«Katrai sabiedrībai piemīt kāda patiesība, kas ir dziļāka par politisko vai ticības uzskatu nesaskaņām. Mūsu kā reklāmas speciālistu uzdevums ir mēģināt tai piekļūt pēc iespējas tuvāk,» pauž turku reklāmas speciālists, aģentūras Leo Burnett Istanbul radošais direktors Oktars Akins

Iespējams, ka pirmajā acu uzmetienā šī atziņa var šķist banāla un vispārīga. Taču, ja ņemam vērā, ka to pauž cilvēks, kurš savulaik radījis veidu, kā savienot svēto mēnesi ramadānu ar Coca-Cola lietošanu, un spējis valstij, kuru apdzīvo 97% islāmticīgo, likt iemīlēt skotu viskiju, tajā kļūst vērts ieklausīties. Ieguvis multiplikācijas filmu veidotāja izglītību, strādājis Tālajos Austrumos, kā žūrijas loceklis pieprasīts Eiropas lielākajos reklāmas festivālos, O. Akins sarunā ar Dienas Bizness pastāstīja par rietumu zīmolu centieniem kļūt uzticamiem, izvairīšanos no asinskāriem futbola faniem un to, kāpēc idejām pārpilnas komandas jākomplektē ar dzelzs tvērienu.

Latvija iemaksās 4,3 miljonus eiro atbalstam Turcijai bēgļu problēmu risināšanai un atbalstīs Turcijas iestāšanās sarunu sākšanu ar Eiropas Savienību (ES), šodien nolēma valdība, atbalstot Ārlietu ministrijas sagatavoto Latvijas pozīciju ES-Turcijas samitam.

Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers bija aicinājis ES dalībvalstis divu gadu laikā kopīgi piešķirt 2,5 miljardus eiro, lai sniegtu Turcijai palīdzību uzturēt tās teritorijā esošos vairāk nekā divus miljonus patvēruma meklētāju. Neilgi pēc šī aicinājuma parādījās neoficiāla informācija, ka Latvijai 2016. un 2017.gadā varētu būt jāmaksā 4 381 071 eiro, lai palīdzētu Turcijai uzturēt tās teritorijā esošos bēgļus.

Sākotnēji Latvijas amatpersonas apgalvoja, ka par atbalsta summām Turcijai nav runāts un nekādi lēmumi nav pieņemti, tomēr vēlāk atzina, ka šāds atbalsts, visticamāk, būs jāsniedz.

Šodien valdošā koalīcija vienprātīgi tika atbalstījusi 4,3 miljonu eiro atvēlēšanu Turcijai bēgļu jautājuma risināšanā. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) skaidroja, ka lēmums par atbalstu pieņemts, jo Latvijai ir jābūt solidārai kopā ar citām ES valstīm, jo Turcijai ir būtiska loma bēgļu jautājuma risināšanā.

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Turcijas valdība piekritusi apturēt Gezi parka Stambulā apbūves plānus līdz brīdim, kad par to savu atzinumu nesniegs tiesa, pēc sarunām ar demonstrantiem, pavēstījusi valdība.

Gezi parka apbūves plāns Turcijā izraisīja lielākās demonstrācijas un protestus, kas daudzviet izvērtās sadursmēs ar drošības spēkiem, pēdējās desmitgades laikā. Turcijas valdība norāda, ka Gezi parka apbūve netiks atsākta līdz brīdim, kad par to savu lēmumu sniegs tiesa. Gadījumā, ja tiesa ļaus valdībai uzsākt parka apbūvi, Stambulā tiks organizēts referendums par parka tālāko likteni, vēsta BBC.

Turcijas premjers Radžeps Tajips Erdogans valsts galvaspilsētā Ankarā ceturtdienas vakarā aizvadīja tikšanos ar protestētāju pārstāvjiem. Sarunas notika tikai dažas stundas pēc tam, kad premjers bija izteicis savu «pēdējo brīdinājumu», aicinot demonstrantus pamest Gezi parku. Sarunas, kuru rezultātā panākts valdības solījums pārtraukt parka apbūvēšanu, Turcijas premjera līdzgaitnieki nodēvējuši par veiksmīgām.

