Sarunā kāda salona saimniece atzina, ka mūsdienās pircējs kopā ar produktu pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas aiz tā visa stāv. Ir svarīgas detaļas, komunikācija un paša saimnieka iesaistīšanās. Tas ir kas vairāk par mārketingu un uzņēmuma sabiedrisko attiecību komandu.

Varētu domāt, ka pārdot attieksmi ir vienkārši, jo nav nepieciešami lieli ieguldījumi, taču tas ir maldinošs apgalvojums. Attieksmei ir augsta cena, tā dārgi izmaksā abām darījuma pusēm. Nepietiek vienreiz noformulēt savu nostāju un izkliegt to sociālajos tīklos. Gaidītais efekts, proti, ka klients par to nobalsos ar savu maciņu, nenāks. Attieksmi var pārdot, ja tā sakņojas dzīvesveidā un pārējie pārdošanas triki ir kā skaists un elegants iesaiņojums. Labi strādājošs piemērs, kā tiek pārdota attieksme pret dzīvi, ir bijušā Liepājas viesnīcu Fontaine Hotel īpašnieka Stīna Lorensa darbošanās Liepājā. Huligāns un bijušais pašvaldības deputāts tagad pievērsies mūziķa karjeras attīstīšanai Amerikā. Viņš no rīta savā viesnīcā varēja puskails doties uz baseinu.

Savu darbību Rīgā beidzis restorāns Kinfield. Kā atklāj tā īpašniece Kristīne Rožkalne, problēma nebija viesu trūkums, bet gan valsts attieksme – pretimnākšanas un izpratnes vietā bez brīdinājuma bloķēts konts, sajūta kā nopratināšanā, apvainošana un nicinoša attieksme.

«Es mīlu Latviju, lai gan esmu Vācijā dzimusi un uzaugusi. Kopš esmu atpakaļ Latvijā, iemīlu šo zemi katru gadu arvien vairāk, it īpaši Rīgu. Ar spējām, kuras man ir dotas, vēlējos šai pilsētai un cilvēkiem dāvāt vietu, kurā ikviens mūsdienu steidzīgajā ikdienā varētu norimt, satikt savus mīļos un izbaudīt laiku kopā pie īpaši atlasītas mūzikas. Tad nu pirms vairāk kā 3 gadiem pieņēmu lēmumu realizēt sen loloto sapni. Vīzija, koncepts un biznesa plāns bija skaidrs, vajadzēja vēl tikai finanses. Smagi iepriekš strādājot, finansējumu saņēmu. Kad arī telpas tika veiksmīgi atrastas, varēju sākt plānoto,» sociālajā tīklā Facebook klāsta uzņēmēja.

Ārkārtas situācija ir ietekmējusi Baltijas valstu iedzīvotāju attieksmi pret nākotnes pensijām – 32% Latvijas, 30% Lietuvas un 41% Igaunijas iedzīvotāju atklāj, ka tagad pensiju 2. līmeni novērtē augstāk nekā pirms ārkārtas situācijas, turklāt 15% Latvijas, 12% Igaunijas un 8% Lietuvas iedzīvotāju ir nolēmuši sākt veidot uzkrājumus pensiju 3. līmenī, liecina "Luminor" aptaujas dati.

"Luminor" aptaujas rezultāti atklāj, ka ārkārtējā situācija ir ietekmējusi cilvēku attieksmi attiecībā uz pensijām. Latvijā 32% iedzīvotāju tagad pensiju 2. līmeni vērtē augstāk nekā pirms Covid-19, īpaši tas raksturīgs jaunākiem cilvēkiem vecumā no 23 līdz 34 gadiem (39%), tikmēr iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem ir negatīvāk noskaņoti.

