Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Nav noslēpums, ka digitalizācija ir būtiski ietekmējusi moderno uzņēmējdarbību. Transformācijas process turpinājās divu pandēmijas gadu laikā. Notikušās izmaiņas ir būtiski ietekmējušas patērētāja uzvedības un iepirkšānās paradumus. Šīs izmaiņas ir skārušas arī telekomunikāciju un iekārtu servisa jomu.

Ērti risnāmi mobilitātes jautājumi

Jau labu laiku esam pieraduši pārsūtīt sīkpakas nevis ar tradicionālo pasta sūtījumu metodi, bet gan izmantojot pakomātus. Pēdējo gadu notikumi ir būtiski palielinājuši pakomātu servisu slodzi, radot gan jaunas darba vietas, gan piedzīvojot darbaspēka deficītu. Tomēr pakomātu servisa pārsūtītais apjoms ir tikai pieaudzis. Interneta veikali labprāt veic piegādi ar to starpniecību, bet patērētāji labprāt izmanto saņemšans iespējas tuvākajos pakomātos. Nav izņēmums arī tālruņu tirdzniecības process. Rodas jautājums, kādēļ šo pašu ceļu nevarētu mērot remontējams telefons no Liepājas uz Rīgu?

Mobilitāte risina telefonu servisu trūkumu reģionos

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Siguldas novada pašvaldība šogad novada ielu un ceļu uzturēšanā un pārbūvē jau investējusi turpat piecus miljonus eiro. Darbi šajā būvniecības sezonā tuvojas noslēgumam – lielākā daļa ielu, ceļu, kā arī gājēju ietvju jau nodotas iedzīvotāju lietošanā, savukārt daļā objektu turpinās nepieciešamās dokumentācijas sakārtošana, lai tos nodotu ekspluatācijā. Dažviet novadā infrastruktūras darbi turpināsies līdz gada beigām, informē pašvaldībā.

Šajā gadā vērienīgi pārbūves darbi 1,7 kilometrus garā posmā no Vidzemes šosejas līdz autoceļam P8 Inciems–Sigulda–Ķe­gums veikti Zinātnes ielā. Ar Eiropas Savienības atbalstu tur rekonstruēts brauktuves segums, izbūvēti lietus ūdens kanalizācijas tīkli un veikta ūdensvada rekonstrukcija, kā arī krustojumu un no­brauktuvju uz privātīpašumiem pārbūve. Zinātnes ielas krustojumā ar Institūta ielu izveidota izgaismota gājēju pāreja, savu­kārt pirms krustojuma izbūvēta jauna sa­biedriskā transporta pietura. Ielas rekons­trukcija neskāra jau izbūvēto apgaismoto gājēju ietvi gar Zinātnes ielu posmā no šo­sejas līdz Helmaņa ielai, savukārt jauna apgaismota gājēju ietve Zinātnes ielā izbūvēta posmā no krustojuma ar Helmaņa ielu līdz darbnīcām.

Lai būtu pārliecība par ceļu nozarē ieguldīto līdzekļu efektivitāti, nepieciešams stingrāk kontrolēt ceļu būves kvalitāti, kā arī nostiprināt nozares uzņēmumu atbildību par uzņemto līgumsaistību izpildi, tiekoties ar biedrības Latvijas ceļu būvētājs pārstāvjiem, uzsvēra ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Satiksmes ministrijai pašlaik uzdots sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kuros definētas stingras prasības ceļu būvē remontdarbos izmantojamajiem būvmateriāliem, turklāt norādīts, ka ceļu būves kvalitātes kontrole jānodala atsevišķi no citām valsts a/s Latvijas valsts ceļi funkcijām, veidojot neatkarīgu institūciju.

Šīs prasības jāievieš, lai nepieļautu nepiemērotu būvmateriālu izmantošanu ceļu būvē, kā rezultātā pat no jauna uzbūvētiem ceļiem jau pēc dažiem gadiem nepieciešams kapitālais remonts, skaidro ministru prezidenta komunikācijas departaments.

Ceļu būves nozarē būtisku finansējuma īpatsvaru veido Kohēzijas finansējums, tādēļ Satiksmes ministrijai jāatrod risinājumus, lai laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam līdzsvarotu ceļu nozares finansējumu, nodrošinot pastāvīgu un samērīgu finansējuma pieaugumu, norādīja V. Dombrovskis. Tāpat viņš solīja, ka valdība nepieļaus ceļu nozares finansējuma samazinājumu.

