Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Apavu izgatavošana ar rokām krietni atšķiras no to mehāniskas ražošanas, prasa ilgu laiku, meistara prasmi un pacietību. Latvijā apavu ražošana lielākos apmēros nepastāv, taču ir daži apavu izgatavotāji, kas aizņem rokām darinātu kāju ģērbu nišu. Viens no lielākajiem ir Elegants, kurš izdzīvojis no padomju laikiem. Piedāvājam aplūkot, kā apavu izgatavošanas darbnīcā top kurpes!

Apavu izgatavošanas procesu var aplūkot galerijā augstāk!

Lai arī apavu izgatavošanas apjomi, salīdzinot ar lielajām apavu ražotnēm Eiropā, nav lieli - aptuveni simts apavu pāru mēnesī, salīdzinot ar līdzīgiem vietējiem nišas uzņēmumiem, šie apjomi esot «milzīgi», stāsta Eleganta vadītājs Raimonds Burakēvičs, kurš apavu darbnīcā grozās jau kopš septiņu gadu vecuma. R. Burakēviča tēvs bijis šīs apavu darbnīcas saimnieks, tādēļ varētu teikt, ka Raimonds ir ģimenes tradīciju turpinātājs, viņš iepriekš atzina DB.

Desmit gados, kopš Elīna Dobele ir izveidojusi vienu no pirmajām dizaina apavu koncepcijām Baltijā, apavu zīmoli ir savairojušies; viņu priecē amatniecības atdzimšana valstī, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd Latvijā ir vismaz astoņi apavu zīmoli, taču Elīna Dobele radītāju konkurence nebiedē. Sadarbībā ar beļģu modes dizaineri Lenu Lumelski (Lena Lumelsky), pamazām tiek iekaroti arī eksporta tirgi, jau šobrīd zīmola Elīna Dobele apavus var iegādāties daudzviet Eiropā, kā arī Japānā un ASV.

Vairākus viņas apavu dizainus saviem fondiem ir iegādājies Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs. Veidojot jauno rudens–ziemas kolekciju, Elīna Dobele iedvesmojas no latviešu sievietēm, koncentrējas uz ģeometriju un materiālu saspēli un gaida, ka arī nākamajā sezonā kāds modelis «izšaus».

Fragments no intervijas

Kad un kā sākās jūsu aizraušanās ar apaviem?

Apavu ražošana ir sarežģīta, jo tajā bez roku darba iztikt nav iespējams. Ja kāds uzņēmējs izlemtu, ka tieši Latvijā attīstīs vērienīgu apavu ražošanu, tad būtu jārēķinās ar to, ka vietējais tirgus ir mazs, tāpēc būtu ļoti sarežģīti saražoto produkciju pārdot lielos apjomos, turklāt arī iekarot eksporta tirgus ar mūsu valstī ražotajiem apaviem būtu grūti. Lai Latvijā ražotie apavi būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos, nepieciešama ļoti laba kvalitāte, sava īpaša pievienotā vērtība, turklāt vēl arī patērētājam pieņemama cena, bet tas nav viegli panākams, saka Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Mēdz teikt, ka apavu iegādes apjomi ir viens no sabiedrības labklājības reālajiem rādītājiem. Vadoties pēc šī kritērija, Latvijā labklājība aug?

Mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Vērtējot pēc tā, ka daudzi pircēji apavus pērk atlaižu laikā, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst racionālāki. Dažādas atlaižu akcijas kļūst par aizvien spēcīgāku magnētu. Kādreiz izpārdošanas bija tikai dažas reizes gadā, mainoties sezonai, tagad bieži ir arī starpsezonu izpārdošanas. Kopumā Latvijā pircēju vidū dominē vēlme nopirkt pēc iespējas kvalitatīvāku preci par pēc iespējas zemāku cenu. Maz ir tādu pircēju, kuri lepojas, ka ir kādu preci nopirkuši par augstu cenu, daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri lepojas, ka vērtīgu preci nopirkuši lēti un izdevīgi. Pircējiem psiholoģiski nepieciešams gandarījums, ka par preci nav pārmaksāts.

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Dāmu salons "Bonbon Shoes", kas diktē apavu modes tendences, paplašina pārdošanā esošo apavu zīmolu klāstu un piedāvā šīs sezonas aktualitāti - iešļūcenes ar slēgtu vai atvērtu purngalu jeb babušas un mulles.

