Jau tuvākā mēneša laikā Liepājas SEZ pārvalde uzsāks pirmos būvdarbus, lai bijusī melnās metalurģijas rūpnīcas Liepājas Metalurgs teritorija pārtaptu par modernu un uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu Liepājas Industriālo parku.

Šobrīd ir noslēgušies trīs iepirkumi par pirmo jaunu ielu posmu izbūvi un apstiprināts līgums par teritorijas elektrifikāciju, izbūvējot jaunus modernus elektrotīklus. Plānotie būvdarbi jāpabeidz līdz 2025. gada 31.decembrim. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Liepājas SEZ pārvalde ir apstiprinājusi izsludināto iepirkumu rezultātus par pirmo ielu izbūvi projekta “Liepājas industriālā parka infrastruktūras attīstība 1.kārta” ietvaros. Tas nozīmē, ka jau tuvākā mēneša uzsāksies būvdarbi, lai bijušās rūpnīcas “Liepājas Metalurgs” teritoriju sāktu pārveidot par mūsdienīgu zaļu industriālo parku un uzsāktu teritorijas atvēršanu publiskai piekļuvei.

Apvienojot vairākus stratēģiski svarīgus privātos investīciju projektus, kas balstās uz zaļo enerģētiku, viedo ražošanu un inovācijām, parakstīts nozīmīgs paziņojums par Liepājas Ilgtspējīgās Industrijas centra izveidi Liepājas speciālās ekonomiskā zonā (Liepājas SEZ).

Paziņojumu parakstījuši privātie investori, kuri īstenos attīstības projektus - uzņēmumi Van Oord, Euroports, Smulders, CIS Liepāja, GI Termināls, Fokker Next Gen Latvia, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde, Liepājas pilsētas dome, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Rīgas Tehniskā universitāte.

Kopīgā paziņojuma mērķis ir noteikt attīstības projektiem augstāko prioritāti valdības dienas kārtībā, nodrošinot nepieciešamo valsts atbalstu, gan vienkāršotu procedūru un saskaņojumu veidā, gan nodrošinot nepieciešamo finanšu instrumentu pieejamību un ieguldījumus infrastruktūrā. Šie projekti veicinās Latvijas ekonomikas ilgtspēju, radīs jaunas augsto tehnoloģiju nozares, sekmēs valsts IKP pieaugumu un rūpniecības attīstību.

Ar bijušās rūpnīcas “Liepājas metalurgs” simbolisku caurlaides nojaukšanu 23. septembrī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvalde svinīgi uzsāka Liepājas Industriālā parka izbūvi, lai pārveidotu to par modernu, uz aprites ekonomikas pamatprincipiem balstītu zaļu industriālo parku.

Uzsākti pārmās kārtas būvdarbi, kas paredz ielu un inženierkomunikāciju izbūvi 3 posmos, kā arī jaunu sadales elektrotīklu izveidi. Tas ļaus daļēji atvērt slēgto rūpnīcas teritoriju publiskai piekļuvei un radīs iespēju piesaistīt pirmos investorus.

Lai izbūvētu pirmās ielas Liepājas Industriālā parka teritorijā, ir nepieciešams demontēt vairāku veco ēku demontāžu. Viena no tām martena ceha caurlaides ēka. “Nograujot veco caurlaides ēku, kas savulaik regulēja ieeju Liepājas Metalurga teritorijā, mēs simboliski pāršķiram jaunu lappusi Liepājas rūpniecībā. Ceru, ka pēc gadiem šī teritorija būs viens no jaudīgākajiem zaļajiem industriālajiem parkiem Latvijā, kas vienuviet apvienos spēcīgus uzņēmumus, radīs jaunas darba vietas un cels pilsētas, reģiona un visas valsts ekonomiku,” komentē Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Vācijas Latvijas ostu dienu ietvaros Liepāja un Lībeka 11.jūlijā parakstīja četrpusēju sadarbības memorandu, kas nosaka divus galvenos mērķus – CO2 izmešu samazināšanu un infrastruktūras attīstību, nodrošinot nepieciešamo ostas termināļu efektīvu funkcionalitāti un modernu, ilgtspējīgu darbību, lai atbalstītu kravu plūsmas un pasažieru pārvadājumu objektīvu pieaugumu.

Tas ietver lielāku kuģu izvietošanu, tādējādi samazinot CO2 emisijas uz vienu kravas vienību.

Memorandu parakstīja Liepājas un Lībekas pašvaldību vadītāji un Lībekas ostas un Liepājas SEZ pārvaldnieki.