Pēc internetā ievietotā videomateriāla, kurā redzams, kā strādnieki neefektīvi labo ceļu bedrītes, abi video redzamie Ceļu pārvaldes darbinieki tikuši atlaisti, tāpat tiks vērtēta arī uzņēmuma priekšnieka Jāņa Zauera-Zaula atbilstība amatam, savā Twitter kontā paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

Papildināts viss teksts.

«Vērtēsim Ceļu pārvaldes priekšnieka atbilstību amatam. Bet abi video varoņi jau ir atlaisti,» Twitter norādījis N. Ušakovs. Tāpat pilsētas mērs medijiem pauda, ka paviršā ceļu labošanas prake varētu būt sistēmiska rakstura pārkāpums: «Izskatās, ka viņiem ir pieredze strādāt tieši tā. Kā mēs varam prasīt atbildību no privātajām ielu uzturētāju firmām, ja uzņēmums, kurā 88,7% akciju pieder Rīgas domei, strādā šādā veidā?»

Šis paziņojums nācis klajā pēc tam, kad a/s Ceļu pārvalde sniedza Rīgas pilsētas pašvaldībai paskaidrojumus par nekvalitatīvi veiktiem bedrīšu likvidēšanas darbiem.

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Ceļu remonts Rucavas novadā uz lielceļa Liepāja–Lietuvas robeža rada bīstamas situācijas. Remontdarbi pamudinājuši Rucavas novada domi ierobežot satiksmi uz pašvaldības ceļa Sikšņi–Liepieni, kuru šobrīd daudzi izvēlas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Pašvaldības ceļu izmanto pārlieku intensīvi un ļoti smaga tehnika, un tas tiek pamatīgi bojāts, deputātus domes sēdē informēja Rucavas novada domes izpilddirektors Guntis Ratnieks.

Rucavas novada domes deputāti pēc neilgām debatēm kārtējā sēdē 23. jūlijā pieņēma lēmumu aizliegt pa ceļu Sikšņi–Liepieni Dunikas pagastā braukt kravas automašīnām, kas smagākas par 18 tonnām. Uz ceļa tiks izvietotas atbilstošas aizlieguma zīmes. Noteiktie ierobežojumi paredz atbalstīt vietējos uzņēmējus un izsniegt atļaujas tiem, kuriem būs nepieciešamība pa ceļu braukt ar smago tehniku.

Kursas Laiks novēroja, ka Sikšņu ceļu izmanto liels skaits smago automašīnu un tas visu laiku ir tīts pastāvīgā putekļu mākonī, tādējādi samazinot redzamību līdz minimumam. Daudzi nepacietīgāki braucēji mēģina apbraukt lielceļa remontdarbus caur Sikšņiem, tādējādi radot papildu vieglo automašīnu plūsmu. Lai arī līkums ir teju 20 kilometru, tomēr to iespējams pārvarēt ātrāk nekā pusstundā, kas jāpavada, gaidot pie 11 luksoforiem remontdarbos.

Sākoties jaunajam mācību gadam, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem piedāvā iespēju doties bezmaksas ekskursijā uz Ceļu laboratoriju, informē LVC.

Laboratorijā skolēniem tiek demonstrētas dažādas iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīti ceļu būves materiāli: smilts, šķembas, grants, bitumens, u.c.

Ceļu laboratorijas speciālisti katru dienu uzņem ekskursantus no visas Latvijas. Ja ekskursanti ierodas ar savu transportu, tad viņiem ir iespēja arī izbraukt uz konkrētu objektu, iepazīstoties ar kvalitātes pārbaudēm uz ceļa, mērot ceļa līdzenumu, raupjumu, nestspēju.

Ekskursijas LVC Ceļu laboratorijā varēs notikt līdz novembra beigām. 2016. gadā ekskursijas atsāksies maijā.

LVC Ceļu laboratorija atrodas Rīgā, M.Rencēnu ielā 1a.

Ceļu laboratorija ir VAS Latvijas Valsts ceļi struktūrvienība, kas veic autoceļu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu, kā arī veic pētnieciskos darbus. Ceļu laboratorijas speciālisti dodas veikt pārbaudes uz asfaltbetona rūpnīcām, uz ceļu posmiem, kur tiek veikts remonts, kā arī pārbauda šķembas, bitumenu un citus izejmateriālus, no kuriem top ceļi.

Atbildīgās iestādes šobrīd strādā pie regulējuma, kas paredz pēc nopietnām avārijām cietušajām automašīnām veikt speciālas pārbaudes, pirms tās saremontētas atgriežas ceļu satiksmē.