Šobrīd salonā var iegādāties 11 dažādu zīmolu apavus, populārākie no tiem ir "Pedro Garcia", "Chie Mihara" un "Pura Lopez". Šie spāņu zīmoli ir iekļauti veikala sortimentā jau 13 gadus, kopš pašiem tā pirmsākumiem. Drīzumā "Bonbon Shoes" kolekciju papildinās jauns apavu zīmols "Pretty Ballerinas," sola veikala saimniece Jana Lindberga.

Tām dāmām, kuras vēlas šavasar būt īpaši stilīgas, J. Lindberga iesaka izvēlēties mulles un babušas. "Šos apavus, kas iemieso sevī bezrūpību un atbrīvotāku dzīves stilu, var valkāt arī kopā ar biznesa apģērbu. Ja sieviete grib trāpīt modes naglai uz galvas, tā būs īstā izvēle," vērtē apavu modes eksperte.

Viņa stāsta, ka maija otrajā nedēļā, kad veikals vēris durvis pēc dīkstāves, bijis necerēti liels pircēju pieplūdums. "Šurp plūda sieviešu bari, bija arī tādas dāmas, kuras iegādājās vairākus kurpju pārus. Krīzes laikā, sēžot mājās, nervi bija pazaudēti un nauda ietaupīta, tāpēc dāmas vēlējās sevi apbalvot par izturību un iepriecināt, iepērkoties," secina "Bonbon Shoes" zīmola radītāja, atzīstot, ka gadu gaitā iegūto pastāvīgo klientūru īpaši novērtējusi COVID-19 pandēmijas laikā.

Latvijas iespēja apavu ražošanā varētu būt unikāls dizains un roku darbs; tieši pēdējā laikā vērojams jaunu apavu zīmolu uzplaukums, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz 90. gadiem Latvijā apavu izgatavošana notika rūpnieciskos apjomos, bet līdz ar tautsaimniecības transformāciju viss mainījās, nozare faktiski izzuda. Pēdējos gados vērojams jauns tās uzplaukums, bet to drīzāk var saukt par amatniecību. Tirgū ir pārstāvēti vairāki vietējie apavu zīmoli – Elīna Dobele, SAZ, June9, Woolfers, Woolings, Žaime Sandals, Inch2, Del Gardi u.c. Sava zīmola apavus piedāvā arī tirgotāji, piemēram, pērn oktobrī dāmu modes salons Madam Bonbon atklāja savu pirmo apavu līniju. «Pēc astoņiem gadiem emocionāli šķita, ka esam gatavi savam apavu modelim, un bija piedāvājums to ražot, izdarīt to ātri un bez šķēršļiem. Piedāvājums sakrita ar tā brīža pieprasījumu un nekavējoties pieņēmām lēmumu,» saka J. Ezeriņa. Vienlaikus viņa atzīst, ka šis bija arī solis sabiedrisko attiecību labā, veidojot uzņēmuma publicitāti un tēlu. «Viena apavu līnija nekādā veidā nevar ietekmēt biznesu,» saka Jana Ezeriņa, SIA Madam Bonbon vadītāja.

Neskatoties uz to, ka 2020. un 2021. gads paiet dažādu ierobežojumu zīmē, lielākā daļa ražošanas, tirdzniecības uzņēmumu un jo īpaši medicīnas iestādes turpina savu darbu. Šo uzņēmumu darbiniekiem ir nepieciešami darba apģērbi. Šajā rakstā pastāstīsim par to, kādi ir 5 ieguvumi, izmantojot darba apģērbu servisu:

Lasiet rakstu līdz galam, un soli pa solim saņemsiet atbildes uz visiem minētajiem jautājumiem. Kā zināt atbildes uz tiem jau tagad? Droši apmeklējiet Latvijas lielākā apģērbu ražotāja un darba apģērbu servisa nodrošinātāja mājaslapu https://lindstromgroup.com/lv/

#1 ieguvums: Darba apģērbu serviss nodrošina nozarei piemērotu apģērbu.

Darba apģērbu serviss nodrošina dažādam nozarēm īpaši pielāgotus darba apģērbus. Tie atbilst visiem nepieciešamajiem vietējiem un starptautiskajiem standartiem un prasībām. Piemēram, uzņēmums Lindstrom piedāvā darba apģērbu:

Līdzās lielajām apavu veikalu ķēdēm Rīgā, kas lielākoties mājvietu radušas tirdzniecības centros, vieta zem saules ir arī maziem nišas spēlētājiem.

