskā situācija būtiski neuzlabojās salīdzinājumā ar 2022.gadu, atsevišķu resursu izmaksas stabilizējās un līdz ar to mūsu darbība varēja no ārkārtas apstākļu režīma kļūt par plānveidīgāku un prognozējamāku. 2023.gadā mūsu uzmanība tika vērsta uz iepirkumu stratēģiju pārskatīšanu, turpmāku operatīvo izmaksu samazinājumu, investīciju projektiem, kas nodrošinātu augstāku automatizāciju, un enerģētisku neatkarību, jaudīgāku pieeju eksporta tirgu iekarošanai. Visa centrā, protams, bija skrupulozs darbs mūsu pamatdarbībā - pārskatīts produktu portfelis un jaunu, inovatīvu piena un saldējuma produktu izstrāde," tā 2023.gada rezultātus komentē Artūrs Čirjevskis, "Food Union" vadītājs Eiropā un Latvijā.

2023.gadā "Food Union" uzsāka arī četru dažādu garšu "Lakto" apakšzīmola "Lakto Imuno" raudzētu piena dzērienu bez laktozes ražošanu, "Lakto" zīmola produkcijas ražošanas apjomi 2023.gadā pieauga par 38%, salīdzinot ar 2022.gadu.

2023.gada vasaras sezona izvērtās par vienu no labākajām pēdējo sešu gadu laikā, kopējam saldējuma tirgum Latvijā izaugot par vairāk nekā +10%, savukārt "Food Union" pārdošanas ieņēmumiem palielinoties par vairāk nekā 14% vasaras periodā gadu iepriekš.

2023.gada viens no lielākajiem investīciju projektiem bija saistīts ar automatizācijas līmeņa paaugstināšanu ražošanā. Ieguldot vairāk nek2 miljonus eiro, "Food Union" iegādājās automātiskās saldējuma, biezpiena sieriņu un krēmsiera iepakošanas sistēmas, kas ļaus palielināt šā o produktu ražošanas jaudu, roku darbu vai vienkāršotu mehānisku darbu, aizstājot ar mūsdienu prasībām atbilstošu risinājumu.

Otrs lielākais investīciju projekts bija siltumenerģijas ražošanas iekārtu pielāgošanu citu kurināmo veidu izmantošanai, lai samazinātu atkarību no viena enerģijas veida, proti, iekārtu, kas ir sagatavotas dabasgāzes un sašķidrinātas gāzes (LPG) izmantošanai, uzstādīšana "Rīgas piena kombināta" un "Valmieras piens" ražošanas vajadzībām.

Atsaucoties pastāvīgai vispārizglītojošo skolu pedagogu un skolēnu interesei par to, kā top dažādi iecienīti piena produkti un saldējums, 2023.gadā "Food Union" radīja izglītojoši-izklaidējošu mācību programmu "Piena klase". Tā ir paredzēta sākumskolas un pamatskolas vecuma bērniem kā aizraujoša ekskursija, kas notiek "Rīgas piena kombināts" telpās. Koncerns plāno arī nākamajos periodos turpināt attīstīt bērnu un jauniešu izglītības virzienu.

"Food Union" vadība 2023.gada laikā turpināja veikt ziedojumus kopumā ap 173 tūkstošu eiro vērtībā, atbalstot Ukrainu un Ukrainas bēgļus Latvijā.

Kā jau iepriekš tika ziņots, šī gada sākumā "Food Union" īpašnieku struktūrā tika veiktas izmaiņas. Darījuma, kas noslēdzās 2024.gada martā, rezultātā pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums "PAG Private Equity" iegādājās "Food Union" uzņēmumu grupas Eiropā akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. "Food Union" grupas vadītājs Eiropā un Latvijā Artūrs Čirjevskis turpina vadīt darbu un par prioritārajiem virzieniem attīstībai izvirzot tālāku grupas ražošanas efektivizāciju, produktu portfeļa pārskatīšanu un jaunu produktu izstrādi Rīgā esošajos kompetenču centros, lokālo zīmolu nostiprināšanu ar plašu mārketinga instrumentu klāstu, aktīvāku ekspansiju eksporta tirgos un pielāgotu klientu vajadzībām produktu portfeli, kā arī jaunas vadības komandas izveidi.

