Apavu ražošana ir sarežģīta, jo tajā bez roku darba iztikt nav iespējams. Ja kāds uzņēmējs izlemtu, ka tieši Latvijā attīstīs vērienīgu apavu ražošanu, tad būtu jārēķinās ar to, ka vietējais tirgus ir mazs, tāpēc būtu ļoti sarežģīti saražoto produkciju pārdot lielos apjomos, turklāt arī iekarot eksporta tirgus ar mūsu valstī ražotajiem apaviem būtu grūti. Lai Latvijā ražotie apavi būtu konkurētspējīgi eksporta tirgos, nepieciešama ļoti laba kvalitāte, sava īpaša pievienotā vērtība, turklāt vēl arī patērētājam pieņemama cena, bet tas nav viegli panākams, saka Euroskor Latvijā valdes loceklis Aldis Lūsis intervijā laikrakstam Diena.
Fragments no intervijas
Mēdz teikt, ka apavu iegādes apjomi ir viens no sabiedrības labklājības reālajiem rādītājiem. Vadoties pēc šī kritērija, Latvijā labklājība aug?
Mainās iedzīvotāju iepirkšanās paradumi. Vērtējot pēc tā, ka daudzi pircēji apavus pērk atlaižu laikā, jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāji kļūst racionālāki. Dažādas atlaižu akcijas kļūst par aizvien spēcīgāku magnētu. Kādreiz izpārdošanas bija tikai dažas reizes gadā, mainoties sezonai, tagad bieži ir arī starpsezonu izpārdošanas. Kopumā Latvijā pircēju vidū dominē vēlme nopirkt pēc iespējas kvalitatīvāku preci par pēc iespējas zemāku cenu. Maz ir tādu pircēju, kuri lepojas, ka ir kādu preci nopirkuši par augstu cenu, daudz vairāk ir tādu cilvēku, kuri lepojas, ka vērtīgu preci nopirkuši lēti un izdevīgi. Pircējiem psiholoģiski nepieciešams gandarījums, ka par preci nav pārmaksāts.
Kāda ir vidējā viena pirkuma summa apavu veikalos?
Vasaras apaviem – 35–50 eiro, ziemas apaviem – 60–70 eiro. Pēdējā laikā pieaug arī dārgo apavu – cenā pāri 100 eiro – pirkumu skaits, bet tie nav vairākumā.
Tuvākajā laikā saistībā ar valūtu kursu svārstībām un nestabilo ģeopolitisko situāciju gaidāms apavu cenu kāpums?
Apavu materiāli kopumā kļūst dārgāki, bet tas nav milzīgs kāpums – gadā apmēram par 3% pret iepriekšējo gadu. Turklāt nelielu cenu kāpumu tirgotāji, ja vēlas, var amortizēt. Protams, eiro un dolāra kursa svārstības ietekmē apavu cenas, jo mūsu nozares uzņēmumiem, arī mums, daudzi darījumi notiek dolāros, bet preces Latvijā, kā zināms, pārdodam pa eiro.
Mēs, Euroskor Latvijā, daudzus gadus pozicionējāmies kā vadošais apavu tirgotājs mūsu valstī, bet tagad situācija mainījusies un mēs atsakāmies no šī mērķa – būt lielākajam tirgotājam. Redzam, ka tirgus ir tik liels, cik ir, un lielāks tirgus nekļūst. Arī iedzīvotāju pirktspēja ir tik liela, cik ir, un būtiski nepieaug. Rezultātā apavu tirgotāju vidū konkurence ir asa un apavu tirdzniecības uzņēmumam, sasniedzot vērā ņemamu biznesa apjomu, katrs nākamais solis kļūst dārgs un neefektīvs. Nolēmām, ka turpmāk fokusēsimies uz efektivitāti, nevis uz biznesa apjoma palielināšanu. Labāk – lai darbojas 30 veikalu, kuri kopumā ir rentabli, nekā 35 veikali, no kuriem pieci nav rentabli.
Jūsu vadītajam uzņēmumam ir veikali daudzviet reģionos, bet no reģionu pilsētām aiziet pat banku filiāles, jo esot maz apmeklētāju. Apavu veikalos ir pietiekams pircēju skaits?
Protams, nevar nepamanīt, ka reģionos iedzīvotāju skaits samazinās. Tomēr mūsu nozares uzņēmumam reģionos strādāt ir vieglāk nekā Rīgā tāpēc, ka tur konkurence nav tik asa kā galvaspilsētā, turklāt mums ir laba atpazīstamība ārpus Rīgas.
Plašāk lasiet rakstā Reģionos strādāt ir vieglāk otrdienas 2.jūnija laikrakstā Diena (10.lpp)!