Būtiskākais faktors, kas ietekmē iedzīvotāju attieksmi, ir viņu ienākumu līmenis – aptaujas dati liecina, ka augstāk pensiju 2. līmeni vērtē cilvēki ar vidējiem (601-900 eiro mēnesī uz vienu ģimenes locekli) vai augstiem (virs 900 eiro) ienākumiem. Latvijā 39% cilvēku ar vidējiem ienākumiem un 34% cilvēku ar augstiem ienākumiem tagad vairāk novērtē pensiju 2. līmeni, taču Igaunijā arī šie rādītāji ir aptuveni par 10 procentiem augstāki.

«Mums ļoti gribētos, lai tirgotāji saprastu, ka mēs esam ieguldījušas produktu ražošanā gan laiku, gan enerģiju, gan arī daudz finanšu līdzekļu. Mums izejvielas uz parāda neviens nedod, mēs par visām izejvielu piegādēm norēķināmies, bet veikals paņem preci, pārdod to, bet norēķināties ar ražotājiem nesteidzas. Sanāk tā, ka mēs un arī citi ražotāji kreditējam veikalus,» intervijā laikrakstam Diena stāsta uzņēmējas, SIA Gusto īpašnieces Andra Katkeviča un Līga Elmane.

Fragments no intervijas

Kā izvēlējāties savu biznesa virzienu – kosmētikas ražošanu?

Līga Elmane (L.E.) Tas bija Andras vaļasprieks.

Andra Katkeviča (A.K.) Nenotika tā, ka mēs nolēmām veidot biznesu un meklējām biznesa ideju, ko realizēt. Mums biznesa ideja nāca no jau zināma hobija. Tas bija vaļasprieks, kas tika atbalstīts draugu un radu vidū un tika novērtēts – man teica: «Tik labas lietas tiek gatavotas, kāpēc gan tās nepiedāvāt arī citiem?» Izskanēja Līgas uzaicinājums: «Varbūt veidosim savu biznesu?» Tajā laikā, kad mēs hobiju nolēmām pārvērst par biznesu, Bauskas novadā tika veidots pierobežas inkubators, mēs tam pieteicāmies un veiksmīgi iesaistījāmies inkubatorā. Protams, biznesa sākšana nevar notikt vienā dienā, jo jānokārto ļoti daudz dokumentu. Brīdī, kad produkti tika reģistrēti, vienlaikus tika drukātas etiķetes, un, kuras etiķetes saņēmām, tās tūlīt arī uzlīmējām produktiem un produktus uzreiz likām uz letes tirgošanai. Tas bija dinamisks, interesants periods.

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi un šobrīd saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Šis ir viens no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa šonedēļ valdību veidojošo partiju Sadarbības sanāksmē prezentētajiem priekšlikumiem, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās.

Sagatavotie likuma grozījumi novērsīs lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, u.c. priekšlikumi.

Izglītības sistēmā cirkulē nauda, tātad kāds naudu dod, kāds naudu saņem. Ir vērts precīzi noskaidrot, kā nodokļu maksātāju nauda ceļo Latvijas izglītības sistēmā. Kas, ko, kāpēc un par cik pērk? Kas, ko, kāpēc un par cik pārdod? Ja augstskolas vienkārši pārdod diplomus, tad ir pamats runāt par diplomiem-feikiem Latvijas izglītībā. Latvijā trūkst vienotas izglītības kvalitātes izpratnes, un Izglītības ministrija nezina, ko tā pērk.

Tā uzskata profesors Dr. math. AndrejsJaunzems ([email protected]), kurš ir Latvijas Atzinības krusta virsnieks ar 25 gadu ilgu docētāja darba pieredzi Latvijas Universitātē, kā arī 25 gadus Ventspils Augstskolā Ventspils Augstskolas Tehnoloģiju pārneses un inovāciju centra viespētnieks,LZA eksperts, grāmatu Mikroekonomika. Teorija un analīze(2013), J. A. Šumpētera atziņas par uzņēmēju kā ekonomikaspārmaiņu mehānismu: pro, contra, addendum (2017), Varbūtība(2023) autors.