Žurnāls TopGear ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) atbalstu ir veicis eksperimentu Vācijā, proti, triecientestam pakļaujot auto, kas «atdzīvināts» pēc smagiem bojājumiem, kuri iegūti ceļu satiksmes negadījuma rezultātā. Eksperiments apliecina, ka traģēdija pēc trieciena būtu neizbēgama.

CSDD direktors Andris Lukstiņš eksperimenta prezentācijas pasākumā žurnālistiem pastāstīja, ka eksperiments ir kārtējais grūdiens, lai situāciju mainītu un satiksmes drošību uzlabotu. Jau 1931.gadā Latvijā Ceļu satiksmes likumā bija rakstīts, ka gadījumā, ja automobilis cietis avārijā, tad pirms spēkrats atkal piedalās satiksmē tam jāveic papildus pārbaude. Diemžēl pašlaik Latvijā nepastāv šķēršļi, lai pēc avārijas automašīna atgrieztos satiksmē mirklī - vienkārši braucamrīks gaida nākamo tehnisko apskati, secina Lukstiņš.

Maģistrāles A-7 remonts posmā no Ķekavas līdz Iecavai vēl nav pabeigts. Tādēļ transporta līdzekļu vadītājiem šeit jāievēro braukšanas ātruma ierobežojums, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Braukt pa jaunu asfaltu uz septiņdesmit, tas šķiet absurds. Ir arī sazīmēti visi horizontālie apzīmējumi – līnijas ceļa vidū, malās. Reti, kurš vadītājs ievēro ātruma ierobežojumus. Taču policistiem šis posms ir īstais «medību lauks»,» neizpratni par ierobežojumiem uz ceļa izteicis kāds šoferis, kurš publiski savu vārdu izpaust nevēlējās.

Autoceļa uzturētājs, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» (LVC) skaidro, ka remonts tomēr pilnībā nav pabeigts un ātruma ierobežojumi ir tikai un vienīgi rūpēs par satiksmes dalībnieku drošību. LVC speciālists Voldemārs Šķēle Bauskas Dzīvei stāsta, ka jauna, nesen ieklāta asfaltbetona virskārta nenodrošina pietiekamu riepu un seguma virsmas saķeri. Šādam segumam ir paaugstinātas slīdamības risks. Strauji bremzējot, automobilim ir garāks bremzēšanas ceļš, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Jaunai virskārtai nepieciešams aptuveni mēnesis, lai satiksme no tās nodeldētu bitumena plēvīti, kas ir iemesls nepietiekamai saķerei. LVC Kvalitātes kompetences centra Ceļu laboratorija saķeres koeficienta mērījumus veic aptuveni mēnesi pēc virskārtas ieklāšanas.

Brunavas pagastā sabojāts valstij piederošais ceļš Jātnieki – Tunkūni. Sešus kilometrus garajā ceļā dažviet desmitiem metru garumā visas brauktuves platumā izveidojušās smilšu vannas, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Šo ceļu intensīvi izmantojot, lai pa to piegādātu nepieciešamo cūkkopības kompleksam Brūveri. Smagsvara auto ved barību, dzīvniekus. Vietējais iedzīvotājs Albīns Baļčūns portālam stāstījis, ka nekad agrākajos gados šis ceļš nav bijis tā izdangāts kā tagad.

Brauktuve īpaši slikta kļuvusi pēdējā mēneša laikā. Dažviet esot veikts neliels remonts, taču tas nav novērsis smilšu vannu veidošanos.

Bauskas autoostas pasažieru pārvadājumu daļas vadītājs Jānis Kļaviņš stāstījis, ka šis ir vissliktākā stāvoklī esošais ceļa posms visu vietējo reisu maršrutos. Īpaši izdangāta brauktuve kļuvusi pēdējo nedēļu laikā. «Šoferi nebeidz sūdzēties, ka braukšana pa šo ceļu ir īstākā tehnikas laušana,» apgalvojis J. Kalniņš.

Laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā paaugstinās virs 0°C un naktī tā ir negatīva, sliktā tehniskā stāvoklī esošajos autoceļu segumos pastiprināti veidojas bedres. Satiksmei bīstamās bedres tiek remontētas visu gadu, nekavējoties, tūlīt pēc to konstatācijas, šodien izplatītā paziņojumā norāda Latvijas Valsts ceļi.

Tiklīdz ceļa konstrukcija būšot pilnībā atkususi un diennakts vidējā gaisa temperatūra būšot stabili virs +5°C, tiks uzsākts masveida bedrīšu remonts valsts autoceļu tīklā. Kopumā šos darbus vienlaicīgi veikšot līdz 100 remontbrigādēm.