Tiem jākonkurē ne vien ar lielajiem milžiem, kuriem ir izveidotas ķēde, bet arī pieaugošo interneta veikalu popularitāti. DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka bizness nav vienkāršs un to ir iespējams uzturēt vien tad, ja īpašniekam ir lielas darba spējas, ambīcijas un dzinulis, turklāt nereti apavu bodītes darbību nākas pastutēt, finansiāli pabalstīt no ieņēmumiem, kas tiek gūti citā biznesā. «Kamēr mazo apavu un modes preču veikala īpašniekam ir dzīvs cīņas spars, tikmēr šādi uzņēmumi var būt dzīvotspējīgi. Tomēr ekonomiski pamatots šis bizness nav. Daži mazie veikali, kas fokusējas uz nišas apaviem, pārstāvot konkrētus zīmolus noteiktā cenu kategorijā, eksistē jau vairākus gadus, tomēr daudz jauniesācēju nav,» tirgus situāciju raksturo apavu veikala Bonbons Shoes (SIA Madam Bonbon) direktore, valdes priekšsēdētāja Jana Lindberga. Viņasprāt, Rīgā dārgāku apavu veikalu piedāvājums ir pietiekams un šis tirgus segments ir piepildīts. Šajā nišā darbojas, piemēram, Bergs, Baltā kumode, Malvīne, Baba, Lilimill.

Viens no Lietuvas tekstilnozares līderiem – sporta un brīvā laika apģērbu ražotājs Audimas atgriežas Latvijā; kaļ paplašināšanās plānus arī Polijā un Igaunijā.

Taisnības labad jābilst, ka Audimas savulaik Latvijas tirgū bija pārstāvēts, taču krīzē uzņēmums slēdza savus veikalus. Tagad, mainot tirdzniecības vietu koncepciju un audzējot muskuļus, uzņēmums nolēmis atgriezties.

«Atkal esam Latvijā. Ja runājam par mūsu veikaliem, tas ir pirmais solis ārpus Lietuvas,» stāsta Jurgita Budiene, Audimas AB izpilddirektore. Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis pašlaik piedzīvo izaugsmi, uzņēmums saredz šajā reģionā perspektīvas biznesa attīstībai. «Jūtam un zinām, ka Latvijai ir liels potenciāls,» viņa saka. Šis ir tikai pirmais solis izaugsmei ārpus Lietuvas.Pēc krīzes pirmais Audimas veikals Rīgā atvērts t/c Domina Shopping. Tajā investēti 100 tūkstoši latu. Veikals tapis pēc Audimas jaunā tirdzniecības vietu koncepta, kas tiek īstenots no šī gada. «Mēs gribētu atvērt četrus veikalus Rīgā,» atklāj J. Budiene. Cik ilgā laikā šie plāni varētu tikt realizēti, būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies piemērotu tirdzniecības vietu atrašana. Pagaidām uzņēmums veikalus paredzējis atvērt tikai galvapilsētā. «Taču neko nevar zināt,» piebilst kompānijas vadītāja.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild apavu mazumtirgotājas SIA Euroskor Latvijā vadītājs Aldis Lūsis. Tas ir latviešu ģimenes uzņēmums, kas strādā jau vairāk nekā 50 gadus. Sākotnējās saknes ir Zviedrijā, bet Latvijā deviņdesmito gadu sākumā tas atvēra pašu pirmo rietumu standartiem atbilstošo apavu veikalu.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Šī ir ļoti dinamiska nozare, tāpēc uzņēmumā varu īstenot interesantus un jaunus projektus. Ir ļoti liels izaicinājums piedāvāt klientiem tieši to iepirkšanās pieredzi, kas der un patīk daudziem. Un te nav runa tikai par apavu izvēli, bet arī par iepirkšanās vides veidošanu. Turklāt Euroskor Latvijā iekšējā darba vide, uzņēmuma kultūra un vērtības iet roku rokā ar manu redzējumu, kā gūt panākumus.