Sarunas fragments

Kā jūs vērtētu pašreizējo situāciju Latvijas izglītības sistēmā?

Pirms 13 gadiem Jāņa Dombura 2009. gada 8. aprīļa pārraidē Kas notiek Latvijā? toreizējā izglītības ministre Tatjana Koķe uzdrīkstējās atklāti pateikt, ka neatkarīgās Latvijas laikā izglītība mūsu valstī no gada uz gadu ir tikai pasliktinājusies. Savukārt iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece nonāca pie secinājuma, ka Latvijas izglītības sfēras degradāciju sekmē pārlieku zemais centralizēto eksāmenu nokārtošanas slieksnis. Spēkā esošais regulējums, ka centralizētais eksāmens netiek uzskatīts par nokārtotu, ja iegūtais rezultāts ir mazāks nekā 5%, nemudinot skolēnus uzrādīt pēc iespējas augstākus rādītājus. Vai tiešām trīsdesmit gadi bija nepieciešami, lai IZM atklātu to, ka 5% latiņa centralizēto eksāmenu nokārtošanai ir nesamērīgi zema un vajag augstāku slieksni?

Liepājā pazīstamā kafejnīca un radošā telpa «Ideju bode» savu darbību izbeidz, reģionālajam portālam rekurzeme.lv apliecinājusi tās izveidotāja un īpašniece Krista Lapiņa.

«Tas ir dažādu iemeslu kopums un sakrīt ar to, ka gribas ko pamainīt,» viņa saka par savu lēmumu.

Iemesls esot gan finansiālā situācija, gan fakts, ka K. Lapiņa pārceļas uz dzīvi Rīgā. Uzņēmumu vadīt no attāluma nebūtu iespējams, bet to pārcelt uz galvaspilsētu viņa arī negrasās. K. Lapiņa atklāj, ka ideju jauniem izaicinājumiem galvaspilsētā viņai netrūkst, un smejas, ka situācijā, kad iedzīvotāju paliek arvien mazāk, daudzi bijušie liepājnieki atkal satiekas Rīgā.

«Ideju bode» telpās bija izvietots mākslas preču salons un kafejnīca, pēc Kristas Lapiņas iniciatīvas tika rīkotas izstādes, alternatīvas mūzikas vakari, sadarbībā ar kino «Bize» bez maksas tika demonstrētas Eiropas nekomerciālās filmas. «Ideju bodē» notika arī dažādi semināri – tostarp veselīgu ēdienu gatavošanas meistarklases, semināri jaunajiem uzņēmējiem, telpas tika izīrētas banketiem un citiem sarīkojumiem.

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

Ja paskatāmies praktiski, cik tad šis uzņēmums ir pārstrādājis? Saražotā un pārdotā galaprodukta apjomi ir niecīgi. Faktiski Latvijas piens viennozīmīgi ir bijis piena savākšanas un pārpumpēšanas punkts uz Lietuvu. Ministru prezidents Dombrovskis lielījās ar straujo IKP izaugsmi. Te redzam, kā tā izaugsme veidojas: zemnieks Jānis pārdod pienu kooperatīvam, to ieskaita IKP; kooperatīvs pārdod to pašu tonnu Latvijas pienam, atkal to pierēķina IKP; tad Latvijas piens to pašu pārdod uz Lietuvu, ko atkal pierēķina IKP. Un, lūdzu, mums ir straujākā izaugsme, visi laimīgi, bet patiesībā nekā. Jo papīrs pacieš visu, otrdien intervijā laikrakstam Diena saka nozares eksperts Jāzeps Šņepsts.

Fragments no intervijas

Jau sākotnēji saucāt Latvijas piena izveidi par afēru.