“Sadarbības memorands ar Lībekas pilsētu un ostu ir vēl viens Liepājas solis ceļā uz aizvien zaļāku, videi draudzīgāku pilsētu, kas iet roku rokā ar Eiropā uzņemto zaļās ekonomikas kursu. Jūras savienojums starp Liepāju un Lībeku jau vēsturiski ir bijis būtisks ūdens ceļš, ko tagad esam apņēmušies attīstīt arī kā videi draudzīgu kuģošanas koridoru, lai nodrošinātu piegādes ķēdes visā Eiropā,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš.

Kā būtiska memoranda komponente ir vienošanās par sadarbību, lai turpinātu Liepājas ostas 46. piestātnes rekonstrukciju, lai nodrošinātu drošu pietauvošanos un prāmju satiksmi ar lielākiem kuģiem. Piestātnes rekonstrukcija palielinās Liepājas-Travemundes maršruta konkurētspēju un atbalstīs nākotnes maršrutu attīstību.

Liepājā, LSEZ AS Norplast Piemare jaunās ražotnes pamatos iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Tajā tiks ražotas lielgabarīta stiklšķiedras konstrukcijas un tā ir vēl viena rūpnīca Liepājas SEZ teritorijā un vēl viena ražotne Liepājas ostā.

Jaunā ražotne atradīsies Liepājas ostas 64. Piestātnē, Atslēdznieku ielā 37, Liepājā. Jaunās ražotnes platība ir 1935 m² un šajā projektā kopumā plānots investēt 2,5 milj. eiro.

LSEZ AS Norplast Piemare ir EnTEC Group uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu un Liepājā ienāca pirms vairākiem gadiem, bet līdz šim strādāja kā stividorkompānija, kas nodrošināja Saldū saražoto lielgabarīta konstrukciju eksportu.

”Jaunās ražotnes būvniecība ir būtisks solis Entec Grupā ietilpstošā uzņēmuma BRIMER attīstībā Latvijā, jo tas ļaus dubultot ražošanas jaudas Latvijā, un ražot ļoti liela izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus naftas ieguves nozarei, kuru ražošana līdz šim Latvijā nebija iespējama. Ražotnes atrašanās tiešā ostas piestātnes tuvumā sniedz loģistikas priekšrocības un atvieglo kravas nosūtīšanu klientiem ,” savā uzrunā pauda Norplast Piemare valdes loceklis Gatis Ginters.

Baltijā vēja enerģijas konferences "Wind Works" laikā uzņēmums ostu un atkrastes vēja parku būvniecībā "Van Oord" paziņojis par sadarbības līgumu ar starptautisko ostu operatoru "Euroports" un tērauda konstrukciju ražotāju "Smulders" par konsorcijas izveidi, lai izveidotu Liepājas ostā atkrastes vēja enerģijas centru Baltijas jūrā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārstāvji.

Jaunais termināls Liepājas ostā risinās vēja parku izbūvei Baltijas jūrā nepieciešamās ostu infrastruktūras kapacitātes trūkumu. Papildus tam paredzēta arī citu lielgabarīta kravu apkalpošana un ražošanas attīstība. 55 hektāru plašā teritorija tiks izveidota, uzskalojot jaunas sauszemes platības, tādējādi izveidojot jaunu daudzfunkcionālu kravu pārkraušanas infrastruktūru un arī dodot iespēju tajā izvietot jaunus ražošanas un/vai komplektēšanas kompleksus.

"Euroports" ir viens no lielākajiem ostu infrastruktūras uzņēmumiem Eiropā ar 50 termināļiem un loģistikas platformām visā pasaulē, kas stratēģiski izvietotas galvenajos tirdzniecības maršrutos Eiropā un Ķīnā. Katru gadu "Euroports" pārkrauj vairāk nekā 70 miljonus tonnu šķidro, beramkravu un konteinerkravu.

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji – projektēšanas un būvniecības birojs SEP šobrīd ar dziļu interesi uzlūko vairāku zaļās enerģijas projektu attīstību Liepājā un citviet Latvijā. Biroja pieredze daudzos starptautiskos enerģētikas projektos var sniegt nepieciešamās zināšanas un prasmes Latvijai spert nākošo soli enerģētiskās neatkarības virzienā, intervijā Dienas Biznesam atklāj SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Kā SEP ir nonāca līdz Latvijā unikālā privātā biogāzes un biometāna stacijas kompleksa projektēšanai un būvniecībai, kuram ir tiešais pieslēgums Conexus un Gaso gāzes pārvades sistēmai?