Turcija ir sākusi masveidā atteikt uzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem, ziņo izdevums "The Moscow Times".

Krievijas pilsoņi ir saskārušies ar problēmām, mēģinot iegūt vai pagarināt tūristu uzturēšanās atļauju Turcijā.

Sarežģījumi ir konstatēti visās lielākajās pilsētās, kur dzīvo daudz ieceļotāju no Krievijas - Stambulā, Antaljā, Kemerā, Bodrumā, Marmarisā un citās. Dažos reģionos atteikto uzturēšanās atļaujas pieprasījumu īpatsvars ir tuvs 90%.

Vīzu konsultants no Turcijas atzina, ka šī problēma ir masveidīga, tāpēc daudzi Krievijas pilsoņi tagad tiecas noformēt nevis tūrista uzturēšanās atļauju, bet citus to veidus, piemēram, nopērkot nekustamo īpašumu.

Turcijas tūrisma pilsētās kļūst sarežģītāka arī uzturēšanās atļauju pagarināšana. Vietējās pašvaldības tagad pieprasa ievērojami vairāk dokumentu, tostarp Turcijas banku izziņas par kontu papildināšanu katru mēnesi. Trīs cilvēku ģimenei nepieciešamā summa parasti ir apmēram 2000 ASV dolāru ik mēnesi.

Dzīvojot Turcijā, kosmētikas zīmola Anne Nature īpašniece Skaidrīte Dzene saskatīja brīvu nišu un tagad turkiem piedāvā Latvijā ražotu ekokosmētiku

Skaidrīte vispirms iemīlējās Turcijā, vēlāk kādā no ceļojumiem iepazinās arī ar savu vīru. Viņš ir galvenais iemesls, kāpēc viņa pārcēlās uz Turciju, bet uzņēmēja uzsver, ka par Latviju nav aizmirsusi. «Es esmu iedzīvojusies Turcijā un iepazinusi tirgu, kurā ir daudzi patērētāji. Mani visu laiku urdīja doma, ka varētu kaut ko no Latvijas vest uz turieni un izmantot šī lielā tirgus potenciālu,» viņa saka.

Ierodoties Turcijā, Skaidrīte juta, ka dabiskā kosmētika tur ir tukša niša un ka viņa to varētu piepildīt. «Vienmēr esmu ticējusi, ka bizness jāsāk, ja esi pamanījis kādas nepiepildītas vajadzības – savas vai citu. Manā gadījumā, pirms astoņiem gadiem sākot dzīvi Turcijā, veikalu plauktos bija pieejami tikai globālie, lielie zīmoli, kas ir ļoti tālu no dabīgas kosmētikas. Un te nav runa par lūpu krāsām vai ko specifisku, bet pamatvajadzībām – šampūnu, kondicionieri, ikdienas krēmu. Man bija mazs bērns, un roka necēlās viņu mazgāt ķīmijas zupā. Vedu ekoloģiskus produktus no Latvijas. Jau tad sāku domāt, ka man jāizmanto abu valstu priekšrocība – Latvijas stiprās puses produktu radīšanā ar pievienoto vērtību un Turcijas lielo patērētāju tirgu. Taču bija jāpaiet laikam un jāuzkrāj pieredze, lai varētu spert šo soli,» stāsta Skaidrīte. Jau no pirmās dienas uzņēmējas doma bija ražot produktu tieši Turcijai. Tas ir uzņēmuma pamata tirgus.