Pavasarī Latvijas modes un tiešsaistes iepirkšanās entuziastus priecēja ziņas par ekskluzīvās tiešsaistes modes kopienas BestSecret ienākšanu tās tirgū. BestSecret piedāvā vairāk nekā 3000 starptautiski pazīstamus modes zīmolus ar atlaidi līdz 80%. Ja jūs vēl neesat izmantojis modes kopienas maģiskos ieguvumus, kas pilnībā mainīs jūsu skatījumu uz modi, paziņotās rudens atlaides noteikti ir īstais laiks to darīt!

BestSecret.com piedāvā visplašāko apģērbu, modes aksesuāru un apavu klāstu katram stilam un gaumei. BestSecret novembrī saviem lietotājiem piedāvā daudzus pārsteigumus - bezmaksas piegāžu un pazeminātu cenu veidā. Jūs tam neticat? Izmēģiniet paši!

Reģistrējieties vietnē BestSecret, abonējiet viņu e-biļetenu, lai sekotu jaunākajām ziņām un atlaidēm, un pievienojieties apmierinātiem klientiem ar vislabākajām modes tendencēm par lieliskām cenām. Lūdzu, ņemiet vērā, ka ielūgumu skaits ir ierobežots, tāpēc nekavējiet pārāk ilgi!

Apavu mazumtirgotājs SIA Euroskor Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī, investējot gandrīz 300 tūkstošus eiro, atvēris jaunu Clarks veikalu, kā arī veicis rekonstrukciju diviem Euroskor un vienam Ecco veikalam.

Tāpat uzņēmums ir uzsācis paplašināt savu darbību bērnu apavu segmentā, attīstot jaunu veikala konceptu - Euroskor Mini. Šī gada pirmajā pusgadā uzņēmums plāno vērt vaļā divus jaunus šāda veida veikalus. Kompānijas valdes loceklis Aldis Lūsis informē, ka arvien lielāku uzmanību cilvēki pievērš bērnu apaviem, kas izskaidrojams gan ar vecāku izglītošanos, gan problemātiku, ar ko vecākiem nākas saskarties bērnu augšanas procesā un pēdiņas attīstības laikā. Turklāt, ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā bērnu apavu tirgus ir ne tikai pieaudzis, bet arī pārsniedzis pārdoto vīriešu apavu īpatsvaru, uzņēmums ir nolēmis pievērst tieši arvien lielāku uzmanību bērnu apavu segmentam. Šobrīd tirgus sadalījums ir šāds: sieviešu apavi – 55%, bērnu apavi – 24%, vīriešu apavi – 21%.

SIA Wims izgatavo apavus vairākiem zīmoliem Latvijā, kā arī ir izveidojis savu apavu kolekciju jeb ražošanas līniju; daļa jau ir pieejama uzņēmuma mājaslapā

Viena no uzņēmuma īpašniecēm un idejas autorēm ir Sanita Avotiņa, kura pirms trīs gadiem pirmos soļus apavu ražošanā spēra kopā ar Ingu Sabovicu, izveidojot apavu zīmolu SAZ. «Šis zīmols tiek attīstīts vēl aizvien, mēs gatavojam divas kolekcijas gadā, kuras atrādām ārvalstu izstādēs. SAZ projekts tiek lolots kā mazs bērns, bet vērienīgāku biznesa potenciālu saredzu ražojošajā uzņēmumā Wims, kuru pirms nepilniem diviem gadiem izveidoju kopā ar savu meistaru Viktoru Veļičko un Agri Avotiņu. Ar Viktoru sākām sastrādāties, veidojot SAZ kolekcijas, jo viņš bija viens no retajiem meistariem, kurš nebaidījās un prata izveidot sarežģītus apavu modeļus,» stāsta Sanita.