Projektēšanas un būvniecības birojs SEP ir bijis tiešā veidā iesaistīts vērienīgākajos enerģētikas projektos, kas bijuši Latvijā pēdējās desmitgadēs. To vidū ir gan TEC-1, gan TEC-2 rekonstrukcija, kā arī 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektropārvades līnijas “Kurzemes loks” projektēšana, kā arī citi projekti. SEP arī ir piedalījies vairāku starptautisku enerģētikas projektu realizēšanā – sarežģītākie no tiem ir vairāku atomelektrostaciju projektēšana Somijā, Ungārijā, Ēģiptē un Turcijā. Biroja komanda to ietvaros arī projektējusi un veikusi autoruzraudzību kopumā vairāk nekā 100 būvēm. Tāpēc ir tikai loģiski, ka SEP uzkrātā pieredze un zināšanas enerģētikas, projektēšanas un būvniecības nozarē ļāvušas sekmīgi uzprojektēt un uzbūvēt Latvijā unikālu biogāzes ražošanas staciju EGG ENERGY un biometāna attīrīšanas staciju BOVO GAS. Turklāt gribētu norādīt, ka šajos projektos ir integrētas inovācijas atjaunojamās enerģijas ražošanā, kas ir unikālas pasaules mērogā!

Ar Liepājas SEZ pārvaldes un ostas Kapteiņdienesta atbalstu 12. un 13. jūnijā veiksmīgi norisinājās Latvijas uzņēmuma "Aerones" darbi, lai testētu īpašu robotizētu ierīci, kas paredzēta vēja ģeneratoru sazemējuma kontrolei uz ūdens pirms došanās strādāt Ziemeļjūrā.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis norāda, ka šis ir lielisks piemērs, ka vēja enerģijas nozare rada iespējas Latvijas zinātniekiem, ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem attīstīt jaunas tehnoloģijas, pakalpojumus, radīt jaunas darbavietas gan vēja parku būvniecības laikā, gan to apkalpošanā.

“Aerones” ir jauns un strauji augošs uzņēmums, kas nodarbojas ar vēja turbīnu apkopi visā pasaulē, izmantojot robotus. Kā norāda uzņēmuma vadošais inženieris Egils Gēcis, gan tehnoloģija, gan programmatūra, gan paši roboti ir tapuši Latvijā, strādājot pašmāju inženieru komandai. Pieprasījums pēc saules un vēja parku apkopes pieaug, un tas ļauj strauji attīstīties uzņēmumam, pastāvīgi meklējot jaunus darbiniekus. “Aerones” darbojas 25 valstīs - 45 komandās, katrā no tām ir vairāki roboti.

Lai radītu pievienoto vērtību no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai, Norvēģijas, Zviedrijas un Latvijas uzņēmumi ir izveidojuši SIA "CIS Liepāja" projektu vadības komandu, kuras mērķis ir veikt nepieciešamos pētījumus un izveidot atjaunojamās enerģijas kompleksu ar termināli Liepājas ostā t.sk. ūdeņraža ražotni.

Liepājas SEZ pārvalde ar SIA “CIS Liepāja” ir noslēgusi rezervēšanas līgumu uz diviem gadiem.

Projekta vadošais partneris Clean Industrial Solutions Holding AS par savu galveno darbības mērķi ir izvirzījis investīcijas inovatīvos un ilgtspējīgas attīstības risinājumos, vienlaikus veicinot aprites ekonomiku. Plānotais atjaunojamo energoresursu komplekss ar termināli Liepājas ostā ir projekts, kas atbilst Eiropas zaļajam kursam ar mērķi veikt būtiskas pārmaiņas ekonomikā un enerģētikā, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitāti.

Clean Industrial Solutions AS vadītājs Tors Arne Pedersens uzsver, ka kopējais plānotais investīciju apjoms ražotnes un termināla izveidei ostas teritorijā var sasniegt apmēram miljardu eiro. Plānota ražotne ar 1000 MW jaudu, nodrošinot iespēju saražot apmēram 150 000 tonnas ūdeņraža.

Liepājā atklāta zivju pārstrādes uzņēmuma SyFud rūpnīca, kuras infrastruktūrā un tehnoloģijās kopumā ieguldīti aptuveni 80 miljoni eiro un kuras ražošanas jauda ar laiku varētu sasniegt pat 250 miljonus eiro gadā.