No Rietumu un Krievijas konflikta dēļ ieviestajām sankcijām Turcija cenšas gūt sev maksimālu labumu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada nogalē Krievijas gāzes koncerns Gazprom paziņoja ne tikai par gāzes vadu projekta uz Dienvid-Austrumeiropu, sauktu par Dienvidu straumi (South stream) apturēšanu, bet arī paziņoja, ka Eiropā vispār vairs nebūvēšot gāzes vadus. Ja Eiropas Savienība (ES) gribot saņemt Krievijas gāzi pa alternatīviem piegādes ceļiem, tad tai turpmāk būšot jāvienojas ar tranzītvalsti Turciju. Krievija Dienvidu straumes projekta izgāšanā vainoja lielo ES birokrātiju, lai gan nevar noliegt, ka sakarā ar dabasgāzes patēriņa kritumu Eiropā un jau ieviestām alternatīvām sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļu izskatā, Dienvidu straumes projekts, kura izmaksas lēstas uz 40 miljardiem eiro, pašlaik nevarētu sevi attaisnot arī komerciāli.

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ir paziņojis, ka Lielbritānijas plānotā aiziešana no Eiropas Savienības (ES) ir signāls jaunas ēras sākumam, un brīdinājis, ka blokam draud jaunas atšķelšanās.

«Uzskatu, ka šis Lielbritānijas iedzīvotāju lēmums ir jaunas ēras sākums gan Lielbritānijai, gan ES,» Erdoans komentējis ceturtdien notikušā referenduma rezultātu.

«Līdzīgi kā visa pasaule, arī mēs gaidījām referenduma rezultātu par [Lielbritānijas palikšanu ES], bet dzīvē sanāca citādāk,» viņš piebilda.

Ceturtdien notikušajā referendumā vēlētāji Lielbritānijā nobalsoja par valsts aiziešanu no bloka, kas radījis šaubas par visas ES nākotni.

Lielbritānija tradicionāli ir atbalstījusi Turcijas centienus pievienoties blokam, tomēr pirms referenduma viens no galvenajiem jautājumiem bija migrācija, kas pēdējā laikā saasinājusies, jo no Turcijas Eiropā ierodas daudz nelegālo imigrantu no Tuvajiem Austrumiem.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, LOK Izpildkomiteja nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, informē LOK.

Ņemot vērā ārkārtas stāvokli un nestabilo drošības situāciju Turcijā, Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) Izpildkomiteja neklātienes balsojumā šodien, 27.janvārī nolēmusi atsaukt Latvijas Jaunatnes Olimpiskās komandas dalību Eiropas Jaunatnes ziemas Olimpiādē, kas no 11.-18.februārim norisināsies Turcijas pilsētā Erzurumā.

Eiropas Olimpisko komiteju Izpildkomiteja vakar, 26.janvārī savā sēdē lēma neatcelt plānoto jaunatnes pasākumu Erzurumā, neraugoties ne uz kādiem apstākļiem saistībā ar drošības situāciju Turcijā un vairāk kā 15 Eiropas valstu paziņojumiem par nepiedalīšanos vai daļēju piedalīšanos.

Latvijas Republikas Ārlietu ministrija izplatītajā paziņojumā ir norādījusi, ka dotajā brīdī ir nopietni jāizvērtē nepieciešamība ceļot uz Turciju. Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma pagājušā gada jūlijā valstī joprojām ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tāpat Turcijā joprojām saglabājas augsta teroristu uzbrukuma iespējamība un Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties tūristu iecienītās sabiedriskās vietās.

Kā liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēma Gemius dati, Polijā, Krievijā un Turcijā interese par kolektīvās iepirkšanās portāliem samazinās, bet Dānijā tā ir ievērojami pieaugusi. Kamēr Turcijā šādus portālus visbiežāk apmeklē pircēji vecuma grupā no 18 līdz 34 gadiem, Dānijā tie ir interneta lietotāji vecumā virs 45 gadiem.

Gemius ir izpētījis kolektīvo iepirkšanās portālu popularitāti Polijā, Krievijā, Turcijā un Dānijā. Kā rāda dati, vislielākais intereses zudums par kolektīvās iepirkšanās portāliem novērojams Krievijā - salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, portālu auditorija samazinājusies no 38% līdz 8%. Arī Polijā manāms auditorijas kritums no 27% līdz 12%, bet Turcijā no 27% līdz 22%. Pretēja situācija ir Dānijā, kur kolektīvo iepirkšanās portālu auditorija pieaugusi no 5% līdz 13%.