Tas viss pasākums no paša sākuma ir afēra afēras galā. Lai «uzfrišinātu» ciparus, Latvijas piena bilancē ir ielikts zīmols Trikāta divu miljonu vērtībā, bet maksātnespējīga uzņēmuma zīmols patiesībā ir nulles vērts. Tā ir kārtējā afēra, par ko nezin kāpēc neviens nerunā. Sākotnēji zīmolu Trikāta par 500 tūkstošiem nopirka pats kooperatīvs, pēc tam to ieskapēja Latvijas pienam, kur pa ceļam cena uzauga uz diviem miljoniem.

Politiķi šo projektu atbalstīja, neviens tagad atbildību neuzņemas.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Jau šī gada sākumā Rīgā ekspluatācijā tika nodoti 700 dzīvokļi, bet visa gada ietvaros kopumā tika prognozēts vairāk nekā 2000 jaunu mājokļu pieaugums.* Ņemot vērā, ka īres cenas ir augstas un daļa padomju laika daudzstāvu dzīvojamie nami ir nolietojušies, pieprasījums pēc jaunajiem mājokļiem palielinās. Šobrīd aktīvi top jauni daudzdzīvokļu nami un privātmāju ciemati, kas ir pieejami plašam pircēju lokam. Šogad - laika periodā no janvāra līdz augustam Rīgas dzīvokļu tirgū notikuši 6529 darījumi.

Kā rāda statistikas dati, TOP 1 Rīgas apkaime pēc darījumu skaita ir Purvciems, kam seko Teika, Centrs, Imanta un Pļavnieki. Visbiežāk tiek iegādāti vienas un divu istabu mājokļi pirmajā un otrajā stāvā.

Izziņoti Eiropas prestižākā pētniecības granta – Eiropas Pētniecības padomes (European Research Council, ERC) granta – saņēmēji un pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma to saņēmusi arī zinātniece Latvijā – socioloģe, Latvijas Universitātes (LU) tenūrprofesore Inta Mieriņa.

Viņa turpmākos piecus gadus vadīs starptautisku zinātnieku komandu, kas Krievijas kara Ukrainā kontekstā pētīs sabiedrības attieksmes pret migrantiem atšķirības un iemeslus.

Par augsto sasniegumu LU zinātņu prorektors Guntars Kitenbergs saka: “Latvijas Universitātei kā zinātnes universitātei ir pienākums tiekties pēc zinātnes izcilības. Tomēr nav daudz objektīvu rādītāju, kas patiesi apliecina izcilību. Starp tādiem ir ERC granti, kurus iegūt tīko pētnieki no visprestižākajām zinātnes institūcijām Eiropā. Tāpēc man ir liels prieks, ka Latvijas un Latvijas Universitātes zinātne atkārtoti saņēmusi tik augstu apliecinājumu.”

Prestižā Eiropas Savienības veidotā neatkarīgā zinātniskā padome ERC ir vadošā Eiropas finansēšanas organizācija zinātnes izcilībai. Ar šādu grantu palīdzību zinātniekiem Eiropā ir iespēja realizēt vispārdrošākos zinātniskos centienus, jo ERC misija ir veicināt augstākās kvalitātes pētniecību. Latviešu socioloģe Inta Mieriņa ierindojas starp 103 savas nozares izcilajiem pētniekiem – šī gada grantu ieguvējiem.

Piegādes platformas "Wolt" un "Bolt Food" ir nozīmīgi ēdināšanas nozares uzņēmēju sadarbības partneri Covid-19 pandēmijas laikā, bet vienlaikus puse no aptaujātajiem uzņēmumiem ir saskārušies ar nevienlīdzīgu attieksmi no šo platformu puses, tāpēc tām jāizvērtē uzņēmējiem izvirzītie nosacījumi, kas var ietekmēt konkurenci, norāda Konkurences padome (KP).

KP veica uzņēmēju aptauju, kurā vērtēja pārtikas un nepārtikas preču pasūtīšanas un piegādes interneta platformas.

No 2020.gada pavasara Covid-19 ietekmē ēdināšanas iestādēm un nepārtikas produktu tirdzniecības uzņēmumiem ir liegta iespēja pilnvērtīgi sniegt pakalpojumus klātienē, kas veicinājis uzņēmumu nepieciešamību meklēt citus alternatīvus noieta kanālus.

