Lai gan tirgotāju aktivitāte dabasgāzes un elektroenerģijas tirgū joprojām ir augsta, liela daļa uzņēmēju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) tirgotāju reģistriem jau izslēgti.
Līdz šā gada septembrim no elektroenerģijas un dabasgāzes tirgotāju reģistriem kopumā izslēgti 89 komersanti. Realizēt savus plānus elektroenerģijas tirgū nav izdevies 78 uzņēmējiem, savukārt dabasgāzes tirgū – 11 potenciālajiem tirgoņiem. Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka šāda situācija ir vērtējama kā normāls tirgus attīstības process, kam nav negatīvas ietekmes uz gala patērētāju.
Kopumā elektroenerģijas tirgū pēdējo sešu gadu laikā iesaistījušies vairāk nekā 100 tirgotāji. Pirmie komersanti reģistrējušies jau 2012.gadā, starp tiem arī vairāki pašreizējie tirgus līderi – Latvenergo (45–55% juridisko klientu segmentā), Enefit (15–25% juridisko klientu segmentā) un Inter RAO Latvia (5–15% juridisko klientu segmentā). SPRK mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka elektroenerģijas tirgū šobrīd reģistrēti 29 tirgotāji, kas uzsākuši savu darbību, un seši komersanti, kas tirgošanos pagaidām vēl nav sākuši. Četri no tiem – Aiveks, Baltic Balance Energy, Citadeles projekti un Spectrum Baltic – SPRK reģistrā iekļauti 2018.gadā.
EM vērtējumā elektroenerģijas tirgotāju skaita svārstības ir saistītas ar apstākli, ka kopumā tirgus dalībniekiem gan Latvijas, gan arī reģionālā tirgus līmenī ir bijis pieejams salīdzinoši īss periods, kurā iepazīt elektroenerģijas tirgus galvenos darbības principus un novērtētu savus iespējamos saimnieciskos ieguvumus no aktīvas darbības elektroenerģijas tirgū. Tāpat jāņem vērā apstāklis, ka elektroenerģijas tirgotāju reģistrā komersantam ir jāreģistrējas, ja tā kopējais tirdzniecības apjoms pārsniedz 4000 megavatstundu gadā. «Kā ticama ir jāvērtē iespēja, ka daļa no komersantiem ir izslēgti no reģistra, jo šo komersantu apgrozījums nav sasniedzis minēto slieksni. Ir jāņem vērā arī tas, ka pienācīga saimnieciskā izdevīguma apstākļos elektroenerģijas tirdzniecības uzņēmums var reģistrēties ar nolūku gūt saimniecisku labumu arī ļoti ierobežotam skaitam klientu, piemēram, nodrošināt ekonomiski izdevīgākas elektroenerģijas piegādes konkrētai ražotnei,» skaidro ministrijā, uzsverot, ka, vērtējot gan elektroenerģijas, gan dabasgāzes tirgus attīstību un tirgotāju svārstības, EM nav saņēmusi jebkādu informāciju no SPRK par to, ka tirgotāju skaita izmaiņas būtu nelabvēlīgi ietekmējušas tirgus attīstību vai patērētāju intereses.
Paplašinot uzņēmuma sniegto pakalpojumu klāstu, 2015.gada janvārī elektroenerģijas pārdošanas tirgū mājsaimniecībām startēja arī uzņēmums Eco Baltia vide, kas pērn maijā no reģistra izslēgts. «Diezgan ātri bija skaidrs, ka apvienot mūsu pamatbiznesa pakalpojumus ar elektroenerģijas tirdzniecību vienā produktu pakā, lai tos pārdotu esošajiem Eco Baltia vide klientiem, ir sarežģīti,» atzīst Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts. Vairāku spēlētāju izstāšanos no šī tirgus viņš skaidro ar lielo konkurenci. «Elektroenerģijas tirgus ir pietiekami piesātināts ar spēlētājiem, un katram no tiem ir jānodrošina pietiekams klientu portfelis. Runājot par esošajiem tirgus dalībniekiem, uzskatu, ka stabilu vietu tirgū saglabās lielo apjomu spēlētāji vai tie, kam savā nišā būs līgumi ar stingriem nosacījumiem,» prognozē J.Aizbalts, piebilstot, ka Eco Baltia vide nākotnes plānos nav paredzēts atkārtoti startēt elektroenerģijas tirgū.
Visu rakstu Vairums tirgotāju darbu tā arī neuzsāk lasiet trešdienas, 26.septembra laikrakstā Dienas Bizness!