Kristians Hjorts, nozares ekspers un Gemius filiāles vadītājs Dānijā skaidro: «Šīs situācijas pamatā ir divi iemesli. Pirmkārt - kolektīvās iepirkšanās portāli Dānijā parādījās vēlāk nekā citās valstīs, kur veikts Gemius pētījums. Otrkārt - Dānijā lēnām, bet ir novērojama ekonomiskā izausgme. Lai arī cilvēki ir sākuši tērēt vairāk naudas, vēlme saņemt izdevīgus piedāvājumus nav zudusi. Tas ir tieši tas, ko klientiem piedāvā kolektīvās iepirkšanās portāli.»

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Turcijā sestdienas vakarā tika atjaunota piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", kas bija bloķēta vairāk nekā nedēļu.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvalde 2.augustā bloķēja piekļuvi "Instagram", nenorādot konkrētu iemeslu. Valdības amatpersonas vēlāk paziņoja, ka aizliegums noteikts, jo "Instagram" nav ievērojis Turcijas likumus.

Sestdien Turcijas satiksmes un infrastruktūras ministrs Abdulkadirs Uraloglu paziņoja, ka sarunās ar "Instagram" panākta vienošanās par satura kontroli.

"Sarunās ar "Instagram" amatpersonām mums tika apliecināts, ka mūsu prasības tiks izpildītas, jo īpaši tās, kas attiecas uz noziedzīgām darbībām, un tika dots solījums, ka mēs kopīgi strādāsim pie lietotāju cenzēšanas līdzekļiem," platformā "X" pavēstīja Uraloglu.

Viņš norādīja, ka platformas "uzdevums ir nodrošināt atbilstību Turcijas tiesību aktiem un ka gadījumos, kad tiesību akti tiks pārkāpti, notiks ātra un efektīva iejaukšanās".

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Krievija un Ukraina trešdien panāca būtisku progresu Stambulā notiekošajās sarunās par graudu eksportu caur Krievijas bloķētajām Ukrainas Melnās jūras ostām.

Sarunas, kurās piedalījās arī ANO un Turcijas amatpersonas, pēc vairāk nekā trim stundām tika pārtrauktas, vienojoties atkal tikties Turcijā nākamnedēļ. Tās ir pirmās tiešās sarunas starp Krieviju un Ukrainu kopš marta.

Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka četrpusējo sarunu dalībnieki vienojušies par koordinācijas centra izveidošanu Ukrainas graudu eksportam pa jūras ceļu.

"Tikšanās rezultātā, kas notika pozitīvā un konstruktīvā gaisotnē, tika panākta vienošanās par pamata tehniskajiem jautājumiem, tādiem kā koordinācijas centra izveidošana Stambulā, kur būs klāt visu pušu pārstāvji, kopīga kontrole ostas izejas un ieejas punktos, kā arī kuģošanas drošības garantēšana uz tranzīta ceļiem," sacīja Akars.

Latvija pašlaik apsver iespēju sākt personu pārvietošanu no Turcijas, aģentūrai LETA apliecināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

Taujāts par notikušo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Turcijas samitu, kurš norisinājās Briselē, Jansons atzina, ka Latvija pozitīvi vērtē vienošanos par neatliekamajiem pasākumiem, lai atgrieztos pie normālas Šengenas zonas darbības. Latvija uzskata, ka Šengenas zonas izveide un funkcionēšana ir viens no galvenajiem ES sasniegumiem, un mūsu interesēs ir Šengenas sistēmas saglabāšana.

Tāpat Latvija novērtē Grieķijas centienus šajā ārkārtas situācijā un izprot nepieciešamību sniegt tālāku atbalstu Grieķijai ES ārējās robežas pārvaldībā, migrantu identifikācijā, reģistrēšanā un drošības pārbaužu veikšanā, neatbilstīgo migrantu atgriešanā, kā arī tās patvēruma sistēmai.