Valstī noteikto ierobežojumu dēļ daļai uzņēmumu "Wolt" un "Bolt Food" platformas ir neaizvietojams preču izplatīšanas kanāls, ja vien paši uzņēmumi nepiedāvā savus individuālos piegādes pakalpojumus. Savukārt tas, ka visbiežāk tieši ēdienu piegādes platformas "Wolt" un "Bolt Food" tiek izvēlētas kā sadarbības partneri, pirmšķietami liecina par to, ka tām piemīt zināma tirgus vara un pārējie tirgus spēlētāji nespēj izdarīt pietiekamu konkurences spiedienu uz šīm platformām, norāda KP.

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Sabiedrībā iepriekš negatīvu attieksmi izpelnījušos rudzu maizes dalīšanas programmu izglītības iestādēs šogad tomēr neīstenos, un tās nākotni 2025.gadā Zemkopības ministrija (ZM) vēl vērtēs, pastāstīja ministrijas pārstāvji.

Lauku atbalsta dienesta (LAD) pārstāvji norāda, ka dalībai programmā LAD saņēma vienu pieteikumu, kuru tā iesniedzējs pēc paša iniciatīvas augusta beigās atsauca, kā iemeslu minot daļas sabiedrības neviennozīmīgo un negatīvo attieksmi par programmas īstenošanu pašreizējos apstākļos. Programmai varēja pieteikties biedrības vai nodibinājumi.

Programmas plānotais mērķis bija iepazīstināt pirmsskolas audzēkņus un pirmās līdz devītās klases skolēnus par rudzu maizi kā tradicionālu, nozīmīgu un reģionam raksturīgu maizi un tās nozīmi uzturā.

Jau ziņots, ka projekts, kuram valdība atvēlēja 300 000 eiro, iepriekš izsauca neviennozīmīgu sabiedrības attieksmi, daļai cilvēku apšaubot tēriņu lietderību.

Šodien notikušajā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lielāko nodokļu maksātāju sveikšanas ceremonijā triumfēja degvielas tirgotāja SIA Statoil Fuel&Retail (no šodienas uzņēmuma nosaukums ir SIA Circle K Latvia), kas uzvarēja trīs kategorijās.

Statoil Fuel&Retail uzvarēja nominācijās - 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Latvijā, 2015.gada lielākais nodokļu maksātājs Rīgā un Rīgas plānošanas reģionā un 2015.gada lielākais akcīzes nodokļa maksātājs.

Statoil Fuel&Retail nodokļos nomaksājis vairāk nekā 172 miljonus eiro.

Laurus plūca arī SIA Rimi Latvia, kas tika nosaukta par 2015.gada lielāko algas nodokļu maksātāju, SIA Orlen Latvija uzvarēja kategorijā 2015.gada lielākais pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, bet SIA Mikrotīkls tika sveikts kā 2015.gada lielākais eksportētājs pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām.

Nominācijā 2015.gada debija uzvarēja SIA Ventspils Port Services.

Arī pēc juridisko personu sūdzības par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

Papildināts viss teksts

Rīga, 16.nov., LETA. Satversmes tiesa (ST) arī pēc juridisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei ir atzinusi tikai Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantā noteiktās nodokļa likmes.

Tiesa nolēma Solidaritātes nodokļa likuma 6.pantu atzīt par neatbilstošu Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un spēkā neesošu no 2019.gada 1.janvāra.

Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Arvien biežāk dzirdam izskanam, ka kāds pašmāju uzņēmums plāno īstenot sākotnējo publisko akciju piedāvājumu jeb citiem vārdiem IPO. Kā piemēru var minēt tādus uzņēmumus kā Virši, Enefit Green, APF Holdings, un nule kā izskanējusi arī ziņa par Kalve Coffee.