Pašmāju bērnu apģērbu tirgū līdzās starptautiskajiem milžiem par bērnu vecāku uzmanību konkurē arī «otro roku» veikali, amatnieki un nišas spēlētāji, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, uzņēmumu kopējais apgrozījums, kuru pamatdarbība ir tekstilizstrādājumu, apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecība, pērn un šā gada pirmajos divos mēnešos bijis ap 28.5 milj. eiro mēnesī (vidējais rādītājs). Cik lielu daļu veido tieši bērnu apģērbu realizācija, nav zināms. Toties skaidrs, ka lielāko tirgus daļu bērnu apģērbu segmentā aizņem starptautisko zīmolu sortiments, bet mazajiem tirgotājiem jāmeklē nišas. Mūsu tirgū ir pārstāvēti labi pazīstamie starptautiskie zīmoli un veikalu tīkli, tostarp Next, Lindex, Zara, H&M, kuru sortimentā ir arī bērnu apģērbu kolekcijas. Sastopami ir uzņēmumi, kuriem pieder viens vai daži specializēti veikali, pārstāvēti ir arī vietējie ražotāji, kuriem ir savi firmas veikali. «Starptautisko veikalu tīkli ir lielākie konkurenti, ar kuriem Latvijas ražotāji nevar sacensties cenas ziņā, jo to produkciju šuj valstīs, kur ir lēts darbaspēks. Latvijas bērnu apģērbu ražotājiem priekšroka ir kvalitātē un arī sortimentā, kas atšķiras no masu produkcijas,» stāsta Mini mode īpašniece Kristīne Līpiņa.

Lai arī importētu lietotu apģērbu un apavu apjoms pērn samazinājies un «otro roku» preču tirgotāju kļuvis mazāk, tīklu kompānijas uzņem apgriezienus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lietotu apģērbu un apavu veikali, tautā tā dēvētās humpalas krīzes laikā palīdzēja daudzām ģimenēm savilkt kopā galus. Šobrīd tos apmeklē cilvēki ar zemiem, vidējiem ienākumiem, kuri vēlas dzīvot taupīgi, cilvēki, kuri vēlas ģērbties atšķirīgi, stilīgie jaunieši. Nereti tajos atrodamas populāru zīmolu pērles, iespējams, arī kādas ārvalstu zvaigznes skatuves tērps vai ūdeļādas kažoks. Stereotips, ka tajos piedāvā preci, kas ir humānā palīdzība un tirgotājiem nav izmaksājušas ne centa, ir maldīgs.

2015. gadā trīs lietotu apģērbu veikalu ķēdes R.D.A., Kilomax un Humana Latvia ir atvērušas 29 jaunus veikalus. SIA R.D.A. ir atvērusi 17 tirdzniecības vietas, SIA ILP Market, kas attīsta Kilomax tīklu, – 8, bet SIA Humana Latvia – 4 jaunus veikalus. Kopā šīm trim veikalu ķēdēm ir 124 lietotu apģērbu veikali visā Latvijā. Savukārt divām lielākajām lietotu apavu ķēdēm kopā ir 44 veikali – SIA Kristīne-RR – 26, bet SIA Venda 2 – 18 veikali.

Bērnu apavu bizness ir ļoti sarežģīts - cieši saistīts ar sezonalitāti, demogrāfijas rādītājiem valstī, iedzīvotāju pirktspēju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Bērnu apavu bizness nav tik ienesīgs kā pieaugušo, bet konkurence ir spēcīga abos segmentos, atzīst DB aptaujāti mazumtirgotāji. Vieglāk klājas tiem veikaliem, kas ir nomnieki tirdzniecības centros, bet izdzīvot un pastāvēt ir iespējams arī tiem, kuru veikali atrodas citviet Rīgas ielās un arī reģionu pilsētās. Lielākoties bērnu apavus kā atsevišķu preču grupu piedāvā tirgotāji, kuru plauktos atrodamas preces arī pieaugušajiem. Tādi veikalnieki, kuri specializējušies tikai un vienīgi bērnu apavu tirdzniecībai, Latvijā ir maz.

1. septembra sindroms

Savulaik atsevišķi bērnu apavu veikali Rīgā ir bijuši Euroskor un Ecco, bet tagad tie ir aizvērti, jo šajā biznesā ir grūti nodrošināt normālus un vienmērīgus pārdošanas apjomus visu gadu. Pašlaik Euroskor viens specializēts bērnu apavu veikals ir Valmierā. «Tirgotājiem bērnu apavi ir daļa no kopējā sortimenta, kura īpatsvars svārstās no 15 līdz 20%. Tā ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veikala pārdošanas apjoma, bet, lai nodrošinātu bērnu produkcijas klāstu, ir jāiegulda liels darbs,» stāsta SIA Euroskor valdes loceklis Aldis Lūsis.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) inspektori vienā no atpazīstamākajiem apavu veikaliem Rīgā konfiscējuši 76, visticamāk, viltotus Austrālijas zīmola UGG zābaku pārus. Konfiscēto apavu vidū, lai gan mazākā skaitā, bija arī tādi, kas marķēti ar Lielbritānijas firmas Burberry vārdu.

Valsts policijas ENAP vēsta, ka par iespējamo nelegālo preci policijas darbiniekiem paziņojis preču zīmes īpašnieks. Aizdomīgie UGG apavi no oriģinālajiem atšķīrušies vizuāli. Uz tiem bijis atveidots zīmola nosaukums, kaut gan uz oriģinālajiem apaviem šāda uzraksta nav.

Lai nekļūtu par krāpniecības upuri, iepērkoties ieteicams pievērst uzmanību apavu vizuālām pazīmēm, jo tas var liecināt par viltojumu. Tāpat vienmēr jāpievērš uzmanība cenai, jo neticami zema cena arī var liecināt, ka prece ir viltojums – šajā gadījumā zābaki veikalā bija gandrīz trīs reizes lētāki par šī zīmola apavu vidējo tirgus cenu. No veikala konfiscētie apavi nav bijuši izgatavoti no dabīgiem materiāliem, lai gan minētās firmas apaviem būtu jābūt no aitādas. Lai noteiktu patieso kaitējumu Valsts budžetam, no zīmola UGG pārstāvjiem tiek gaidīts iesniegums.

Čeku loterijā ceturtajā ceturksnī īpašā "nozaru izlozē" trīs naudas balvas 500 eiro vērtībā varēs laimēt par čekiem vairākās nozarēs, kas saistītas ar apģērbu, apavu un tekstilizstrādājumu tirdzniecību dažādās tirdzniecības vietās, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Šogad no oktobra līdz decembrim čeku loterijas tematiskajās nozarēs piedalās čeki, kvītis un rēķini, kas saņemti šādās nozarēs - apģērbu mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, lietotu preču mazumtirdzniecība veikalos, tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu mazumtirdzniecība stendos un tirgos.

VID pārstāvji norāda, ka rudens un ziema ir laiks, kad iegādājamies siltāku apģērbu un apavus gada aukstākajiem mēnešiem, atjaunojam savu garderobi saistībā ar gada nogales svētku pasākumiem, tumšajos vakaros vairāk laika veltām grāmatu lasīšanai. Visas šīs lietas tiek iegādātas dažādās tirdzniecības vietās - tirdzniecības centru veikalos, dažādos tirdziņos, lietotu apģērbu veikalos, antikvariātos un citās.

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Lai gan mūsu valsts iedzīvotāji žēlojas, ka Latvijas apģērbu veikalos grūti atrast kvalitatīvas drēbes nepieciešamajā izmērā, vēlamajā stilā, sirdij tīkamā krāsā un turklāt vēl par pieņemamu cenu, apģērbu tirgotāju izklāstītais liecina, ka apgrozījums aizvien pieaug un šis gads nozarei varētu būt ļoti veiksmīgs, vēsta laikraksts Diena.

Noteicošais faktors, kas ļaujot cerēt uz labiem finanšu rādītājiem, esot tas, ka daudziem beidzies ekonomiskās krīzes uzspiestais taupības režīms. «Vērojams, ka cilvēki uzelpojuši un vēlas sevi iepriecināt ar jaunu apģērbu,» drēbju veikalos dominējošo noskaņu raksturojusi tirdzniecības kompleksa Spice direktore Iveta Lāce.

Tam piekritusi arī Peek&Cloppenburg veikala vadītājas vietniece Ilona Vaitava, prognozējot, ka 2012. gads būs veiksmīgs. «Pirmajā pusgadā vērojams apgrozījuma pieaugums. Šis gads varētu būt labāks nekā pagājušais,» cerot arī Baltika Latvija direktore Maruta Ērgle. Rīgas tirdzniecības centros Alfa, Mols, Dole, Origo un Galerija Centrs apģērbu veikalu kopējais apgrozījums šā gada pirmajos piecos mēnešos sasniedzis 13,4 miljonus latu, kas ir vidēji par 13% vairāk nekā pērnā gada pirmajos piecos mēnešos, valdošo optimismu ar skaitļiem pamatojis Linstow Center Management pārstāvis Mārcis Budļevskis.

Lielākie tirdzniecības centri, atverot jaunus apģērbu zīmolu veikalus, saasina cīņu par klientiem. Tendences liecina, ka pircēju aktivitāte pamazām pieaug un īpaši kāpums vērojams apģērbu tirdzniecībā.

