AS «Sadales tīkls» pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla līdz šim ir atstādinājis četrus darbiniekus, šorīt intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Viņš skaidroja, ka jau divas nedēļas kopš publiski izskanējusi informācija par iespējamo krāpšanos ar OIK atļauju izsniegšanu «Sadales tīklā» strādā ieksējās izmeklēšanas komisija. «Situācija ir ļoti nopietna, taču mēs apzināti neesam maldinājuši ne Ekonomikas ministriju (EM), ne Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) par to, kā tika izsniegtas atļaujas,» teica Pinkulis.

Viņš informēja, ka izmeklēšanas rezultātā ir atstādināti četri darbinieki, kā arī atgādināja, ka no darba ir aizgājis viens valdes loceklis [Rolands Lūsvers], kas bija atbildīgs par pieslēgumu sistēmu. Darbinieki neesot ievērojuši uzņēmuma iekšējās procedūras pārbaužu veikšanai. «Sadales tīkla» vadītājs piebilda, ka atļauja šobrīd ir anulēta vienai stacijai, savukārt vēl vienai tiks veiktas atkārtotas pārbaudes.

AS «Sadales tīkls» ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem, plānoto rīcību un nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Papildināta no 11.rindkopas

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17.oktobra līdz 23.oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi «Sadales tīkla» rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA «Briedis būve», SIA «Madonas eko», SIA «Tektus», SIA «M parks», SIA «E Strenči», SIA «Elektro Rīdzene», SIA «E Seda» un SIA «Rīgas Enerģija».

SIA «Rīgas enerģija» vērsusies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā ar lūgumu pārbaudīt pēdējās nedēļās, pēc uzņēmuma pārstāvju domām, nelikumīgo un melīgo vēršanos pret «Rīgas enerģiju» saistībā ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandālu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

(Pievienots «Nekā personīga» producentes komentārs 8. un 9.rindkopā.)

«Vēršamies pie jums saistībā ar publiski izskanējušām ziņām par »Rīgas enerģijas« it kā pieļautajiem likuma pārkāpumiem. Uzskatām, ka šobrīd notiek aktīva pretlikumīga vēršanās pret uzņēmumu ar mērķi samazināt kompānijas vērtību un trešajām personām pārņemt kontroli pār uzņēmumu. Esam saņēmuši signālus, kas liek tā domāt,» iesniegumu Ģenerālprokuratūrā komentēja «Rīgas enerģijas» valdes priekšsēdētājs Valdis Šaplaks.

Uzņēmuma valde apgalvo, ka guvusi pierādījumus, ka 15.oktobrī TV3 raidījumā «Nekā personīga» demonstrēti video kadri, kuros minētais filmēšanas datums neatbilstot patiesībai, ir sagrozīti, lai apzināti maldinātu sabiedrību.

Pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām no amata atkāpies AS «Sadales tīkls» valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Atbilstoši jaunākajai informācijai mainīta 6. rindkopa

Kā liecina «Sadales tīkla» mātesuzņēmuma AS «Latvenergo» paziņojums biržai «Nasdaq Riga», «Sadales tīkla» akcionāru sapulce šodien izskatīja Lūsvera iesniegumu par atkāpšanos no valdes locekļa amata un nolēma viņu no attiecīgās pozīcijas atsaukt.

Lūsvera kompetencē bija uzņēmuma attīstības jautājumi, tajā skaitā elektroenerģijas pieslēgumu procesa darba organizēšana.

«Latvenergo» norāda, ka saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas, iespējams, negodīgi centušies panākt atļauju elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, «Latvenergo» valde uzdeva «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājam Andim Pinkulim nodrošināt pilnīgu apstākļu noskaidrošanu. Tāpat «Sadales tīkls» sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās, un ir iesniedzis pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu izvērtēt situāciju.

Bijušais AS «Sadales tīkls» valdes loceklis, kurš atkāpās no amata pēc skandāla ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām, turpinās darbu uzņēmumā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai papildināta 4. rindkopa

Profesionālās saziņas vietnē LinkedIn pieejamā informācija liecina, ka R. Lūsveris ieņem uzņēmuma attīstības direktora amatu.

«Sadales tīkla» preses pārstāve Tatjana Smirnova portālam db.lv pastāstīja, ka R. Lūsveris arī līdz šim ieņēmis kompānijas attīstības direktora amatu. R. Lūsveris ar 26. oktobri vairs nav kompānijas valdes loceklis, jo viņa iesniegumu par atkāpšanos 25. oktobrī pieņēma akcionāra sapulce. Savukārt iesniegums par atkāpšanos no attīstības direktora amata nav saņemts.