Pirmkārt, ir apsveicami, ka uzņēmumi ir paplašinājuši savu redzes loku un kā finansējuma piesaistes iespējas izskata ne tikai finanšu iestāžu piedāvājumus, bet arī biržu. IPO nozīmē, ka uzņēmums akciju kotāciju biržā sāk pirmo reizi, visbiežāk ar mērķi piesaistīt jaunu kapitālu jaunu produktu izstrādei un ieviešanai tirgū, eksporta paplašināšanai, konkurentu vai sadarbības partneru pārpirkšanai. Taču jautājums no potenciālo investoru perspektīvas – vai un cik tas ir izdevīgi ieguldīt naudu IPO?

Kādu atdevi ir radījuši IPO?

IPO piemēri gan pasaulē, gan Latvijā ir dažādi, no tiem citi veiksmīgāki, citi mazāk. Daudz biežāk, protams, dzirdam labos piemērus. Viens no tādiem varētu būt Nvidia IPO, kas savu publisko akciju tirdzniecību īstenoja tālajā 1999.gadā. Ja tajā laikā tiktu investēti 10000 dolāru, tie šodien būtu pieauguši aptuveni līdz ~30 miljoniem dolāru. Lai gan šī atdeve ir iespaidīga, šādi piemēri ir salīdzinošs retums. Turklāt, neieskatoties uz iespaidīgo akcijas vērtību pieaugumu, Nvidia vēsturē bijuši arī periodi, kad uzņēmuma akcijas cena ir sabrukusi vairāk nekā par 50%. Piemēram, no 2021. gada novembra līdz 2022. gada oktobrim Nvidia akcijas cena bija samazinājusies par ~65%. Kritumu tajā laikā noteica satraukums par augošo procentu likmju ietekmi un tehnoloģiju pieprasījuma samazināšanā pēc Covid-19 beigām. Tāpat uzņēmuma akcijas cena krita no 2008. gada finanšu krīzes par ~80%. Tam, lai Nvidia atkarotu savu 2007. gada akcijas cenas virsotni, bija nepieciešami gandrīz deviņi gadi. Lai arī runājot par Nvidia, vienmēr tiek piesaukti spīdoši pieauguma procenti, šo akciju turēšana nemaz tik vienkārša ilgākā termiņā nav bijusi. Līdz ar to šī uzņēmuma veiksmes stāsts ne vienmēr izskatījies tik garantēts, kā varētu šķist tagad.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Latvijas iedzīvotājiem zināmākais brīvās naudas ieguldīšanas instruments ir depozīti, taču tos var uzskatīt par investīciju dinozauriem.

Tie ir plaši zināmi, droši, bet ar mazu atdevi. Taču iedzīvotāji visā pasaulē meklē lielākas atdeves iespējas no ieguldījumiem, tāpēc pēdējā laikā tirgū ienāk arvien jauni produkti, kas piedāvā gan augstāku atdevi, gan attiecīgi arī risku. Viena no šādām ieguldījumu iespējām ir aizdevumu platformas. Šo investīciju veidu bieži izvēlas tā dēvēti jaunie profesionāļi un tie, kuri vēlas paplašināt savu gadiem veidoto ieguldījumu portfeli.

Aizdevumu platformas ļauj daudziem investoriem būt par līdz-īpašnieku vienam aizdevumam, kas izsniegts privātpersonai vai uzņēmumam. Savukārt aizdevuma ņēmējiem platformas nodrošina alternatīvu finansējuma avotu, kas var būt sevišķi noderīgs situācijās, kad banku finansējums tiem nav piemērots vai pieejams. Platforma nodrošina šo aizdevumu piedāvāšanu ieguldītājiem, kā arī administrē norēķinus starp aizdevuma saņēmēju un investoriem. Ir divu tipa aizdevumu platformas, katrai no tām ir nedaudz savādāks darbības princips un arī atšķirīgs regulējums no finanšu nozares uzraugu puses.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm