Nākotnē Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK) varētu nodrošināt ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, iespējams, pat Vācijas un citu valstu dabasgāzes apgādi, domā Aigars Kalvītis, AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs.

Jau šobrīd redzam, ka vairāki mūsu potenciālie sadarbības partneri meklē iespējas gāzi transportēt no Eiropas un uzglabāt Baltijā, DB organizētajā konferencē Enerģētika 2023 atklāja A.Kalvītis, piebilstot, ka šis aspekts varētu pilnībā izmainīt Inčukalna PGK lomu. Vēsturiski krātuve izmantota, lai nodrošinātu reģionālās gāzes apgādes stabilitāti un ļautu sabalansēt dabasgāzes cenas sezonālās svārstības, taču nākotnē šis aktīvs varētu darboties kā noliktava, kur gāze tiek glabāta visu cauru gadu, spriež LG valdes priekšsēdētājs.

Pieprasījums mainās

Līdz šim lielākais apjoms dabasgāzes krātuvē parasti tika iesūknēts vasaras sezonā, kad patēriņš reģionā ir vairākas reizes mazāks nekā aukstajā periodā, bet resursa cena - zemāka. Savukārt ziemas sezonā krātuvē noglabātā gāze tika izņemta, lai apkures sezonā to piegādātu klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. A.Kalvītis prognozē, ka drīzumā tas varētu mainīties un nākotnē gāze Inčukalna PGK varētu tikt iesūknēta un uzglabāta visu gadu. “Rietumeiropa arī turpmāk, visticamāk, saskarsies ar gāzes trūkumu, un jau pašlaik mēs redzam indikācijas, ka ārvalstu tirgotājiem varētu būt liela interese savu iegādāto dabasgāzi uzglabāt tieši Baltijā. Pilnīgi iespējams, ka drīz mēs piedzīvosim situāciju, kad Inčukalna PGK tiks izmantota vismaz Polijas, ja ne arī Vācijas apgādei. Šāda informācija man ir, jo mēs esam kontaktā ar daudziem Eiropas gāzes tirgotājiem, kuri šobrīd nopietni apsver šādas iespējas,” atzīmē A.Kalvītis, uzsverot, ka šī brīža situācija nav salīdzināma ar laiku, kad Inčukalns galvenokārt koncentrējās uz cauruļvadu piegādēm.

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Nākamajā apkures sezonā gāzes deficīts mūsu reģionā nav prognozējams, bet cenas, salīdzinot ar 2020.- 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas, intervijā teica AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Komentējot gāzes pieejamību nākotnē, Kalvītis sacīja, ka šīs lietas nevar vispārināt, jo Krievija Eiropas Savienībai (ES) piegādāja 200 līdz 220 miljardu kubikmetru gāzes.

Latvijas gāzes peļņa pieaugusi 12,1 reizi 

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums pērn bija 689,752 miljoni eiro, kas...

"Ir skaidrs, ka tas teorētiski nozīmē, ka Eiropas valstīs būs deficīts, jo šo apjomu nav iespējams ne ar ko aizvietot. Bet situācija dažādos reģionos atšķiras. To, ka būs problēmas nākamajā apkures sezonā, saka Eiropas analītiķi," skaidroja "Latvijas gāzes" vadītājs, piebilstot, ka mūsu reģionā, atveroties Inko terminālim Somijā un esot Inčukalna pazemes gāzes krātuvei, kurā joprojām ir pietiekami lieli gāzes atlikumi, viņš reģionam nekādas bažas par gāzes pietiekamību nākamajā gadā nesaskata. Kalvītis stāstīja, ka lielākā daļa kuģu jau ir nolīgti, ir skaidrs grafiks, kā tie pienāks gan Klaipēdā, gan Inko terminālī. "Ja matemātiski pieskaita tos atlikumus, kas paliks no iepriekšējās apkures sezonas Inčukalnā, tad mūsu reģionā es nesaskatu deficīta pazīmes nākamajai apkures sezonai," teica uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Viņš gan piebilda, ka cita lieta ir gāzes cena. "Mēs nezinām, cik gāze maksās, jo cena jau neveidojas mūsu reģionā," sacīja Kalvītis.

"Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka cena veidojas Eiropā, un, ja Eiropa rudenī nonāks deficīta apstākļos vai iztrūkuma apstākļos un būs nedrošības sajūta, atkal var sākties kādas panikas izpausmes, kā tas jau bija periodā no 2022.gada augusta līdz oktobrim, kad tika sasniegtas vēsturiski augstākās gāzes cenas.

"Gāzes deficītu es mūsu reģionā neprognozēju, bet cenas, salīdzinot ar 2020., 2019.gadu, visdrīzāk, būs augstas," pauda Kalvītis.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2022.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 689,752 miljoni eiro, kas ir par 31,3% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga 12,1 reizi - līdz 39,073 miljoniem eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), fonds "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Aigars Kalvītis trešdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) kongresā tika pārvēlēts organizācijas prezidenta amatā.

Kalvītis, kurš bija vienīgais kandidāts uz šo amatu, atklātā balsojumā saņēma 41 balsi no 42 iespējamajām.

Kongresa darba kārtībā ir tikai viens punkts - federācijas prezidenta un valdes vēlēšanas. Tajā piedalās 42 delegāti no 55 LHF biedriem, tādējādi kongress ir lemttiesīgs.

Kalvītis ir LHF prezidents un valdes priekšsēdētājs kopš 2020. gada 30. jūnija. Viņš amatā ir jau otro termiņu. LHF valdes locekļi ir Viesturs Koziols, Edgars Buncis, Valentīns Bļugers un Māris Martinsons.

Kalvītis darbam jaunajā valdē trešdien izvirzīja četrus līdzšinējos valdes locekļus - Koziolu, Bunci, Bļugeru un Martinsonu -, kā arī Antru Aizstrautu un Aivaru Zeltiņu. Delegāti balsojumā atbalstīja arī šos izvirzītos kandidātus.

AS "Latvijas gāze" piederošās dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas process ir noslēguma stadijā, 11.aprīlī intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka interese par "Gaso" iegādi bija ļoti liela, tostarp arī ģeogrāfiski ļoti plaši pārstāvēta - interesi izrādījušas gan kompānijas no Āzijas un Eiropas, gan arī kompānijas no ASV.

"Pieteikumu bija daudz. Līdz stadijai, kad šie investori sāk ieguldīt naudu, nonāca kādi pieci vai seši. Šobrīd pārdošanas process ir noslēguma fāzē," sacīja Kalvītis, plašāku komentāru, atsaucoties uz konfidencialitāti, nesniedzot.

Vienlaikus viņš gan norādīja, ka darījums varētu noslēgties tuvākajos mēnešos.

Jautāts, vai darījumā izšķirošā būs cena, Kalvītis pauda viedokli, ka cena būs tikai viens no faktoriem. "Domāju, ka "Latvijas gāzes" akcionāru interesēs ir šo darījumu pabeigt maksimāli ātri. Tāpēc domāju, ka izšķirīgi būs tas, cik ātri investori būs spējīgi noslēgt šo darījumu," viņš sacīja, uzsverot, ka lēmums par "Gaso" pārdošanu ir "Latvijas gāzes" īpašnieku ziņā.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka šobrīd notiek process, kurā "Latvijas gāzes" akcijas tiek konsolidētas "Energy Investments". "Mēs negatavojamies tās pārdot. Mēs gribam nopirkt arī akcijas no Vācijas valsts uzņēmuma "Uniper Ruhrgas International" un arī no SIA "Itera Latvija", tādā veidā iegūstot pilnu kontroli pār "Latvijas gāzi"," teica Kalvītis.

Tostarp viņš minēja, ka sarunu pirmais raunds ar "Uniper Ruhrgas International" noslēdzās šā gada pirmajā pusgadā un tagad notiek sarunu otrais raunds, kas varētu noslēgties 2025.gada pirmajā ceturksnī. Tāpat sarunas ir sāktas ar "Itera Latvija", paredzot, ka tās ir jānoslēdz šogad 31.decembrī.

"Domāju, ka 2025.gada aprīlī mums vajadzētu pabeigt šo vadības izpirkuma procesu," sacīja Kalvītis.

Dabasgāzes turpmākā cena būs atkarīga no ģeopolitiskajiem apstākļiem, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Tas, kāda būs gāzes cena nākamajā vasarā, lielā mērā būs atkarīgs no ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Kalvītis.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ģeopolitiskā situācija ir nokaitēta, savukārt gāze un arī nafta ir tie produkti, kas tiešā veidā ietekmējas "no lielās politikas".

Tāpat Kalvītis norādīja, ka šobrīd gāzes cena ir augstāka, nekā tika gaidīts. "Mēs neprognozējām, ka cena biržā sasniegs 45-46 eiro par megavatstundu," viņš teica, piebilstot, ka sākotnēji tika gaidīts, ka gāzes cena šajā ziemā biržā būs zem 40 eiro par megavatstundu.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju, liecina kompānijas paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Akciju iegāde notikusi uzsāktā vadības izpirkuma procesā.

Pirkuma darījums noticis starp Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II" un SIA "Energy Investments" par visu "Marguerite Gas II" piederošo 28,97% akciju atpirkumu.

"Latvijas gāzes" vadība norāda, ka vadības izpirkuma process dos iespēju noturēt "Latvijas gāzes" pozīcijas kā vienam no Baltijas enerģētikas līderiem, kā arī būt inovatīvu produktu un pakalpojumu līderim atbilstoši vadošo starptautisko tirgu tendencēm.

Uzņēmuma paziņojumā biržai teikts, ka jaunajās enerģētikas tirgus realitātēs pastāv nepieciešamība nodrošināt sabalansētu dažādu energoresursu produktu pieejamību, vienlaikus piedāvājot arī adekvātas un konkurētspējīgas enerģētikas izmaksas Latvijas ražošanas uzņēmumiem. Tāpat uz ilgtermiņu vērsta politika paredz iespējas nodrošināt Latvijas mājsaimniecību pieprasījumu bez dramatiskiem cenu kāpumiem par gāzi vai citiem enerģijas avotiem.

AS "Latvijas gāzes" valdes locekļi šā gada laikā plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, piektdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

"Mēs esam apņēmības pilni šā gada laikā izpirkt visus akcionārus. Domāju, ka tuvāko mēnešu laikā būs arī skaidrība par tiem akcionāriem, kas pārstāv Krieviju," sacīja Kalvītis.

LETA jau vēstīja, ka 2023.gada novembrī "Latvijas gāzes" valdes locekļi Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar tiem piederošas speciāla mērķa kompānijas SIA "Energy Investments" palīdzību sāktā vadības izpirkuma procesā iegādājās 28,97% "Latvijas gāzes" akciju. Akcijas tika iegādātas no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Darījums tika īstenots ar "Rietumu bankas" atbalstu.

Tāpat vēstīts, ka "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - "Rietumu banku" - arī par turpmākajiem soļiem.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Pēc dabasgāzes tirgus atvēršanas 1.maijā, mājsaimniecības gāzi varēs iegādāties no trīs tirgotājiem, pārējie spēlētāji lēmumu par iesaisti privātpersonu segmentā pagaidām vēl nav pieņēmuši.

Saskaņā ar grozījumiem Enerģētikas likumā no 2023. gada 1. maija mājsaimniecībām būs pilnībā atvērts dabasgāzes tirgus, kas nozīmē turpmāk privātpersonām dabasgāzes cena vairs netiks aprēķināta pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātās metodikas, bet to noteiks tirgotāji. DB veiktā aptauja liecina, ka šobrīd šajā segmentā iesaistīties gatavi vien daži lielie tirgus spēlētāji - gāzi mājsaimniecībām joprojām piedāvās AS Latvijas gāze (LG) un AS Latvenergo, kā arī šī segmenta jaunpienācējs - SIA Elenger. Tikmēr SIA Enefit, SIA AJ Power un SIA Ignitis pagaidām šajā tirgū iesaistīties neplāno.