Turcija uzņems krievu oligarhus, taču viņiem būs jāievēro starptautiskās tiesības, lai nodarbotos ar biznesu, paziņojis Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušoglu.

"Ja krievu oligarhi vai citi Krievijas pilsoņi vēlēsies apmeklēt Turciju, protams, viņi var. Vai šie oligarhi var nodarboties ar kaut kādu biznesu Turcijā, tad, protams, ja tas ir likumīgi un nav pretrunā starptautiskajām tiesībām, es to izskatīšu, bet ja tas ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, tad tas ir cits stāsts," pavēstīja Čavušoglu.

Turcijas kūrortos šobrīd piestājušas divas superjahtas, ka pieder Rietumu sankcijām pakļautajam miljardierim Romanam Abramovičam.

Turcija turpina uzturēt kontaktus gan ar Ukrainu, gan Krieviju un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans uzaicinājis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu uz sarunām Turcijā ar Ukrainas prezidentu Volodimu Zelenski.

Latvijas uzņēmējiem jāmeklē jauni eksporta tirgi gan rietumos, gan dienvidos, vienlaikus jābūt gataviem «ielekt» atpakaļ Krievijā, tiklīdz tāda iespēja rodas; vajadzīgs LTRK likums

Par to intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Gundars Strautmanis. Viņaprāt, nevajag situāciju dramatizēt, vienlaikus saprotot, ka konkrētiem uzņēmumiem Krievijas tirgus aizvēršana ir ļoti sāpīgs notikums. Savukārt par LTRK likumu G. Strautmanis bilst, ka tāds nav tikai atsevišķās Eiropas valstīs.

Kādu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību atstāj Krievijas rubļa vērtības kritums?

Pēdējā gada laikā ekonomikā arvien pieaug ģeopolitisko notikumu ietekme. Krievijas valūtas vājums ir to atblāzma. Tā ir force majeure situācija, jo ietekmējusi ne tikai divu valstu – Latvijas un Krievijas –, bet arī daudzu citu ES dalībvalstu kompānijas un darījumu attiecības. Kopējā ietekme Latvijā, vērtējot pēc īpatsvara gan eksportā, gan importā, nav milzīga. Latvijas eksports uz Krieviju bija aptuveni 10% robežās no kopējā eksporta apjoma, taču līdzīgs īpatsvars ir arī importa struktūrā. Protams, tie ir miljardi eiro, un konkrēti vairāku nozaru uzņēmumi, kuriem Krievija bija vienīgais vai vislielākais darījumu partneris, to izjūt ļoti sāpīgi. Vissliktāk jūtas tieši tie uzņēmumi, kurus sankciju karš tieši neskāra, taču Krievijas rubļa vājums aizvēra šīs valsts tirgu, bez jebkādiem embargo. Vienīgais risinājums ir meklēt jaunus eksporta tirgus. Citas receptes jau nav.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ceturtdien brīdināja Krieviju, ka Ankarai bez Maskavas ir citas alternatīvas Turcijas pirmās atomelektrostacijas (AES) būvniecībai un gāzes piegādēm.

Krievija šobrīd Akuju, Vidusjūras piekrastē, būvē Turcijas pirmo AES. Projekts, kura mērķis ir nostiprināt Turcijas enerģētisko neatkarību, izraisījis strīdīgus vērtējumus un izmaksās 20 miljardus dolāru.

Turcija arī ir viena no lielākajām Krievijas gāzes importētājām un apvienojusi spēkus ar Maskavu vērienīgā projektā, lai pa Melnās jūras dibenu uzbūvētu gāzesvadu.

Runājot ar žurnālistiem ceļā uz Japānu, Erdogans brīdināja, ka sadarbība ir apdraudēta, jo Krievija iesaistījusies Sīrijas konfliktā un tās kara aviācijas lidmašīnas ielidojušas Turcijas gaisa telpā.