Vairāki zīmoli

Tirdzniecības centrā Spice durvis vēris Latvijā pirmais britu universālveikals Debenhams, kura izveidē ieguldīti divi miljoni eiro, kā arī radītas vairāk nekā 40 jaunas darba vietas. Veikalā, kura platība ir 2948,5 kvadrātmetri, aptuveni 12% no kopējās platības aizņems kosmētikas nodaļa, 12% – apakšveļa, 57% – apģērbi sievietēm, vīriešiem un bērniem, aptuveni 11% – apavi, somas un aksesuāri, savukārt mājas preces un tekstila piedāvājums aizņems 5%.

Līdz ar Debenhams veikala atvēršanu Latvijas tirgū ienāk arī vairāki starptautiski atpazīstami zīmoli: sieviešu apģērbi un mājas dizaina lietas Ben de Lisi, sieviešu apakšveļas zīmols Janet Reger, kā arī apģērbu un aksesuāru zīmols Jasper Conran un citi.

Apavu ateljē Elegants, kas Latvijā darbojas kopš 1968. gada, pievērsies arī vīrieši apaviem un drīzumā atvērs otru veikalu Rīgā. Zīmola darbības pamatā joprojām esot 100% roku darbs un dabīgie materiāli.

Kopš pagājušā gada - paralēli jau ierastajiem sieviešu apavu modeļiem - uzņēmuma meistari aktīvi pievērsušies arī vīriešu apavu izgatavošanai. Pieprasījums pēc tiem turpinot pieaugt. Tāpat strauji palielinoties arī kopējais mēnesī saražoto apavu pāru skaits.

Kā informē uzņēmumā, iedvesmu jaunākajām kolekcijām zīmola dizaineri gūst no apavu dzimtenes Itālijas nākušajām aktuālākajām apavu modes tendencēm. Ražošanas procesā pārsvarā tiek izmantota āda, kā arī citi dabīgi materiāli, kurus ieved gan no Itālijas, gan arī no Polijas un Lietuvas.

«Salīdzinot ar citām valstīm, var teikt, ka apavu ražošana kā nozare Latvijā praktiski nepastāv, taču ir daži uzņēmumi, kas ir spējuši iekarot vietējo tirgu un joprojām turpina veiksmīgi attīstīties. Arī mēs esam ceļā uz to un drīzumā plānojam Rīgā atvērt otru Elegants firmas veikalu,» komentē zīmola Elegants vadītājs Raimonds Burakēvičs.

Jau iepriekš Diāna Urtāne radīja apģērbu no dabiskiem materiāliem, bet, barojot savus bērnus ar krūti, saprata, ka nopietna niša ir apģērbs tieši jaunajām māmiņām

«Jau tad, kad gaidīju un baroju pirmo bērniņu, biju saskārusies ar to, ka nav ko vilkt ne grūtniecības, ne zīdīšanas laikā, jo tas apģērbs, kuru valkāju pirms tam, vairs neder, jo neesi vēl vecajā formā. Turklāt pabarot bērnu, vienlaikus pārāk daudz neizģērbjoties, nav tik vienkārši,» stāsta Diāna, kurai nesen piedzimusi otra meitiņa.

Pie jaunās māmiņas bija atbraucis ciemos raidījums Māmiņu klubs, kur Diāna cita starpā runāja arī par šo tematu un nodemonstrēja apģērbu, ko ir sašuvusi savām vajadzībām. Drīz pēc tam viņai sāka zvanīt citas mammas, sacīdamas, ka arī viņas labprāt iegādātos šādu apģērbu. «Vienā brīdī sapratu, ka gribētu šo lietu attīstīt tālāk. Pētīju tirgu, bet lielākoties zīdīšanai domātais apģērbs bija vecmodīgs. Man gribas ieviest mūsdienīgo – mammai nav jāizskatās pēc vecmāmiņas. Es meklēju interesantus audumus un kombinācijas, lai izstrādātu apģērbu, par kuru nevar pateikt, ka tas domāts zīdīšanai, ja vien to nezini. Ideja – veidot funkcionālu apģērbu, kas nekliedz, ka esi «piena banka», lai arī mamma to neslēpj. Šādas drēbes nebūtu jāizmet ārā tikai tāpēc, ka beidz barot bērnu,» saka Diāna.