Iespējas bija jau iepriekš

AS "Latvijas gāze" lauzusi ilgtermiņa gāzes piegādes līgumu ar viesnīcu "Boutique Hotel & Restaurant MaMa", atklāja uzņēmuma līdzīpašniece Ilze Kikste.

Viņa skaidroja, ka aizvakar saņemts "Latvijas gāzes" lēmums, kurā teikts, ka 1.novembrī tiks lauzts ilgtermiņa gāzes piegādes līgums, kas pamatots ar ierobežotu dabasgāzes pieejamību reģionā, ar ierobežotām tiesiskām un tehniskām iespējām dabasgāzes piegādei, kā arī pēdējā laikā pieņemtajiem normatīviem attiecībā uz gāzes piegādes iespējām un noteiktiem ierobežojumiem Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

"Viņi ["Latvijas gāze"] raksta, ka ir spiesti izvērtēt iespējas turpināt noslēgtos ilgtermiņa dabasgāzes piegādes līgumus. Mums bija noslēgts ilgtermiņa piegādes līgums līdz 28.novembrim," skaidroja Kikste.

Viņa arī uzsvēra, ka šis "Latvijas gāzes" paziņojums nācis bez brīdinājuma, turklāt gāzes piegāde ir būtiska ne tikai uzņēmuma darbībai, bet arī Kikstes ģimenei, kuru vienīgais mājoklis ir viens no viesnīcas spārniem.

AS "Latvijas gāze" koncerna neto apgrozījums deviņos mēnešos bija 580,268 miljoni eiro, kas ir 2,1 reizi lielāks nekā attiecīgajā periodā pērn, bet koncerna neto peļņa sasniedza 96,578 miljonus eiro pretēji zaudējumiem gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijā informē, ka "Latvijas gāzes" koncerns 2022.gada deviņos mēnešos sasniedzis vēsturiski labākos finanšu rezultātus. Pirmā ceturkšņa finanšu rezultāti ir bijuši galvenais iemesls vēsturiski labākajiem deviņu mēnešu finanšu rezultātiem.

Deviņos mēnešos šogad "Latvijas gāze" klientiem Latvijā un ārvalstīs pārdeva 5,975 gigavatstundas (GWh) dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2021.gada periodu pārdošanas apjoms ir par 43,6% mazāks.

Pārdošanas apjomu samazinājums saistīts ar to, ka tirgus dalībnieki izvēlas neiegādāties Krievijas izcelsmes gāzi jau pirms 2023.gada 1.janvāra, kad stāsies spēkā aizliegums dabasgāzes piegādēm no Krievijas, kā arī klienti ir pārskatījuši dabasgāzes izmantošanas jaudas augsto dabasgāzes cenu dēļ.

AS "Latvijas gāze" ir sākusi tai piederošā gāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanas procesu, intervijā pastāstīja "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka atbilstoši spēkā esošajam regulējumam "Gaso" nevar pārvaldīt Krievijas vai Baltkrievijas akcionāri, un, ņemot vērā, ka "Latvijas gāzei" ir Krievijas valsti pārstāvoši akcionāri, "Gaso" ir jāpārdod.

"Pārdošanas process ir sācies, un es ceru, ka tas rezultēsies šā gada vidū," teica Kalvītis, piebilstot, ka vairāk neko komentēt nevar, jo visa pārdošanas procedūra ir konfidenciāla.

Jau vēstīts, ka 2022.gada 8.augustā "Latvijas gāzes" akcionāru ārkārtas sapulcē tika nolemts sākt reorganizāciju nodalīšanas ceļā - "Latvijas gāzei" piederošās "Gaso" akcijas tika nolemts nodot jaundibināmai kompānijai.