Paralēli jau esošajam saldējuma eksportam, piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzsācis regulāru piena produktu eksportu uz Ķīnu, tādējādi nostiprinot savas pozīcijas Šanhajas veikalu plauktos.

«Piena produktu eksports uz Ķīnu ir otrais secīgais solis Food Union ieiešanai šajā tirgū, un, lai arī tā norisēja ilgāk nekā saldējuma eksporta uzsākšana, uzņēmumam tas, neapšaubāmi, ir pēc apjoma vērienīgāks un nozīmīgāks notikums. Ja turpināsim strādāt kā iecerēts un palielināsim eksporta apjomu, Ķīna visai drīz kļūs par vienu no mūsu svarīgākajiem eksporta tirgiem,» stāsta Normunds Staņevičs, AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs.

Food Union uz Ķīnu uzsāk eksportēt UHT pienu (piens pasterizēts augstākā temperatūrā, kas nodrošina ilgāku glabāšanas termiņu) ar produktu zīmoliem Limbažu piens un Rasa 200 ml iepakojumā, ko Šanhajas premium lielveikalos pārdod komplektos pa 16 iepakojumiem.

Pārtikas koncerna "Food Union" apgrozījums eksporta tirgos pērn bija 45 miljoni eiro, kas veido gandrīz 30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, informē uzņēmumā.

"Food Union" 2023.gadā atradis jaunus eksporta tirgus un attīstījis esošos.

"Food Union" vadītājs Latvijā un Eiropā Artūrs Čirjevskis norāda, ka līdz ar ierobežotu vietējā tirgus izaugsmi viens no uzņēmuma centrālajiem uzdevumiem ir audzēt eksporta līmeni un kompetenci citos tirgos, kā arī prasmi izstrādāt ārvalstu klientu vēlmēm pielāgotu produktu un spēju vienoties ar lieliem un spēcīgiem mazumtirdzniecības tirgus dalībniekiem.

Iepriekš uzņēmuma fokuss bija vērsts primāri uz saldējuma kategorijām eksportā, bet pērn novērots tirgus pieprasījums pēc augstas pievienotās vērtības piena uzkodām. Pateicoties pieaugošajam pieprasījumam pēc veselīgas pārtikas un proteīnā bāzētiem našķiem, uzņēmums pērn novērojis paaugstinātu jaunu tirgu interesi pēc biezpiena sieriņiem.

Pārtikas koncerns "Food Union" pagājušajā gadā sācis biezpiena sieriņu "Kārums" eksportu uz Norvēģiju un Uzbekistānu, informē "Food Union" pārstāvji.

Pērn uzņēmums palielināja eksporta apjomus astoņās valstīs, tai skaitā atjaunoja eksportu uz Ukrainu līdzvērtīgā apjomā kā pirms kara.

Papildus Norvēģijai un Uzbekistānai "Food Union" 2022.gadā atradis jaunus eksporta klientus krēmsiera, biezpiena sieriņu un saldējuma produktiem arī Īrijā, Turcijā, Nīderlandē un Kazahstānā. Tāpat par trīs reizēm palielinājušies eksporta apjomi uz Poliju, Moldovu un Igauniju.

"Food Union" Latvijā ģenerāldirektore Irēna Holodnaja secina, ka pērn ieguldītie resursi jaunu eksporta partneru piesaistē, dalība vairākās ārzemju pārtikas izstādēs un potenciālo partneru uzņemšana Latvijā "Rīgas piena kombinātā", ir vainagojušies ar labiem rezultātiem.