«Turcijas zaudēšana Krievijai nozīmēs lielus zaudējumus,» sacīja Erdogans. «Citi var uzbūvēt Akuju spēkstaciju, ja krievi to nedarīs.»

Ņemot vērā pašlaik izveidojušos situāciju Turcijā, Ārlietu ministrija iesaka nopietni izvērtēt nepieciešamību ceļot uz Turciju.

Pēc valsts apvērsuma mēģinājuma Turcijā naktī no 15. uz 16. jūliju, kura rezultātā gājuši bojā vismaz 250 cilvēki, tostarp arī civiliedzīvotāji, 21. jūlijā valstī ir izsludināts ārkārtas stāvoklis uz trim mēnešiem.

Šajā laikā var tikt ieviesti pastiprināti drošības pasākumi, tajā skaitā personu dokumentu pārbaudes, transporta pārbaudes, aizliegumi pulcēties noteiktās vietās. Ārlietu ministrija aicina Latvijas valstspiederīgos ievērot drošības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju norādījumus.

Tāpat Ārlietu ministrija aicina izvairīties no cilvēku pulcēšanās vietām un būt īpaši uzmanīgiem un vērīgiem, uzturoties sabiedriskās vietās. Ceļotājus, kuri atrodas Turcijas kūrortos vai plāno turp doties, aicinām uzturēt kontaktus ar tūroperatoriem vai lidsabiedrībām, precizējot, vai ceļojuma norise tiks īstenota saskaņā ar plānoto.

Pēc vairāk nekā trīs gadu ilga pārtraukuma Eiropas Savienība (ES) atsāks iestāšanās sarunas ar Turciju, lai tādējādi valstī veicinātu demokrātiskas reformas. Par iestāšanās sarunu atsākšanu vienojušies dalībvalstu ārlietu ministri.

Ministru sanāksmē panākta vienošanās, ka sarunas tiks atsāktas novembrī. Tas kļuvis iespējams pēc tam, kad Vācija mainīja savu nostāju par labu sarunu atsākšanai. Iepriekš Berlīne ievēroja noraidošu nostāju. Pret Turcijas dalību Eiropas Savienībā iebildumi bijuši arī Francijai un Nīderlandei.

Attiecības starp ES un Turciju pēdējo mēnešu laikā pasliktinājušās. ES kritizēja Turcijas varasiestāžu rīcību Gezi parka demonstrāciju apspiešanas laikā, savukārt Ankara izteikusies, ka Eiropa piedzīvo lejupslīdi un atrodas uz sabrukuma robežas. Tāpat Turcija vairākkārt paudusi uzskatu, ka ES šī valsts vajadzīga vairāk nekā tas ir otrādāk.

Turcijā piektdien bloķēta piekļuve sociālajam tīklam "Instagram", un tas noticis pēc tam, kad prezidenta administrācijas amatpersona apsūdzēja platformu cenzūrā, kavējot publicēt līdzjūtības apliecinājumus saistībā ar palestīniešu teroristiskā grupējuma "Hamās" politiskā līdera Ismaila Hanijas nogalināšanu.

"Instagram.com ir bloķēts ar lēmumu, kas pieņemts 02.08.2024," teikts paziņojumā telekomunikāciju regulatora - Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju pārvaldes - tīmekļa vietnē, neminot iemeslus.

Turcijas prezidenta administrācijas komunikācijas direktors Fahretins Altuns trešdien kritizēja "Instagram" par to, ka šī platforma "kavē cilvēkus publicēt līdzjūtības vēstījumus par mocekli Haniju".

"Tas ir ļoti skaidrs un acīmredzams cenzūras mēģinājums," platformā "X" ierakstīja Altuns.

Hanija un viņa miesassargs trešdien tika nogalināti triecienā Hanijas rezidencei Teherānā. Hanija bija ieradies Teherānā, kur otrdien piedalījās Irānas jaunā prezidenta Masuda Pezeškiāna zvēresta došanas ceremonijā.