Līdz ar jaunās SIA Syfud ražotnes Liepājā atklāšanu būtiski palielināsies un dažādosies Latvijas zivjrūpniecības nozares ražošanas un eksporta jauda.

SIA SyFud, kas strādā ar zīmolu Port Lite, 2020.gadā iegādājās bijušās Liepājas zivju konservu rūpnīcas zemi un sāka vērienīgu investīciju projektu, kas tika realizēts vairākās kārtās. Rezultātā uzņēmumā ir izbūvēti trīs ražotņu korpusi, kuros izvietotas jaunas, modernas iekārtas, kas garantē drošu, ekoloģisku un efektīvu zivju produkcijas ražošanas procesu.

"Latvijā un jo īpaši Liepājā ir senas un stabilas zivjrūpniecības tradīcijas, tādēļ mēs vienlaikus lepojamies darboties šajā nozarē un pilsētā, un vienlaikus tā ir arī liela atbildība. Mūsu mērķis, plānojot Liepājas ražotni, bija ražot jaunus un mūsdienīgus zivju pārstrādes produktus, kas ir pieprasīti Eiropas un citu rietumvalstu tirgos. Mēs nekonkurēsim ar citiem Latvijas tradicionālo zivju produktu pārstrādātājiem, bet gan specializējamies jaunu produktu ražošanā, dodod pienesumu Liepājai, nozarei un Latvijas ekonomikai kopumā," saka uzņēmuma īpašnieks Sigits Ambrazevičs.

Liepājas ostas stividorkompānijas 2024. gada četros mēnešos pārkrāvušas 2,54 milj. tonnu dažādu kravu, kas ir līdzvērtīgi 2023. gada 4 mēnešiem.

Ostas darbības stabilitāti nodrošina kravu veidu dažādība un jau tradicionālais uzsvars uz vietējās izcelsmes kravām. Šā gada 4 mēnešos apkalpoti 479 kuģi, pārvadāti 24 691 pasažieri, bet ar prāmi pārvadāto pašgaitas/ bez dzinēja ro-ro vienību skaits bija 31 945 un konteineru vienības - 1 967.

Vietējās izcelsmes kravu apjoms Liepājas ostā veido vairāk nekā 50 %. Labībai un labības produktiem, kokmateriāliem, šķeldai, cementam, kā arī ar prāmja līnijā pārvadāto kravu apjomam, ko nodrošina pašmāju rūpniecības uzņēmumi, pavasara mēnešos pievienojas arī Latvijā, Kurzemē iegūta kūdra. Liepājas ostas stividorkompānija “Mols L” jau ceturto gadu veiksmīgi sadarbojas ar SIA BaltBio”, kura pamatdarbība ir kūdras ieguve un transportēšana.

Ostu pārvaldības reformā lielākajā daļā jautājumu ir panākti kompromisi, sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka reizi nedēļā joprojām notiek sarunas ar politiskajām partijām, kurās mēģina vienoties par gala redzējumu ostu pārvaldības reformai.

"Patlaban diskutējam par niansēm, jo par galvenajiem nosacījumiem esam vienojušies," piebilda ministrs.

Valainis arī sacīja, ka Ekonomikas ministrija (EM) turpina uzstāt uz to, ka šī reforma ir jāveic pēc iespējas ātrāk, kā arī novembris un decembris ir tas laiks, kad sarunām vajadzētu noslēgties un ir jābūt skaidram redzējumam.

"Ir notikušas vairākas diskusijas par iebildumiem Satiksmes ministrijas (SM) informatīvajā ziņojumā par ostu pārvaldības reformas gaitu un pilnveidošanas iespējām. Līdz ar to patlaban šis ziņojums ir jāsaskaņo atbilstoši sarunās panāktajam," piebilda Valainis.

Zaļās enerģētikas projektu gaidāmo investīciju kopsumma Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā tuvāko 10 gadu laikā būs mērāma miljardos eiro, bet pirmie 100 miljoni gaidāmi jau 2027. gadā.

To Dienas Biznesam apstiprināja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis. Tas ir iespējams, jo izveidotā uzņēmējdarbības vide, kas apvieno industriālās teritorijas, ostu un lidostu, strādā vienotā pārvaldībā ar saprotamiem un nemainīgiem nosacījumiem.

Zaļo un atjaunojamo enerģētikas projektu attīstība Latvijā 

TEC1, TEC2, Kurzemes loka, un Iecavas biogāzes un biometāna ražotnes projektētāji –...