"Gaso" ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. "Gaso" izveidota 2017.gada nogalē, nodalot "Latvijas gāzes" sadales sistēmas darbību un izpildot Eiropas Savienības un valsts prasības par dabasgāzes sadales sistēmas neatkarības nodrošināšanu.

Sākot ar šā gada 16.augustu, AS "Latvijas gāze" valdē atkārtoti ievēlēts Aigars Kalvītis, Elita Dreimane, Deniss Jemeļjanovs un Egīls Lapsalis, liecina uzņēmuma paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Valdes pilnvaru termiņš noteikts viens gads.

Valdes priekšsēdētāja pienākumus turpinās pildīt Kalvītis, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka - Jemeļjanovs.

LETA jau rakstīja, ka "Latvijas gāzes" koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš. "Latvijas gāzes" apgrozījums 2022.gadā bija 702,604 miljoni eiro, bet peļņa - 40,8 miljoni eiro.

"Latvijas gāzes" lielākie akcionāri ir Krievijas "Gazprom" (34%), "Rietumu banka" (28,97%), Vācijas kompānija "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%).

AS "Latvijas gāze" pieprasa Latvijas valstij segt zaudējumus par to gāzes apjomu, ko valdība pagājušā gada rudenī lika rezervēt mājsaimniecību vajadzībām, jo tagad to vairs nevar pārdot par tik augstu cenu, kā būtu varējis pārdot rudenī, vēstīja TV3 raidījums "Nekā personīga".

Pērn rudenī valdība uzdeva "Latvijas gāzei" rezervēt dabasgāzi Latvijas mājsaimniecībām. Par Inčukalna krātuvi atbildīgais sistēmas operators - uzņēmums "Conexus" - apgalvoja, ka tam krātuvē gāzes pietiek. Savukārt "Latvijas gāze" taisnojās, ka krājumu nepietiek, jo tā gāze, kas Inčukalnā iepumpēta, nepieder uzņēmumam, līdz ar to valdības prasības izpildīt nebūšot iespējams.

"Nekā personīga" zināms, ka tobrīd Inčukalnā atradās gāze, ko "Latvijas gāzes" lielākā akcionāra, Krievijas uzņēmuma "Gazprom" uzdevumā tranzītā bija iepumpējusi "Latvijas gāze", un tā bija paredzēta, lai nodrošinātu Kaļiņingradas energodrošību. Gāze neesot bijusi pat atmuitota. Pastāvējušas bažas, ka pēc šo rezervju izlietošanas Inčukalna krājumi patiešām nebūtu pietiekami, lai Latvija droši varētu pārziemot. Ekonomikas ministrija piedraudējusi, ka šo gāzi Latvija varētu arī arestēt.

Konkurences padome (KP) 22.jūnijā pieņēmusi lēmumu atļaut AS "Eesti Gaas" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Gaso". KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Eesti Gaas" grupas uzņēmumi pārdod klientiem cauruļvadu dabasgāzi, saspiestu dabasgāzi (CNG), saspiestu biometānu (CBM) un sašķidrinātu dabasgāzi (LNG), kā arī pārvalda lielāko gāzes sadales tīklu Igaunijas teritorijā. AS "Eesti Gaas" grupa aktīvi nodarbojas ar starptautisko gāzes vairumtirdzniecību. Vēl minētā uzņēmumu grupa nodarbojas arī ar saules enerģijas ražošanu un pārdošanu, kā arī ar elektroenerģijas mazumtirdzniecību.

“Eesti Gaas novērtē Latvijas valdības uzticību – mēs pilnībā saprotam sadales tīkla kā stratēģiska uzņēmuma nozīmi un vēlamies dalīties pieredzē kā gāzes tīklu operators, attīstīt uzņēmumu un piedāvāt Latvijas gāzes patērētājiem vislabākos pakalpojumus. Mūsu uzņēmumam sadales tīkla iegāde Latvijā ir nozīmīgs solis Eesti Gaas darbības izvēršanai, lai mēs reģionā kļūtu par lielāko enerģētikas uzņēmumu ar privāto kapitālu” norāda Eesti Gaas valdes priekšsēdētājs Marguss Kāsiks.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ārkārtas Ģenerālajā asamblejā otrdien par organizācijas pagaidu prezidentu tika ievēlēts Latvijas Volejbola federācija (LVF) prezidents Jānis Buks.

Jaunievēlētais prezidents pildīs savus pienākumus līdz nākamā gada asamblejai.

Uz prezidenta amatu pretendēja arī Latvijas Airēšanas federācijas (LAF) prezidente Gunta Vlasenko un Latvijas Modernās pieccīņas federācijas (LMPF) goda prezidents Andris Feldmanis.

Ievēlēšanai bija nepieciešams saņemt vismaz 53 no 104 delegāta balsīm jeb 50% plus viena balss. No derīgajām 97 balsīm Buks saņēma 68, Feldmanis - 24, bet Vlasenko - piecas.

Buks sarunā ar žurnālistiem solīja, ka darīs visu, lai LOK paliktu labāka, veiksmīgāka, efektīvāka un daudz caurspīdīgāka un godīgāka.

"Kā jau teicu savā kampaņā, pirmkārt, jānodrošina esošo programmu izpilde un gatavošanās olimpiskajām spēlēm. Otrais solis ir sākt izvērtēt, kas ir mūsu [LOK] funkcijas un to izmaksas, kuras varbūt varam ietaupīt un līdzekļus novirzīt sportistiem. Tāpat jāsāk sistēmiski strādāt ar sponsoru piesaisti un jāsper arī pirmie soļi vienotas sporta organizācijas izveidē," par pirmajiem uzdevumiem jaunajā amatā stāstīja Buks.

AS "Latvijas gāze" vienas akcijas atpirkšanas cena plānota 3,35 eiro, teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Latvijas Banka ir saņēmusi "Latvijas gāzes" iesniegumu atļaujas saņemšanai izteikt uzņēmuma akciju atpirkšanas piedāvājumu saistībā ar uzņēmuma akciju izslēgšanu no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena, pēc prospektā sniegtās informācijas, ir 3,35 eiro.

Paredzēts, ka akciju atpirkšanas piedāvājumu akcionāri varēs pieņemt 14 dienu laikā, skaitot no prospekta publicēšanas "Nasdaq Riga" tīmekļvietnē.

Birža "Nasdaq Riga" piektdien paziņojusi, ka "Latvijas gāzes" akciju atpirkšanas piedāvājumā minētā vienas akcijas atpirkšanas cena - 3,35 eiro - ir būtiski zemāka par pēdējo cenu pirms "Latvijas gāzes" akciju tirdzniecības apturēšanas 28.jūnijā, kad cena bija 6,88 eiro par akciju.

Pēc AS "Latvijas gāze" akciju atpirkšanas nav paredzēts apvienot vai kā citādi reorganizēt uzņēmumu, kā arī nav paredzēts veikt izmaiņas "Latvijas gāzes" valdes un padomes sastāvā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

"Latvijas gāze" plāno turpināt līdzšinējo uzņēmuma darbību un nav plānotas darbības veida vai atrašanās vietas izmaiņas, kā arī uzņēmuma pašreizējās aktivitātes un plāni tiks turpināti.

Uzņēmuma valde pozitīvi vērtē arī to, ka "Latvijas gāzes" darbinieki saglabās darbavietas saskaņā ar noslēgtajiem darba līgumiem.

Jau ziņots, ka jūlija beigās sākās "Latvijas gāze" izteiktais akciju atpirkšanas piedāvājums, kas attiecas uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena ir noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājuma termiņš noslēgsies 7.augustā.

Piedāvājums izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

Birža "Nasdaq Riga" apstiprinājusi AS "Latvijas gāze" pieteikumu par akciju izslēgšanu no Baltijas Otrā saraksta, liecina biržas paziņojums.