Kā uzsver Latvijas Valsts ceļi, ceļu bedrīšu remonts ir ikgadējs steidzams mērs stipri nolietoto asfaltbetona segumu sakārtošanai pēc ziemas, tādējādi nodrošinot šo ceļu turpmāku lietošanu. Pamattehnoloģija ir bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju, kas ir universāla un īpaši piemērota segumiem ar augstu bojājumu pakāpi.

Šovasar uz Liepājas šosejas (A9) notiek vērienīgi būvdarbi vairākos posmos ar kopējo garumu vairāk nekā 70 kilometri, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Tai skaitā, tiek veikts remonts uz diviem tiltiem – pār Lielupi pie Kalnciema un ceļa pārvadam pār dzelzceļu aiz krustojuma ar reģionālo autoceļu Jelgava–Tukums (P98).

Tilts pār Lielupi, kura garums ir 274 metri, tika uzbūvēts 1959. gadā, pēdējo reizi remontēts 1998. gadā, kad veikta brauktuves atjaunošana un kopņu remonts. Pašreiz notiek tilta rekonstrukcijas darbi. Tie ietver tērauda konstrukciju aizsargpārklājuma un brauktuves atjaunošanu, paredz izbūvēt jaunu hidroizolāciju un asfalbetona segumu. Darbus pabeigs kopā ar posma no Lielupes tilta līdz Apšupes pārvadam (24,4.-38,2. km) seguma atjaunošanu, ko veic SIA Saldus ceļinieks un kas noslēgsies nākamgad. Tilta būvdarbus veic SIA Tilts un SIA Viadukts un to līgumcena, ieskaitot pagaidu tilta izbūvi, ir 3 miljoni eiro (ar PVN).

Šī gada pirmajā pusgadā VAS "Latvijas autoceļu uzturētājs" valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus veicis 35 miljonu eiro apmērā, t.sk. ziemas dienesta darbi.

Apjomīgākie valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbi vasaras sezonā ir grants autoceļu iesēdumu un bedru remonts 3,2 milj. eiro apmērā, asfalta seguma bedru remonts 3,2 miljoni eiro un selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde asfalta seguma autoceļiem divu miljonu eiro apmērā.

Kopumā valsts autoceļu segumu uzturēšanas darbos ieguldīti 11,4 milj. eiro. Satiksmes drošības uzlabošanai uz valsts autoceļiem ar asfalta segumu veikti bedru remontdarbi vairāk nekā 149 900 m2 apjomā. Uzlabojot reģionālo un vietējo valsts autoceļu ar asfalta segumu kalpošanas laiku un braukšanas apstākļus autovadītājiem, veikta selektīvā vienkārtas virsmas apstrāde vairāk nekā 100 km garumā. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus, grants autoceļiem iesēdumu un bedru remonts veikts turpat 92 000 m3 apmērā, greiderēšana veikta vairāk nekā 40 800 km garumā.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Katru gadu, kad pienāk rudens un sākas gatavošanās ziemas sezonai, autovadītāji saskaras ar to pašu problēmu – garajām rindām pie riepu servisiem. Līdzko pienācis pirmais sals vai tuvojas 1. decembris, cilvēki steidzas nomainīt vasaras riepas pret ziemas komplektu, un tas rada ievērojamu pieprasījumu pēc riepu montāžas pakalpojumiem. Rezultātā rindas var būt garas, un bieži vien riepu montāža jāgaida ilgāk par nedēļu. Lai izvairītos no šīm neērtībām, Riepu garāža piedāvā riepu montāžu un citus pakalpojumus ar Online pierakstu. Lasi un uzzini vairāk!

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Brunavas pagasta Tunkūnos no Jātniekiem tagad var nokļūt pa salabotu grantsceļu. Sešus kilometrus garo ceļa posmu šovasar remontēja par uzņēmuma Gaižēni līdzekļiem, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Medijs kopā ar valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts ceļi Bauskas nodaļas vadītāju Dzintaru Dzeni un būvinženieri Juri Derevjanko izbraucis minēto ceļa posmu. Grants segums līdzens, vien dažas nelielas bedrītes.

Pēc divu dienu lietavām vietās, kur ceļa malās atjaunoti grāvji, tajos sastājies ūdens. Brauktuve tādējādi ātrāk izžūst un kalpo ilgāk. Braukšana pa šādu ceļu nav salīdzināma ar to, kāda tā bija jūlija sākumā, kad smagsvara tehnika brauktuvē bija radījusi daudzas «smilšu vannas». Ar vieglo auto izbraukt bija teju neiespējami, problemātiski pārvietoties pa ceļu bija satiksmes autobusiem.