T. Smirnova informēja, ka R. Lūsveris šobrīd ir prombūtnē un viņa amata pienākumi kā «Sadales tīkla» attīstības direktoram uzticēti citiem «Sadales tīkla» virzienu direktoriem. Uzņēmuma pārstāve norādīja, ka R. Lūsveris ir prombūtnē līdz novembra vidum, izmantojot darbinieka tiesības saskaņā ar Darba likumu.

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Lai gan jau pēc dažiem mēnešiem, 1.aprīlī, Latvijā tiks atvērts elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām, iedzīvotājiem nav pieejama izsmeļoša informācija par to, kas tiem būs jādara, kā mainīsies viņu attiecības ar elektrības piegādātāju un kā pareizi salīdzināt tirgotāju izteiktos piedāvājumus.

Faktiski iedzīvotājiem laika līdz izsvērta lēmuma pieņemšanai ir vēl mazāk, jo lēmums par elektrības tirgotāja maiņu ir jāpieņem līdz 15.martam, jo līdz šim datumam ir jāinformē AS Sadales tīkls, ja nolemts mainīt elektrības tirgotāju.

Atšķirībā no Latvijas Igaunija, kur brīvais elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām tika ieviests no 2013.gada 1.janvāra, jau gadu iepriekš sāka informēt iedzīvotājus par to, kas ir sagaidāms. 2012.gada sākumā tika atvērta mājaslapa avatud2013.ee kur tika apkopota visa būtiskākā informācija saistībā ar brīvā tirgus ieviešanu. Informācija šajā mājaslapā ir pieejama arī krievu valodā.

Ja AS «Sadales tīkls» parakstījis aktu par koģenerācijas stacijas nodošanu ekspluatācijā pirms tas reāli noticis, tad tas ir pārkāpums, šodien žurnālistiem stāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) mediju pārstāvjus informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) gatavos ziņojumu Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), kurā tiks ietverts vērtējums par SPRK atbildību jautājumā par atļauju piešķiršanu darbu nesākušām koģenerācijas stacijām. Ministrs gan detalizētāk nekomentēja SPRK atbildību.

Savukārt Irklis stāstīja, ka lietā par iespējamu krāpšanos ar darbu nesākušām koģenerācijas stacijām figurē akti, kas balstīti uz SPRK izdotiem noteikumiem.

«SPRK noteikumi ir ietverti EM noteikumos par obligāto iepirkumu, jo tādējādi ministrija var pārliecināties, ka stacija ir nodota ekspluatācijā un ir pieslēgta sistēmai. Tātad EM izmanto SPRK izdotos noteikumus, lai pārliecinātos par pareizi realizētu obligātā iepirkuma atļauju,» skaidroja SPRK vadītājs.

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Eiropas Komisija (EK) pirmdien aizstāvējusies pret apgalvojumiem, ka ievērojama daļa no Eiropas Savienības (ES) subsīdijām lauksaimniecībai nonāk politiķu un ietekmīgu cilvēku kabatās, sevišķi Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Subsīdijas lauksaimniekiem ir lielākā ES izdevumu daļa - aptuveni 36% no bloka 2019.gada budžeta jeb 58,4 miljardi eiro.

Pēc izmeklēšanas vairāku mēnešu garumā laikraksts «The New York Times» svētdien ziņoja, ka tādā valstīs kā Ungārija un Čehija liela daļa no lauksaimniecībai paredzētajām subsīdijām nonāk pie varas esošo cilvēku kabatās vai arī viņi šo naudu izmanto savu politisko interešu aizsardzībai.

Taču EK šos apgalvojumus noraidīja, apgalvojot, ka laikraksts ir pārspīlējis, un uzsverot, ka tā dara visu iespējamo, lai cīnītos pret krāpšanos.

«2018.gadā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātu kļūdas koeficents tiešajos maksājumos bija zem 2%, kas uzskatāms par nenozīmīgu,» norādīja EK pārstāvis Daniels Rosario.

ASV no Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem un cilvēkiem, kas zaudējuši darbu pandēmijas dēļ, nozagti vismaz teju 100 miljardi dolāru (89 miljardi eiro), otrdien pavēstīja ASV Slepenais dienests.

Aplēses balstītas Slepenā dienesta lietu materiālos, kā arī Darba ministrijas un Mazo uzņēmumu administrācijas datos, pavēstīja Rojs Dotsons, kas vada dienesta darbu izkrāpto Covid-19 krīzes līdzekļu atgūšanas jomā.

