Eiropas gāzes tirgū notiekošo pirms jaunās apkures sezonas nebūt nevar salīdzināt ar pagājušās vasaras beigu drāmu, kad šī resursa cena uz brīdi katapultējās kaut kur kosmosā. Tomēr nav arī gluži tā, ka šajā tirgū tagad viss būtu pilnīgi mierīgi, lai gan, ņemot vērā pagājušā gada fonu, tas tā, protams, varētu arī nedaudz maldīgi likties.
Piemēram, Nīderlandes gāzes nākamā mēneša piegāžu līgumu cena, ko var mēģināt uzskatīt par Eiropas etalonu, kopš augusta sākuma līdz pagājušās nedēļas pirmajai pusei bija palēkusies jau par gandrīz 60% līdz teju 43 eiro par megavatstundu. Pēc tam nedēļas vidū tā strauji atkāpās (trešdien par 14,5%), lai gan cena pagaidām vēl paliek nosacīti paaugstināta.
Gāzes cenu Eiropā nosaka streiki...
Austrālijā!Viena lieta, kas ir interesanta, ka Eiropas gāzes tirgū, šim resursam būtiski lielākos apmēros nākot no citurienes (nevis Krievijas), arī cenas ietekmē notiekošais citās mūsu planētas malās. Piemēram, nu izskatās, ka Eiropas gāzes cenu nosaka notikumi tālajā Austrālijā. Tur nobriedis šķidrinātās gāzes industrijas darbinieku streiks, kas var ietekmēt pat 10% no pasaulē eksportētā šī resursa apmēra. Proti, Austrālijas arodbiedrības brīdinājušas, ka streiks varētu sākties septembrī, ja sarunās ar šķidrinātās gāzes ražotāju Woodside Energy Group netiks panākta vienošanās par atalgojuma palielināšanu.
Tirgus dalībniekiem vērtējot, ka šāda streika iespējamība ir pietiekami augsta, uz augšu dodas arī dabasgāzes nākotnes piegāžu līgumu cena. Nav izslēgts, ka Austrālijā streiki galu galā būs visai plaši, kur šādu iespējamību apsverot arī Chevron šīs valsts struktūrvienības darbinieki. Zināma šo gāzes industrijas darbinieku nepatika un neizpratne ir vērojama saistībā ar apstākli, ka augstāka enerģijas cena lielajām šādām kompānijām ļāvusi nopelnīt papildu miljardus. Savukārt vienkāršajam strādniekam no tā taustāms labums esot bijis visai ierobežots.
Var lēst, ka tādā realitātē, kad Eiropa vairs nevēlas pirkt Krievijas gāzi, situācija ar šī resursa piegādēm veidojas visai saspringta. Kaut kur pazūdot kādai daļai gāzes piedāvājuma, aug stress par pietiekamu šī resursa dabūšanu savu vajadzību segšanai no citām vietām. Tas savukārt rada labu fonu tam, lai pieaugtu sacensība vai vismaz spekulācijas par šādu sacensību par atlikušajām ne-Krievijas gāzes piegādēm.
Šāda cenas reakcija ir vērojama, neskatoties uz to, ka Eiropas gāzes krātuves šogad pirms ziemas ir pildījušās visai labi. Tāpat pati Eiropa no Austrālijas gāzi saņem ļoti reti. Tomēr pasaulē daudzas lietas savā starpā ir visai cieši saistītas. Austrālijas gāze parasti ceļo uz Āziju. Savukārt, ja tās nebūs, Āzijas patērētājiem būs jādomā, kur to dabūt citur (te arī minētā potenciāla sacensība ar Eiropu).Eiropas gāzes cenai celties ir palīdzējuši arī vietējie notikumi. Norvēģijā, kas nu ir lielākā gāzes piegādātāja Eiropai, ir ievilkušies tās šīs industrijas infrastruktūras uzlabošanas darbi. Arī šis faktors palīdzējis audzēt gāzes tirgus dalībnieku stresu. Šādiem darbiem gan mūžīgiem būt nevajadzētu, kur tie gāzes piegādes ietekmē vien īstermiņā.
Visu rakstu lasiet 29.augusta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
Abonē arī digitāli!