Par pēdējo akciju kotācijas dienu teikts piektdien, 23.augusts.

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" akcionāri 19.jūnija kārtējā akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izslēgt uzņēmuma akcijas no regulētā tirgus.

Tika izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums, pēc kura uzņēmuma rīcībā nonāca tikai 0,014% jeb 5553 akcijas, lai gan piedāvājums attiecās uz 18,75% jeb 7 482 404 kompānijas akcijām, kuras plānots izslēgt no regulētā tirgus. Vienas akcijas atpirkšanas cena tika noteikta 3,35 eiro.

Piedāvājums bija izteikts kompānijas akcionāriem, kuri balsojuši pret "Latvijas gāzes" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus, un akcionāriem, kas nav piedalījušies šajā balsojumā.

AS "Latvijas Gāze" akcionāru sastāvā vēsturiskas izmaiņas, informē uzņēmums.

AS "Latvijas Gāze" valdes locekļu speciālā mērķa sabiedrība "Energy Investments" SIA ir spērusi nākošo būtisko vadības izpirkuma procesa (management buy-out jeb MBO) soli.

Atbilstoši jau agrāk sniegtajai informācijai par "Energy Investments" SIA plāniem izpirkt AS "Latvijas Gāze" akcijas no pārējiem lielajiem emitenta akcionāriem, AS "Latvijas Gāze" vadības izpirkuma komanda informē par sekojošo.

2023.gada rudenī tika atpirktas 28,97% AS "Latvijas Gāze" akciju no Luksemburgas investīciju fondu "Marguerite Gas II S.À.R.L".

Tagad 2024.gada oktobrī ir atpirktas 34% AS "Latvijas Gāze" akciju no Krievijas Federācijas PAS "Gazprom".

Sekojoši, AS "Latvijas Gāze" kontrolējošo akcionāru sapulces vairākumu iegūst Latvijas pilsoņi.

"Latvijas gāze" (LG) parakstījusi galīgu vienošanos par tai pilnībā piederošā meitasuzņēmuma - dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS "Gaso" pārdošanu Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas", teikts LG paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījuma pabeigšanai vēl nepieciešama valdības piekrišana nacionālās drošības aktīvu pārņemšanai un konkurences iestādes atļauja.

LG saņems pamata atlīdzību par pašu kapitālu 120 miljonu eiro apmērā un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka darījums tiks noslēgts līdz 2023.gada beigām, izpildot darījuma slēgšanas nosacījumus.

Minētais darījums esot LG stratēģiskā plāna viens no soļiem - racionalizēt savu darbību un koncentrēties uz pamatdarbību, kas ir gāzes vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība.

LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis paziņojumā biržai norāda, ka pārdošana ļauj koncentrēt resursus pamatdarbībai un radīt vērtību uzņēmuma akcionāriem.

Pirmdien desmitiem tūkstoši cilvēku pie Brīvības pieminekļa Rīgā ar skaļām ovācijām sagaidīja Latvijas hokeja izlasi, kas aizvadītajā pasaules čempionātā izcīnīja bronzas medaļas.

Teritorija ap pieminekli ir cilvēku pārpildīta, tāpat cilvēku pārpildītas ir apkārtējās ielas un tuvējie laukumi, turklāt hokeja fani turpina plūst pieminekļa virzienā. Ne pie pieminekļa, ne kanālmalā vietas vairs nav, tāpēc cilvēki stāv apkārtējās ielās. Cilvēku plūsma ir paralizējusi Brīvības laukuma apkārtnes ielas, jau sākot no Centrālās stacijas, Vērmanes dārza un citos virzienos. Arī sabiedriskais transports ir cilvēku pilns.

Klātesošos uzrunāja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis, kurš uzsvēra, ka Rīga ir pelnījusi čempionāta atgriešanos. Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) atgādināja, ka šodien piešķirta brīvdiena, lai visi atcerētos šo notikumu.