Slepenā dienesta datos nav iekļautas lietas, ko izmeklē Tieslietu ministrija.

Nozagti 3% no 3,4 triljoniem dolāru, liecina dienesta aplēses. Naudas apjoms, kas nozagts no pandēmijas atbalsta programmām, liecina, ka "[naudas] poda milzīgais izmērs ir vilinošs noziedzniekiem", sacīja Dotsons.

Lielākā daļa summas saistīta ar krāpšanos ar bezdarbnieku pabalstiem.

Aptuveni 87 miljardi dolāru bezdarbnieka pabalsots izmaksāti neatbilstoši, un liela tā daļa attiecināma uz krāpšanos, norādījusi Darba ministrija.

Līdz šī gada 15. decembrim lēmumu par elektroenerģijas tirgotāja maiņu ir pieņēmušas 4069 jeb 0,5 % mājsaimniecību, liecina AS Sadales tīkls apkopotie dati.

Kompānijā norāda, ka dati par Latvijas iedzīvotāju rīcību apliecina - tie atbilst Igaunijas, Somijas un citu attīstītu Eiropas valstu pieredzei, atverot elektrības tirgu. Pie šādas iedzīvotāju aktivitātes tendences un tirgotāju mārketinga aktivitātēm var prognozēt, ka 2015. gadā elektrības tirgotāju varētu nomainīt vismaz 6% mājsaimniecību, kas atbilst Igaunijas un Somijas iedzīvotāju aktivitātei.

«Turpmāk tikai un vienīgi tirgotāju mārketinga aktivitātes un cīņa par klientiem un tirgus daļu noteiks to, cik klientu būs vienam vai otram tirgotājam, savukārt iedzīvotājiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai aprastu ar jauno tirgus situāciju elektroenerģijas jomā, izprastu atvērtā tirgus principus un tirgotāju piedāvājumus. Latvijā, salīdzinot ar Igauniju, elektroenerģijas tirgus atvēršana ir īstenota daudz mierīgāk – bez liekas ažiotāžas un rindām klientu apkalpošanas centros. Tāpēc vēlreiz jāatgādina, ka ar 1. janvāri piedāvājumu izvēle nebeidzas – arī turpmāk iedzīvotāji var analizēt savu elektrības patēriņu, vērtēt tirgotāju piedāvājumus un izdarīt savu izvēli par labu kādam no tirgū konkurējošu tirgotāju piedāvājumiem!» norāda AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons.

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Pieņemot negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumprojektu, mazie tirgotāji iznīks, uzskata Latvijas Tirgotāju asociācijas vadība.

«Patlaban notiek cīņa galvenokārt par vietējā mazā tirgotāja izdzīvošanu. Ja tiks pieņemts šāds likumprojekts, tad mazo tirgotāju izmaksas pieaugs trīs reizes vairāk, nekā ieviešot eiro un daļa nelielo uzņēmēju būs spiesti slēgt savus veikalus.»

To atzīst Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš atzīst, ka pēc vietējo tirgotāju stāstītā ir notikusi vienošanās, kuras rezultātā lielie ražotāji panāks vietējo pārtikas tirgotāju skaita samazināšanos un tirdzniecības koncentrēšanos divu lielāko ķēžu rokās. Tāpēc esot svarīgi novērst papildus administratīvās barjeras tirgotājiem vai noteikt pienākumus abām darījuma pusēm - tirgotājiem un piegādātājiem - atkarībā no to daļas tirgū, bet ne zemākas par 15-20%.

Lielo degvielas tirgotāju vara Latvijā arvien vairāk nostiprinās, jaunu spēlētāju ienākšana maz ticama.

Konkurences padomes uzliktā informācijas noslepenojuma dēļ Latvijas degvielas tirgotāji par savām tirgus daļām skaļi nerunā, tomēr nozares eksperti secina, ka mazo degvielas tirgotāju izzušana no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības kartes turpinās. Jau pērn noslēgto franšīzes un nomas līgumu dēļ ar Statoil un Lukoil Baltija R no Latvijas degvielas mazumtirdzniecības praktiski izzuda Kuršu DUS, savus DUS pakāpeniski notirgo arī Viada, bet, pēc neoficiālām ziņām, pārņemšanā ir vēl vairākas mazo degvielas tirgotāju DUS. Līdz ar to trīs lielo Latvijas degvielas tirgotāju tirgus daļa lēšama vismaz uz 70%, no kuriem lielākajam - Statoil - varētu piederēt pat 40%.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pērn konstatējis 28 gadījumus ar iejaukšanos kases aparātu darbībā, seši lieli uzņēmumi bija Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) biedri, turklāt viens no LTA biedriem ir iesaistīts arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) darījumu ķēdēs, sacīja VID ģenerāldirektores konsultante komunikācijas un sabiedrisko attiecību jautājumos Aļona Zandere.