Turcijas un vēlāk arī Tuvo un Vidējo Austrumu valstu tirgū bērza saplākšņa izstrādājumus a/s Latvijas finieris virzīs ar meitaskompāniju Izmirā.

A/s Latvijas finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis norāda, ka Turcija jau šobrīd ir Latvijas finiera lielāko ārvalstu pircēju piecniekā. Jaunā uzņēmuma uzdevums ir nodrošināt esošos un nākamos klientus ar kvalitatīvu produktu un servisu, izvērtējot viņu intereses un kopā attīstot nepieciešamos produktus. A/s Latvijas finieris jaunākais produktu attīstības un tirdzniecības uzņēmums – Riga Wood Orman Ürünleri San.Tic.Ltd.Sti – ir reģistrēts 2012. gada nogalē un ir atbildīgs par Turcijas tirgu.

M. Lācis arī uzsver, ka Turcija ir visa reģiona ekonomiskais centrs. Turklāt Turcijas būvniecības kompānijas darbojas ne tikai šīs valsts teritorijā, bet arī kaimiņvalstīs un pat visā Tuvo un Vidējo Austrumu reģionā. Tādējādi bērza saplākšņa izstrādājumi netieši ar Turcijas būvniecības kompānijām varētu tikt izmantoti arī citās valstīs, uz kurām Latvijas finieris savus izstrādājumus tieši nesūta.

Izmantojot sankciju nepilnības, Turcija deklarē Krievijas naftu kā savu un eksportē to uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, nodrošinot Maskavai ienākumus miljardiem eiro apmērā, vēsta izdevums "Politico".

Vides pētījumu grupas "Centre for Research on Energy and Clean Air" (CREA) un Demokrātijas pētniecības centra (CSD), kā arī "Politico" neatkarīgie pētījumi liecina, ka Krievijas nafta, pēc visa spriežot, masveidā nonāk ES caur Turciju.

CSD vecākais analītiķis enerģētikas jautājumos norāda, ka Turcija ir kļuvusi par stratēģisku pieturas punktu Krievijas degvielas produktiem, kas tiek novirzīti uz ES.

Laikā no 2023.gada februāra līdz 2024.gada februārim Turcija palielināja naftas iepirkumu no Krievijas par 105%, salīdzinot ar iepriekšējo 12 mēnešu periodu. Vienlaikus Turcijas degvielas eksports uz ES šajā periodā palielinājās par 107%.

"Tas nenozīmē, ka katrs degvielas sūtījums, kas no Turcijas ierodas ES, ir no Krievijas. Turcijā ir naftas pārstrādes rūpnīcas, kas var pārstrādāt gandrīz vienu miljonu barelu naftas dienā. Un Turcijas uzņēmumi, visticamāk, arī pārdod daļu no degvielas, kuras izcelsme nav Krievijas, tālāk uz ES," teikts ziņojumā.

Turcijas arodbiedrības izsludinājušas streiku, lai protestētu pret policijas brutalitāti, padzenot demonstrantus no Gezi parka. Iepriekš Turcijas iekšlietu ministrs pavēstīja, ka streiks ir nelikumīgs un netiks pieļauts.

Turcijas arodbiedrību konfederācija (DISK) un Sabiedriskā sektora darbinieku arodbiedrību konfederācija (KESK), kas apvieno tūkstošiem biedru, pieprasa, lai tiktu izbeigta policijas vardarbība, kuru likumsargi piemēro pret protestētājiem.

Kopumā streikā piedalās 800 tūkstoši arodbiedrību pārstāvju. Streikotājiem pievienojušies strādnieki, inženieri un ārsti. Arodbiedrību streiks notiek pēc nedēļas nogalē piedzīvotajām sadursmēm demonstrantu un policijas starpā, kas ar jaunu spēku uzvirmoja pēc tam, kad likumsargi padzina Stambulas Gezi parkā esošos protestētājus.

Reaģējot uz arodbiedrību protestiem, Turcijas iekšlietu ministrs Muamers Gillers paziņoja, ka tas ir pretlikumīgs un netiks pieļauts.