“Zaļā enerģētika ne tikai mums, bet visai Eiropai un pasaulei ir jaunā industrija. Mēs visi gadsimtu esam dzīvojuši, dedzinot fosilo energoresursu, bet šobrīd mērķis ir pārslēgties uz ko citu. Septembrī viesojāmies Hjūstonā, Teksasā, ASV, kur pirms daudziem, daudziem gadiem tika izstrādātas tehnoloģijas naftas atradnēm. Šobrīd tur top tehnoloģijas Zaļās, atjaunīgās enerģijas ieguvei. Viss jāsāk no nulles. Tā dara Hjūstonā, un tā darām arī mēs. Eiropā trūkst rūpnīcu, kurās ražo komponentus vēja ģeneratoriem, Liepājā šādas rūpnīcas būs. Liepāja ir izdevīgā ģeogrāfiskā lokācijā un ir piemērotākā vieta no loģistikas viedokļa, tā būtu atbalsta bāze vēja parku būvniecībā un apkalpošanā Baltijas jūrā. Vēja turbīnu montāžas kuģu frakti dienā maksā līdz pusmiljonam eiro, kas nozīmē, ka tiem nevajadzētu ceļā pavadīt daudz laika. Tuvumā būs nepieciešamas jaunas rūpnīcas, būs vajadzīgas enerģijas pārstrādes rūpnīcas, kas citādi nozīmē liekās enerģijas akumulēšanu. Vajadzība pēc zaļās enerģijas diktē Liepājas attīstības modeli, un esam šo izaicinājumu pieņēmuši kā iespēju,” tā LSEZ pārvaldnieks U. Hmieļevskis.

Atkrastes vēja parku atbalsta bāze

Atkrastes vēja parku atbalsta bāze 55 hektāru platībā šodienas kartē atrodas ūdenī, Priekšostā, Jaunliepājas pusē netālu no Karostas kanāla. Projekta realizāciju iecerēts uzsākt 2027. gadā, un šis laika ziņā ir vistuvākais projekts. “Liepājas stratēģiski izdevīgajai pozīcijai papildus ir vēl virkne citu priekšrocību, ko esam rūpīgi veidojuši turpat 30 gadu garumā. Ir osta, ir lidosta, ir industriālās teritorijas un attīstības iespējas, kas vienotā pārvaldībā ir izveidota par pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi ar labu pieejamību gan pa kuģu ceļiem, gan autoceļiem, gan pa dzelzceļu un ar gaisa satiksmi. Ir moderna industrija, kura turpina ilgtspējīgi attīstīties, elastīgi pielāgojoties pieprasījumam. Liepājas ostai jau ir unikāla viļņlaužu sistēma ar trīs vārtiem un plašu teritoriju priekšostā. Agrāk tā bija nepieciešama, lai pasargātu karakuģus no vētrām. Šodien tāda mērķa vairs nav, un mēs ostas akvatoriju izmantojam citādi. Tas ir mūsu aktīvs un iespēja,” komentē U. Hmieļevskis.

“Pieprasījums pēc šādas bāzes Baltijas jūrā bija, un paši vēja parku būvnieki mums ieteica rīkoties. Izstrādājām koncepciju, kā tas varētu izskatīties, runājām ar kompānijām, kuras varētu šeit investēt. Nīderlandes kompānija Van Oord ir noslēgusi teritorijas rezervācijas līgumu ar Liepājas SEZ pārvaldi un ir piesaistījusi divus nozīmīgus partnerus - Europort un Smulders. Kopā šīs trīs kompānijas kā attīstītājas ir gatavas strādāt pie projekta, kas nozīmē – esam tuvu realizācijai. Investīcijas tikai infrastruktūrai un teritorijas izbūvei vien būs virs 100 miljoniem eiro. Ražošanā, kas tiktu izvietota izveidotajā teritorijā, investīcijas varētu sasniegt vēl 300 miljonus eiro,” tā cer U. Hmieļevskis.

Visu rakstu lasiet 12.novembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Ekonomikas ministrija (EM) piedāvā jaunu ostu pārvaldības modeli, ieviešot ostu pārvaldes valdes, informē EM pārstāvji.