Viņa norādīja, ka VID izprot Latvijas tirgotāju satraukumu par vakar medijos izskanējušos informāciju, ka ik dienu valstij tiek izkrāpts aptuveni pusmiljons eiro, jo notiek iejaukšanās kases aparātos.

«Arī VID tas uztrauc, tieši tāpēc nav pieņemama vilcināšanās jauno kases aparātu ieviešanā. VID regulāri informē par aprēķinātajiem zaudējumiem, tāpēc pārsteidzoši, ka LTA par tiem pirmo reizi ir izdzirdējusi tikai vakar. Tāpat esam aicinājuši LTA sniegt atļauju VID publiskot informāciju par asociācijā esošajiem biedriem tieši saistībā ar krāpšanos ar kases aparātiem. Diemžēl šī atļauja joprojām nav saņemta. LTA aicina VID nosaukt pārkāpējus, kaut gan apzinās, ka likums mums liedz pārkāpējus saukt vārdā,» skaidroja Zandere.

«Mums ir lētākās degvielas cenas Baltijas valstīs un ceturtās lētākās Eiropā,» Db.lv uzsver Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, būdams neizpratnē par ekonomikas ministra paziņojumiem.

Pēc O. Karčevska sacītā, Lietuvā vidējā 95. markas benzīna cena pašlaik ir aptuveni 84 santīmi par litru, Igaunijā – aptuveni 81 santīms, savukārt Latvijā – 79 santīmi. Savukārt Eiropā lētāka degviela nekā Latvijā esot vien Rumānijā, Bulgārijā un Kiprā.

Degvielas tirgotāji, kas, starp citu, ir arī valstī lielākie nodokļu maksātāji, vēl aizvien gaida aprēķinus no ekonomikas ministra Arta Kampara, kas pamatotu viņa paustās pretenzijas pret uzņēmējiem par neizskaidrojami augstajām degvielas cenām.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam nav skaidrs, kāpēc ministrs vispirms nav aicinājis tirgotājus uz tikšanos, lai uzņēmēji varētu pastāstīt, kā un kāpēc veidojas cena. «Pašreiz 52% no degvielas litra cenas veido nodokļi, piecenojums ir apmēram tāds pat kā bija pirms diviem gadiem. Savus aprēķinus ministram sniedzām uzreiz pēc viņa paziņojuma, bet ministra pamatojumu pagaidām neredzam,» saka O. Karčevskis.

Franšīzes, nomas līgumu un citu darījumu rezultātā arvien vairāk mazo degvielas tirgotāju pazūd zem lielajiem zīmoliem, šodien raksta Dienas bizness.

Tāda ir pasaules prakse, ka vienas valsts degvielas tirgū ir tikai daži DUS zīmoli, laiks izbeigt Latvijas īpašo stāvokli ar desmitiem un pat simtiem degvielas tirgotāju- tādi ir degvielas nozares speciālistu komentāri par notiekošo. Degvielas tirgotāji cer, ka tagad viņu bizness, izzūdot milzīgajai konkurencei, kļūs rentablāks un arī Latvijā varēs vismaz dubultot degvielas tirgotāju peļņas daļu, kas Latvijā pašlaik esot Eiropai neraksturīgi zema- tikai ap 5 santīmiem par vienu degvielas litru. Tomēr patērētājiem šīs tendences, visticamāk, nozīmē lielākas degvielas izmaksas. «Muļķīgi, ka Konkurences padome neļauj lielajiem tirgotājiem pirkt citu tirgotāju DUS, jo kam tad lai pārdod, ja ne šiem trim- lielajiem? Pārējās firmas nevar izvilkt pat pašas sevi. Un pat ja Statoil nepirks jaunus DUS, tad tos uzcels, vai no tā kādam paliek vieglāk?» tā Viada prezidents un līdzīpašnieks Viktors Škuratovs, viņaprāt lielajiem tirgotājiem intereses nebūšot vien par dažiem lauku rajonu DUS, kur dienas apgrozījums ir labi ja 200 lati.

Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.

Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.

Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.

Veikalu ķēdes «LaTS» pārvaldītājs SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» pagājušajā gadā palielinājis neto apgrozījumu par 7,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un tas bija 8,158 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem nedaudz sarukusi - tā 2017.gadā bija 880 tūkstoši eiro, kas bija par 12,1% mazāk nekā gadu iepriekš.

Gada pārskatā SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» atzīmē, ka tā 2017.gadu beidza veiksmīgi, faktiskie ieņēmumi esot sasnieguši plānotos. «Tas dod pārliecību, ka darbs uzņēmuma attīstībai notiek pareizē virzienā,» sacīts vadības ziņojumā.

Uzņēmums pagājušajā gadā palielināja darbinieku skaitu līdz 21, un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā bija 877 tūkstoši eiro.

SIA «Latvijas Tirgotāju savienība» norāda, ka Latvijas mazumtirdzniecības tirgus ir piesātināts, tādēļ sagaidāms, ka arī šogad turpināsies sīva konkurence starp pārtikas mazumtirgotāju ķēdēm un apvienībām. «Notiks tirgus dalībnieku konsolidācija, kā arī to pārvilināšana no vienas apvienības pie otras,» uzņēmums norāda gada pārskatā.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Trīs lielo tirgotāju aiziešana Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) darbību īpaši neietekmēs.

Tā Db.lv sacīja LTA prezidents Henriks Danusēvičs. Viņš uzsvēra, ka šobrīd LTA apvieno 600 tirdzniecības uzņēmumus un nekādu lielu izmaiņu nebūs. Jāatgādina, ka par izstāšanos no LTA jau paziņojuši Rimi Latvia, Maksima Latvija un otrdien par to pavēstīja arī SIA Palink. SIA Palink rīkotājdirektore Dace Zundure informēja, ka kompānija nosūtījusi oficiālu vēstuli LTA, kurā paziņo par izstāšanos no asociācijas. Šāds lēmums pieņemts, jo LTA publiski paustais viedoklis par PVN samazināšanu ir neskaidrs un neatbilstot uzņēmuma politikai. «SIA Palink iestājas par maksimāli godīgiem un skaidriem tirdzniecības principiem, tāpēc arī no mūsu puses seko šāda rīcība. «Izstāšanās no LTA nekādā veidā neietekmēs SIA Palink turpmāko darbību, jo mēs kā Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedrs turpināsim īstenot un iestāties par sakārtotu nozari un atbalstīsim asociācijas virzītos godīgas komercprakses principus,» pauda D. Zundure.

Samazinot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmi no 22% līdz 21%, lielveikalos Rimi, Maxima un IKI tiek solīts samazināt preču cenas.

Precēm, kas maksā mazāk par vienu latu, izmaiņas nebūs manāmas, savukārt precēm, kas maksā vairāk par vienu latu, izmaiņas būs jūtamas, uzsvēra Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA), kas pārstāv uzņēmumus Iki, Rimi Latvija un Maxima, priekšsēdētājs Valdis Turlais. Pēc tirgotāju aplēsēm, 70% preču maksā vairāk par vienu latu.

Vienlaikus V. Turlais norādīja, ka tirgotāji ir pēdējais posms cenu veidošanā – jāņem vērā gan ražotāji, gan piegādātāji.

Ministru kabineta un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas otrdien parakstītais sadarbības memorands paredz vienošanos par nepieciešamību no 2012. gada 1. jūlija samazināt PVN pamatlikmi par vienu procentpunktu, lai izlīdzinātu nodokļu slogu ar kaimiņvalstīm un ierobežotu inflāciju. Kā memoranda mērķis minēts aizsargāt un sekmēt patērētāju pirktspēju, samazinot PVN. Lai to sasniegtu, Latvijas Pārtikas tirgotāju apvienība apņemas nodrošināt, ka tās biedri cenu noteikšanā balstīsies uz jauno, samazināto PVN pamatlikmi, bet valdība apņemas virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā par PVN. Arī citas uzņēmēju organizācijas tiek aicinātas atbalstīt memoranda mērķi, noslēdzot līdzīga satura vienošanos. Jāpiebilst, ka tirgotāju vidū par plānotajām PVN izmaiņām viedokļi ir atšķirīgi, piemēram, Latvijas Tirgotāju asociācija pagaidām memorandu neplāno parakstīt. PVN samazināšana par vienu procentpunktu tirgotājiem radīs jaunas izmaksas, turklāt nav skaidra tā atdeve, tā Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danusēvičs.