SIA Gaižēni projektu vadītājs Juris Bērziņš, iepazīstinot ar salaboto ceļu, stāstījis, ka darbiem izlietoti 40 000 latu uzņēmuma līdzekļu. Pirms tam vēl par 8500 latiem atsevišķos ceļa posmos izrakti grāvji, kas veicina brauktuves ātrāku nožūšanu. Sešus kilometrus garajā ceļa posmā aptuveni 20 procentiem brauktuves veikts kapitālais remonts. Darbus veicis uzņēmums Viona.

Ceļu būvē ir svarīgi, lai trūkumi tiktu pamanīti pēc iespējas ātrāk, lai nav tā, ka ceļš ir uzbūvēts un uzņēmums aiziet uz maksātnespēju pēc tam, kad tam pieprasa novērst bojājumus, norāda Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Viktors Valainis.

«Tāda situācija nevienam labumu nenes, tāpēc labāk ir konstatēt kļūdu ātrāk,» intervijā Nozare.lv uzsver amatpersona, piebilstot, ka jāpanāk, lai kontrole notiktu jau būvprojekta izstrādes procesā, un tālāk jau kvalitatīvu produktu varētu nodot tālāk pasūtītājam realizēt.

«Esam pārliecinājušies, ka būvnieki dara to, ko viņiem liek darīt. Līdz ar to kvalitatīvam jābūt pašam sākumam,» uzsver V. Valainis. Uz nākamo gadu jau esot paredzēti papildu 217 000 latu Latvijas Valsts ceļu (LVC) laboratorijas kapacitātei.

Viņš arī norāda, ka būtisks ir finansējums. Papildus nākamajam gadam ceļiem pieprasīti 29 miljoni latu un esot jāpanāk, lai tos piešķir. Tāpat esot jāpanāk, lai tiek realizēta izstrādātā ceļu finansēšanas programma līdz 2020.gadam.

A/s Ceļu pārvalde, kuras līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Zauers-Zauls šā gada sākumā tika atbrīvots no amata pēc ceļa bedrīšu labošanas skandāla, valdē iecelta jauna valdes locekle, finanšu direktore Ilona Lejniece, liecina informācija Lursoft.

A/s Ceļu pārvalde valdē darbojas arī Gints Iesalnieks, Česlavs Kaševskis, Valērijs Petrovs un Leonīds Šafīrs.

Uzņēmuma padomē darbojas padomes locekļi Mihails Gavrilovs, Igors Kuzmuks, Igors Solovjovs, padomes priekšsēdētājs Vadims Jerošenko un viņa vietnieks Raimonds Timma.

A/s Ceļu pārvalde izveidota 1994. gadā, privatizējot Rīgas pilsētas pašvaldības uzņēmumu Ceļu pārvalde. Uzņēmuma galvenā funkcija ir Rīgas pilsētas ielu remonts un uzturēšana, un tā pamatkapitāls ir 1,66 milj. Ls. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Kārļa Ulmaņa gatve 1, Rīga.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veidoja 17,1 miljons Ls, a/s Ceļu pārvalde Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 ierindojās 255. vietā. Kompānijas zaudējumi veidoja 1,5 milj. Ls.

Valsts autoceļu tīklā atsākusies būvdarbu sezona - uz galvenajiem autoceļiem būvdarbi notiek trijos posmos, savukārt tiltu būvdarbi notiek uz viena reģionālā un četriem valsts vietējiem autoceļiem, informē "Latvijas valsts ceļi" (LVC).

Valsts ceļu tīklā šogad būvdarbus plānots veikt 640 kilometros ceļu, visvairāk darbu notiks uz reģionālajiem autoceļiem, savukārt no tehnoloģijas viedokļa visplašāk tiks piemērota seguma atjaunošana. Plānots, ka šogad darbi noritēs uz 111 kilometriem valsts galveno autoceļu, 379 kilometriem valsts reģionālo un 149 kilometriem vietējo autoceļu.

LVC norāda, ka pareiza un ilgtspējīga autoceļu uzturēšana nozīmē savlaicīgu seguma atjaunošanu - 6 līdz 12 gadus pēc tās uzklāšanas atkarībā no satiksmes intensitātes un pielietotās tehnoloģijas. Pēc šāda kalpošanas perioda ceļu virskārtā parādās nodiluma un noguruma pazīmes. Plaisas virskārtā ir mazas un tās var konstatēt tikai speciālisti.

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.