EM ir iesniegusi vairākus nozīmīgus iebildumus un priekšlikumus Satiksmes ministrijas (SM) virzītajā informatīvajā ziņojuma "Par Ostu pārvaldības reformas gaitu un tās pilnveidošanas iespējām" projektā, būtībā piedāvājot alternatīvu ostu pārvaldības modeli, kas atšķiras gan no ostu reformā sākotnēji paredzētā, gan SM ierosinātā. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) šos priekšlikumus šodien pārrunāja ar Latvijas Stividorkompāniju asociācijas pārstāvjiem, kuri pret tiem pauda pozitīvu attieksmi.

EM piedāvājums ir balstīts uz pasaules un Eiropas ostās akceptētajiem pārvaldības principiem, jo īpaši Roterdamas un Hamburgas ostu pieredzi. Kā uzsver Valainis, Latvijai ostu pārvaldībā "nav jāizgudro velosipēds", bet var vadīties pēc pasaules praksē labākajiem un modernākajiem ostu pārvaldības piemēriem.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA “Syfud”, kas strādā ar zīmolu “Port Lite”, ir pabeidzis trīs jaunu rūpnīcu būvniecību vēsturiskajā Zivju konservu rūpnīcas teritorijā Liepājas ostā.

Investīciju apjoms kā būvniecībā, tā vismodernāko tehnoloģiju iegādē kopumā sasniedzis teju 80 miljonus eiro. Pašlaik ražotnē strādā 130 darbinieki, taču plānots, ka, uzsākot darboties ar pilnu jaudu, tajā tiks nodarbināti 800 strādājošie.

SIA “Syfud” ražotnē uzstādītās visjaunākās un efektīvākās tehnoloģijas ļauj garantēt drošu un ekoloģisku ražošanas procesu, kā arī nodrošina visaugstākās kvalitātes produkciju. Investīcijas ieguldītas arī ilgtspējīgos enerģētikas risinājumos, kā arī jaunu telpu izbūvē darbiniekiem. Tāpat plānots, ka līdz gada beigām ražotnē nodarbināto darbinieku skaits pieaugs līdz 200 strādājošiem, savukārt, kad rūpnīca darbosies ar pilnu jaudu, šeit būs 800 Baltijas apstākļiem labi apmaksātu darbavietu.

Vairāk nekā 80 uzņēmēji, universitāšu zinātnieki, jaunuzņēmēji un Aizsardzības ministrijas pārstāvji maija izskaņā dalījās pieredzē un iesaistījās diskusijās Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) rīkotajā divu dienu pasākumā ''Nacionālais ceļojums: atzīmējot divdesmito gadadienu Latvijas dalībai NATO".

Ceļojuma atklāšanā, kas notika 22.maijā RTU Zinātnes un inovāciju centrā, DAIF Latvija valdes priekšsēdētāja Elīna Egle iezīmēja šī ceļojuma diskusiju galveno tēmu –saruna par mūsu 20 gadu dalību NATO. Par mūsu sasniegumiem un to, ko visi kopā varam uzlabot nākotnē. Šis ir nozīmīgs gads - NATO svin pastāvēšanas 75 gadadienu un mūsu dalībai NATO aliansē ir 20 gadi. Tādēļ svarīgi ir izvērtēt, kādi ir bijuši mūsu uzņēmēju veiksmes stāsti un kādu ceļa maizi mēs varam nodot mūsu jaunajiem uzņēmējiem.

Elīna Egle atzīmēja, ka mūsu ceļš vienmēr vedis kopā ar Aizsardzības ministriju, tādēļ vārds tika dots Aizsardzības ministrijas valsts sekretāram Aivaram Puriņam. Viņš atzina, ka visiem klātesošajiem ir kopīgs mērķis – spēcīga industrija, kas var atbalstīt mūsu Nacionālos bruņotos spēkus un stiprināt mūsu valsts drošību. Armija nav vienkāršs klients un publiskās naudas vienmēr būs par maz, tādēļ jāliek idejas kopā, jāmeklē labākie risinājumi. Kopā ar Ekonomikas ministriju jāstrādā pie aizsardzības industrijas stratēģijas. Uzņēmējiem ir jāzina nozares vajadzības. Paralēli tam Aizsardzības ministrijā tiks stiprināta personāla kapacitāte, kas palīdzēs uzturēt saikni ar industriju un pētniecību. Arī NATO uzsver industrijas un pētniecības nozīmi. Ir jāspēj piesaistīt finansējumu idejām. Uzņēmējiem ir jāspēj iziet ārpus Latvijas tirgus, jāspēj iesaistīties NATO piegādes ķēdēs, bet tam nepieciešams atrast sadarbības partnerus Eiropā.